latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • No tomātu izstādes līdz svētkiem Brenguļos: iepazīstam tomātu un garšaugu daudzveidību

    Šonedēļ Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā notiek izstāde "Tomāti un garšaugi", bet nākamnedēļ gaidāma "Tomātu svētku" desmitā gadadiena Brenguļos. Tomāti ir tik dažādi - gan garšas, gan formas, gan citu īpašību ziņā, un tas pats sakāms par garšaugiem.

    Vairāk gan par vieniem, gan otriem uzzinām šīs dienas raidījumā, kad studijā viesojas tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe, garšaugu speciāliste un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko"

    Saiva Pekuse, kā arī biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.

    49 min
  • Latvietis smejas klusām, bet trāpa precīzi – Janīna Kursīte-Pakule par humoru

    "Latviešiem humora izjūta ir, tikai tā nav tik skaļa un uzkrītoša kā dienvidu tautām," uzskata literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule, kura jaunajā grāmatā "Medus un etiķis" pievērsusies latviešu humoristiskās dzejas un satīras tradīcijai. Ideja par šādu pētījumu radusies pakāpeniski – gan klausoties asprātīgos stāstos ceļojumos, gan vēlāk, strādājot Saeimas Ētikas komisijā. "Likās – sliktāk vairs nevar būt," viņa atzīst, skaidrojot, ka tieši tad atgriezusies pie savas senākās pētniecības intereses – dzejas. Pētot humora saknes, Kursīte-Pakule nonākusi līdz pat "Pēterburgas Avīžu" laikam, kad satīra kļuva par vienu no veidiem, kā latvieši apzinājās savu vietu Eiropas tautu vidū.

    Grāmatas autore uzsver, ka humors un satīra nav tikai izklaide, bet sabiedrībai nepieciešams instruments. "Satīra ir tā, kas novērš reālu agresiju," viņa atzīmē, atgādinot, ka arī visgrūtākajos laikos smiekli palīdzējuši pārdzīvot ikdienas grūtības. Kursīte-Pakule norāda, ka mūsdienās publiskajā telpā nereti netrūkst skaistu vārdu, bet pietrūkst satura, un tieši humors spēj atmaskot tukšrunību. "To var atdzīvināt tikai satīra, tikai humors un veselīga pašironiska attieksme," uzsver grāmatas autore. Pēc viņas domām, sabiedrībai vajadzētu vairāk smieties par to, kas nav kārtībā, nevis tikai žēloties: "Tās ierūsējušās vietas jānotīra ar humora krītu!"

    10 min
  • “Ulmalnieki nav nekādi nieki!” Ciemata iedzīvotāji rīko koncertu savai Ulmalei

    Ulmalnieki nav nekādi nieki! Tā par sevi smejas Kurzemes piekrastes ciema iedzīvotāji. Un negaidot, ka kāds cits to darīs, jau otro vasaru sev un Ulmalei rīko koncertu.

    Šovasar ar nosaukumu “Flauta. Oboja. Peters” tas notiks rīt, Ulmales baptistu lūgšanu namā. Baznīca jau daudzus gadus stāv tukša, jo draudze Ulmalē vairs nedarbojās. Un koncerts ļauj atkal atvērt kultūrvēsturiskā nama durvis ikvienam interesentam.

    Astra Kristapsone ir atnākusi palīdzēt sakopt Ulmales baptistu lūgšanas namu koncertam. Viņa ir ulmalniece jau vismaz piektajā paaudzē un priecājās par šo jauno tradīciju: "Esmu laimīga par to, ka kāds cilvēks ir tik ļoti iemīlējis Ulmali un var kaut ko tik kolosālu izdomāt un dabūt gatavu."

    Savukārt koncerta idejas autore un rīkotāja ir Kristīne Austere: "Pirms tam man šī vieta asociējās ar šoseju, kurai izbrauc cauri. Kur tad tur vispār bija Ulmale, kāda Ulmale!" 

