Latviešiem pasaulē

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” maršruta plānotājā  iezīmētas divas visai attālas valstis, kuras tomēr vieno visai ciešas vēsturiskas saites- Apvienotā Karaliste un tās kādreizējā kolonija Austrālija. Anglijā sazināsimies ar „Latviešiem pasaulē” senajiem draugiem – Birmingemas Mazo teātri un tā vadītāju un režisoru Ingmāru Čaklo, bet no jauna iepazinām tālienē mītošos savējos - Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un tās priekšsēdi Anitu Andersoni.

Laikā, kad Latvijas teātros prožektori izslēgti un skatuves skumst klusumā, radoša rosība valda Birmingemas Mazajā teātrī, jo jūlijā  viņu iestudējums – absurda komēdija  „Atklātā jūra” tiks izrādīta divos prestižos britu teātra festivālos - “Greater Manchester Fringe” un “Birmingham’s Fringe “Birmigham Fest””. Izrādi spēlēs latviešu valodā, bet angliski runājošiem skatītājiem būs nodrošināts tiešsaistes sinhronais tulkojums. Ir kāda laba ziņa arī Latvijas teātra cienītājiem - Birmingemas mazo teātri šovasar, varēs sastapt arī Latvijā: 2. augustā VEF Kultūras pilī Diasporas teātru minifestivālā „Dāvana Latvijai” un 11. augustā Valkā, XV Latvijas amatierteātru svētkos. Pērnajā rudenī Diasporas teātru festivālā “PLATS Solis 2023” Bergenā Birmingemas Mazā teātra iestudējums „Atklātā jūra” saņēma veselu balvu birumu - Sudraba balvu, Skatītāju simpātiju, Labākā režisora un Labākās aktrises balvu, bet teātra zinātniece Edīte Tišheizere to raksturoja kā „horeogrāfiski sarežģītu, ritmiski precīzu uzvedumu ar konsekventi izturētu atsvešinātu spēles stilu, kurā pamazām iesūcas patiesas jūtas”.

Arī Austrālijā viens no latviešu kultūras stūrakmeņiem ir teātris, līdzās tam, protams, kori, deju kopas, latviešu skolas, ik pāris gadus rīkotās Latviešu Kultūras Dienas un Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienas, kas tradicionāli norisinās gadumijā - Austrālijas vasarā. Bet kamēr tālajā kontinentā ziema, Latvijas vasaru un sauli bauda Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Anita Andersone. LAAJ sastāv no Pertas latviešu organizāciju apvienības, Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienības, Melburnas latviešu organizāciju apvienības, Tasmānijas latviešu sabiedrības, Kanberas latviešu sabiedrības, Sidnejas latviešu organizāciju apvienības, Brisbenas latviešu organizāciju apvienības un Jaunzēlandes latviešu sabiedrības.

Anita Andersone savā profesionālajā darbībā bijusi augsta līmeņa juriste, bet šobrīd visus spēkus velta Latvijai un Austrālijas latviešu sabiedrībai. Par LAAJ priekšsēdi kļuvusi šogad, pirms tam vadījusi tās Kultūras nodaļu, organizējusi latviešu diriģentu kursus, pati gan dziedājusi latviešu ansamblī un korī, gan dejojusi tautas dejas un darbojusies grupā „Saules josta”, vadījusi 3x3 nometni Melburnā un bijusi Latviešu skoliņas skolotāja.

Jāņi nosvinēti! Ar skanīgām dziesmām, lustīgiem dančiem, jautru teātra izrādīšanu, smaržīgām jāņuzālem un liesmojošiem ugunskuriem. Ak, jā, protams arī ar „Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, „Vella kalpiem”, „Dāvanu vientuļai sievietei” un citām leģendārām, arī par Jāņu laika tradicionālu sastāvdaļu kļuvušām latviešu filmām, kuras relaksētā  gaisotnē baudīt no lustēm pagurušajiem līgotājiem.

