Latviešiem pasaulē

Ar lustīgu līgošanu, spožiem Jāņu ugunskuriem, Jāņu zāļu smaržu un negulētām gada īsākajām naktīm, latvieši visā pasaulē nosvinēja vasaras pilnbriedu un sauli. Tiem, kuri vēl nebija paspējuši no sirds izdziedāties, izdancoties un izbaudīt vasaras saulgriežu burvību, bija lieliska iespēja doties uz Vāciju – uz Latviešu centru Bērzainē.

Tur, Līgo svētku koncertā "Pa gadskārtu Jānīt’s nāca", līgotājus iepriecināja muzikanti un dejotāji no Latvijas. Svētkos notika arī vainagu pīšana, siera siešanas darbnīca, saulrieta sagaidīšanas rituāli Saulrieta kalnā un ugunskura iedegšana. Jāņu svinības Bērzainē norisinājās tieši 23. jūnijā.

Arī visa turpmākā vasara Bērzainē izvērtās un būs gan rosīga, gan darbīga. Jūnija izskaņā un jūlijā, piecās nedēļas nogalēs, nometne „Mazais latvietis pasaulē” pulcēja un pulcēs latviešu bērnus un viņu ģimenes no visas pasaules. Nometnes laikā dalībnieki iepazīs latviskās tradīcijas, kultūru, vēsturi, piedalīsies aizraujošās nodarbībās un kopīgās sportiskās aktivitātēs. Galvenais – viņi izbaudīs latvisko vidi un papildinās savas latviešu valodas prasmes.

Par aizvadīto vasaru Bērzainē plašāk stāstīja Latviešu centra saimniece un Daugavas Vanagu Vācijā valdes locekle Dina Emeriha.

Savukārt no Zviedrijas, no nometnes „Atelpa reto slimību ģimenēm”, „uzlādētas” ar skaistām atmiņām un saviļņojošām emocijām, Latvijā atgriezās vairākas ģimenes, kurās aug bērns ar retu slimību.

Ideja par šādu nometni  kopā ar Latvijas Reto slimību aliansi radusies Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīcas Pasaulē Zviedrijas apgabala diakonei Intai Meierei. Lielākoties ģimenēs, kurās aug bērns ar retu slimību, visa uzmanība un rūpes tiek veltītas slimajam bērniņam. Programmas mērķis ir dot atelpas brīdi vecākiem, māsām, brāļiem un tiem ģimenes locekļiem, kuru ikdiena ir pakļauta bērna ar retu slimību aprūpei. Tāpēc ļoti svarīga bijusi iespēja izbaudīt šādu ceļojumu un „atelpas” nometni, kuru bijis iespējams realizēt pateicoties ziedotāju atbalstam Latvijā, Zviedrijā un visā pasaulē. Iespaidos par „Atelpas braucienu” uz Ev. lut. Baznīcas īpašumu Sandbijā, Ēlandes salā Zviedrijā „Latviešiem pasaulē” dalījās Sanita Siņica no Latvijas Reto slimību alianses.

Ar dažādiem piemiņas pasākumiem un atceres koncertiem Latvijā un pasaulē aizvadīts 14. jūnijs – viens no skumjākajiem un drūmākajiem datumiem Latvijas vēsturē. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika deportācijas – vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS: uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem.

Savukārt dažus gadus vēlāk, Otrā pasaules kara beigās, padomju armijai atkārtoti ienākot Latvijā, vairāki simti tūkstoši latviešu, tostarp ļoti daudz sieviešu, devās bēgļu gaitās. Vairumā gadījumu sievietes bēga kopā ar bērniem, vecākiem cilvēkiem vai vienas pašas, jo vīrieši bija iesaukti vācu armijā vai Latviešu leģiona rindās, krituši vai piedzīvojuši represijas no padomju vai vācu okupācijas varām.

Neraugoties uz grūtībām bēgļu nometnēs un vēlāk jaunajās mītnes zemēs, sievietes turpināja rūpēties par savām ģimenēm, saglabāja valodu, tradīcijas un cerību par atgriešanos Latvijā. Sievietes sniedza palīdzību latviešu karagūstekņiem Rietumu sabiedroto gūstekņu nometnēs, darbojās bēgļu apgādes organizācijās, dažādās dāmu komitejās, radoši izpaudās koros, tautisko deju kopās, teātru grupās, sarīkojumos un citos pasākumos.

