Latviešiem pasaulē

Latvijā un pasaulē gaišumu un prieku turpina radīt Ziemassvētku gaidīšanas laiks. „Latviešiem pasaulē” šoreiz uzmanības centrā Galveja Īrijā un Ņujorka Amerikā.

Ņujorkas Latviešu kora diriģente Laura Padega Zamura aicināja uz Adventes koncertu „Sirdī miers”, kas trešajā Adventes svētdienā skanēja Latviešu Luterāņu Baznīcā Jonkeros. Koncerta programmā iekļauti Andreja Jansona un Krisītes Skares skaņdarbi, bet pirmatskaņojumu piedzīvos izcilās komponistes Lolitas Ritmanes „Kantāte Ziemassvētkos”. Koristi ar saviļņojumu pēc 3 gadu pārtraukuma gaida tikšanos ar saviem klausītājiem un sociālajos tīklos pat bija sarīkojis loteriju, kurā balvā tika izspēlētas divas brīvbiļetes uz koncertu un kora jaunākais ziemassvētku CD “Ziemassvēkti laika vējos”! Ņujorkas Latviešu koris cītīgi gatavojas nākamās vasaras Dziesmu svētkiem, novembrī nosvinējis gan Lāčplēša dienu, izliekot svecītes Latvijas kontūrā un sūtot savas domas Dzimtenei, gan Valsts svētkus ar pasākumu Dievnamā.

Tikmēr Īrijā „briest” lustīgs „Ziemassvētku jampadracis”, kas būšot gana vērienīgs, jo pulcēšot ļaudis no Galvejas, Limerikas, Dublinas, Enisas, Klaremoris un citurienes. Jampadraci organizē Galvejas Latviešu Atbalsta Grupa, solot bagātīgu tirdziņu, gardus ēdienus un dzērienus, dziesmas, dejas un citas izklaides. Būšot karsti, jo tirgus placī visapkārt skanēs, rībēs, kūpēs, smaržos un burbuļos, pie pašiem mazākajiem viesosies Ziemassvētku vecītis ar savu čaklo palīgu – Rūķi, bet itin visus apmeklētājus priecēs mazie dancotāji - Limerikas BTDK "Taurenītis" un   Galvejas "Pastaliņas", arī TDK "Rietumkrasts" un viesi no Dublinas - koris "eLVē".

„Latviešiem pasaulē” tikāmies ar „Ziemassvētku jampadrača” rīkotāju Dinu Bergholcu un „Rietumkrasta” vadītāju Gunti Bergholcu. Galvejas Latviešu atbalsta grupa novembrī nosvinējusi 5 gadu jubileju, savukārt dejotāji aizvadījuši deju meistarklasi kopā ar diasporas deju virsvadītāju Jāni Purviņu, kurā dabūjuši ne tikai 7 stundu garumā pamatīgi pasvīst, bet arī saņemt spēcinošu humora devu un baudīt kopā būšanas prieku.

Klāt Ziemassvētku un brīnumu gaidīšanas laiks. Saviem klausītājiem piedzīvot brīnumu  sola LR2 raidījums „Latviešiem pasaulē”, jo ielūkojāmies „Ziemassvētku pasakā” Straumēnos. Par pasakainām sajutām parūpējies Daugavas Vanagu Fonds Lielbritānijā, un tā pārstāve Vera Antipova nedēļas nogalē lielus un mazus aicinās Ziemassvētkus ieskandināt dejās un iet rotaļās, rotāt kopā eglīti, satikt Ziemassvētku vecīti un nobaudīt gardos latviešu labumus, kurus būs sarūpējuši tirgotāji Ziemassvētku tirdziņā. Bet lustīgā koncertā visus priecēs BJDK “Kaķīši”, BK “Jumītis” un Korbijas bērnu popgrupa “Zvirbuļpops”.

Lai veldzētos mūzikas skaņās, devāmies arī uz Ameriku, uz Jonkeru baznīcu Ņujorkā, uz Latviešu kultūras biedrības TILTS rīkoto Izcilo jauno talantu fonda labdarības koncertu “Lai skan jauna mūzika"! Tajā uzstāsies četri aizrautīgi latviešu jaunie mūziķi/ TILTS 2022. gada Izcilo talantu fonda stipendiāti: divas vokālistes - Elīza Evalde un Emīlija Pavlovska un divi ģitāristi -Matīss Čudars un Eduards Lazdiņš. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar vienu no viņiem - Emīliju Pavlovsku, kura studē vienā no pasaulē labākajām un prestižākajām mūziklu konservatorijām - Manhetenas Mūzikas skolas mūziklu nodaļā.