Jāņu svinēšana un Vasaras saulgriežu tradīcijas iemūžināšana - šie ir vienu no pirmajiem uzņemtajām epizodēm topošajā pilnmetrāžas dokumentālajā filmā “Latviešu mīts” (“Latvian Myth”). Filmēšana sākta pirms pieciem gadiem un tikko noslēgusies, bet „Latviešu mīta” ideja - latviešu tradīciju nozīmīgums mūsdienu globālajā pasaulē filmas radošajai komandai - britu režisoram Konoram Gormanam un latviešu diasporas producentei un režisorei Diānai Vaznelei radusies, dziedot Londonas latviešu korī. „Latviešu mīta” galveno varoņu vidū ir tādas izcilas personības kā Vaira Vīķe-Freiberga, horeogrāfs Jānis Purviņš, diriģents Mārtiņš Klišāns, Raimonds Tiguls, Londonas Latviešu kora diriģente Lilija Zobens, folkloristi Ilga Reizniece, Aīda Rancāne un Andris Kapusts, mākslinieki, arheologi, tradīciju glabātāji, pedagogi, zintnieki un daudzi citi.

„Latviešiem pasaulē” viesosies producente Diāna Vaznele, kura pirms13 gadiem devusies uz Lielbritāniju, lai tur studētu un veidotu karjeru filmu industrijā. Topošā filma viņai devusi iespēju no „pasaules pilsones” atgriezties pie savām patiesajām saknēm. Bet režisoram Konoram  pirms 10 gadiem pirmā liktenīgā zīmīgā sastapšanās ar Latvijas kultūru bijusi Raimonda Tigula dziesma “Dod, Dieviņi”, un gluži vai maģiskas un saviļņojošas sajūtas pārņēmušas, tiekoties ar komponistu šīsvasaras koncertā Tiguļkalnā.

Arī tiem, kuri nākamās nedēļas nogalē būs devušies uz Kanādu, uz XVI Latviešu dziesmu un deju svētkiem, būs lemts vaigā sastapt Raimondu Tigulu, kurš būs viens no svētku viesiem. Savukārt „Latviešiem pasaulē” tiksimies ar Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā valdes priekšsēdi Fritz Kristbergu, kurš pats reiz dziedājis korī un piedalījies Toronto dziesmu svētkos, bet šogad papildināšot skatītāju rindas. Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) dibināta 1950. gadā Toronto un ir trimdas latviešu centrālā organizācija, kurā ietilpst citas Kanādā reģistrētas latviešu organizācijas. Fritz Kristbergs savulaik kā mācītājs kalpojis Sv. Jāņa draudzē Toronto, bijis Kanādas apgabala prāvests un atzinis, ka mācītāja amatā centies izzināt un mācīt, kas mēs esam kā latvieši un kristieši un kas nosaka mūsu piederību latviešu tautai - vārds, valoda, politika vai ģimene.

23. jūnijā Latvijā svinēja Jāņus, smaržoja Jāņuzāles, veikalos tukšojās Jāņu siera plaukti, tukšojās arī pilsētas, jo līgotāji steidza uz iecerētajām svinību vietām, lai dabas ielokā, lielākā vai mazākā pulkā piedzīvotu gada īsākās nakts burvību. „Latviešiem pasaulē” ar zāļu vainagu galvā un ķimeņu siera rituli padusē paspēja apciemot savējos un izdziedāt Līgodziesmas dažnedažādās pasaules malās. Tāpēc – dedzam augstu Jāņuguni, lai tā spīd tālu un lai baidās visi ļaunie gari! Turklāt - cik tālu atmirdz Jāņuguns, tik tālu viss ir kārtībā, zemei auglība, laukos labība, cilvēkiem svētība un saticība.

„Latviešiem pasaulē” izskanēja tieši Jāņu vakarā, sūtot dziesmotus sveicienus un piedāvājot nelielu Saulgriežu atskatu. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur 24.jūnijs ir oficiāla brīvdiena, tāpēc varēja līksmot līdz rītam. Bet Jāņi it visur nosvinēti kārtīgi - gan ar dziesmām, dejām un rotaļām, gan ar ugunskuriem, Jāņuzālēm un vainagu pīšanu, gan ar tradicionālajiem Jāņu gardumiem - sieru, pīrāgiem un alu.