Trimdas vēstures kopainā sieviešu devums latviešu sabiedrības labā joprojām ir maz novērtēts. Tāpēc Latvijas Nacionālais arhīvs centies aizpildīt šo “balto plankumu” un izveidojis virtuālo izstādi “Latviešu sieviete trimdā”. Tā veltīta latviešu sieviešu vēsturei trimdā un atsevišķu izcilu sieviešu dzīvesstāstiem, kuru darbi un atstātais mantojums sniedzis ieguldījumu rūpēs par Latvijas neatkarības atgūšanu, latviešu bēgļu sadzīvi un nacionālās identitātes saglabāšanu.

Izstāde “Latviešu sieviete trimdā”, kura atrodama interneta vietnē un kuru iespējams aplūkot ikvienā pasaules valstī, raidījumā “Latviešiem Pasaulē” tika izzināta kopā ar Latvijas Nacionālā arhīva eksperti Agniju Lesničenoku.

Bet, lai uzzinātu par gaidāmajiem daudz priecīgākiem notikumiem, sazinājāmies ar “Bērzes Strazdu Jāņu Festivāla 2025” vadītāju Ģirtu Lerhu. Nākamās nedēļas nogalē, trīs dienu garumā, Lielbritānijas Straumēnos jau četrpadsmito reizi norisināsies lielākās Jāņu svinības ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu Festivāls”.

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 4000 apmeklētāju – gan no visas Anglijas, gan latviešus no citām valstīm, kuri bauda satikšanās prieku, latvisko atmosfēru un daudzu viesmūziķu no Latvijas uzstāšanos. Šogad festivāla viesus priecēs “Dzelzs Vilks”, “Bermudu Divstūris”, Normunds Rutulis, Igo, Aija Andrejeva, Roldans Če, Singapūras Satīns, ZeBrene, Jenny May un Tranzīts.

Viena no galvenajām festivāla sastāvdaļām ir “Līgotava” – īpaša kultūras programma, kurā tiek koptas un uzturētas latviešu Līgo un Jāņu tradīcijas. Tajā uzstāsies, dejos un dziedās Apvienotās Karalistes latviešu tautas deju kolektīvi, kori un folkloras kopas. Festivāla kulminācijā, atzīmējot saulgriežus, tiks dedzināts lielais Jāņu ugunskurs.

Pēdējos gados apmeklētāju vidū ir daudz mazo latviešu, tāpēc pasākuma organizatori ir padomājuši arī par viņiem – tiek veidota īpaša bērnu programma ar dažādām radošām aktivitātēm, rotaļām un spēlēm. Kopā ar mazajiem apmeklētājiem darbosies Apvienotās Karalistes latviešu skoliņas – Burtonas skoliņa “Sprīdītis”, Birmingemas latviešu skola “Saktiņa”, Londonas Latviešu skola un Mansfīldas skoliņa “Mazie Pūcēni”.

Padomāts arī par sportiskā gara uzturēšanu – sākot ar rītarosmi, turpinot ar volejbola un novusa turnīru, saulgriežu krosiņu bērniem un kulminācijā – virves vilkšanas sacensībām.

Sveiciens Vasarsvēku svētdienā, kad daudzi jo daudzi LR2 klausītāji pulcēsies Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, lai klātienē piedalītos LR2 30 gadu jubilejas koncertā „Radio cauri laikiem”. Latvijas Radio rudenī svinēs apaļus 100, tāpēc koncerts „Radio cauri laikiem” iecerēts kā veltījums Latvijas Radio simtgades muzikālajam mantojumam un latviešu mūzikas biogrāfijai, kurā jau 30 gadus īpašu vietu ieņem Latvijas Radio 2 – klausītākā radiostacija Latvijā, kurā dziesmas skan tikai un vienīgi dzimtajā valodā. Jubilejas koncertā „Radio cauri laikiem” aicināsim dosimies aizraujošā 100 gadu muzikālā ceļojumā, atskatoties uz dziesmām, kuras iemantojušas patiesu latviešu mīlestību un izdziedāsim  populārākās melodijas no skanīgajiem „Bellacord” laikiem, 50. - 60.gadu estrādes, arī savulaik „aizliegtā augļa”- trimdas dziesmu pūra, leģendārās „Mikrofona aptaujas” zelta fonda līdz pat „Muzikālās bankas” spožākajiem hitiem.