Bet, kā top Pasaules latviešu mūzikas krātuve, uzzinājām no trimdas leģendas, kurš nu jau divdesmit gadus dzīvo Mazsalacas pusē, folkloras pētnieka, filologa, pedagoga un sabiedriskā darbinieka Austra Graša. Viņš bijis Latviešu Tautas Augstskolas ABRENE Francijā direktors, vairāk nekā 30 gadus Bonnas Universitātē  bijis baltu valodu lektors, kur mācījis latviešu, lietuviešu un arī senprūšu valodu. Ideja par Pasaules latviešu mūzikas krātuvi, kur tiktu uzglabāti nošu krājumi, vinila plates, magnetafona lentes un kasetes, kā arī citi vērtīgi materiāli, ko pēc sevis ir atstājuši vai vēl atstās ārpus dzimtenes mītošie un strādājošie mūziķi, radusies, kontaktējoties ar latviešu diasporas pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz viesojāmies divās ziemeļu kaimiņvalstīs – Zviedrijā un Somijā, bet caur saulaino Itāliju devāmies uz eksotisko Namībiju un Zambiju karstajā Āfrikas kontinentā.

Gunta Enerūta (Eneroth) savulaik strādājusi gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijā, šobrīd aktīvi darbojas Zviedrijas latviešu apvienībā un ir “Latvijas Avīzes” korespondente Zviedrijā, turklāt savu žurnālistes aicinājumu realizē arī projektā „RaDi latvieši”. Kopā ar Guntu ielūkojāmies blogā, kurā publicēti viņas raksti par latviešu dzīvi Zviedrijā un stāsti par radošām personībām - tiem, kuri dara, kuri rada, kuri iedvesmo.

„Mēs zinām pārsteidzoši maz viens par otru, lai arī runājam vienā valodā un kopā svinam svētkus, bet ikdienā paskrienam viens otram garām, neuzzinot, neieraugot, nenovērtējot,” tā Gunta Enerūta raksta „RaDi latvieši” pieteikumā.

Tikmēr kāda cita radoša personība, Latvijas vēstniecības Somijā Kultūras un diasporas projektu koordinatore, arī žurnāliste un rakstniece Maira Dobele par savu misiju uzskata latviešu literatūras popularizēšanu. Jau vairākus gadus vēstniecība sadarbojas ar Pasilas bibliotēku, kuras Daudzvalodu nodaļā atrodas apmēram 23 tūkstoši grāmatu 80 valodās. Ik gadu tās krājums tiek papildināts ar vairākiem desmitiem grāmatu latviešu valodā. Priekšlikumus par jaunu grāmatu iegādi izstrādā kultūras jomās strādājošie un Somijā dzīvojošie latvieši, un šogad bibliotēkas plauktos nonākuši tādi bestselleri kā Ingas Ābeles “Klūgu mūks”, Silvijas Brices “Baigās piezīmes”, Zanes Daudziņas “Dienasgrāmata”.

Savukārt ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju, nozares profesionāļu un zinātnieku kustība #esiLV  uzsākusi Latvijas un Āfrikas valstu sadarbības projektu, kura ietvaros Namībijā un Zambijā jau norisinājušās pirmās uzņēmējdarbības apmācības treniņnometnes un tematiskie semināri. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar vienu no projekta iniciatorēm un tā virsvadītāju, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesori Ievu Jākobsoni-Bellomi, kura atzīst, ka Latvijai šī ir lieliska iespēja pozicionēt sevi kā modernu zināšanu eksporta valsti, visdažādākajos līmeņos un jomās veidojot sadarbības tīklus šajā Latvijai līdz šim mazizzinātajā pasaules daļā.

Mūsu sirmā jubilāre savos cienījamajos gados var justies tiešām laimīga! Jo šķiet, ka Latvijas 104. dzimšanas diena ar patiesu mīlestību, cieņu un sirsnību tiek svinēta it visur un sarkanbaltsarkanais karogs lepni viļņojas pāri visai pasaulei – no Adelaides, Sidnejas un Kanberas Austrālijā līdz pat Bostonai, Filadelfijai, Losandželosai un Sietlai Amerikā, Toronto un Hamiltonai Kanādā. Protams, ar bezgala daudzveidīgu svētku pasākumu klāstu Latviju jubilejā sveic arī Eiropas latvieši. „Latviešiem pasaulē” paviesojās dažos no tiem.