Dubultkrāšņas svinības  piedzīvotas Ņudžersijas latviešu biedrībā, Priedainē, jo tur svinēta arī Ņujorkas Tautas deju kopas "Jumis" 20 gadu jubileja. Savukārt svētkus uz nākamās nedēļas nogali nolēmuši atlikt Kanādā, un visi latvieši un draugi no visām pasaules malām tiek laipni aicināti uz Sv.Andreja Ev.lut. draudzes lauku īpašumu „Sidrabene”. „Sidrabene” atrodas netālu no Toronto, tāpēc tiem, kas Kanādā jau būs ieradušies uz XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, būs lieliska iespēja pie viena nosvinēt Jāņus. Pasākuma programmā dziesmu svētku kopkora mēģinājums, jauktā kora “Valmiera” koncerts, Toronto Latviešu sestdienas skolas teātra pulciņa uzvedums - joku pilnā bērnu luga “Ku-Kū! Krupis un varde!”, uzstāsies mazie „Daugaviņas” dejotāji un būs Jāņu brīvdabas balle. „Latviešiem pasaulē” bija tas gods un prieks sazināties ar vienu no „Sidrabenes” svētku dalībniekiem, turklāt pašu gaviļnieku Jāni - Jāņu vakara programmas sadziedāšanās vadītāju, mūziķi un komponistu, arī Toronto latviešu mūzikas ansambļa “Skanda” vadītāju - Jāni Beloglāzovu.

Latviju aizvien vairāk pārņem Jāņu sajūtas. Tirgū līdzās pirmajām Latvijas zemenēm uzplaukst margrietiņu un rudzupuķu pušķi, veikalos sākam lūkoties uz plauktiem, kur sasēduši Jāņu siera rituļi, bet LR2 aizvien biežāk atskan Līgo melodijas. Protams, aktuāls arī jautājums - kur šogad svinēt Jāņus? Līdzās plašajam Latvijas pasākumu klāstam, svinībām pošas arī latvieši visdažādākajās pasaules malās. „Latviešiem pasaulē” tikās ar diviem Anglijas svētku rīkotājiem. Par tradīciju jau kļuvis ielīgot Latvijas vēstniecību Apvienotajā Karalistē. Ja vēl nesen tur tika ierīkots EP vēlēšanu iecirknis, tad šobrīd jau notiek „dekorāciju maiņa” un nākamās nedēļas vidū vēstniece Iveta Burmistre uzņemsies Jāņu mātes lomu, lai sagaidītu atraktīvos un lustīgos līgotājus. Ideju pārbagātais maizniekmeistars Aigars Opihtins kopā ar vietējiem latviešiem pērn pārsteidza ar „Skroderdienām Silmačos”, bet šoreiz iecerēts uzvedums, kurā skanēs dziesmas no populārām latviešu filmām. Bez tam jautrā Modes skatē  tikšot arī demonstrēta dažādu gadu Jāņu svinību mode – Ulmaņlaiku, padomju laiku un fantāzijas par to, kā varētu tērpties nākotnes līgotāji.

Jau divpadsmito reizi Anglijas vidienē, latviešu īpašuma „Straumēni” pļavās tiek rīkots vērienīgais "Bērzes Strazdu Jāņu Festivāls 2024” - lielākā ārzemēs dzīvojošo tautiešu satikšanās un svētku svinēšanas vieta, kurā ik gadu pulcējas visvairāk latviešu ārpus Latvijas. Tajā uzstājas populārākie Latvijas mākslinieki, tiek piedāvātas sporta aktivitātes, meistarklases un amatnieku tirdziņi, viena no galvenajām sastāvdaļām ir “Līgotava”, kur tiek koptas un uzturētas latviešu Līgo un Jāņu tradīcijas, īpašā programmā padomāts arī par pašiem mazākajiem festivāla apmeklētājiem. Šķiet, šogad Latvijā būs jāiztiek vien ar LR2 spēlētajām Jāņu nakts dziesmotajām programmām, jo gandrīz visi Latvijas mūziķi dosies uz "Bērzes Strazdu Jāņu Festivālu 2024”.Turienes līgotājus 3 dienu garumā priecēs  GACHO, „Līvi”, „Apvedceļš”, „Sudden Lights”, „Bruģis”, „Pienvedēja Piedzīvojumi”, Rassell un Sabīne Berezina, „Riga Reggae” un vēl daudzi citi. „Latviešiem pasaulē” sazināsies un spraigajā festivāla gatavošanas procesā  mazliet „patraucēs” tā galveno rīkotāju Ģirtu Lerhu.

Pirmsjāņu laiks visai karsts arī Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA). Šonedēļ Rīgā uz gadskārtējo valdes sēdi un konferenci “Diaspora Diplomacy: Latvia’s Road to NATO” jeb “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO un trimdas organizāciju loma”, kas veltīta Latvijas uzņemšanas NATO 20. gadadienai, pulcējušies latviešu organizāciju vadītāji no visas pasaules- Amerikas, Kanādas, Eiropas, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē. „Latviešiem pasaulē” par konferencē pārrunāto un Latvijā redzēto dalīsies divi tās dalībnieki -Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Anita Andersone un Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Fritz Kristbergs.

