Latviešiem pasaulē

Turpinās vasara ar dažādām šim gadalaikam raksturīgajām aktivitātēm - ne tikai ar festivāliem, koncertiem un dažnedažādiem svētkiem, bet arī ar bērnu vasaras nometņu bumu.

„Latviešiem pasaulē” ielūkosies dažās no tām:

Lai veicinātu latviešu bērnu savstarpējo draudzību diasporas mītnes zemēs, Daugavas Vanagi Vācijā bērnus un jauniešus ar ģimenēm no visas Eiropa šovasar aicinājuši uz Latviešu centru Bērzainē Freiburgā, kur četrās lieliskās un latviskās jūlija nedēļas nogalēs norisinās nometne „Eiropas mazais latvietis”. Par Bērzainē jau piedzīvoto un to, kas vēl gaidāms „Latviešiem pasaulē” stastīja nometnes vadītāja Dina Emeriha.

Tradīcijām bagāts ir Eiropas Vasaras skola, kura norisinās jau kopš 1979. gada. Pirmsākumos skola notikusi Minstres Latviešu Ģimnāzijas telpās un tajā mācījušies bērni ne tikai no Eiropas trimdas mītņu zemēm, bet arī no Amerikas, Kanādas, Austrālijas un pat Arābu Apvienotiem Emirātiem. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, EVS pārcēlusies uz Latviju. „Latviešiem pasaulē” atmiņās par skolas laiku dalījās tās kādreizējā dalībniece, šobrīd Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa no Zviedrijas.

Jūlija nogalē Valmierā jau otro reizi norisināsies Vidzemes vasaras skola „Olimpiskais kvants”, kur diasporas un Latvijas jaunieši kopīgās aktivitātēs varēs iegūt jaunus draugus, iepazīt Valmieras pilsētu, Vidzemes vēsturi un kultūru un stiprināt izpratni par brīvprātīgo darbu. Lai veicinātu jauniešu zināšanas par sportu, „Olimpiskajā kvantā” paredzēts arī ieskats Latvijas sporta vēsturē un tikšanās ar Latvijas sporta personībām un vadošo sporta organizāciju pārstāvjiem. Turklāt nometnes programmā plānotas arī latviešu valodas nodarbības. Plašāk par „Olimpiskā kvanta” iecerēm uzzinājām no nometnes vadītājas Jolantas Dukures.

Lai  stiprinātu diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, uz nometni „Daugavas stāsti”, kas notiks Dignājā aicināja tās rīkotāja, Milānas un Boloņas latviešu skolas vadītāja Ilze Atardo (attēlā).  Nometnes dalībnieki ciemosies Raiņa bērnu dienu zemē – Tadenavā un izstaigās Valda “Staburaga bērnu” takas Vīgantes parkā, iepazīs Latvijas puķes Kaldabruņas Pļavas muzejā un sajutīs senatnes elpu  Krustpils pilī, iepazīs Daugavas pārceltuves šarmu, Līvānu stikla un amatniecības centru.

Jūlija otrās nedēļas nogalē Latviju pieskandina Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. 225 dažādi kolektīvi  ar daudzveidīgu pasākumu programmu priecēs folkloras mīļus Rīgā, Talsos, Siguldā, Turaidā, Inčukalnā, Krimuldā, Mālpilī, Jūdažos, Inciemā, Lēdurgā, Kuldīgā, Alsungā, Skrundā, Ventspilī, Popē un Dundagā. Festivāla dalībnieku vidū ir arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki” un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”. „Rēvele” dibināta  apmēram pirms 10 gadiem ar mērķi uzturēt dzīvu latviešu tradicionālo kultūru un nest to plašajā pasaulē .Viņu skaņās balsis skanējušas ne tikai Igaunijā, bet arī Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Beļģijā un, protams, arī Latvijā. Lai „Balticu” ieskandinātu arī raidījumā „Latviešiem pasaulē”, folkloras kopa „Rēvele” uz brīdi paviesojās LR2 studijā.

Šī vasara daudzus pasaules tautiešus atvedusi uz Latviju, arī rosīgo Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdi Ilzi Radziņu. Ar Ilzi „Latviešiem pasaulē” jau esam tikušies attālināti, kad, ievērojamās pulksteņlaika starpības ar Austrāliju dēļ, lai piedalītos raidījumā, Ilze ziedoja miega stundas. Nu, pirmo reizi tikāmies klātienē, LR2 studijā.

