latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Sievietes Piebalgas kultūrvēsturē un viņu dzīvesstāsti

    Sievietes Piebalgas kultūrvēsturē – Lizete Skalbe, Mudīte Austriņa, Angelika Gailīte, Elza Usenko-Kaudzīte, divas Mariannas. Kultūras rondo par viņu dzīvesstāstiem dzirdējām konferencē, kas norisinājās svētkos „Vecpiebalga atver durvis 2026”.

    Kad runājam par Piebalgu, vispirms iedomājamies par Kārli Skalbi, Reini un Matīsu Kaudzītēm, Antonu Austriņu, Emīlu Dārziņu. Bet jau pēc šī raidījuma, kurā skan pētnieku stāsti par Piebalgas sievietēm, jums noteikti gribēsies uzzināt vēl ko vairāk  par Angeliku Gailītis, Dzidru Kuzmani (Ķencīti), divām Mariannām vai izlasīt kādu Lizetes Skalbes tulkojumu.

    Gudras un lepnas piebaldzietes. Lai nav tikai fotogrāfijās – māte, māsa vai sieva, bet ir vārds, uzvārds, dzīvesstāsts un jaunu pētījumu takas. Šoreiz pa mazai skicei katrai no viņām. Sākumā tāds neliels pētnieku pingpongs konferencē „Sievietes Piebalgas kultūrtelpā: personības un mantojums”.

    Piebalgā bija svarīgi ne tikai uzklausīt pētījumus, bet arī uzdot jautājumus – kā padarīt redzamas Latvijas sievietes, kuras sapņojušas lielus sapņus, guvušas labu izglītību arī laikos, kad meitenēm nebija pieņemts skoloties tālāk par mājsaimniecību un sekretārēm. Tās nav tikai šīs izceltās Piebalgas sievietes, bet varbūt tā ir Tava vecvecmāmiņa, kuras foto ir tikai Tavā albumā. Arī šos stāstus joprojām ir iespējams pievienot digitālajam resursam „womage.lv”. Resurss atklāj Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un ieguldījumu sabiedrības, kultūras un valsts attīstībā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja Eva Eglāja atgādina sieviešu izglītības ceļus.

    Sekojot sievietēm Piebalgas kultūrtelpā, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone iepazīstināja ar spilgtākajām novada sievietēm. Un te kāds vārds, kuru, iespējams, nezinājām, jo visi viņu sauca par „Ķencīti”. Tā ir bibliotekāre Dzidra Kuzmane. Skan arī Ķencīša balss no Latvijas Radio arhīva.

    Ejam tālāk, lai Lizeti Skalbi ieraudzītu ne tikai kā Kārļa Skalbes sievu, bet arī talantīgu tulkotāju. Stāsta Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

    Lizetei Skalbei šogad –140, bet Mudītei Austriņai, rakstnieka Antona Austriņa meitai, viņa „Kaikašos” būs īpaša ekspozīcija – „Mudītes ceļš”. Šoreiz Antona Austriņa memoriālā muzeja „Kaikaši” vadītāja Laura Šulca stāsta Mudītes Austriņas dzīvesstāstu un par viņas gaitām Ņujorkā. 

    Raidījumā skan arī Mudītes Austriņas balss, kas ierakstīta 1978. gadā, kad viņa var sēdēt pie viesnīcas loga Rīgā un tikai sapņot par tēva mājām „Kaikašiem”.

    Bet grāmatizdevējs un novadpētnieks Jānis Polis stāsta par Angeliku Gailīti, kura 1924. gadā bijusi otrā latviešu sieviete, kas ieguvusi vēsturnieces grādu. 1922. gadā viņa nodibina studenšu biedrību „Varavīksne”, bet divus gadus vēlāk to pārorganizē par korporāciju. Gailīte strādāja par skolotāju Franču licejā, kā arī kādu laiku ārlietu ministrijas preses nodaļā.

    Turpinājumā ļoti emocionāls stāsts par divām Mariannām, kuras redzamas padara „Orisāres” krājumu glabātāja Daiga Šatrovska. Marianna Bergmane un Marianna Zīle-Graubiņa: stāsts par dakteri un viņas meitu – aktrisi, par kurām „Orisārē” glabājas vēstules.

    Pēc šī emocionālā stāsta par divām Mariannām arī liekam punktu raidījumam. Atvadoties vēl ieejam Vecpiebalgas Vidus kapos pie Reiņa un Matīsa Kaudzītēm, pie Ata Kronvalda un vēl kādas svarīgas Piebalgas rakstnieces Ingunas Baueres.

     

    54 min
  • "Šis bija trakākais piedzīvojums manā dzīvē..." Daniils Pogoriless par debiju Zalcburgā

    Jaunais latviešu baritons Daniils Pogoriless nule debitējis pasaulslavenajā Zalcburgas festivālā, piedaloties Henrija Pērsela / Gordona Kampes bērnu operas "Mazais karalis Artūrs" iestudējumā, kur atveidojis Artūra tēvu. Dziedātājs atzīst – darbs bijis viens no izaicinošākajiem viņa līdzšinējā ceļā: "Mēs atbraucām kā baltas lapas. Šoks bija liels, kad pirmo reizi saņēmām partitūru un sapratām, ka no Pērsela ir palicis maz – kādi trīs, četri, pieci procenti. Knapi varējām nodziedāt šo materiālu no lapas." Mēneša laikā nācies apgūt sarežģītu mūziku, vācu tekstu un skatuves kustības, turklāt vienlaikus sagatavoti divi izrādes sastāvi: "Tas bija ļoti skrupulozs darbs!"

