Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē apciemoja savus tuvākos aizjūras ziemeļu kaimiņus - Dāniju (attēlā) un Norvēģiju.

Dānijā ieradīsimies burtiski īsu brīdi pirms turienes kādreizējo vikingu brīvpilsētu  Baltijas jūras dienvidrietumu krastā pieskandinās varenās latviešu balsis. Gatavojoties šīs vasaras lielajiem Dziesmu svētkiem, nedēļas nogalē tur uz trīs dienu ilgu radošo nometni pulcēsies 5 kori: Kopenhāgenas latviešu kora "In Corde Meo", Latviešu - dāņu biedrības koris „Rietumvējš”, Dienvidzviedrijas latviešu koris „Skane”, latviešu - somu koris „Ziemeļmeita” un Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”. Pirms dziesmotā maratona sazinājāmies ar „In Corde Meo” diriģenti, kura nu arī uzņēmusies Dānijas latviešu apvienotā kora virsvadību - Andu Dyrlund-Parbst. Kora nosaukumu iedvesmojusi  Lolitas Ritmanes un Māras Zālītes dziesma  “Manā sirdī”, kuras latīniskais  tulkojums „In Corde Meo” izvēlēts par kora oficiālo nosaukumu, dziedātāju sirdīs simbolizējot saikni ar Latviju. Viens no spilgtākajiem notikumiem kolektīva vēsturē neapšaubāmi bijusi dalība XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gadā, Rīgā, tādēļ ar nepacietību un lielu atbildības sajūtu tiek gaidīts šīs vasaras Mežaparka piedzīvojums.

Diriģentei Andai LR2 ēterā pievienojās „Ziemeļmeitas” un „Ziemeļu balsu” mākslinieciskais vadītājs Ilmārs Millers, kurš ir Ziemeļvalstu kora nometnes idejas autors.

Pametuši darbīgi, rosīgi dziedošo Dāniju, Norvēģijā ieradīsimies taisnā ceļā uz balli. Stavangeres latviešu biedrība un tās vadītāja Ieva Valena aicinās uz tur vēl nebijušu notikumu - uz Masku balli karnevālu! Tādēļ visi mudināti gādāt maskas, tērpus, parūkas, aksesuārus, ņemt līdzi draugus, radus, kaimiņus un groziņu, ļauties atrakcijām, konkursiem, masku un tērpu parādei un, protams, dejām, dejām, dejām! Uz pasākumu ieradīšoties arī muzicējošie viesi no Latvijas - Agnese Kuplēna kopā ar Jāni Strazdu.

Latviešiem pasaulē” šoreiz apciemoja divus jubilārus un devās gan uz Apvienotās Karalistes pilsētu Korbiju, gan uz Minsteri Vācijā (attēlā).

Nedēļas nogalē savu 11. jubileju svin latviešu diasporas pasākumu organizatori “Bērzes Strazdi”. Tā ir radošu un darbīgu tautiešu komanda, kas par savu misiju uzskata nodrošināt kvalitatīvus kultūras pasākumus latviešiem Lielbritānijā, sniedzot apmeklētājiem izbaudīt kopābūšanas prieku. 11 gadu laikā sarīkoti vairāk nekā 100 pasākumi, visai bieži ar viesu - labāko latviešu mākslinieku piedalīšanos. Anglijā muzicējusi “A-Europa”, “Bermudu Divstūris”, “The Sound Poets”, “Labvēlīgais Tips” un “Prāta Vētra”, savukārt 11.dzimšanas dienas svinības iecerētas kā lustīgs Valentīndienas retrīts kopā ar populāro grupu „Mazais Princis”.

Lielākais un zināmākais “Bērzes Strazdu” organizētais pasākums ir ikgadējais “Bērzes Strazdu Jāņu festivāls” ar koncertiem, dažādām sporta aktivitātēm,  meistardarbnīcām, amatnieku tirdziņu, brīvdabas kino un „Līgotavu”. Pērnvasar “Bērzes Strazdu Jāņu festivāls” pulcēja vairāk nekā 5000 apmeklētāju. Bet par šīgada Līgo iecerēm uzzināsim no "Bērzes Strazdi” vadītāja Ģirta Lerha.