Dziedāšana ir nozīmīga latviešu identitātes sastāvdaļa. Latvieši ar to izaug, dalās ar šo mantojumu, kā arī caur to pārstāv savu tautu” ārzemēs” - tā atzīst trīs kori - Nīderlandes latviešu koris, Briseles latviešu koris un Parīzes latviešu koris LATVE, kuri jau kopš vasaras cītīgi strādājuši, lai sagatavotu vērienīgu koncertprogrammu kopā ar dziedātāju Igo. Tā jau ieskandināta Nīderlandē un Beļģijā, bet par svētku sērijas kulminācijas koncertu „Dzintara balsis”, kas vēl gaidāms Parīzē, „Latviešiem pasaulē” stāstīja Parīzes kora LATVE diriģente Ināra Braže.

Oktobra nogalē savu valsts neatkarības jubileju svinēja Latvijas vienaudze Čehija, Hradec Kralovas pilsētā atklāta izstāde “Čehijas - Baltijas gadsimts”, bet uz kopīgu Valsts svētku atzīmēšanu vēstniecībā Prāgā „Latviešiem pasaulē” aicināja Latvijas vēstniece Čehijā Gunta Pastore.

Kā vienmēr aktīvi ir Anglijas latvieši. Tur svētku klāstā ir gan teātra izrādes un koncerti, gan bērnu disko un pieaugušo balles ar dejām, ar un bez groziņiem. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Anglijā mītošo latviešu mūziķi Eduardu Griezni, kurš kopā ar kolēģiem, Londonas latviešu kori, deju kopām „Jautrais pāris” un „Salinieki” uzstājās Holy Sepulchre baznīcā Londonā.

Lai ar īstu enerģijas, jaudas un spēka kokteili trīs svētku koncertos sveiktu Anglijas latviešus uz Apvienoto Karalisti devusies Latvijas roka leģenda - grupa „Līvi”. Viņu solists Buks tūres starplaikā apsolījis dalījās iespaidos ar „Latviešiem pasaulē”. Bet Dienvidzviedrijas Latviešu biedrības dalībniekus, viņu cittautiešu radus un draugus ar koncertu un lustīgu balli priecēja brāļi Auzāni.

Ja ikdienā reizēm piemirstas tas, cik laimīgi varam justies, ka mums ir sava, brīva valsts Latvija, kuru mīlēt un ar kuru lepoties, tad ik gadu mums to atgādina novembris, kad ar pilnu jaudu varam svinēt patriotismu. Svētku – Lāčplēša dienas un Latvijas dzimšanas dienas noskaņās šoreiz arī „Latviešiem pasaulē”.

Latvijas vēstniecība Īrijā gādājusi, lai  par godu Latvijas svētku nedēļai sestdien, 12. novembrī, līdz ar tumsas iestāšanos un līdz pusnaktij Latvijas karoga krāsās izgaismos vienu no Dublinas skaistākajiem simboliem - Semjuela Beketa tiltu (Samuel Beckett Bridge). Savukārt Latvijas vēstniecībā Zviedrijā Lāčplēša dienu atzīmēs ar grāmatas “Ģenerālis Kārlis Goppers” atvēršanas svētkiem. Kārlis Goppers bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Turklāt bijis vienīgais Latvijas Skautu prezidents un milzum daudz laika un darba ziedojis tam, lai Latvijas Skautu kustība ar patiesu lepnumu varētu skatīties uz savas organizācijas darbību. Viņa dēls - Miķelis 1935. gadā nodibināja grāmatu izdevniecību "Zelta ābele", kas savas pastāvēšanas laikā līdz 1985. gadam tā laida klajā 178 grāmatu izdevumus - oriģinālliteratūru, tulkojumus, memuārus, kartogrāfiskus izdevumus utt. Grāmatā par ģenerāli  Gopperu apkopoti viņa laikabiedru atmiņu stāsti, kuri papildināti ar fotogrāfijām, vēsturiskām atsaucēm un faktiem. Darbu pie atmiņu apkopošanas savulaik sācis ģenerāļa dēls Miķelis, bet tupinājis un pabeidzis mazdēls - Kārlis Goppers. Īsi pirms grāmatas atvēršanas svētkiem viņš paspēja attālināti paviesoties arī raidījumā „Latviešiem pasaulē”.