Bet „Latviešiem pasaulē” pievērsīsimies citiem svētkiem – vēl tikai pāris nedēļas, un tad jau klāt būs īpašie svētki, kurus latvieši svinēs it visur pasaulē - Jāņi. Šoreiz tos ieskandinājām kopā Latviešu kultūras biedrības „Saime" Štutgartē vadītāju Lauru Putāni, kuru iepazinām pirms pāris gadiem kā vērienīgo Eslingenas Dziesmu svētku rīkotāju. Viņa savulaik saņēmusi Imanta Ziedoņa Fonda Viegli apbalvojumu Novadpētniecībā "Kedas", ko piešķir cilvēkam, kurš aizrautīgi un radošā veidā darbojas latviskuma veicināšanā un latviskās kultūras tradīciju izpētē un attīstībā diasporā. Laura teic, ka „Kedas” joprojām godam kalpo un palīdz spert platus soļus, lai sasniegtu jaunas virsotnes. Šogad Latviešu kultūras biedrībai „Saime” aprit 10 gadi un apaļo jubileju ar dažādiem pasākumiem svinēs visa gada garumā. No 20. - 22. jūnijam viņi aicina uz kopīgām Saulgriežu svinībām Švarcvaldē. To programmā  meistarklases, deju uzvedums, kurā piedalīsies  Vācijas un Latvijas dejotāji - „Saimes talka", un saulgriežu nakts ugunskurs. Savukārt jūlijā Vācijas dziedošie un dancojošie latvieši dosies uz Apvienoto Karalisti, uz Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem ELKS III.

Bet Amerikas latvieši jau pošas nākamajai vasarai un XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ASV, kas jūlija sākumā notiks Grand Rapidos, Mičiganā. Par tiem un arī citām diasporas aktualitātēm „Latviešiem pasaulē” pastāstīja ASV Daugavas Vanagu Padomes priekšsēdis un Čikāgas apvienības priekšnieks Mārtiņš Stāks. Ar Mārtiņu un viņa kundzi Luannu „Latviešiem pasaulē” iepazināmies tieši pirms gada, kad viņi viesojās Latvijā. Toreiz sarunājām, ka tiksimies atkal pēc gada. Gads pagājis, un ar Mārtiņu un Luannu atkal tikāmies klātienē, LR2 studijā. Viņi Latvijā ieradušies jau Lieldienu laikā, piedalījušies Daugavas Vanagu pasākumos Rēzeknē, Lestenē un Ogrē. Starp citu, visas pasaules Daugavas Vanagi pamazām pošas astoņdesmitās jubilejas svinībām gada nogalē.  Savulaik Mārtiņš Stāks strādājis starptautiskajā audita, finanšu, nodokļu un konsultācijas firmā „Arthur Andersen”, tāpēc deviņdesmitajos gados kādu laiku strādājis arī Latvijā. Tolaik kopā ar savu sieviņu apmetušies Jūrmalā, kur Luanna dibinājusi Latvijā pirmo internacionālo skolu un mācījusi angļu valodu.  Savukārt šoreiz Mārtiņš un Luanna atveduši līdzi savu mazmeitiņu Juliannu un ir bezgala laimīgi, ka pāris nedēļu laikā mazmeita paspējusi iemīlēt Latviju.

Sākoties jūnijam, „Latviešiem pasaulē” ielūkosimies pasaules latviešu vasaras kalendārā un šoreiz akcentēsim dažus no gaidāmajiem notikumiem.