Laikā, kad Latvijas teātri pošas sezonas noslēgumam un Nacionālais teātris jau noskaņojas tradicionālajām pirmsjāņu laika Silmaču kaislībām, latviešu teātra baudītāji aicināti uz Romu, bet, ja vēlaties ieskandināt latviskus Saulgriežus, jādodas uz Oslo vai Briseli.

Latviešu teātris Itālijā „Momento” ar iestudējumu “Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi”, paspējis apciemot vairākas Eiropas valstis, nu beidzot to izrādīs arī Itālijas latviešiem un viņu itāļu draugiem. Regnāra Vaivara speciāli „Momento” rakstītā un iestudētā luga, protams, tiek spēlēta latviešu valodā, bet itāļu sinhrono tulkojumu varēs klausīties „austiņās”. Autors, iedvesmojies no Itālijā dzīvojošu latviešu sieviešu stāstiem, izveidojis savu redzējumu par latviešu sievietes dzīvi Itālijā un dzīvi teātrī, par ilūzijām un maldiem. „Latviešiem pasaulē” priekā par unikālo iespēju 10.jūnijā kāpt uz Romas teātra „Anfitrione” skatuves dalīsies „Momento” vadītāja, režisore un viena no aktrišu kvarteta Lāsma Pintere. Viņa sola, ka publikai būs iespēja gan smaidīt, gan nobirdināt kādu asariņu, gan izrādes noslēgumā kāpt uz skatuves, lai aktrisēm pievienotos dejā. Turklāt, kā jau viesmīlīgajā Itālijā pieņemts, skatītājus gaida arī kāds cienasts.

Teātris būs skatāms arī nākamās nedēļas nogalē Oslo, Saulgriežu gaidīšanas svētkos Norvēģijā. Tur Jāņu sajūtu varēs „noķert” romantiskā vietā, ezera krastā Hvalstjern badeplass, Fetsund,  kur par īsti latviskiem svētkiem gādās Latviešu biedrība Norvēģijā, Priekam spēlējošo aktieru trupa, vietējie kori un deju kolektīvi, Dina Liepa un citi folkloras zinātāji no Latvijas. Varēs arī iemēģināt līnijdeju soļus, bet lustīgā zaļumballē visus izdancinās DJ Ansis. Pērn uz Norvēģijas Saulgriežiem sabraukuši par radi un draugi no Latvijas, bet vietējie norvēģi ar patiesu cieņu apbrīnojuši latviešu māku svinēt un kopt tradīcijas. „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar vienu no svētku rīkotājām, arī Priekam spēlējošo aktieru trupas dalībnieci Līvu Neimani-Lesund.

Bet Latviešu biedrība Beļģijā sola rotaļas bērniem un dančus, vainagu pīšanas meistarklasi, zaļumballi, sadziedāšanos un citas jautras aktivitātes, tāpēc aicina: „Nāc, ieskandini Jāņus ar Briseles latviešu kori, bērnu deju kolektīvu "Briseles latviešu dejotāji" un mūziķiem no Madonas!”. „Latviešiem pasaulē” gaidāmo pasākumu ieskicēs Briseles latviešu diriģents Kārlis Rihards Ostrovskis. Pagājušās nedēļas nogalē Briselē, Anderlehtas mūzikas akadēmijas zālē ar krāšņu un skanīgu koncertu tika nosvinēta Briseles latviešu kora 20 gadu jubileja. Koncerts izpelnījās nedalītu skatītāju, kuru vidū bija gan Latvijas vēstniece Beļģijā Aiga Liepiņa un vietējie Briseles kolektīvi, gan draugi no citām valstīm - Parīzes latviešu koris „Latve” un Luksemburgas latviešu koris „Meluzīna”, sajūsmu. Sveicēju vidū bijuši arī kaimiņi – igauņu un lietuviešu diasporas kori Briselē, un kopīgi izskanējušas latviešu dziesmas „Lec, Saulīte!”  un „Mazs bij’ tēva novadiņis”.

