Latviešiem pasaulē

Kurmis, taurenītis, pele, maijvaboles, vardes un krupis, kas iemīlējies Īkstītē - šie Hansa Kristiana Andersena pasakas tēli ietērpti muzikālās skaņās maija sākumā uzsāks ceļojumu pa Austriju. Kopā ar pasakas varoņiem  koncerttūrē „Īksīte pasaules ceļos” dodas Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas audzēkņi, lai kopā ar Austrijas latviešu diasporas skolu jaunatni uzstātos Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkiem veltītajos koncertos Zalcburgā un Grācā. Koncerttūres priekšvakarā „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar „Īkstītes” komponistu Valdi Zilveri un Grācas Latviešu Kultūras biedrības prezidenti, muzikoloģi, ērģelnieci un diriģenti Ilzi Dūmiņu-Kroju.

Savukārt Īrijas latvieši Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 23. gadadienu svinēs ar tradicionālo kāpienu Svētā Patrika kalnā un Baltā galdauta pikniku kalna pakājē. Bez tam jau divpadsmito gadu pēc kārtas Dublinas vecpilsētā norisināsies Latviešu kultūras svētki Īrijā, kuros piedalīsies 9 latviešu mākslinieciskās kopas un 5 latviešu skolas, arī viesi no lietuviešu, igauņu un poļu kopienām Īrijā. Plašāk par svētkiem, kuru  apmeklētājus priecēs amatnieku tirdziņš, meistarklases, sejiņu apgleznošana, sporta aktivitātes, lustīgi danči un sadziedāšanās, uzzinājām no Latviešu Biedrības Īrijā priekšsēdētājas Ingunas Grietiņas-Dārziņas.

Kamēr Norvēģijas latvieši Bergenā  dzīvo ikgadējā festivāla Teātru pavasaris gaidās, tikmēr pirmspirmizrādes lampu drudzi piedzīvo Stavangeres teātra studija, kas pavisam drīz visus aicinās uz  drāmas 2 cēlienos “Noslēgtais aplis” iestudējumu. Skatītājiem tiek solīts ne tikai baudīt aktierspēli, bet arī iespēja balsot par Zelta aktieri un pēc izrādes piedalīties neformālās sarunās ar aktieriem. Turklāt skatītāju pulkam droši var pievienoties arī latviešu valodas nepratēji, jo izrādes programmiņa un apraksts būšot arī angļu un norvēģu valodā. „Latviešiem  pasaulē” ar Stavangeres Teātra studiju iepazīstināja tās vadītājs Sandris Rakauskis un aktrise Agnese Rukute.

Savukārt uz Apvienoto Karalisti devāmies, lai plašāk uzzinātu par konferenci “Zinātne un inovācijas ilgtspējai. Ar skatu uz Latviju”. Tās organizatori teic:

„Lai arī Latvija ir maza valsts, mēs esam vienlīdz līdzatbildīgi un tas ir arī mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm darīt visu iespējamo, lai tas, kā mēs dzīvojam, ražojam, patērējam, augam, attīstāmies, ir ilgtspējīgi no vides, sociālā un ekonomiskā skatupunkta.”

Konferencē būs pārstāvēts plašs tās dalībnieku loks, tiks diskutēts par to, kā neapmaldīties nākotnē, meklējot ilgtspējīgus risinājumus ekonomikā, veselības sistēmā, finansēs un infrastruktūrā, norisināsies tematiskās darbnīcas, būs iespēja dalīties sadarbības pieredzē un savstarpēji iepazīties dažādu nozaru pētniekiem un profesionāļiem. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar pasākuma rīkotāju, Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācijas (ALSRUK) vadītāju Sandru Martinsoni.

