Vilis Daudziņš, aktieris:

Pētīdams pasakas, ko Lerhis-Puškaitis savācis Džūkstē un, droši vien, ne tikai Džūkstē, es uzgāju veselu sēriju ar pasakām, kas stāsta par to, kā kāds ir meklējis laimi vai lielāku saprašanu, un aizgājis kaut kur tālu tālu meklēt un pazudis. Šīs pasakas tādas ir vairākas, un varoņi tur mainās- vai nu jauns ķēniņš vai jauns puisis, vai saimniekdēls, vai kāds, kam visu bij apnicis darīt, kas dzīvē visu jau bija izdarījis, un, kam likās, ka dzīvē kaut kas pietrūkst, bija gājis to lielo saprašanu meklēt. Es brīžiem sevi jūtu kā tādu, kas mēģina saprast, kur ir tā lielā saprašana, kur tad ir tā lielā patiesība. Un tas fināls visām pasakām ir vienāds. Tā morāle ir tāda, ka nevajag šo patiesību šādā veidā meklēt. Ka viņa ir atrodama tepat – šajā laikā, šajā zemē ar tiem cilvēkiem, ar kuriem tu dzīvo.

Šovakar klausies latviešu tautas pasakas „Dziļprātītis” un „Šķaudamās zāles”, un tās stāsta Vilis Daudziņš..