1. maijā nosvinējām 20 gadus, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai, pirms pāris nedēļām cerējām, ka Eiropa nobalsos par Donu, bet jau nākamās nedēļas nogalē visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis vēlēs jauno Eiropas Parlamentu. Latvijai tajā būs 9 deputātu vietas, un uz tām kandidē 16 vēlēšanu saraksti. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika, un balsot tiek aicināts ikvienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsās mūsu diasporas un to mūsu iedzīvotāju, kuri vēlēšanu dienā atradīsies ārpus Latvijas, iespējām nobalsot. Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu laikā neatradīsies Latvijā, ārvalstīs varēs balsot  kopumā 50 vēlēšanu iecirkņos. 38 no tiem atradīsies Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, bez tam papildus izveidoti vēl 12 diasporas rosināti iecirkņi latviešu centros, skolās, baznīcās, draudzes telpās un citviet. „Latviešiem pasaulē” apciemoja dažus no tiem.

Vācijā  vēlēšanu iecirkņi būs Latvijas Republikas Goda konsulātā Minhenē, Frankfurtes pilsētas kultūras namā, Latviešu centrā "Bērzaine" un Latviešu centrā Minsterē. Minsteres Latviešu centrā ielūkojāmies kopā ar tā valdes priekšsēdi Ingūnu Šķesteri. Mūsu tautieši - dubultpilsoņi, kuriem ir Latvijas un vēl kādas citas Eiropas valsts pilsonība, atrodas izvēles priekšā - balsot par savas mītnes valsts vai kādu no Latvijas deputātu sarakstiem. Šī problēma nav aktuāla valstīs, kas nav Eiropas Savienībā, piemēram, ASV un Austrālijā. Jā, visai interesanti - arī turienes mūsu valsts pilsoņiem ir tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu. ASV, Čikāgā varēs doties balsot uz Čikāgas Ciānas draudzes telpām, un to, ka šī izdevība noteikti ir jāizmanto, jo arī mūsu deputātiem ir iespēja aizstāvēt Latvijas intereses, ir pārliecināts Vēlēšanu iecirkņa izveides iniciators, Latvijas goda konsuls Ilinoisā Roberts Blumbergs un Čikāgas iecirkņa vadītāja Laura Ludika Bībere. Tā kā vēlēšanu iecirkņi darbosies no 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika, tad vieni no pirmajiem, kas izdarījuši savu izvēli, būs Austrālijas latvieši. Par vēlēšanu norises vietu izvēlēta Adelaides Latviešu biedrības mājvieta, un vēlēšanu dienā būt aktīviem mudināja biedrības priekšsēde Ilze Radziņa.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz interesējās par Amerikas un Zviedrijas latviešu karstākajām aktualitātēm.

Ja vēl pirms pāris nedēļām sekojām līdzi Dona gaitām Zviedrijā un kaislībām Malmes Eirovīzijas arēnā, tad šobrīd laiks pievērsties citiem turienes notikumiem. „Kļūsti par daļu no Zviedrijas latviešu tautiskās jostas!” - tā aicina Zviedrijas Latviešu apvienības Stokholmas nodaļa, kura sadarbībā ar Stokholmas latviešu skolu īsteno unikālu projektu par Zviedrijas latviešu jostu. Tajā ikvienam ir iespēja savu vārdu ieaust latviešu zīmēs, radot kopīgu, savā ziņā vienotības simbolu. Šis process tiks arī dokumentēts un stāsti par audējiem iemūžināti grāmatā. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar brīnišķīgās idejas autori Daci Kaļķi no Zviedrijas Latviešu apvienības.

Bet, izmantojot izdevību, ka Latvijā viesojas jaunais, nesen ievēlētais ASV Daugavas Vanagu Padomes priekšsēdis un Čikāgas apvienības priekšnieks Mārtiņš Stāks, iepazināmies ar Daugavas Vanagiem un uzzināsim par viņu karstākajiem jaunumiem. Daugavas Vanagi ir latviešu labdarības organizācija, kas darbojas vairākās pasaules valstīs – Latvijā, ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā un Austrālijā. Tā radusies 1945. gadā latviešu karavīru bēgļu nometnēs ar mērķi atbalstīt karavīrus un viņu ģimenes. Mūsdienās galvenās Daugavas Vanagu darbības jomas ir tautiešu aprūpe, atbalstot mazturīgo iedzīvotāju grupas, kā arī latviskos kultūras un izglītības pasākumus, latviešu valodas un tradīciju saglabāšana ārpus Latvijas un patriotisma kopšana. DV ASV Zemes valde katru gadu piešķir stipendijas, un šogad atbalsta jauniešus dalībai Amerikas Latviešu apvienības rīkotajos izglītojošajos braucienos uz Latviju “Sveika, Latvija!” un “Heritage Latvia” un vasaras programmās Katskiļos, Kursā, un Garezerā. Mārtiņš Stāks jau kopš bērbības,12 gadu vecuma ir Daugavas Vanagu biedrs, kā jau lielais vairums mazo Amerikas latviešu mācījies kādā no latviešu skolām - Garezera Vasaras vidusskolā, vēlāk arī pats tajā bijis audzinātājs. Savukārt profesionālā izglītība iegūta tautsaimniecības un finanšu jomā. Savulaik Mārtiņš strādājis starptautiskajā audita, finanšu, nodokļu un konsultācijas firmā Arthur Andersen un darbojies ne tikai dažādos projektos ASV, Londonā, Kuveitā un Nigērijā, bet arī Baltijas valstīs - Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Latvijā Mārtiņš Stāks ir ieradies kopā ar savu kundzi Luannu (attēlā), kura, būdama īsta amerikāniete, lieliski iejutusies latviešu sabiedrībā un apbrīnojami labi runā latviski.