Vārdam „elks” ir vairākas nozīmes: Elks var būt gan cilvēks, priekšmets vai parādība, ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu, gan sena baltu svētvieta, kas savulaik atradusies cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko saistītas dažādas paražas un rituāli. Savukārt abreviatūra ELKS veidota no vārdu salikuma „Eiropas Latviešu kultūras svētki” un ļoti iespējams, šīs vasaras kultūras svētku mājvieta- Apvienotās Karalistes pilsēta Bredforda tiešām savā ziņā kļūs par savdabīgu svētvietu, uz kurieni jūlija vidū saplūdīs latvieši no Eiropas malu malām, lai paši lepotos un citiem reprezentētu to, ko mīl un dievina - Latviju un latviešu kultūru. Mēdz teikt, ka svētki nav vien pats notikums, bet svētki ir arī to gaidīšanas priecīgais satraukums un ceļš uz tiem. „Latviešiem pasaulē” jau vairakkārt esam interesējušies, kā norit gatavošanās Eiropas Latviešu kultūras svētkiem -  Vācijā un Lielbritānijā notikuši vairāki Eiropas koru kopmēģinājumi, deju kopas slīpē repertuāru katrs savās mājās, savu krāsu svētkiem piešķirs folkloras kopas, bet dzīvespriecīga dzirksti piešķils bērnu kolektīvi. Šoreiz ielūkojāmies pašā svētku epicentrā un sazinājāmies ar to rīkotājiem – Veru Antipovu un Litu Temistokleusu no Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē. Viņas plašāk ieskicja Eiropas Latviešu kultūras svētku programmu un arī atgādinās par dažām praktiskām lietām, piemēram, to, ka ieceļošanai Apvienotajā Karalistē jāsaņem elektroniskā ieceļošanas atļauja – ETA, bez tam tos, kas vēlas izbaudīt svētkus no „iekšienes”, aicinās pievienoties brīvprātīgo komandai. Gan Vera, gan Lita ir pārliecinātas, ka 3 dienu garumā, no 18. - 20. jūlijam Bredforda  uzplauks latviešu tautastērpu krāsās un visus svētku apmeklētājus pārsteigs mūsu kultūras vēriens un daudzveidība.

Salīdzinot ar pērno, kad Toronto notika Latviešu dziesmu un deju svētki, šī vasara Kanādā solās būt nedaudz mierīgāka. Tomēr visu gadu aktīvi rosīga ir Toronto Latviešu Pensionāru apvienība, ik ceturtdienu rīkojot  dažādus tematiskos saietus. Tiem drīz gaidāms sezonas noslēgums, tomēr jūnijā vēl var paspēt gan klātienē, gan ar zoom starpniecību no jebkuras pasaules vietas baudīt Mīlestības dziesmu pēcpusdienu un Šopēna, Brāmsa, Klāras Šūmanes, Džordža Geršvina, arī Alvila Altmaņa un Imanta Zemzara melodijas. Bet Jāņu ieskandināšanā tiek solīta kārtīga sadziedāšanās ar jauniem meldiņiem, vainagu pīšanu, Jāņu tēvu un māti, Jāņu sieru un alu. Pievienoties Toronto pensionāru saietiem „Latviešiem pasaulē” aicināja to organizētāja Māra Gulēna.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā Apvienotā Karaliste - ielūkosimies gan dažās vēstures lappusēs, gan kādā drīzumā gaidāmā aizraujošā pasākumā.

Kaut gan tradicionālā Muzeju nakts daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā ar daudzveidīgiem un izzinošiem pasākumiem jau aizvadīta iepriekšējās nedēļas nogalē, tomēr vēl nav par vēlu ielūkoties kādā īpašā muzejā - Lapa jeb Latvieši Pasaulē muzeja un pētniecības centrā, kas mājvietu radis Rīgā, Berga bazārā. Jau aprīlī atklāta, bet vēl līdz jūnija nogalei tur apskatāma izstāde, kas vēsta par latviešu bēgļu pieredzi pēckara Lielbritānijā - „Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta”. Pēckara gados Lielbritānijā no bēgļu nometnēm Vācijā ieceļoja ap 18 000 latviešu. Daļa no viņiem emigrēja tālāk, taču aptuveni 13 000 palika, aktīvi iesaistoties latviešu diasporas dzīvē. Izstādē kopā ar aculiecinieku intervijām aplūkojamas fotogrāfijas, kas stāsta par to, kādi bijuši pirmie gadi, ieceļojot svešā zemē, dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos un strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos. Tomēr mēs esam sīksta tauta, un, par spīti trūkumam un skarbajiem dzīves apstākļiem, radošais gars nav ticis salauzts - latvieši mācījušies angļu valodu, dibinājuši muzikālos kolektīvus, mācījušies mūzikas instrumentu spēli, darinājuši rokdarbus. Tā laika liecības apkopojusi un stāstus uzklausījusi  LaPa muzeja kuratore Marianna Auliciema (attēlā). Marianna būs „Latviešiem pasaulē” viešņa un aicinās uz vēl kādu, drīz jūnija sākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās gaidāmu izstādi „Blezūra skats”. Tajā tiks eksponētas Harija Blezūra uzņemtās fotogrāfijas, kas piedāvās ļoti personisku un neparastu ieskatu Anglijas latviešu dzīvē 1960. – 1980. gados.

