latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • LSM atzīstot kļūdas komunikācijā par vētru, atkāpjas Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs

    Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs, tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata, norāda LSM.

    LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.

    "Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile.

    Pirmdien operatīvi tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu Sabiedriskā medija platformu rīcība vētras laikā. Tajā secināja, ka LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, bet radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs.

    Neskatoties uz to, ka sakaru traucējumu dēļ arī daļa Sabiedriskā medija darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM salīdzinoši īsā laikā izdevies mobilizēt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti dažādās platformās, tostarp iesaistot kolēģus, kuri ikdienā strādā citos satura virzienos un reģionos. 

    Grupas tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju, koordināciju un proaktīvu gatavošanos dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, kā arī vienoties par lēmumu pieņemšanas algoritmu situācijās, kad kāds būtisks ķēdes posms iztrūkst, piemēram, sakaru traucējumu dēļ. Īpaša uzmanība jāvelta radio lomai krīzes situācijās, jo radio šādos apstākļos iedzīvotājiem kļūst par vienīgo informācijas avotu. 

    LSM norādīja, ka būtiska nozīme bija arī tam, ka vētras radīto seku mērogs, tostarp pašvaldību un iedzīvotāju skaits, kas bija palikuši ne vien bez elektrības, bet arī bez saziņas iespējām, atklājās pakāpeniski. Informācija par elektroapgādes traucējumiem un vēlāk arī sakaru nepieejamību pieauga dienas gaitā, un sākotnēji nebija pilna priekšstata par situācijas kopējo ietekmi dažādos Latvijas reģionos.

    Svētdien Latvijas Radio 1 programmā "Labrīt" bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15.00, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16.00 līdz 24.00 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt LTV Dienas ziņu un "Panorāma" ziņu izlaidumi tika pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī. 

    0 min
  • No pamatiem līdz jumtam 24.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz runāsim par iemesliem, kāpēc pastiprināti raso stikla pakešu logi. Piedāvāsim būveksperta padomus, kā to novērst. Kondensāta veidošanos uz logu virsmām nav tikai estētiska problēma. Tā ietekmē gaisa kvalitāti un pašsajūtu, jo rada ideālu vidi sēnītēm un bojā konstrukcijas.

    1.jautājums. Par jauna 3 stiklu plastmasas loga spēcīgu rasošanu. Pirms divām nedēļām nomainījām koka logu pret plastmasas 3 stiklu logu ziemeļu pusē. Tagad no rītiem 3/4 loga spēcīgi norasojušas. Uzņēmums, kas mainīja logu, saka, ka tas ir ļoti laba loga rādītājs un tas esot normāli. Nevienai no kaimiņu mājām uz identisku debess pusi 3 stiklu logi tā neraso. Rudenī paši mainījām logu rietumu pusē, un tas neraso.

    1.1. Vai problēma varētu būt siltinājumā? No iekšpuses redzamais siltinājums ap loga rāmi ir mazāks par 1/2cm.

    1.2. Cik biezam būtu jābūt siltinājumam ap loga rāmi no iekšpuses?

    1.3. Kādas pēc Jūsu novērojamiem ir biežāk pieļautās kļūdas logu maiņas procesā?

    2.jautājums. Ceļam mājas piebūvi sanitārajam mezglam ar silto grīdu. Vai ir nepieciešama pamatu siltināšana? Ja jā, tad kā to labāk paveikt? Ja ir jāsiltina, tad no ārpuses vai iekšpuses? Vai vēl kaut kā būtu pamati jāapstrādā?

    3.jautājums. Lūdzu Jūsu viedokli. Iecere remonta procesā zem pirmā stāva grīdas, kad ir izrakta melnzeme, bērt smiltis, zem tām bērt būvgružus - vecus ķieģeļus, salauzītu betonu u.tml.? Vai tā var darīt?

    26 min
  • Pirmdiena, 24. augusts, pl. 16:00

    Pašvaldībās veidot noturības punktus, uzlabot informācijas apmaiņu starp dienestiem, laikus gādāt ģeneratorus – tā nolemts valdībā, apspriežot vētras raisīto krīzi. Vienlaikus arī iedzīvotāji aicināti paši vairāk gatavoties ārkārtas situācijām. 

    Elektrības traucējumiem nav īsti bijuši gatavi mobilo sakaru operatori un degvielas uzpildes stacijas – kādus uzlabojumus tagad sola, lai iedzīvotāji nepaliktu bez šiem pakalpojumiem?

    Un sazināmies ar Kijivu, kur šodien Latvijas valdības pārstāvji ar prezidentu Zelenski pārrunājuši dronu vienošanos.

    50 min
  • Pašvaldībās varētu veidot noturības punktus, nolemts Krīzes vadības sēdē

    Noturības punkti pašvaldībās, skaidra rīcība oranžā un sarkanā brīdinājuma laikā, labāka informācijas apmaiņa starp dienestiem, sarūpēti ģeneratori un pašu iedzīvotāju lielāka gatavība. Tās ir dažas no mācībām pēc nedēļas nogalē piedzīvotās postošās vētras, kas šodien pārrunāta Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

    Līdz septembra vidum iesaistītajām ministrijām un iestādēm jāsagatavo priekšlikumi uzlabojumiem, bet Krīzes vadības centram tie jāapkopo un jāizstrādā arī savi risinājumi. Mērķis ir panākt, lai elektrības un sakaru pārrāvumu laikā dienesti labāk sadarbotos, bet iedzīvotāji laikus saņemtu svarīgu informāciju un palīdzību. Skaidrojam, kādi ir galvenie secinājumi, un ko tagad plānots mainīt.

    7 min
  • Vecāku attiecības pēc šķiršanās: kā audzināt priecīgu bērnu divās mājās

    Šķiršanās maina attiecības, bet ne vecāku lomu. Ģimenes studijā meklējam atbildes uz svarīgiem un reizēm sarežģītiem jautājumiem: kā vecākiem veiksmīgi sadarboties, lai bērnam nebūtu jāizvēlas starp mammu un tēti, un kā cieņpilni runāt par otru vecāku un pasargāt bērna emocionālo pasauli brīdī, kad pieaugušo ceļi šķiras.

    Sarunājamies ar mediatori un sistēmisko ģimenes psihoterapijas speciālisti Leldi Kāpiņu, Tēvu grupas vadītāju un konsultantu Gati Smidrovski, savā personīgajā pieredzē dalās divu bērnu mammas Santa Biezā un Elīna Latkovska.

    52 min
  • Secinājumi pēc piedzīvotās vētras. Cik gatavi esam krīzes situācijām?

    Nedēļas nogalē Latvijā piedzīvota spēcīgākā vētra pēdējo 60 gadu laikā. Krustpunktā spriežam par vētras radītajām sekām: cik gatavi esam krīzes situācijām un kas steidzami jāmaina?

    Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Sazināmies arī ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" tehnisko direktoru Aigaru Benderu.

     

    40 min