Savukārt Latviešu centrā Minsterē ar omulīgu, ģimenisku un emocionālu jubilejas koncertu “Pieci elementi”, ar nerimstošiem aplausiem un ovācijām, jubilejas kūku, sveicēju un viesu pulku janvāra nogalē 5 gadu dzimšanas dienu nosvinējusi tautas deju kopa “Rudzupuķe” un bērnu ansamblis “Do-Re-Mi”. „Latviešiem pasaulē” pasākuma atmiņās kavēsies “Do-Re-Mi” vadītāja Ingūna Šķestere. Ingūna ir arī LCM valdes priekšsēde un Minsteres latviešu kora "Dudan” diriģente, tādēļ, izmantojot izdevību, ielūkosimies arī „lielo” dziedātāju gaidāmajās aktivitātēs - ikmēneša meistarklasēs, kas norisināsies gatavojoties XXVII Vispārējiem Dziesmu svētkiem.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” aicina uz dubultdzimšanas dienas ballīti. Tieši pirms 2 gadiem februārī LR2 ēterā sāka skanēt visas pasaules darbīgos un radošos latviešus apvienojošais raidījums „Latviešiem pasaulē”, savukārt jau trešo dzimšanas dienas gatavojas atzīmēt 2000. gada 8. februārī Norvēģijā, Oslo dibinātā latviešu jauniešu organizācija - Eiropas Jaunieši. Eiropas Jaunieši – tā ir līdzīgi domājošo organizācija, kas laiku pa laikam organizē dažādus kultūras, sporta un sabiedriskos pasākumus un pulcē vairāk nekā 50 biedru no 15 valstīm. Pērnajā rudenī biedrības paspārnē radās jauns deju kolektīvs „Ausma”, kurā uz mēģinājumiem Briselē reizi mēnesī, ceļasomā liekot ērtas drēbes un apavus, kā arī labu noskaņojumu, sarodas dejotprieka un vasaras Dziesmu svētku vilinājuma motivēti latviešu jaunieši no visas Eiropas.

Šīs nedēļas nogalē, lai atskatītos uz paveikto un aizvadīto, attīstītos un iesaistītos, ievēlētu jaunu valdi un mainītu statūtus, taču vissvarīgāk - svinētu kopābūšanu un trešo dzimšanas dienu - Eiropas jaunieši tiekas Rīgā.

Dažus no viņiem sastapām arī LR2 raidījumā „Latviešiem pasaulē”: Eiropas jauniešu priekšsēdi Ernestu Baronu, kurš šobrīd dzīvo un studē Norvēģijā, Oslo, arī Mariku Gulēnu-Taubi, kura no Kanādas devusies studēt uz Eiropu - Amsterdamas Universitāti un Almu Ulmani, kura dzīvo un darbojas Beļģijas Latviešu biedrībā.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz devās uz Vācijas ostas pilsētu Hamburgu un Amerikas debesskrāpju meku Čikāgu. Hamburgas iemītnieku skaits ir gandrīz vienāds ar Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet Čikāga var sevi godāt par 10 miljonu pilsētu. Starp visiem šiem daudzajiem miljoniem meklēsim darbīgos un radošos mūsējos.

Čikāgas latviešu skola sevi lepni dēvē nevis par „skoliņu”, bet visai nopietni - par „skolu”. Tā nes dainu tēva Krišjāņa Barona vārdu, skolai ir vairāk nekā 70 gadu sena vēsture, sava bibliotēka ar vairāk nekā 10 tūkstoš grāmatām, un ik gadu tajā zinības apgūst ap 100 mazo latviešu. Daudzo tradīciju vidū ir arī ikgadējā, savulaik Kārļa Ulmaņa iedibinātās Draudzīgā aicinājuma dienas atzīmēšana janvārī. Šogad tā tiks svinēta ar krāšņu Tautastērpu skati. Tāpēc visi - lieli un mazi, vecāki un vecvecāki tiek aicināti uzvilkt savu tautastērpu, lai ar to varētu greznoties Draudzīgā aicinājuma tautastērpu skatē. Tautastērpus varēs ne tikai aplūkot, bet arī klausīties  tautastērpu stāstos. Lai plašāk uzzinātu par iecerēto notikumu,

„Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Krišjāņa Barona Latviešu skolas Čikāgā skolotāju Kristu Laukmani.