    5 min
  • Ievainotais Ukrainas karavīrs: „Mājās mani gaida dēls, kurš nezina, ka esmu ratiņkrēslā”

    Lai nodrošinātu visaptverošu rehabilitāciju Ukrainas karavīriem, Latvijas sabiedriskais medijs sadarbībā ar ziedot.lv sāk atbalsta akciju „Domās un darbos kopā ar Ukrainu!”, kas ilgs līdz 13. septembrim. Atgriežoties no frontes, Ukrainas karavīriem ir nepieciešams ne vien medicīnisks, bet arī psiholoģisks atbalsts. Tas vajadzīgs, lai atgūtu spēkus dzīvei un ārstētu kara radītās fiziskās un garīgās traumas. 

    Skaidrojam, kā norit Ukrainas karavīru atveseļošanās un kā Latvijas mediķi palīdz ievainotajiem. Pirmajā ierakstā par Odesā dzimušo Oļegu Omeļčenko, kurš jau ceturto mēnesi atveseļojas „Jaunķemeros”. Intervija notiek rehabilitācijas centra pagalmā. Spīd saule, Oļegs pats saviem spēkiem pārvietojas ratiņkrēslā. Viņš smaida, taču acīs jūtams kara nogurums. Viņš ievainojumus guvis Zaporižjas apgabalā.

    7 min
  • No šodienas atcelts patēriņa kredītu reklāmas aizliegums, nosakot stingras prasības

    No 20. augusta atcelts patēriņa kredītu reklāmas aizliegums, vienlaikus nosakot stingras prasības šo reklāmu saturam. Šo reklāmu ierobežojums bija spēkā astoņus gadus, taču Latvijas Kredītņēmēju asociācijas ieskatā sabiedrības finanšu pratība šajā laikā nav uzlabojusies.

    Izmaiņas regulējumā Saeima šovasar pieņēma, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

    5 min
  • Eksperts: Kiberuzbrukumu CSDD var vērtēt kā valsts drošības apdraudējumu

    Noziedznieku rīcībā nonākusi reāla informācija par cilvēkiem un uzņēmumiem – to kā bīstamāko un problemātiskāko gadījumā ar kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vērtē "ESET Latvija" kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

    Kā zināms, noziedznieku rīcībā nonācis liels privātpersonu un uzņēmumu sensitīvu datu apjoms – par 1, 2 miljoniem personu un 200 tūkstošu uzņēmumu. Rupenheits pieļauj, ka to var vērtēt kā valsts drošības apdraudējumu. Viņš atgādina, ka arī iepriekš ir bijuši neskaitāmi krāpšanas gadījumi, atsaucoties uz CSDD, taču šoreiz situācija ir īpaši nopietna.

    12 min
  • “Kaimiņu būšana” arvien spēcīgāka – "Liepāja 2027" aicina pieteikties projektu konkursā

    Šobrīd nodibinājums “Liepāja 2027” aicina pieteikties projektu konkursa programmā “Kaimiņu būšana”, mudinot Liepājas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novada apkaimju biedrības, nodibinājumus un mazos uzņēmumus iesniegt idejas kopienu stiprināšanai.

    Kopienu īstenotās idejas kļūs par daļu no Liepājas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas un tā veicinās vietējo iedzīvotāju sadarbību arī nākotnē. To, ka šī iniciatīva bijusi nozīmīga, rāda arī kaimiņu lietuviešu un igauņu pieredze.

    5 min
  • Arī mednieki tiek iesaistīti vispārīgajā valsts aizsardzībā

    Latvijā jau devīto gadu notiek “Vienoti Valstij” pasākums, kur mednieki tiek iesaistīti vispārīgajā valsts aizsardzībā. "Drošība šajā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla," stāsta Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zanbergs, kā arī dalās par jau sasniegtajiem mērķiem!

    40 min