Daugavas Vanagi ir latviešu labdarības organizācija, kuru ar mērķi karavīru un viņu ģimeņu atbalstam 1945. gadā latviešu karavīru bēgļu nometnēs dibināja bijušie Latviešu leģiona kareivji. Šobrīd Daugavas Vanagi darbojas vairākās pasaules valstīs – Latvijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Austrālijā un Zviedrijā, un organizācijas mērķi ir tautiešu aprūpe, latviešu valodas un tradīciju saglabāšana ārpus Latvijas un patriotisma kopšana, piedāvājot stipendijas un atbalstot latviešu skolas, korus, tautas deju kopas, teātru kopas, sporta komandas un dažādas kultūras norises. Daugavas Vanagu fonds Lielbritānijā savas pastāvēšanas 75. jubilejas ietvaros tapusi 3 sēriju dokumentālā filma „Latvieši Apvienotajā Karalistē”. Tās 1. sērija veltīta laiku, kad trimdas latvieši devās uz Lielbritāniju bēgļu gaitās, 2. sērija stāsta par laiku pirms neatkarības atgūšanas, kad trimdas latvieši paši savu „mazo Latviju” radīja Lielbritānijā. Pavisam drīz savu pirmizrādi gaida filmas 3. sērija, kuras galvenā varone būs mūsdienu diaspora. Kinolentē līdzās atmiņu stāstiem redzami Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli. „Latviešiem pasaulē” filmas „Latvieši Apvienotajā Karalistē” tapšanas procesā palīdzēja ielūkoties viena no tās veidotājām, savulaik LR2 klausītājiem labi pazīstamā mūziķe, šobrīd LTV speciālkorespondente Lielbritānijā Ilze Kalve.

Tikmēr diasporas teātra pasaule gatavojas savam rudens Saietam "PLATS solis", kas šoreiz norisināsies Norvēģijas pilsētā Bergenā un kura laikā būs skatāmas vairāk nekā divdesmit izrādes. Festivāla dalībnieku vidū būs arī pandēmijas laikā un sākumā Zoom platformā dzimušais Itālijas latviešu teātris „Momento”. Bet līdz rudenim vēl tālu, tāpēc visi teātramīļi nedēļas nogalē laipni aicināti uz Romu, kur būs iespēja noskatīties „Momento” iestudējumu „Sarunas”. Izrādē tiek apspēlētas vairākas, uz patiesiem stāstiem balstītas  telefonsarunas starp Latvijā un Itālijā dzīvojošiem latviešiem, un tā tiks izrādīta Latvijas vēstniecību Itālijā. Savukārt „Latviešiem pasaulē” ēterā izskanēja telefonsaruna ar „Momento” vadītāju un režisori Lāsmu Pinteri.

Ik pavasari visas pasaules kristieši svin Lieldienas, kuros tiek piedzīvota Jēzus Kristus brīnumainā augšāmcelšanās un simboliski- gaismas uzvaru pār tumsu. Latviešiem kopš sendienām Lieldienas ir tradīcijām un rituāliem bagāti svētki: Skaistuma un veselības nolūkos Lieldienu rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, bet, ja vēlaties Laimu redzē, jālūkojas caur zīda drēbi. Lai visu gadu nenāktu miegs, pie viena arī nekostu odi, daudz jāšūpojas. Protams, arī dažnedažādi olu krāsošanas noslēpumi, olu dāvināšana, ripināšana un olu kaujas.

„Latviešiem pasaulē” Lieldienas svinējām kopā ar Francijas un Vācijas latviešiem. Ar senām saknēm var lepoties Latviešu apvienība Francijā - tā darbojas kopš 1947. gada un rūpējas par latviskās identitātes, kultūras, valodas un tradīciju stiprināšanu Francijas latviešu vidū un mūsu kultūras popularizēšanu Francijā. Francijas latvieši Lieldienās pulcēsies Parīzes Sceaux parkā, kurā ir gan skaistas pastaigu takas, gan sporta takas. Japānas ziedošo ķiršu paēnā ieplānota Lieldienu olu dancināšana un interesantāk krāsoto olu „skaistumkonkurss”. Dienu pavadīt latviskā noskaņā, ērtos tērpos ar tautiskiem elementiem un piknika groziņu „Latviešiem pasaulē” aicināja to galvenā organizētāja Elīna Sausserde un Latviešu Apvienības Francijā prezidente Ilze Tolpežņikova.