Par vēstures izzināšanu aizraujošā  un laikmetīgā veidā uzzinājām no Eiropas Latviešu apvienības izglītības nozares vadītājas, arī Milānas - Boloņas latviešu skolas vadītājas Ilzes Atarto. Gatavojoties  Latvijas proklamēšanas dienas svinībām, bērniem un jauniešiem gan pa vienam, gan kopā ar visām ģimenēm ir iespēja piedalīties virtuālajā Izlaušanās istabas spēlē. Tajā, izpildot dažādus uzdevumus, var uzzināt dažādus interesantus faktus un virtuāli paviesosieties nozīmīgās vietās, bet, iegūstot kodus, var tikt pie nākamajām norādēm līdz uzvarēsiet!

Savukārt Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa aicināja uz valsts svētku koncertu Frankfurtē "Latvijai 104". Tajā Latviju svētkos sveiks Frankfurtes latviešu kori "Mainas balsis" un "Silava", skoliņas "Zīļuks" un Frankfurtes Eiropas skolas skolēni, bet vakara turpinājumā varēs izdancoties diskotēkā DJ Aigara pavadījumā no Hamburgas.

Šoruden Latvijas kinoļaudis lepojas ar panākumiem un bagātīgu balvu ražu dažādos starptautiskos filmu festivālos. Arī „Latviešiem pasaulē” šoreiz kāda kinopiedzīvojuma - Ņujorkas Baltijas filmu festivāla gaidās. Tas dibināts 2018. gadā un ir lielākais Baltijas filmu festivāls ASV un vienīgais Baltijas filmu festivāls ārpus Eiropas. Šogad festivāla programmā ir 15 filmas, to skaitā 10 spēlfilmas un 5 dokumentālas filmas, turklāt tajā viesosies gandrīz visu filmu režisori un pēc seansiem skatītājiem būs iespēja piedalīties diskusijās. Festivāls sāksies ar nupat Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto Signes Baumanes jaunāko animācijas filmu „Mans laulības projekts”, bet tā turpinājumā būs iespēja noskatīties arī „Tizlenes”, „Māsas”, „Homo Sovieticus”, „Akmeņi manās kabatās”, un „Spiegs, kurš mans tēvs”. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar Ņujorkas Baltijas filmu festivāla dibinātāju, Latvijas Goda konsulu Vermontā un bijušo Latvijas Goda konsulu Ņujorkā Dari Dēliņu un festivāla programmas direktori Jūli Rozīti (attējā).

Tieši raidījuma „Latviešiem pasaulē” skanēšanas laikā kino - īsfilma „Mana Latvija” top arī Pīterboro, Lielbritānijā, kur visu nedēļu Apvienotās karalistes un Īrijas latviešu jauniešiem norisinās radošā dienas nometne “...kad Radām?!...”. Tās mērķis ir sekmēt kopības izjūtas un draudzības veidošanos, vienlaikus veicinot latvisku saišu noturību, un atvērtajās nodarbībās, piemēram, „Draudzība latviešu valodā”, „Latvju zīmes”, „Latvija kulinārijā”, „Latviešu gadskārtas” u.c. aicināti piedalīties arī jauniešu ģimenes locekļi – vecāki, vecvecāki, māsas, brāļi un draugi, lai kopā izjustu, izdzīvotu, izzinātu Latviju un veidotu Latviju kopā. Radošās dienas nometnes atmosfērā iejutāmies ar tās rīkotājas, Latviešu biedrību asociācija Apvienotajā Karalistē vadītājas Ivetas Sūnas starpniecību.

Latvijā uz brīdi ieradusies un, izmantojot izdevību, arī LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” viesojās tradīcijām bagātās Ņūdžersijas latviešu skolas pārzine Līvija Medne (attēlā). Līvija uz Latviju līdzi ņēmusi ļoti vērtīgu bagāžu - viņas ceļasomā ir skolas izdotais jaunākais žurnāls „Vācelīte”, kurā ļoti pamatīgi un krāšņi ar informāciju, fotogrāfijām, zīmējumiem, bērnu rakstītajiem stāstiņiem un  pasakām atspoguļots skoliņas 2021./22. jeb septiņdesmitās jubilejas mācību gads. Žurnāla lappusēs varam lasīt bezgala sirsnīgas un aizkustinošas skolēnu atbildes uz jautājumu: Kas man ir latviešu skola?