Visiem, protams, labi zināms, ka Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”  izraudzīta par Katalonijas neatkarības himnu. Izrādās, ka Spānijas pilsētā  Lloret de Mar jūlija sākumā jau piekto reizi ar koncertiem pilsētas Centrālajā laukumā Roca d, En Maig un visu kolektīvu kopīgu sadancošanu un sadziedāšanu Lloret de Mar naksnīgajā pludmalē norisinājās ikgadējā Latvijas Kultūras nedēļa “Latvija – Katalonija”. „Latviešiem pasaulē” festivāla iespaidos dalījās tā idejas autore un organizētāja, uzņēmēja Dana Tagle.

Jāņu ugunskuri jau nodzisuši, Līgo dziesmas izdziedātas un Jāņuzāles novītušas, tomēr vēl nedaudz gribas pakavēties skaistajās vasaras pilnbrieda sajūtās un atmiņās. Tāpēc „Latviešiem pasaulē” devās apciemot Kanādas latviešus un tiksies ar popmūzikas un džeza dziedātāju Sandru Maiju Ķuzi (attēlā no kreisās puses). Viņa mācījusies dziedāšanu un kompozīciju Toronto Humber Koledžas džeza fakultātē, klasisko dziedāšanu Ontario Karaliskā Konservatorijā un Toronto York Universitātē, savulaik Sandras dziedātā „Kāda nakts” bija viens no spēlētākajiem LR2 hitiem, bet Latvijas publika viņu plašāk iepazina kā vienu no leģendārā mūzikla „Eslingena” dalībniecēm. Sandras skatuves debija esot bijusi  5 gadu vecumā - solo Jāņu svinību muzikālajā uzvedumā. Arī šogad Sandra tērpusies ģimenes relikvijā - no vecmāmiņas mantotā tautastērpā ar dziedāšanu un kokles spēli priecēja Kanādas latviešus.

Savukārt Eiropas latviešu jaunieši, ieturējuši mazu atpūtas pauzīti pēc Eslingenas dziesmu svētkiem, kur viņi darbojās kā brīvprātīgie palīgi, gatavi mesties jaunās aktivitātēs un nedēļas nogalē bija sastopami Cēsīs, sarunu festivālā LAMPA. Eiropas Jaunieši tika pārstāvēti divās diskusijās: "Jauniešu balss vēlēšanās - Saeima, vai Tu mūs dzirdi?" runās par jauniešu balss vērtību Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu nozīmi jauniešu dzīvē un caur ikdienas situācijām meklēja veidus, kā komunicēt ar saviem vienaudžiem, kuriem politika neinteresē. Savukārt sarunā "Kā mūsdienu jaunietis izjūt piederību savai valstij?" uzstājās Eiropas Jauniešu priekšsēdis Ernests Barons. Šobrīd Ernests dzīvo un studē Norvēģijā un atzīst, ka justies piederīgam Latvijai dzīvojot ārzemēs ir krietni izaicinošāk. Gan par to, kā mīlestību pret savu dzimteni iespējams vairot un nostiprināt, gan LAMPAS sarunu iespaidos Ernests Barons dalījās LR2 ēterā, raidījumā „Latviešiem pasaulē”.

Kā sanošs bišu stops, kā bangojoša jūra, kā krāšņs zieds nedēļas nogalē uzplaukusi Vācijas dienvidu pilsēta Eslingena, kas pēckara gados bija kļuvusi  tūkstošiem latviešu bēgļu par mītnes vietu, kur ne tikai patverties un dzīvot, bet arī radoši darboties, mācīties latviešu skolās, izdot un lasīt latviešu laikrakstus un grāmatas, dibināt operu, spēlēt teātri un dziedāt un dejot.1947.gadā Eslingenā notika trimdas latviešu pirmie Dziesmu svētki, un, svinot to 75gadi, šovasar, īsi pirms Jāņiem, Eslingena atkal pārvērtusies par mazo Latviju. Šeit, lai satiktos, saprastos un vienotos, ieradušies kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, teātri un mūziķi no visām Eiropas malām. Protams, tur, kur ir Mazā Latvija, tur jābūt arī populārākajai  un klausītākajai radiostacijai, kurā skan tikai un vienīgi latviešu mūzika- Latvijas Radio 2. Lai vērotu lielkoncertu „Ļauj saulei uzziedēt”, kokļu koncertu „Pāri gāju dziedādama” un  koncertuzvedumu „Ar mīlestību no Eslingenas”, lai uzgavilētu svētku gājienam, tiktos ar svētku dalībniekiem un iepazīstinātu ar tiem savus klausītājus, tvertu sajūtas un atmosfēru, LR2 raidīs no Eslingenas!