Turpinot šķirstīt Lielbritānijas latviešu vēstures lappuses, „Latviešiem pasaulē” paviesosies leģendārajos „Straumēnos”. Pagājušā gadsimta 70tajos gados Daugavas Vanagu fonds nolēma iegādāties lauku īpašumu, kurā turienes tautiešiem būtu iespēja sapulcēties uz plašākiem sarīkojumiem un svētkiem. Ģeogrāfiski ērtā un viegli sasniedzamā vietā Anglijas vidienē, Lesteras grāfistē tikusi nolūkota kāda 1925. gadā celta muiža, un tās pirkšanas līgums par 124 000 mārciņām parakstīts 1975. gada 21. jūnijā. Lai palīdzētu īpašuma remonta un labiekārtošanas darbos no Anglijas malu malām braukuši talcinieki. Šobrīd „Straumēni” kļuvuši par Lielbritānijas latviešu kultūras un sabiedrisko centru, kur visai bieži notiek dažādi, arī visai liela mēroga sarīkojumi. Tāds ar nosaukumu „Skroderdienas Straumēnos” un devīzi „Straumēni: 100 gadi muižai, 50 gadi zem Latvijas karoga!” pavisam drīz gaidāms maija pēdējā dienā. Pēc Rūdolfa Blaumaņa motīviem tapusī izrāde pulcēs ap 150 dalībnieku - Manfīldas Latviešu kamerkori „Novadi", Bristoles Latviešu kori „Tilts" un Vidusanglijas Latviešu kori „Nora", deju kolektīvus „Straumēni", „Pērkonītis", „Kamoliņš", „Zīlaine", „Salenieki", „Kaķīši", „Jumītis", „Vanadzēni", „Jautrais Pāris", „Dun-Dang" un „Virpulis”. „Sroderdienu Straumēnos” iestudējumā piedalīsies Talsu jauniešu teātris “Es un mēs”, bet svētki noslēgsies ar kārtīgu zaļumballi, kurā visus izdancinās Aldis Rullis ar grupu. „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar vērienīgas ieceres un idejas autori Arletu Bitenbinderi.

Maija mēnesis „Latviešiem pasaulē” turpinās svinību zīmē, un šoreiz uzmanības centrā būs divi gaviļnieki, kam nākamās nedēļas nogale tiks sagaidīta svētku gaisotnē.

Kamēr Latvijas un visas pasaules latviešu fanu uzmanība pievērsta hokejam, daudzi tūkstoši devušies uz Zviedriju, lai klātienē turētu īkšķus par mūsējiem un savām varenajām balsīm pieskandinātu Stokholmas daudzfunkcionālo sporta Avicii Arēnu un vēl vairāk ir to, kas hokeja kaislībām seko līdzi caur televīzijas „aci”, tikmēr Stokholmas latviešu skolā „briest” ne mazāk saviļņojošs notikums. Nākamās nedēļas nogalē tā pulcēs esošos un bijušos skolēnus, skolotājus, atbalstītājus, radus un draugus, lai visi kopā svinētu skolas 80 gadu jubileju. Priecīgas atkalsatikšanās ar senajiem draugiem, emocionāli atmiņu stāsti, kopīgas radošas darbnīcas, svinīgas vakariņas un ikvienam dāvanā skolas „Atmiņu klade”. Kamēr par to, vai absolventu vidū, kas salidos uz savas Stokholmas latviešu skolas dzimšanas dienu, būs arī kādreizējais tās skolēns, tagad jau slavenais „Straumes” producents Matīss Kaža, atliek vien cerēt un minēt, tikmēr pilnīgi noteikti zināms, ka vakara kulminācija būs populārās grupas „Autobuss debesīs” koncerts. „Latviešiem pasaulē” maģisku dzimšanas dienas piedzīvojumu solīja Stokholmas latviešu skolas vadītāja Agnese Blaubārde.