Savukārt, ja Lieldienas esat nolēmuši pavadīt Dienvidvācijā, vēsturiskajā un gleznainajā latviešu centrā „Bērzaine”, kur šobrīd patvērumu radušas arī ukraiņu ģimenes, tad līdzās olu krāsošanai un ripināšanai, olu kaujām un spēlēm varēsiet arī kārtīgi un no sirds izšūpoties. Turklāt gardēžus gaida kārdinoša Lieldienu ēdienkarte - bez tradicionālajām olām būs iespēja nobaudīt arī īpašu cienastu - gaiļa zupu.

Kamēr viena daļa Bergenas latviešu atsaucās kultūras skolas „Bergausis” aicinājumam baudīt sportiskas un ziemīgas slēpošanas aktivitātes, tikmēr otra virpuļoja karstos un jestros dančos kopā ar viesiem no Latgales. Pagājušās nedēļas nogalē  Bergenas latviešu biedrība un Latviešu kultūras skola “Bergausis” kopā ar savu sadarbības partneri - ESTO  biedrību  projektā “ Klausies! Saproti! Rīkojies!” aicināja uz izzinošām sarunām un diskusijām piepildītu saviesīgu vakaru. Latgales ESTO biedrība bija mērojusi ceļu uz  Norvēģiju, lai iegūtu turienes pieredzi par nevalstisko organizāciju darbību un sabiedrības iesaistīti demokrātijas procesos. Plašāk par Bergenas aktualitātēm uzzinājām no Bergenas latviešu biedrības vadītājas Ilgas Švānes.

Kopš pērnā rudens diasporas zinātnieku, uzņēmēju un starptautisko organizāciju profesionāļu kustība #esiLV realizē savu apjomīgo sadarbības projektu ar Āfrikas valstīm Namībiju (attēlā) un Zambiju - „Viņa pārveido pasauli”. Tajā iesaistījušās 73 jaunas, darboties gribošas un pēc zināšanām alkstošas Āfrikas sievietes, kurām uzņēmējdarbības un biznesa noslēpumus palīdz apgūt mūsu, latviešu speciālisti. Projekts lielu atsaucību izpelnījies ne tikai meiteņu vidū, to atzinīgi novērtējis arī Namībijas Valsts prezidents, vicepremjers un parlamenta spīkers, savukārt Zambijā par projekta vēstnesi kļuvusi titula "Misis Zambija" ieguvēja, kas arī pati ir uzņēmēja un sieviešu tiesību aizstāve Zindaba Hanzala. Mācības jau rezultējušās ar pirmajām idejām gan par augļu pulvera un jaunu aļģu produktu ražošanu, gan naudas pārvaldības finanšu aplikācijas izveidošanu. Atziņās par līdz šim paveikto „Latviešiem pasaulē” dalījās projekta iniciatore, Romas Dž. Kabota Universitātes Gvarīni biznesa skolas pasniedzēja, arī kustības #esiLV valsts tēla domnīcas vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.