Kamēr Zviedrijā Eirovīzija noslēgusies, un dažādu valstu izpildītāju pārsvarā angļu mēlē izskanējušās dziesmas apklusušas, tikmēr visu Eiropu pieskandina latvieši - gan lieli un mazi, gan kori un folkloras kopas. „Latviešiem pasaulē” iecerējis paviesoties gan Apvienotajā Karalistē, Londonā, gan Spānijas pilsētā Vidusjūras krastā - Alikantē.

Uz brīdi paspēsim izmest līkumu arī līdz Kanādai un Toronto.

Pirms pāris gadiem radusies unikāla muzikāla apvienība - Diasporas bērnu folkloras dižkopa "Dzirkstis", kurā apvienojušās bērnu folkloras kopas no Eiropas: Luksemburgas “Mazās Dzērves”, Hāgas "Stārķīši”, Parīzes  "Guntiņas", Dienvideiropas “Ābolīši” un Bergenas “Bergausis”. Pirmo kopīgo uzstāšanos „Dzirkstis piedzīvojušas pirms pāris gadiem Eslingenas dziesmu svētkos, savukārt pērnās vasaras lielajos Latvijas Dziesmu svētkos viņiem pievienojās „papildspēki” no ASV - Sanfrancisko bērnu folkloras kopa „Migla”. Bet ne tikai lielie pasākumi ir vieta, kur dažādu valstu mazajiem latviešiem satikties, dziedāt, kopt latviskās tradīcijas un draudzēties, jo ik pa laikam kādā no Eiropas valstīm notiek Diasporas bērnu folkloras dižkopas "Dzirkstis" saieti. Pavasarī pirms gada visi salidoja Norvēģijas pilsētā Bergenā, bet šogad saiets notiek Spānijas pilsētā pie Vidusjūras - Alikantē. Tā programmā gan tradicionālā dziedāšana, rotaļas, instrumentu spēle, mēģinājumi un kopīgs koncerts ar ukraiņu bērniem, gan izklaide - ekskursijas, mīklu minēšanas čempionāts un danči jūras krastā. „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar divām fantastiskām un apbrīnojami iedvesmojošām personībām - Eiropas bērnu folkloras kopu virsvadītāju, arī Luksemburgas „Mazo dzērvju” vadītāju Aigu Ožehovsku un Alikantes saieta mājasmāti - Dienvideiropas “Ābolīšu” vadītāju Ievu Kotrerasu.

Diasporas bērnu folkloras dižkopa "Dzirkstis" ar nepacietību jau gaida nākamo vasaru, kad dosies uz Latviju, lielajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt visi „lielie” dziedātāji pieslīpē vēl pēdējos akordus, jo pavisam drīz - jūlija sākumā Toronto pulcēsies tūkstošbalsīgs koris no visas pasaules. Ar lielu atbildību svētkiem gatavojas Eiropas kori, un dažādās valstīs tiek rīkoti vairāki Eiropas koru kopmēģinājumi. Divu dienu garumā, 25. un 26. maijā dziedātājus no Eiropas koriem pievienoties kopmēģinājumam Londonā, Daugavas Vanagu namā aicina Londonas latviešu koris. Mēģinājumu vadīs Londonas latviešu kora diriģenti, Lilija Zobens, Andra Zobens-East un Leslie East. Plašāk par iecerēto sadziedāšanu „Latviešiem pasaulē” uzzināja no Andras Zobens-East. Starp citu, viņai Toronto Dziesmu svētkos uzticēti arī virsdiriģentes pienākumi, un Andra tos gaida ar lielu saviļņojumu. Bet kopā ar vienu no svētku organizētājiem, arī PBLA Kultūras fonda priekšsēdi Juri Ķeniņu ielūkosimies svētku repertuāra jaundarbu klāstā.