Ja jau uzvilkts tautastērps, tad pieklājas arī uzdancot. Tādēļ atpakaļceļā uz Latviju iegriezīsimies Hamburgā, kur ceram satikt divas aizrautīgas dancotājas – Hamburgas Latviešu biedrības vadītāju Zani Valteri un Latvju danču kluba vadītāju Dinu Šreiberi. Jau kopš 2017. gada visi, kas vēlas izbaudīt dejas un kustību prieku, sanāk kopā reizi mēnesī, jo Latvju danči Hamburgā - tā ir kopā sanākšana, latviska izdancošanās, prieks, parunāšanās un laba oma. Dina nodemonstrējot  attiecīgo deju soļus un kustības, piemēram, plaukstu sasišanu, kājas pievilkšanu vai elkoņos griešanos  un tad - aiziet! Aicinām, arī visus  LR2 „Latviešiem pasaulē” klausītājus - „ Laižamies dejā!”.

Šis  ir laiks, kad ik gadu  atminamies 1991. gada janvāra satraucošos, vienojošos, arī traģiskos notikumus - Barikādes, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku apņēmības un pārliecības pilni, bez ieročiem, bet „bruņoti” ar smago lauksaimniecības un mežizstrādes tehniku, pulcējoties pie ugunskuriem un sildoties ar dziesmām, aizstāvēja savas valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Arī šogad Latvijā un daudzviet pasaulē, pieminot Barikāžu laiku degs ugunskuri, skanēs mūzika un atmiņu stāsti.

„Latviešiem pasaulē” devāmies uz Londonu, lai satiktos ar Apvienotās Karalistes „1991. gada barikāžu domubiedru grupas vadītāju” Aigaru Opihtinu. Londonas Daugavas Vanagu fonda telpās norisinājās ikgadējais 1991. gada barikāžu atceres pasākums, kurā viesojās gan Latvijas vēstniece Lielbritānijā Ivita Burmistre, gan barikāžu dalībnieks un piemiņas ordeņa kavalieris Jānis Ķemers, notika grāmatas "Barikādes 91" lasījumi, ar skanīgiem priekšnesumiem priecēja dziedātājs Ainars Bumbieris un Latviešu Londonas skoliņas audzēkņi, bija arī  bērnu zīmējumu konkursa "Barikādes 91" apbalvošana.

Savukārt Briselē valdīja košas krāsas, krāšņi raksti, dzīpari, diegi, aizrautība un dzirkstošas sarunas! Tur Latvijas vēstniecībā Beļģijā uz kārtējo tautisko brunču šūšanas meistarklasi pulcējās čaklās rokdarbnieces, kas pašu spēkiem cenšas piepildīt savu sapni - uzvilkt pašas darinātu tautastērpu, un, iespējams, jau šīsvasaras Dziesmu svētkos.

„Latviešiem pasaulē” savu tautastērpa stāstu atklāja Ieva Brinkmane. Viņas lolotais sapnis realizējies meistarklašu laikā, kuras savulaik Briselē rīkotas par godu Latvijas 100gadei. Tām bijusi tik milzīga piekrišana, ka ik mēnesi, lai apgūtu dažādas prasmes, uz brunču, pastalu, kreklu, cimdu, zeķu, saktu un vainagu darināšanas darbnīcām pat sabraukušas latvietes no citām valstīm. Ieva savā Nīcas tautastērpā pirmo reizi rotājusies Latvijas simtajā dzimšanas dienā 18. novembrī, zibakcijas laikā Briseles ielās un ar lielu lepnumu un augsti paceltu galvu ziņkārīgajiem garāmgājējiem un tūristiem stāstījusi par Latviju!

„Latviešiem pasaulē” šoreiz viesojās kalnos: Kaukāza skaistulē Gruzijā un Norvēģijas septiņu kalnu pilsētā Bergenā.