Kamēr Latvijā pamazām atgriežas ziemeļu gulbji, ķīvītes, mājas strazdi un citi  gājputni, tikmēr Latvijas galvenais putnu vērotājs un ornitologs Viesturs Ķerus ar spārnoto objektu, ka sauc par lidmašīnu, piezemējies Parīzē (attēlā). Tur viņu ar nepacietību gaidījuši latviešu skoliņas „Garā pupa” bērni, jo nedēļas nogalē Latvijas vēstniecība Francijā viņus kopā ar vecākiem aicina uz aizraujošu putnu vērošanas pārgājienu Buloņas mežā. Buloņas mežs ir liels publiskais parks, tā platība ir 845 hektāri, un tur atrodas angļu ainavu dārzs ar vairākiem ezeriem un kaskādi; divi mazāki botāniskie un ainavu dārzi, zooloģiskais dārzs un atrakciju parks, Oteijas oranžērijas dārzs ar siltumnīcu kompleksiem, kurās ir vairāki simti tūkstošu augu, divi hipodromi zirgu skriešanās sacīkstēm un tenisa stadions, kur katru gadu notiek slavenais French Open tenisa turnīrs. Lai plašāk uzzinātu par iecerēto piedzīvojumu Buloņas mežā, dabas baudīšanu, orientēšanos ar kompasu un uzdevumiem par putniem, „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Viesturu Ķerus un „Garās pupas” vadītāju Andu Auziņu.

Kamēr Parīzē klausīsies putnu dziesmas, tikmēr Ziemeļanglijas pilsētā Bradfordā visi laipni aicināti svētku atmosfērā baudīt folkloras kopas „Dūdalnieki” muzicēšanu. Viņi nedēļas nogalē koncertā kopā ar draugiem - Siguldas folkloras kopu Senleja, tautas deju kopa Kamoliņš, Līdsas lietuviešu dejas kopu „Vėtrungė” un Bradfordas teātra trupu „Saulespuķe” svinēs savu 40.dzimšanas dienu. Savulaik „Dūdalnieki” bijuši viena no retām folkloras kopām ārpus Latvijas, kam bijušas pašu gatavotas somu dūkas, un tā radies arī tās nosaukums – dūdalnieks - cilvēks, kas spēlē dūdas. Jubilejas koncerta priekšvakarā „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar „Dūdalnieku” vadītāju Raimodu Dāle.

Šoreiz, papildinot Raini, varēsim skandēt: „Daugav’s abas malas mūžam nesadalās” jo pat dažādos okeāna krastos ne tikai „viena mēle, viena dvēs`le”, bet arī viena deja – mūsu! Gaidot vasaras Dziesmu un deju svētkus  „Latviešiem pasaulē” sadancoja ar divām Tautas deju kopām - Čikāgas  „Mantiniekiem” (attēlā) un Stokholmas „Zibenīti”, un dejotprieku smelsies no „mantiniekiem” Kristas Laukmanes Schmidt un Jāņa Velkmes un „Zibenīša” vadītājas Ivetas Lāces.

"Mantinieki" radušies Latvijas simtgades iedvesmā, nesen nosvinējuši paši savu piecgadi un lepojas ar savu izvēlēto simbolu - saules zīmi. Viņu draugu vidū ir gan „piecītis” Armands Birkens, gan slavenās „Suitu sievas”. Šī gada ieskaņā, izstāstot savu tautastērpu stāstu un atbalstot Čikāgas Krišjāņa Barona Latviešu skolu, „Mantinieki” kopā ar saviem bērniem piedalījās krāšņajā tautastērpu skatē, bet maijā Latvijas neatkarības un Baltā galdauta svētkus svinēs ar ikgadējo pavasara koncertu, kur viņiem piepulcēsies Indianapoles Jautrais pāris, Čikāgas lietuviešu tautas deju kopa un Čikāgas Igauņu skolas bērni.

Savukārt Stokholmas „Zibenītim” drīz apritēs apaļi 10, un tas apliecina viņu moto ir: „Dejā ir spēks!”. „Zibenīša” gads ir sācies ar saviļņojošām emocijām, kopā ar TDK MiLaDeko, TDK Ziemeļblāzma, BDK Mazputniņš un dāņu tautas deju kopu “B og U dans Viborg”,  priecējot sevi un skatītājus sadraudzības koncertā "Deja zem ziemeļblāzmas" Dānijā. Bet šīs nedēļas nogalē dejotāji ikvienu aicina nodrošināties ar lustīgu noskaņojumu un ērtiem danču apaviem, lai piedalītos Pavasara Mārās Stokholmā, kur pavasari iedziedās Lotes no Stokholmas, izdejos TDK „Zibenītis” un lustīgos dančos visus izkustinās „Stokholmas Spēlmaņi”!