Klāt ir maija otrā svētdiena, kad Latvijā  svinam Mātes dienu, tāpēc „Latviešiem pasaulē” visām māmiņām, vecmāmiņām, vecvecmāmiņām un krustmātēm sūta vismīļākos sveicienus un ciešākos apskāvienus! Mātes dienu dažādās valstīs svin atšķirīgos datumos, arī Igaunijā mātes godina maija otrajā svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā – maija pirmajā svētdienā. Savukārt Mātes dienas tradīcija maija otrajā svētdienā aizsākusies 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcas dievkalpojumu.

Arī „Latviešiem pasaulē” Mātes dienā devās uz Igauniju, tomēr iemesls būs cits - gaidāma jauka atkalsatikšanās ar Igaunijas latviešu kori „Ziemeļu balsis” un viņu diriģentu Matīsu Briedi. Nākamās nedēļas nogalē viņi aicina uz koncertu Tartu Jāņa baznīcā „Siltums. Cerība. Gaisma.”. Tā mērķis ir sniegts atbalstu Ukrainai un vākt ziedojums, lai ukraiņu karavīriem frontē nodrošinātu siltas maltītes un nogādātu īpašas, pašuzsildošas pārtikas paciņas.  Visai neparasti - koncertā skanēs dziesmas ne tikai latviešu, igauņu, bet arī lietuviešu valodā. Jo, izrādās, ka koristi bijuši tik pacilāti par pagājušajā vasarā Rīgā piedzīvotajiem Dziesmu svētkiem, ka nolēmuši pieteikt savu dalību arī šīs vasaras Lietuvas Dziesmu svētkiem  Viļņā. Svētku repertuāru dziedātāji cītīgi mācījušies visu gadu, nopelnījuši uzslavas un iespēju kā vienīgajam latviešu korim pievienoties lielajam lietuviešu Dziesmu svētku kopkorim!

To, ka Dziesmu svētki ir īpašs notikums, kurā izbaudāms ne vien kopā būšanas spēks, bet arī rodamas jaunas draudzības, apliecināja „Latviešiem pasaulē” viesi – Rīgas deju kolektīva „Latve” vadītāja Sarma Freiberga un dejotājs Reinis Zauers. Pērnajā vasarā LR2 Dziesmu svētku studijas tiešraidē „Latve” satikās ar Čikāgas Tautas Deju kopu „Mantinieki”. Liktenīgi - vēlāk pazīšanās turpinājusies, jo izrādījies, ka deju mēģinājumos Daugavas stadionā abi kolektīvi dejo vienas un tās pašas dejas, turklāt dara to blakus, bet draudzība nostiprinājusies vakaros pēc mēģinājumiem, kopīgā krodziņa apmeklējumā. Svētki beigušies, bet tālums nav šķērslis, un „Latve” pavisam nesen atgriezusies no viesošanās Čikāgā. Čikāgas Igauņu namā izskanējis pilnībā izpārdots kopīgais „Mantinieku” un „Latves” koncerts ar simbolisku nosaukumu „Man izauga divas vārpas”. Kā skaidro dalībnieki - „No viena stiebra, no vienām saknēm ir izaugušas divas vārpas - mēs! Jumītim viss padodas dubultā!”. Pirms koncerta kārtīgi pasvīsts mēģinājumos, bet tas bijis tā vērts, jo publika ik deju sveikusi ar ovācijām un prasījusi atkārtot. Atzinīgus vārdus savā recenzijā paudis arī Latvijas goda konsuls Ilinoisā  Roberts Blumbergs:

„Manuprāt, koncerts bija izcili veiksmīgs un pārliecinošs.”

Savukārt pēc koncerta viss turpinājies ar kopīgu, īsti latvisku ballīti un sadziedāšanu kopā ar leģendāro „Čikāgas piecīti” Armandu Birkenu.