„Latviešu skola man ir...sirds un dvēseles mājas; vieta, kur jūtos, ka esmu Latvijā, kur visi mani sveicina, kur ir mani draugi un kur es jūtos kā savā tēvzemē; nākotne, mājas, draugi, mazā Latvija; tautasdejas, draugi un pusdienas; draudzību un zināšanu avots, vieta, kur jūtos kā savējā.”

Bet latviešu valodu bērni raksturo kā grūtu, spēcīgu un mīļu, arī foršāko valodu un kaut ko, kā citiem Amerikā nav.

Varam nedaudz ieskatīties arī mazo latviešu nākotnes plānos: Kas es būšu, kad izaugšu?

„Es būšu veterinārārsts un strādāšu dzīvnieku slimnīcā; Es būšu mākslinieks, tasīšu skulptūras un pārdošu gleznas; Es būšu hokeja spēlētājs, man būs vārtsarga forma, man būs jāprot noķert ripu”.

Tiek meklēts arī labākais draugs, kuram jābūt vecumā no 12 - 14 gadiem un vismaz 5 pēdas garam, tā - lai var kopā spēlēt basketbolu. Arī iespēja ielūkoties  bērnu sapņos:

„Mana ģimene piedalījās Dziesmu un Deju svētkos. Kopš četru gadu vecuma es arī to gribēju piedzīvot. Un nu mans sapnis ir piepildījies. Es dziedu Dziesmu svētkos!"

Interneta portāls Latviesi.com, kas veidots kā platforma visas pasaules latviešiem, kas sniedz informāciju, dod iespēju par savām aktualitātēm stāstīt diasporas organizācijām un uzrunā un iesaista latviešus pāri fiziskām Latvijas un novadu robežām, nedēļas vidū rīkoja virtuālu forumu “Latvijas Diasporas informācijas dzīve burbuļos vai realitātē”.

Tā uzmanības centrā aktuālākie Latvijas diasporas informācijas un komunikācijas jautājumi, kā sasniegt un uzrunāt diasporu un veicināt tās saziņu un līdzdalību. „Latviešiem pasaulē” pēcforuma iespaidos un atziņās dalījās Latviesi.com dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, arī Daugavas Vanagu Vācijā priekšsēdis un Latviešu centra Bērzainē vadītājs Indulis Bērziņš (attēlā).

„Latviešiem pasaulē” šoreiz virpuļoja mūzikas ritmos! Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis” augusta nogalē sparīgi uzsācis jauno sezonu un ir apņēmības pilni nākamajā vasarā līdz ar pārējiem Latvijas un pasaules koriem pieskandināt lielo Mežaparka dziesmu svētku estrādi. Bet tuvākajā nākotnē pošas uz Tartu, kur Lāčplēša dienā tiks svinēta Tartu Latviešu biedrības desmitā jubileja. Kora tuvākajos un tālākajos plānos „Latviešiem pasaulē” palīdzēja ielūkoties tā diriģents Matīss Briedis.

Savukārt divi latviešu populārās mūzikas grandi Olga Rajecka un Guntis Veits (attēlos) devušies priecēt Anglijas latviešus. „Latviešiem pasaulē” Gunti Veitu burtiski stundu pirms koncertballes „Ieskandini rudeni” sākuma izdosies sastapt uz Straumēnu skatuves. Balles rīkotāji sola, ka nekas nav neiespējams - būs viktorīna ar pārsteiguma balvām, loterija un pat iespēja nobildēties ar smuko Veitu. Tomēr izbaudīt Anglijas rudeni Guntim neizdosies, jo jau nākamajā dienā viņš būs aiztraucies pāri okeānam - pie tautiešiem Bostonā.

Bet enerģijas un dzīvesprieka pārpilnā un nenogurdināmā dīva Olga Rajecka, kopš pavasara ar savu jubilejas koncertu apceļojusi visu Latviju, nu devusies uz Lielbritāniju. Tāpēc, Londona, saturies! Olgas balss spēj sacensties ar Big Bena torņa zvanu, bet viņas krāšņie tērpi liks nobālēt  visiem slavenākajiem Londonas modes dižgariem.

Nedēļas nogalē rudenīga rosība valdīja Amerikas latviešu centrā Garezerā, kur visi darbīgie un čaklie bija aicināti uz Rudens talku, savukārt koncertus varēja baudīt Norvēģijā Bergenā, kur deju ansamblis „Pērkonkalns” uz sadancošanos pulcēja Oslo „Ziemeļmeitu”, Sandefjordas „Palecienu” un „Ozoliņu”, Stokholmas „Zibenīti” un Latvijas „Kalnagravas”, tikmēr uz Bērzes Strazdu skatuves divus jaudīgus koncertus spēlēja kādreizējie latviešu deju mūzikas grandi - grupa „A-EUROPA”. Bet „Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsās kādam citam koncertam Īrijā un noskaidroja, kā rudens Saulgriežus svinēja saulainās zemēs.

Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība ALISI Itālijā vai tuvumā dzīvojošas latviešu ģimenēm ar bērniem ciklā "Saulgrieži saulainās zemēs” sarūpējusi Rudens nometni bērniem un vecākiem "Miķeļa tirgus", solot lauku dzīves un latviešu tradīciju iepazīšanu, radošās darbnīcas, kopīgu maizes cepšanu un maltīšu gatavošanu. Turklāt visi kopā iestudēšot un nofilmēšot izrādi - īsfilmu par rudens darbiem un nedarbiem. Nometnes atmosfērā „Latviešiem pasaulē” palīdzēja iejusties tās vadītāja Ilze Atardo un tās dalībnieki - mamma Līna Briede ar saviem bērniem Tomasu, kam 9 gadi un Maiju, kurai 7 gadi.

Savukārt ar vērienīgu koncertu tika svinēta Īrijas latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) desmitā un Īrijas latviešu kora “LA’IR” 5 gadu jubileja. Tajā par prieku sev un viesiem uzstājās jauktais koris “LA’IR”, tautas deju kopa “Karbunkulis”, ĪLNP jaunieši, Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas “Zīļuks” audzēkņi un deju kapella “AB emigranti”. „Latviešiem pasaulē” uz jubilejas koncertu aicināja kora „LA’IR” diriģente Rasa Stonkus.

Arī „Latviešiem pasaulē” notikuma Nr.1 Latvijā un pasaulē it visur, kur mīt latvieši - Saeimas vēlēšanu gaidās. Ārvalstīs Latvijas pilsoņiem būs iespēja nobalsot 80 vēlēšanu iecirkņos - viskuplākā skaitā 11 - ASV, deviņos - Apvienotajā karalistē, bet astoņos - Vācijā. Vēlēšanu priekšvakarā paviesosimies  vienā no tiem - Latviešu centrā „Bērzaine” Freiburgā, lai tiktos ar vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Inesi Avenu. Kaut gan darba netrūkst, rūpējoties par vēlēšanu iecirkņa iekārtošanu un procedūras ievērošanu, tomēr „Bērzainē” gādā par to, lai vēlēšanas izvērstos par īstu svētku dienu: Lielajos katlos jau kūp gardā, īpašā, turpat, Bērzainē, augušo Hokaido ķirbju zupa un ukraiņu draugu gatavotais borščs, ar ko tiks cienāti balsotāji. Ar minikoncertiem visas dienas garumā priecēs Eslingenas orķestris, bet vakaru iecerēts pavadīt sarunās un sadziedoties.

Somijā durvis vērs vēlēšanu iecirknis Latvijas vēstniecībā Helsinkos. „Latviešiem pasaulē” Somijas latviešus un balsotgribošos iebraucējus no Latvijas uzrunāja Latvijas vēstniece Somijas Republikā Dace Treija-Masī. Viņa iepriekš strādājusi Latvijas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, bijusi Latvijas vēstniece Japānā, kā arī nerezidējošā vēstniece Austrālijā un Jaunzēlandē un tikai šovasar sākusi pildīt vēstnieces pienākumus Somijā.

Savukārt par muzikālo akcentu „Latviešiem pasaulē” parūpējās divi mūziķi - tēvs un meita, kuri jau 10 gadus dzīvo katrs savā pasaules malā. LR2 ēterā satiksies populārais grupas „Klaidonis” līderis Māris Sloka un viņa meita Evija Sloka (attēlā). Evija savulaik plašāku atpazīstamību ieguva TV šovā "O!Kartes akadēmija", vēlāk devās studēt mūziku uz Lielbritāniju, bet nu jau vairākus gadus mīt Amerikā, kur pasniedz mūzikas stundas, pati muzicē un ir visai pieprasīta dažādās latviešu ballītēs un citos pasākumos. „Taču skumjas pēc Latvijas nekad nepazūd un, laikam ejot, nemazinās. Amerika tagad ir manas mājas, bet manas saknes joprojām ir Latvijā!” - tā atzīst Evija Sloka, un nesen nākusi klajā viņas iedziedātā Jāņa Lūsēna dziesma “Skumjas”.