Ja salidojums “SkoLas Solā 80” notiks 24. maijā, tad dienu vēlāk, 25. maijā uz savu piecdesmitās jubilejas koncertu „Mūžu mūžos būs dziesma” ielūdz Ņujorkas latviešu koris (attēlā) un tā diriģente un mākslinieciskā vadītāja Laura Padega-Zamura. Kora pirmais diriģents bijis leģendārais Andrejs Jansons, bet Laura sākotnēji bijusi tā dziedātāja.

Pirms 50 gadiem, dibināšanas brīdī Ņujorkas latviešu kora pamatkodolu veidojušas vairākas ģimenes, un arī šobrīd dziedātāju rindās arvien ir vienas ģimenes divu un pat triju paaudžu pārstāvji. Kolektīvam ir daudzas skaistas tradīcijas: sadarbība ar komponistiem un īpaši Ziemassvētku koncertiem radīti pirmatskaņojumi. Arī ik pavasari Katskiļu kalnos tiek rīkota kora nometne, kas vainagojas ar koncertu. Ņujorkas latviešu kora jubilejas pasākumā skanēs tās dziesmas, kas gadu gaitā radījušas visvairāk prieka un saņēmušas vislielāko publikas un pašu dziedātāju mīlestību.

Visai bieži „Latviešiem pasaulē” tiek aicināti neklātienē pievienoties visdažādākajām apaļām un neapaļām, koru, deju kopu, skoliņu, biedrību un citu apvienību jubilejām, kuras tiek svinētas visā plašajā pasaulē. Šoreiz sumināsim divus divdesmitgadniekus, jo 17. maijā savus divdesmit svin Sirsnīgais Briseles latviešu teātris, bet nedēļu vēlāk – Dublinas Latviešu skola „Saulgriezīte”.

Sirsnīgais Briseles latviešu teātris par sevi teic, ka viņi esot „ikdienas darbos steidzīgi un aizņemti cilvēki, kuriem pievakarēs un brīvdienās pietiekot laika, vēlmes un enerģijas teātrim”. Visai bieži viņiem pievienojas Briseles dziedātāji un tiek veidoti multimediāli projekti. Viens no saviļņojošākajiem norisinājās februārī - koncertuzvedums „Vēstules”, kurā skanēja stāsti un dziesmas par ikdienu, mīlestību un karu un tika vākti līdzekļi Ukrainas atbalstam. „Latviešiem pasaulē” viesosies Sirsnīgā Briseles latviešu teātra „rekordiste” Kristīna Lange (attēlā). No visiem, pāri par 40 iestudējumiem viņa var lepoties ar dalību visvairāk izrādēs -  vismaz 20! Sākotnēji Kristīna teātra trupai pievienojusies kā kostīmu darinātāja, viņa veidojusi arī scenogrāfijas, gatavojusi lelles un pat uzzīmējusi krāsojamo pasaku bērniem. Savā dzimšanas dienas ballītē sBLT atcerēsies teātra nozīmīgākos brīžus un gaidīs ciemos bijušos aktierus un esošos draugus, radus un kaimiņus, aicinot līdzi ņemt jaukas atmiņas.

Apaļajos divdesmit sveiksim arī Latviešu Biedrības Īrijā nedēļas nogales skolu „Saulgriezīte". Visus gadus skolas priekšgalā ir Ritma Prokopčenko (attēlā), kura savulaik saņēmusi nomināciju „Latvieša sirdsdarbs Īrijā”. Šis tituls piešķirts ļoti pamatoti, jo Ritma atzīst, ka lielāko prieku un gandarījums sniedz skolasbērnu sirdsiltums un mīļums.

No mazas sēkliņas, kad pirms 20 gadiem mācības sākuši tikai daži bērni, „Saulgriezīte” izaugusi par krāšņu un varenu ziedu, un tās absolventi izklīduši pa visu pasauli.

25. maijā Dublinā uz dzimšanas dienas svētkiem mīļi tiek aicināti esošie un bijušie skolēni, skolotāji, ģimenes, draugi un atbalstītāji. Svinību programmā iecerēts svētku koncerts un brīvais mikrofons ar iespēju dalīties atmiņās un iespaidos,  bet pēc tam - kūka un ballīte ar dzīvo mūziku. Ja tomēr nav iespēja ierasties klātienē, „Saulgriezīte” priecāsies par video sveicienu.