Līdzās pasaulslavenajiem krāšņajiem Brazīlijas un Venēcijas karnevāliem Īrija var lepoties ar saviem svētkiem, kuros dominē zaļā krāsa un kas ik gadu tiek svinēti 17. martā - Svētā Patrika dienu. Šajā dienā visā valstī ar krāšņām parādēm, svētku koncertiem un svētku salūtu tiek godināts Īrijas aizbildnis Svētais Patriks. Leģenda vēsta, ka viņš Īrijā ieviesis kristietību un no salas padzinis visas čūskas, turklāt ar trīslapu āboliņa palīdzību izskaidrojis cilvēkiem Svētās Trīsvienības jēdzienu:

"Tāpat, kā trīs lapas var augt uz viena stiebra, tā arī Dievs var būt viens trīs personās".

Tādēļ gan zaļā krāsa, gan trīslapu āboliņš kļuvis par Svētā Patrika dienas simbolu. Šos īru nacionālos svētkus svin visā plašajā pasaulē, taču visapjomīgāk tieši Dublinā un, protams, tajos piedalās arī Īrijas latvieši. Sv.Patrika dienas parādē  Dublinā katru gadu piedalās vairāk nekā 4000 dalībnieku, un apmeklē pusmiljons skatītāju klātienē.

„Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Sv.Patrika dienas vairākkārtējiem dalībniekiem kori “eLVé” un viņu diriģenti Ingunu Grietiņu- Dārziņu. Savulaik latviešu kolektīvs ieguvis balvu par atraktīvāko kopienas grupas debiju, savukārt šogad “eLVé” būs vieni no 11 tautību grupām, kuri atklās Svētā Patrika dienas apjomīgo parādi, kurā līdzās latviešiem būs pārstāvētas arī Alžīrija, Indija, Peru, Venecuēla, Brazīlija, Moldova, Lietuva, Sīrija, Polijas, Spānija un, protams, Īrija. 

Kamēr “eLVé” Īrijā priecīgā satraukumā gaida Sv. Patrika dienu, tikmēr uz Itāliju ciemos pie Itālijas latviešu kora „Saule” un viņu diriģentes Ilzes Atarto endorfīna jeb laimes hormona, ko ķermenis „ražo”, klausoties un izpildot mūziku, meklējumos pošas Frankfurtes latviešu sieviešu koris „Silava” ar diriģenti Lauru Zariņu priekšgalā, sieviešu koris „Stokholmietes” un viņu diriģente Sandra Leja Bojsten un, protams, arī LR2 raidījums „Latviešiem pasaulē”. Milāna nedēļas nogalē kļūs par epicentru sparīgai dziedāšanai un starptautiskam latviešu koru kopmēģinājumam, lai kopā ar virsdiriģenti Airu Birziņu pietuvotos vasaras lielajam notikumam Mežaparkā.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” virmoja Dziesmu svētku un kino baudīšanas burvība.

Bostonā (attēlā) apciemojām darbīgo un talantīgo diriģenti Krisīti Skari, kuras dibinātais Bostonas latviešu koris nākamgad svinēs savu desmito jubileju. Koris piedalījies gan Baltimoras, Toronto un pērnā gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Minesotā (kur Krisīte Skare darbojās kā svētku mūzikas nozares vadītāja) , gan 2018. gadā dziedājis arī lielajos Dziesmu svētkos Latvijā. Arī šovasar Bostonas koristi pošas uz Mežaparka lielo estrādi, bet viņu diriģente pieņēmusi jaunu, „traku” izaicinājumu- viņa izveidojusi attālinātu mācību plānu, kurš dod iespēju apgūt dziesmu svētku repertuāru ne tikai ASV, bet arī Kanādas dziedātājiem, tiem, kas grib doties uz Latvijas dziesmu svētkiem, bet kuriem nav sava kora. Tiem, kuri vēlas piedalīties svētku kopkorī,  pašiem jāiemācās visas dziesmas mājās, izmantojot LNKC (Kultūras centra) balss ierakstus, turklāt, sākot jau ar janvāri, katru nedēļu  jāpierāda savas dziesmu zināšanas, iedziedot un nosūtot savu balss partiju Krisītes Skares telefona balss pastkastītē. Diriģente atzīst, ka atsaucība ir neplānoti milzīga un nepavisam nav viegli noklausīties un pārbaudīt visus dziedātgribētājus.