Ja mūsu Rīga dibināta 1201. gadā, tad „Latviešiem pasaulē” pirmais pieturas punkts būs divas reizes senākajā Gruzijas galvaspilsēta Tbilisi (attēlā), kuras nosaukums esot cēlies no gruzīnu vārda „tbili”, kas nozīmē „karsts”. Un tiešām - mums bija iespēja uzzināt pašus „karstākos” Gruzijas latviešu jaunumus, ko sniedza Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā Edīte Medne. Raidījuma skanēšanas laikā burtiski tikko Latvijas vēstniecībā ar mērķi veicināt Latvijas un Gruzijas sadarbību uzņēmējdarbībā un pārrunāt aktuālos sadarbības jautājumus bija noslēgusies  Gruzijā strādājošo Latvijas uzņēmēju tikšanās. Guvām ieskatu, kā tā noritēja un kādi mūsu uzņēmēji darbojas Gruzijāun cita starpā atcerējāmies arī pērnā gada nogalē Ziemassvētku (IWAG Winter Fair 2022) gadatirgu viesnīcā „Sheraton Grand Tbilisi Metechi Palace” Tbilisi, kur mūsu valsti reprezentēja un Latvijas stendu atbalstīja tādi mums labi zināmi vārdi kā - „airBaltic”, „Dzintars”, „Skrīveru Saldumi”, „Latvijas Tekstils”, „Maiznīca Flora”, „Pūre Chocolate” un "Handmade".

Kamēr Gruzijā pulcē latviešu uzņēmējus, tikmēr Norvēģijā latviešu amatierteātris „LATiBergen” aicina savai trupai pievienoties gan jaunus aktierus, gan tehniski attapīgus cilvēkus un kādus, kas var palīdzēt skatuvi uzbūvēt, kaut ko sašūt, kādu nogrimēt vai safrizēt, kādu deju soli iemācīt. Par Bergenas teātra šī gada grandiozajiem plāniem „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no tā vadītājas un režisores Liaras Ozolas: rudenī Bergena gaidīs visus latviešu teātru dalībniekus un latviešu teātra atbalstītājus Diasporas teātru saietā “PLATS solis 2023”, bet jau nākamās nedēļas nogalē „LATiBergen” spēlēs iepriekšējā saietā ar Grand Prix un atzinības rakstiem par labāko scenogrāfiju un režiju godalgoto iestudējumu "Miglas pilnas acis". Izrādes notikumi norisinās 2014. gada pavasarī, Ukrainā, Donbasā, un to varēs noskatīties Latvijai zīmīgā datumā - 20. janvārī, Barikāžu atceres dienā.

Kamēr Austrāliju karsē vasara un silda pašu un no Latvijas uz Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienām sabraukušo viesu latviskās dziesmas un dejas, tikmēr pretējā virzienā - veldzēties „patīkami” drēgnajā, vēsajā un brīžam pat īsti aukstajā Latvijas ziemā devusies Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa. Ilze ir Austrālijā augusi un izglītojusies latviete, kādu laiku dzīvojusi Latvijā un strādājusi menedžmenta un konsultāciju jomā, arī pildījusi Austrālijas goda konsules Rīgā misiju. Daļiņu no savas kūsājošās un iedvesmojošās enerģijas Ilze Radziņa dāvāja „Latviešiem pasaulē” klausītājiem, daloties idejās par Adelaides latviešu biedrības šī gada iecerēm un plānotajiem notikumiem.

Pirmo reizi „Latviešiem pasaulē” ceļš veda uz Eiropas Parlamenta otro mājvietu, pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas, Elzasas vēsturisko galvaspilsētu - Strasbūru (attēlā). Ar turienes latviešiem LR2 klausītājus iepazīstināja biedrības „Latvija - Elzasa” dibinātāja Kristīne Lauriņa. Strasbūrā darbojas latviešu ģimeņu koris „Staro”, un, kamēr mammas un tēti mēģinājumā dzied, tikmēr mazie apgūst zinības svētdienas skoliņā, bet rūdīti grāmatmīļi ar jaunāko latviešu literatūru laipni lūgti iepazīties  Strasbūras latviešu bibliotēkā.