Lepni plīvojot sarkanbaltsarkanajiem karogiem un goda vietā celtiem baltajiem galdautiem, visas pasaules latvieši šodien svin mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienu. Daudzviet notiek svētku koncerti un svinīgi pasākumi, un arī LR2 visas dienas garumā ar patriotiskām dziesmām uztur latvisko garu.

Nacionālais Kino centrs ik gadu 4.maijā rīko tradicionālo Latvijas filmu maratonu, kas skatāms ne vien klātienē, bet ar interneta starpniecību visā pasaulē. Savukārt šopavasar ar brīnišķīgu ideju - iepazīstināt ar jaunākajiem latviešu dramaturgu darbiem -  klajā nākusi Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība. Jau kopš aprīļa nogales Youtube platformā skatāmi „Latviešu lugu lasījumi”. Tajos ar latviešu dramaturgu lugām, kas iekļautas pagājušajā gadā izdotajā  krājumā “Cilvēklaiks”, piedalās 12 diasporas teātri no Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices, Itālijas, Austrālijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas. „Latviešu lugu lasījumi” ir  laba iespēja pasaulē popularizēt latviešu dramaturgu darbus, turklāt diasporas teātriem uzturēt savu „radošo formu”. Bez tam, ja gadījumā kādai lomai neatrodas piemērots tēlotājs pašu trupā, ir iespēja aktieri „aizņemties” no kāda cita diasporas teātra. „Latviešiem pasaulē” par lielisko iespēju, jebkurā pasaules vietā, neizejot no mājas baudīt latviešu teātri, stāstīja Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības priekšsēde Sandra Bondarevska.

Teātra sarunām „Latviešiem pasaulē” pievienosies Latviešu - dāņu biedrības amatierteātra „Pūpols” vadītāja Lilita Tomsena. Aprīļa vidū Dānijā, Vejlē Latviešu–dāņu biedrības 20. jubilejas gada ietvaros notika Teātra dienas, kas pulcēja vairākus teātrus no dažādām valstīm. Lilita teic, ka šobrīd, pateicoties tam, ka ir radusies Pasaules latviešu amatieru teātru savienība, regulāri tiek rīkoti festivāli un uzturēti kontakti diasporas teātru starpā,  latviešu amatierteātri piedzīvo nebijušu uzplaukumu.

Savulaik darbojusies Austrālijas latviešu teātrī, dziedājusi latviešu korī „Daina”, bijusi Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, vēlāk arī Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja, nu jau pirms vairākiem gadiem atgriezusies Latvijā un šobrīd ieņem Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas posteni - Kristīne Saulīte (attēlā). Pēc mēneša, 7. jūnijā Latvijas iedzīvotāju un ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu dzīvē gaidāms nozīmīgs notikums - pašvaldību vēlēšanas. Tajās tiesības piedalīties ir ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši18 gadu vecumu un kuriem Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums. Turklāt to iespējams izdarīt pa pastu, autorizējoties un reģistrējoties portālā latvija.gov.lv „Latviešiem pasaulē” Kristīne Saulīte visus diasporā dzīvojošos aicina savlaicīgi izmantot pasta balsošanas iespēju, jo aploksne ar vēlēšanu zīmi ir jāsaņem līdz 6. jūnijam.

Kad Lieldienas jau pagājušas raibi krāsoto olu košumā, tad  varam sākt lūkoties nākamo svētku virzienā. Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu - 4. maiju daudzviet pasaulē svinēs ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, baltajiem galdautiem, svētku koncertiem, krāšņiem koru un deju priekšnesumiem un dievkalpojumiem, bet sportiski noskaņotie - ar Latvijas kontūras skrējieniem.