Piektdienas, 17. jūnija vakarā „Latviešiem pasaulē” LR2 tiešraidē no Eslingenas Gemaindehaus norunāta tikšanās ar Strasbūras kori „STARO” un viņu diriģenti Lāsmu Pommeri, Luksemburgas mazajām un lielajām „Dzērvēm” un viņu vadītāju Aigu Ožehovsku, folkpopa grupu no Lielbritānijas „Austrumkalns”, roka grupu „Dzelonis”, emeritēto arhibīskapu Elmāru Rozīti. Arī sestdien, 18.jūnijā visas dienas garumā klausītājiem klātbūtnes sajūtu radīs mini tiešraides no dažādām svētku vietām- koncertzālēm, pilsētas ielām un laukumiem.

Meteoroloģiskās prognozes nākamās nedēļas nogalē Eslingenai sola  svelmainu tveici. Bet ar karstākajiem jaunumiem „vien dažas dienas līdz lielajam notikumam „Latviešiem pasaulē” klausītājus iepriecināja Eslingenas Dziesmu svētku komanda: tās līdere Laura Putāne, koncertuzveduma „Ar mīlestību no Eslingenas” režisore Laura Ritenberga-Kinder un vērienīgā lielkocerta „Ļauj saulei uzziedēt”, kurā būs pārstāvētas 14 Eiropas valstis ar 56 mākslinieciskajām kopām un kolektīviem un 850 dalībniekiem, režisors Sandis Kalniņš. Koncertā skanēs gan latviešu tautasdziesmas un danči, gan dziesmas no pirmajiem, vēsturiskajiem 1947. gada Eslingenas Dziesmu svētkiem. Savukārt koncertuzveduma „Ar mīlestību no Eslingenas” stūrakmens būs visiem labi zināmās un mīļās „Čikāgas piecīšu” dziesmas. Starp citu, arī leģendārās grupas dibinātājs Alberts Legzdiņš  savulaik uzturējies Eslingenas bēgļu nometnē. Koncertuzveduma programmā iekļauti arī autentiski lasījumi no vēstulēm, kuras Otrā Pasaules kara laikā ir ceļojušas no un uz Eslingenas bēgļu nometni. LR2 klausītājiem būs ekskluzīva iespēja ielūkoties mēģinājuma procesa aizkulisēs un pašiem pirmajiem dzirdēt dažus aizkustinošus vēstuļu fragmentus.

Bet tie vēl nebūt nav visi mūsu klausītājiem ieplānotie pārsteigumi. Nākamajā nedēļa LR2 raidīs no Eslingenas: svētku klātbūtnes sajūtu varēsiet „noķert” gan piektdienas,17. jūnija raidījumā „Latviešiem pasaulē”, gan sestdien,18. jūnijā, kad visas dienas garumā tversim svētku mirkļus, tiksimies ar dalībniekiem un dalīsimies piedzīvotajās emocijās!

Latvieši visā pasaulē pošas ne tikai uz Vāciju, bet arī cītīgi gatavojas Jāņiem. Lai  apgūtu Vasaras saulgriežu tradīcijas, latviešu dziesmas, dejas, rotaļas, dančus, mīklas un teikas un ar latvju spēka zīmēm krāsotu mandalas, mazie Grieķijas latvieši pucējās divu dienu nometnē “Visu gadu Jānīt`s nāca”. Kā vienmēr – pasākumu iedvesmoja un rīkoja Latviešu draugu kopa Atēnās. „Latviešiem pasaulē” viešņas Alise Vītola  un Ingrīda Tauriņa kavēsies ne tikai piedzīvotā atmiņās, bet arī (vēl viens pārsteigums) - sūtīs muzikālu sveicienu no Grieķijas!

„Latviešiem pasaulē” apciemoja Lielbritānijas pilsētu Mansfīldu, kur mīt bērnu un jauniešu studiju “Varavīksne”. Tur maija nogalē norisinājies “Draudzības Pasaku tilts Baltā galdauta svētku zīmē”, kurā „Varavīksnes” audzēkņiem bijusi iespēja piedalīties aizraujošā piedzīvojumā - pasakas „Pazaudētais burkāns” filmēšanā. Mazie aktieri jau laikus gatavojušies šim notikumam: cītīgi apguvuši gan savu lomu tekstus, gan dziesmu vārdus un melodijas, darināti tērpi, izbaudīts grimēšanās process. Svētki turpinājušies ar Radošo pasaku pēcpusdienu, viesiem no sadraudzības skoliņām „Jūras kaķi” un „Gliemezītis”, spēlēm, rotaļām un svētku torti. „Latviešiem pasaulē” pasākuma atmiņās kavējās un piedzīvotajās emocijās dalījās bērnu un jauniešu studijas “Varavīksne” vadītāji Liene un Helmuts Feldmaņi.