Šī nedēļa Latvijā, Eiropā un pasaulē ir svētkiem bagāta - 1. maijā svinēta gan Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena, gan 20 gadu jubileja kopš Latvija līdz ar vēl deviņām citām valstīm pievienojusies Eiropas Savienībai. Un „Latviešiem pasaulē” būs ekskluzīva iespēja ielūkoties, ka šie svētki norisinājās Eiropas savienības dalībvalstī Čehijā,  par to uzzināsim no Latvijas vēstnieces Čehijas republikā – Elitas Kuzmas. Tā kā vēstniecība visai aktīvi savos sociālajos tīklos seko līdzi mūsu sportistu startiem Čehijā, tad, izmantojot izdevību, pavaicāsim, vai arī kas īpašs plānots sakarā ar pasaules čempionātu, kas jau pavisam drīz norisināsies Čehijā un kurā, protams, turēsim īkšķus par mūsējiem - Latvijas izlasi.

Bet ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē aizvadīts 4. maijs – Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena. Apvienotajā Karalistē, Birmingemā ar koru un tautas deju priekšnesumiem un izstādi, kas atspoguļo latviešu vēstures lappuses Apvienotajā Karalistē norisinājās “Latviešu kultūras diena”; Latvijas kultūras diena "Ielūdz Latvija" notika arī Austrijā, Grācā; Vašingtonā, Amerikas latviešu apvienība aicināja apmeklēt latviešu muzeju; Kori „Dziesmu laiva” un „Daugava” un koklētāju grupa „Ausma” aicināja uz „Baltā galdauta svētkiem” Austrālijā , Adelaidē; Latviešu Apvienība Francijā Buloņas mežā  rīkoja pikniku ar baltiem galdautiem un latviskiem piknika groziem; Uz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas pikniku arī Beļģijā, Briselē Georges Henri parkā pulcējās tautieši; Vācijā, Latviešu centā Bērzainē notika svētbrīdis un vieskolektīvu - Dobeles kora un pūtēju orķestra koncerts. Bet „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā nākamā nedēļa Vācijā, kur gatavojas diviem vērienīgiem festivāliem: Hamburgas Ostas svētkiem un Harmonie Festvālam.

Hamburgas osta ir trešā lielākā osta Eiropā, un Hamburgas ostas svētki ir ikgadējs pasākums, kuru apmeklē līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju un viesu. 3,5 kilometrus garajā ostas promenādē  apmeklētājus priecē vairāk nekā 300 kuģu demonstrācijas un parādes, velkoņu balets, pūķu laivu sacensības, burāšanas regates, iespēja aplūkot ūdensceļu policijas un flotes kuģus, baudīt kultūras un gastronomiskos labumus. Pasākuma galvenais mērķis ir godināt Hamburgas kā svarīgas ostas pilsētas nozīmi, kā arī veicināt ekonomisko sadarbību, ar īpaši izvēlētu svētku partnervalsti. Šogad, 835. Hamburgas ostas svētku partnervalsts godā celta Latvija, un ar "Latvijas festivālu", kurš norisināsies četru dienu garumā sagaidāma bagātīga un interesanta Latvijas programma ar DAGAMBA, Carnival Youth un bērnu iemīļotās Tutas viesošanos. Festivālā zināma loma atvēlēta arī latviešu diasporai Vācijā, un Hamburgas pusē dzīvojošajiem ir vienreizēja iespēja kļūt ne tikai par šo svētku apmeklētājiem, bet arī dalībniekiem. „Latviešiem pasaulē” gaidāmo svētku norisē palīdzēja ielūkoties Latviešu biedrības Hamburgā kultūras referente Dina Šreibere.

Tikmēr netālu no Frankfurtes, mazpilsētā Limburgā pošas grandiozam starptautiskam festivālam, kas viens no ievērojamākiem kora un folkloras festivāliem pasaulē - “Harmonie Festival 2024”. Tā dalībnieku vidū ir vairāki simti koru un folkloras grupu no visas pasaules, un šogad apmeklētājiem būs iespēja vērot korus un deju grupas no Vācijas, hrūzijas, Itālijas, Kubas , Zviedrijas, Čehijas, Anglijas, Bulgārijas, Ukrainas, Ugandas un, protams, arī no Latvijas. Festivālam sparīgi gatavojas arī divi Minsteres latviešu kolektīvi koris "Dudan" un Bērnu tautas deju kopa „Rudzupuķe”. Lielā notikuma priekšvakarā „Latviešiem pasaulē sazinājās ar mazo „rudzupuķu” vadītāju Kristīni Kemperi.