„Latviešiem pasaulē” svētku priekšvakarā paviesosies Islandē – pirmajā valstī, kas 1991. gada 22. augustā  atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Islandē mīt ap 700 latviešu, mazie latviskās zinības apgūst Reikjavīkas Latviešu skolā, bet lielajiem savas radošās izpausmes ir iespēja apliecināt, darbojoties Reikjavīkas Latviešu teātrī. Teātrim rit desmitā sezona, un apaļā dzimšanas diena tiks svinēta ar iestudējumu „Viļņu Jānis meklē sievu”. Kā katrā kārtīgā jubilejā gaidāmi ar viesi - Saldus Druvas amatierteātris, kurš dāvanā būs sarūpējis  izrādi „Trīnes grēki”. Pēc teātra baudīšanas svinības turpināsies ar kūku, „garšīgām” sarunām  un folkdančiem Saldus akardeonistu ansambļa pavadībā. „Latviešiem pasaulē” gan gadāmajā notikumā, gan Reikjavījas teātra vēsturē ielūkojāmies kopā ar tā vadītāju un režisori Ingrīdu Indusi.

Ja Islandē dzīvo nepilns tūkstotis latviešu, tad krietni vairāk - aptuveni 150 tūkstoši - Apvienotajā Karalistē. Viena no viņiem - jaunā dziedātāja Dārta Stepanova (attēlā), kura pirms dažiem gadiem no Latvijas devusies uz Angliju, lai tur studētu mūziku un muzikālo performanci. Dārta teic, ka mūzika esot viņas aizraušanās, ikdiena un sirdslieta. Pirmā skatuves pieredze esot bijusi 3 gadu vecumā, piecgadīgā Dārta ierakstījusi jau pirmo savu soloalbumu „Raibā papagaiļa dziesmas”, vēlāk uzvarējusi LTV rīkotajā jauno izpildītāju konkursā “Balss Pavēlnieks”, Latviju pārstāvējusi un guvusi godalgas starptautiskos konkursos Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Anglijā, Maltā un Čehijā. Šobrīd dziedātāja uz pāris nedēļām iegriezusies Latvijā un, lai iepazīstinātu ar sevi, savu mūziku un studijām, paviesosies raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Starp citu, Dārta jau kopš mazotnes arī dejo un Londonā pievienojusies latviešu TDK „Saldenieki”, kuri pašlaik aktīvi gatavojas Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem „ELKS”.

Priecīgas Lieldienas, košas oliņas un augstu šūpošanos vēlot, „Latviešiem pasaulē” pamazām jau iešūpojas citiem svētkiem, jo pavisam drīz, pēc pāris nedēļām svinēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Tai par godu 4. maijā daudzviet pasaulē norisināsies dažādi pasākumi, tiks rīkoti koncerti un latviešu mājās - klāti baltie galdauti. Varenskanīgas svinības „briest” Frankfurtē, kur pie kopīga, diža, ar baltu galdautu rotāta galda tiek gaidīti ciemiņi no visas Eiropas. Frankfurtē notiks jau piektais gadskārtējais Eiropas bērnu folkloras kopu salidojums, kurā trīs dienu garumā pulcēsies ap 70 dalībniekiem no Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas, Šveices un Vācijas. Svētku kulminācijā uzstāsies Diasporas bērnu folkloras dižkopa “Dzirkstis”, kurā kopīgi muzicē Luksemburgas „Mazās dzērves", Parīzes „Guntiņas", Hāgas „Stārķīši", Dienvideiropas „Ābolīši" un Bergenas „Bergauši". „Dzirkstis”, protams, cer kārtīgi uzdzirksteļot arī šovasar Rīgā, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā veicas ar gatavošanos tiem, „Latviešiem pasaulē” uzzinājām no „Mazo dzērvju” vadītājas Aigas Ožehovkas.

Kamēr mazie muzicējošie latvieši, vēl tikai pošas uz Rīgu, tikmēr reiz TV realitātes šovā „Talantu fabrika” iepazītā dziedātāja Lily, kura pirms daudziem gadiem devusies „pasaulē laimi meklēt”, uz brīdi atkal iegriezusies Latvijā. Ciemakukulī līdzi ņemot jaunu dziesmu, Lily (attēlā) paviesosies arī LR2 studijā un raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Viņa teic, ka lai gan jau labu laiku mūzikas lauciņu esot pametusi, tomēr klausītāji viņu nav aizmirsuši un nereti taujājot pēc jaunumiem. Un nu kā muzikāls eksperiments sadarbībā ar Latvijas producentu un hiphop mākslinieku Fakts tapusi dziesma „Diena pret Nakti”. Ar šo radošo veikumu dziedātāja cer iepriecināt un iedvesmot savus fanus, turklāt drīzumā sola vēl citus pārsteigumus.