Maija izskaņa visai krāšņa  izvērtusies arī otrpus okeānam, kur Katskiļos norisinājies Ņujorkas latviešu kora Pavasara koncerts ar  vieskoristiem no Monreālas, Toronto, Vašingtonas un Sirakūzām. Par „Katskiļu mazajiem dziesmu svētkiem”, gaidot lielos - Minesotas Dziesmu svētkus „Latviešiem pasaulē” stāstīja Ņujorkas latviešu kora diriģente Laura Padega Zamura.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz dominēja Ziemeļvalstis. Lai iepazītos ar fjordu zemes Norvēģijas trešajā lielākajā pilsētā Stavangerē mītošajiem latviešiem, sazinājāmies ar Ievu S. Valen un Līgu Timerani no turienes latviešu biedrības un kora un bērnu skoliņas „Zīļuks” vadītāju Lindu Mazoni. Stavangeres latviešu biedrība dibināta Latvijai nozīmīgajā 4. maijā un šogad sagaidījusi trešo dzimšanas dienu. Ar sirsnīgu pasākumu nosvinējuši Ģimenes dienu, Stavangeres latvieši pošas Draudzības dienai ar pārgājienu komandās un kopīgam piknikam.

Savukārt Dānijas latvieši nedēļas nogalē gaidīja ciemiņus no Zviedrijas - ar viesizrādi ieradās Stokholmas Atraktīvais Latviešu Amatierteātis “SALA”. Bet latviešu - dāņu biedrības koris "Rietumvējš"  un tā prezidente Ineta Sokolowski  aicināja uz Vasaras koncertu brīvā dabā, zem baltiem mākoņiem un koku lapu kroņiem. Tajā skanēs dziesmas, ko koris sagatavojis vasaras dziesmu svētkiem Eslingenā un Minnesotā. Un, ja arī jūs turp doties, tad, tad vēlams ņemt līdzi  tepiķīšus sēdēšanai zālē, groziņus ar našķiem un dzērieniem un, protams, smaidu un aplausus.

Vairs tikai nepilns mēnesis jeb palikuši daži pēdējie kilometri garajā „Eslingenas dziesmu svētkiem 75” gatavošanās un gaidīšanas procesā.

Kā tas noritējis, kas vēl jāpasēj izdarīt un kas skatītājus un dalībniekus sagaida svētku dienās, „Latviešiem pasaulē” stāstīja koru nozares virsvadītāja, Itālijas latviešu kora „Saule” diriģente Ilze Atardo un folkloras „guru” Aiga Ožehovska.

Aiga pati vada Luksemburgas folkloras kopas „Dzērves”, „Mazās dzērves”, „Rudzurika” un koklētāju ansambli „Vakareiropas koklētāji”, bet Eslingenā viņas pārziņā visa folkloras nozare. Folkloristi svētkos centīsies radīt gaidāmo Jānu sajūtu- gan ar ielīgošanu kuplinās gan Lielkoncertu, gan ar līgotnēm un Jāņu dančiem pieskandinās pilsētas skaistākos laukumus. Bet kokļu mūzikas koncertā piedalīsies 30 koklētāji no 8 valstīm, un latviešu tautasdziesma tajā skanēs deviņās (!) Eiropas valodās.

Uz Eslingenu pošas arī ap 400 koristu. Lai balsis skanētu pārliecinoši un saliedēti, gatavošanās procesā  koru meistarklases aizvadītas Zviedrijā, Īrijā, Anglijā un Vācijā. Arī svētku laikā norisināsies meistarklase diasporas koru virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Īpaši saviļņojošs solās būs Garīgās mūzikas koncerts krāšņajā baznīcā Stadtkirche, kur daļa no tā programmas būs skaņdarbi, kas dziedāti vēsturiskajos, pirmajos Eslingenas dziesmu svētkos 1947. gadā.