Laikā, kad lielākā daļa visas pasaules latviešu bauda ziemu un priecājas par sniegu, devāmies uz vasaru un saules sasildīto zemi Austrāliju. Latvijā meteorologi gadu mijā prognozē vēl nepieredzētu karstumu - plus 10 grādus, savukārt Austrālijas dienvidu krasta pilsēta Adelaide Jauno gadu sveiks ar +31! Turklāt laikā, kad LR2 ēterā skanēs raidījums Latviešiem pasaulē”, Amerikas krastā būs tikko ausis gada priekšpēdējās dienas rīts, Eiropā jau būs pienācis vakars, bet Austrālijā būs krietni pāri pusnaktij un būs sākusies gada pēdējā diena - 31. decembris.

Tomēr nedz klimatiskās, nedz pulksteņlaika atšķirības nebūs par šķērsli tam, lai „Latviešiem pasaulē” neizmantotu iespēju paviesoties pasaules mazākajā kontinentā, kas vienlaikus ir pēc platības sestā lielākā pasaules valsts. LR2 ētera telefona zvans bbija pietiekoši skaļš un pamodināja Adelaides Latviešu skolas pārzini Mārīti Rumpi. Mārīte ir viena no darbīgās komandas, kura Adelaidē organizē 3x3 nometni „Dzintarkrasts”, kas dalībniekus pulcēs pašā jaunā gada sākumā. Nedēļas garumā notiks gan folkloras un muzicēšanas, gan latvisko rotu darināšanas, rokdarbu, aušanas un tautisko somiņu šūšanas ievirzes. Īpaši saviļņojošs notikums solās būt vakara “Jūras daudzinājums” jūras krastā ar stilizētu ugunskuru.

Savukārt vēl vecā gada izskaņa Adelaidē tiek aizvadīta 37. Austrālijas latviešu Jaunatnes dienu zīmē. Turp no Latvijas tālu ceļu mērojis Jauniešu koris BALSIS, kurš uzstājies atklāšanas koncertā. Jaunatnes dienu turpinājumā sekojis Tautas deju uzvedums un Sadziedāšanās vakars. BALSU diriģents Ints Teterovskis (attēlā), solījis „sadziedāties” līdz 3 naktī, lai varētu pievienoties „Latviešiem pasaulē”, dalīties karstākajos iespaidos un pastāstīt par kora turpmākajām gaitām: meistarklasēm kopīgi ar Austrālijas latviešiem, kurās tiks apgūts XXVII Vispārējo latviešu dziesmusvētku repertuārs, bez tam BALSIS pirmo reizi piedalīsies Sidnejas festivālā, kas ir lielākais un prestižākais ikgadējais mākslu festivāls Austrālijā, tālāk kora ceļš vedīs uz Melburnu, bet pēc tam vēlreiz viņus varēs sastapt koncertos Sidnejā.

Baltais Ziemassvētku laiks „Latviešiem pasaulē” šoreiz  iemirdzējās visdažādākajās pasaules krāsās. Ar Zaļās salas Īrijas starpniecību vērsim durvis gan uz Lietuvu, Ukrainu, Franciju un Gruziju, gan Brazīliju, Bolīviju, Venecuēlu un Taivānu, gan svelmainās Āfrikas valstīm Tanzāniju, Keniju, Kotdivuāru, Ruandu, Kongo, Somāliju un Nigēriju un kopā ar Latviešu Biedrības Īrijā priekšsēdētāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu kavēsimies atmiņās par Internacionālo ģimeņu festivālu. Tajā piedalījās 17 nacionalitāšu ģimenes, muzicēja, darbojās meistarklasēs, kurās varēja apgūt dažādu tautu dejas, tika veidoti Ziemassvētku apsveikumi un spēlētas prāta spēles. Festivālā ar Latvijas mūziku iepazīstināja IGD studijas meitenes.