Latvijas vēstniecība Somijā sadarbībā ar Rozentāla biedrību un kultūras biedrību ”LAUKKU” aicina uz Latvijas režisoru - sieviešu mākslas filmu skati ”Sievietes skatiens. Mūsdienu Latvijas kino programma”. Helsinku kinoteātrī “Cinema Orion”  būs iespēja noskatīties gan tikko „Lielajā Kristapā” nominētās un godalgotās - Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu “Mans laulību projekts” un Lindas Oltes filmu “Māsas”, gan Martas Elīnas Martinsones darbu “Tizlenes” un Elzas Gaujas kinolenti  “Mamma vēl smaida”. Filmu skates ”Sievietes skatiens. Mūdienu Latvijas kino programma.” mērķis ir izcelt režisoru-sieviešu vēstījumus kinomākslā.

Aprit tieši gads, kopš visa pasaule dzīvo vienā elpā ar Ukrainu. 24. februāris - diena, kad sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā brīvās pasaules kalendāros iezīmēts ar melnu krāsu, savukārt zili - dzeltenais simbolizē ne tikai  Ukrainas debesis un labības laukus, bet arī apliecina mūsu mīlestību, sirsnību, atbalstu un vienotību. Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas Radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12.00 nolēmuši vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.

Arī mūsu tautieši dažādās valstis pauž savu nostāju. Par to, kas norisināsies Kanādā, „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no Hamiltonas Latviešu biedrības priekšsēža Arnolda Smiltnieka, kurš pats savulaik kā bērns pēc 2. Pasaules kara piedzīvojis bēgļu gaitas. Ukrainas kara gadadienā Hamiltonas Apvienoto Latviešu organizāciju komiteja  (HALO) aicina, ņemot līdzi Latvijas karogus un bateriju svecītes, ar Demonstrāciju/aizlūgumu pie Hamiltonas pilsētas valdes atzīmēt Ukrainas pretestību un varonīgo aizstāvēšanos pret Krievijas brutālā un nelegālā iebrukuma.

Tikmēr Stokholmā jau kopš 2022. gada 28. februāra katru pirmdienu “Pirmdienas kustība” Ukrainas atbalstam pulcina uz atbalsta paušanu Ukrainai tās cīņā pret agresora valsti Krieviju. Katru pirmdienu pasākumā piedalās arī Latvijas vēstniecības un Latviešu diasporas pārstāvji.

Šopirmdien, gandrīz gadu pēc Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā, plaši apmeklētā pasākuma dalībniekus uzrunāja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons un Zviedrijas politisko partiju vadītāji. Dalībnieki akcentēja Ukrainas tautas brīvības centienus, atsaucot atmiņā Baltijas valstu neatkarības cīņu 90. gados.”Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Latviešu danču un tautas mūzikas grupas „Stokholmas spēlmaņi” mūziķi Signi Rirdanci. „Stokholmas spēlmaņi” uzstājās Ukrainas atbalsta pasākumā un izpildīja muzikālu vēstījumu, nodziedot “Div’ dūjiņas”. Savukārt  priecīgāku noskaņā noskaidrosim, kā Zviedrijas latvieši gatavojas pavasarim - ar deju un dziesmu priekšnesumiem, dančiem, uzkodām un atspirdzinājumiem martā tiks svinētas Pavasara Māras Stokholmā.