Uz Esligenu dosies arī kāds īpašais viesis - 2023. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājs un virsdiriģents Romāns Vanags. Viņš „Latviešiem pasaulē” novēlēja izbaudīt kopā sanākšanas burvību un dziedātprieku!

Lai pievērstu uzmanību ģimenei un tās patiesajai vērtībai, pēc ANO ieteikuma kopš 1994. gada 15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ģimenes diena, bet kopš 2008. gada to svinam arī Latvijā.

Svētku priekšvakarā  „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar divām mūziķu ģimenēm, precīzāk - ar divām meitām un viņu tētiem Meldru un Johnny, Paulu un Normundu. Jau vairāk nekā 10 gadus viņi dzīvo katrs savā valstī, tomēr tālums viņus ne tikai šķir, bet arī vieno - mūzikā, mīlestībā un rūpēs vienam par otru.

Meldra Gūža studējusi Modernās mūzikas akadēmijā Apvienotajā Karalistē, kopā ar savu vīru – dziesmu autoru un mūzikas producentu vada savu ierakstu un producēšanas kompāniju "The Song Lab Ltd", pasniedz meistarklases jaunajiem mūziķiem, darbojas kā viesmūziķe dažādos projektos, uzstājusies pat kopā ar britu roka leģendu Rodu Stjuartu. Savukārt pavisam drīz Meldra gaida priecīgu atkalredzēšanos ar Latvijas klausītājiem un tikšanos uz VEF koncertzāles skatuves kopā ar savu tēti Johnny Salamander. 

Solodziedātāju un pazīstamā grupas „Putnu balle” dalībnieci Paulu Ķieti arī vēlme pēc izglītības savulaik aizvedusi uz Lielbritāniju, kur viņa absolvējusi Londonas Mūsdienu mūzikas akadēmiju. Šobrīd Paula pasniedz gan vokālās privātstundas, gan muzicē savā grupā, gan ir pieprasīta vijolniece dažādos studijas projektos un ierakstos. Paulas tētis, populārās grupas „Lauku muzikanti” līderis Normunds Ķietis, lai arī skumst par retajām tikšanās reizēm, tomēr gandarīts par meitas muziķes karjeru un panākumiem.

Latvijā Neatkarības atjaunošanas svētki jau aizvadīti, tie joprojām pilnā sparā rit Īrijā: Latvijas vēstniecība Īrijā aicina turpināt tradīciju un visus, kam Latvija sirdī, pievienoties latviešu kāpienam Svētā Patrika kalnā. Kāpiens veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai, kalna virsotnē tiks izritināts Latvijas karogs un nodziedāta Latvijas himna, bet pakājē notiks Baltā galdauta svētku pikniks.

Savukārt Dublinā norisināsies vokālais konkurss “Kas var mani aizdziedāt?”. Tajā  aicinātas piedalīties ģimenes, kuras ikdienā muzicē savam priekam un vēlas priecēt arī citus, arī individuālie izpildītāji, dueti, ansambļi un kori. Svētkus ar solo programmu Ukrainas atbalstam kuplinās Latvijā pazīstamais  „Dzelzs vilka” līderis Juris Kaukulis, Birmingemas mazais teātris un koris “LA’IR” ar TDK „Karbunkulis” dejotājiem un mūziklu “Miglā iesprostotie”. Šo daudzveidīgo pasākumu organizē „Labo cilvēku klubs”, kas ik gadu rīko arī apbalvošanas ceremoniju “Latvijas lepnums Īrijā”. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar Ilzi Ceiču no „Labo cilvēku kluba”.

Savukārt ciklā „Eslingenas stāsti” viesojās Latvijas Nacionālā arhīva eksperte Agnija Lesničenoka. Agnija pēta un popularizē trimdas dokumentāro mantojumu un „Latviešiem pasaulē” iepazīstinās ar diplomātu un savulaik Eslingenas bēgļu nometnes vecāko Kārli Kalniņu - bijušo Latvijas ģenerālkonsulāta Berlīnē atašeju, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nodaļas vadītāju. Viņš jokojot sevi dēvējis par Eslingenas latviešu „pagastveci” un šo amatu pildījis no 1945. gada līdz 1952. gadam, kad sakarā ar bēgļu masveida izceļošanu no Vācijas uz ASV, Kanādu, Austrāliju u.c. mītnes valstīm Eslingenas nometni slēdza. Kalniņš pārcēlies uz ASV, kur iekārtojies darbā Vašingtonā par ASV Luterāņu nacionālās padomes palīdzības nozares asistentu.