Savukārt uz Ēģipti dosimies, lai satiktu Dignu Abuzeidu, kura laiku pa laikam cenšas apvienot Ēģiptē mītošos latviešus, un, liekot lietā savu ilggadējo pieredzi, savulaik Latvijā darbojoties tūrisma jomā, izveidojusi savu interneta platformu, kurā latviešu ceļotājiem atklāj autentisku un īstu Ēģipti, sniedz vērtīgus padomus no ikdienas dzīves un interesantu faktus. Piemēram, nebrīnieties, ja veikalos sīknaudas vietā jums izdos „košļenes”, kas Ēģiptē esot visstabilākā „valūta”. Bet, gaidot Ziemassvētkus, latviešu diaspora Hurgadā un Kairā, gluži tāpat kā citviet pasaulē cep tradicionālās latviešu piparkūkas un rotā Ziemassvētku egles!

Pagaidām varam tikai zīlēt un minēt, kādi - vai kupenās balti, vai saulaini un zaļi, vai ar lietussargu virs galvas un „gumijniekiem” kājās atbridīs Ziemassvētki. Toties pavisam droši zināms, ka mazie latvieši it visur plašajā pasaulē tos sagaidīs pie rotātām eglītēm, ar svētku priekšnesumiem un rotaļām, piparkūkām un citiem našķiem un, protams, kopā ar Ziemassvētku vecīti un viņa lielo dāvanu maisu.

LR2 ielūkojās vairākās svinību vietās. Skaistiem svētku pasākumiem gatavojas piecas Latviešu biedrības Īrijā skolas - Dublinā, Portlīšā, Droghedā, Vaterfordā un Slaigo. „Latviešiem pasaulē” paviesosimies trijās no tām: Pirmās un pieredzēs bagātākās latviešu skoliņas Īrijā – Dublinā „Saulgriezītes” bērni, gaidot viesus, čakli darbojušies - paši darinājuši svētku rotājumus, lai prieks ne tikai pašiem, bet arī viesiem - Ziemassvētku vecītim, Kukulītim un visādiem meža zvēriņiem - lāčiem, zaķiem un vilkiem. „Saulgriezīte” drīz svinēs savu pilngadību - 18to jubileju, un gandrīz visu laiku kopš tās dibināšanas skolu vada direktore Ritma Prokopčenko. Ar siltumu un mīļiem vārdiem skoliņa ,,Zemene" Slaigo bērni gan gatavos un rakstīs personalizētus apsveikumus latviešu senioriem, kuri dzīvo Slaigo un tās apkārtnē, gan darbosies meistarklasē rakstīšanā un zīmēšanā „Mana piparkūka", gan saņems pārsteiguma sveicienu no paša Laplandes Ziemassvētku vecīša. „Latviešiem pasaulē” „Zemenes” svētku gaidīšanas atmosfērā palīdzēja iejusties skolas vadītāja Vineta Mutule. Savukārt skoliņā „Ābolītis” Droghedā Ziemassvētkus svinēs ar latviešu dziesmu popielu, kur ne vien paši mazākie skolēni, bet pat viņu vecāki atrādīs savus talantus. Apledojušo ceļu dēļ Ziemassvētku vecītis diemžēl nevarēšot ierasties, bet skolas vadītāja Inita Slesareva mierina, ka dāvanu maiss jau esot saņemts un gaida čaklos, radošos un mīļos audzēkņus.

Kā vienā no krāšņākajām Eiropas Ziemassvētku vietām tradicionāli tiek dēvēta Vīne - ar neskaitāmiem Ziemassvētku tirdziņiem pie Belvederes un Šēnbrunnas pilīm, Universitātes pilsētiņā, pie Operas un greznu pasaku zemi pie rātsnama ar gleznošanas meistardarbnīcām, slidotavu un izbraucieniem ar vilcieniņu un karuseli. Savukārt uz latviski sirsnīgu Ziemassvētku svinēšanu aicināja Vīnes latviešu kopa un skoliņa „Kalniem pāri” un tās vadītāja Anna Kalve. Vīnes latviešu skolā mācās bērni no 3 - 12 gadu vecumam, un šeit ir iespēja Austrijā dzīvojošiem latviešu bērniem un viņu vecākiem satikties, sadraudzēties, baudīt latvisku vidi, attīstīt savu latvisko identitāti un justies piederīgiem Latvijai.