    Par lielāko ieguvumu viņš sauc iespēju būt pasaules mūzikas dzīves centrā, vērot izcilus māksliniekus un mācīties meistarklasēs. Īpaši viņu iespaidojusi Gustava Mālera Otrā simfonija Gustavo Dudamela vadībā: "Tas bija pārpasaulīgi!" Vienlaikus dziedātājs raugās nākotnē bez liekām ilūzijām, taču ar cerību atgriezties Zalcburgā jau citos projektos: "Pagaidām būtu priecīgs par jebkādu piedāvājumu no Zalcburgas festivāla." Rudenī viņu gaida starptautiski konkursi un uzstāšanās Latvijas Nacionālās operas iestudējumā "Bohēma".

     
     

     

    15 min
  • Ziemupē ne tikai svin, vieta iedvesmo arī citus un palīdz nest tālāk tās vārdu

    Šodien, 8. augustā, visas dienas garumā ikviens aicināts uz Ziemupes svētkiem jeb ziemupnieku saietu. Programmā ir izzinošas aktivitātes, tirdziņš, sportiska stafete, koncerti, filmas un dienas noslēgumā īsta lauku zaļumballe. Ziemupe ir pazīstama ar balto jūras liedegu, neskarto dabu un cilvēku sirsnību. Ziemupnieces Dainas Vītolas stāsti par šo vietu daudzus ir iedvesmojuši ne tikai vēl rūpīgāk iepazīt apkārtni, bet arī radīt, piemēram, literāros darbus. Par to, kā tie nes tālāk šīs vietas vārdu un iedvesmo citus saruna ar Ziemupes stāstnieci Dainu Vītolu un vietējās kultūras dzīves organizētāju Dainu Vanagu.

    17 min
  • Operetei ir jābūt jauneklīgai, laikmetīgai, patiesai

    Jau astoto reizi Ikšķile kļūs par Latvijas muzikālā teātra epicentru – no 9. līdz 15. augustam norisināsies Starptautiskais operetes festivāls, kurš, kā atzīst tā rīkotāji un mākslinieki, kļuvis par unikālu un daudzšķautņainu parādību ne vien Latvijas, bet arī Eiropas kultūras kartē.  Lai arī festivāla vārds nes sevī “operetes” zīmogu, tas jau sen ir kļuvis par platformu daudz plašākam muzikālā teātra spektram. Kā uzsver mākslinieciskā vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska: “Operete ir tikai viens no muzikālā teātra žanriem, bet mēs attīstām visus – operas, mūziklus, bērnu izrādes, pat jauniestudējumus.

    Šogad festivāls atšķiras ar īpašu kameriskumu, kas ļauj skatītājiem būt tuvāk māksliniekiem, sajust nianses un netveramas emocijas, ko lielā estrādē palaiž garām.”

    Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs izrāde „Meistarklase”, kas veltīta leģendārajai  operdīvai Marijai Kallasai. Izrāde tapa kā Sonoras Vaices Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarbs režijā, turklāt Vaice debitēs dramatiskā teātra lomā. Sonora Vaice atzīst:

    “Kallasa bieži tiek traktēta komiski, bet mani interesēja atklāt viņas dziļo, traģisko būtību – to, kā slavenības spožums mijas ar vientulību un vēlmi būt mīlētai."

    Festivāla noslēgumā gaidāma teatralizēta Vīnes šansonu programma “Es lauzu sirdis”, kuras centrā būs austriešu mākslinieks Gernots Kranners – Latvijā jau pazīstams kā F. Lehāra operetes “Džudita” režisors.  Taču īpaša uzmanība veltīta arī jaunajiem talantiem – atklāšanas koncertā “Prelūdija” 9. augustā uzstāsies gan jau atzīti Operetes teātra solisti, gan topošie mūziķi no Latvijas vadošajām mūzikas skolām. Visi dalībnieki ir starptautisku konkursu laureāti, kas liecina par festivāla nozīmi jauno mākslinieku izaugsmes ceļā.

    Kultūras apmaiņa un sadarbība ar Eiropas teātriem, meistarklases un lietišķā teātra institūta vadītās radošās darbnīcas festivāla laikā veicina ne vien žanra ilgtspēju, bet arī personisku izaugsmi – kā māksliniekiem, tā skatītājiem.

    “Operete ir dzīva un reāla tad, ja spēj sarunāties ar šodienas cilvēku,”

    rezumē Agija Ozoliņa-Kozlovska.

    25 min
  • Ar krietni zemākām prasībām atkārtotā konkursā meklē Valsts kancelejas direktoru

    Ar krietni zemākām prasībām atkārtotā konkursā meklē Valsts kancelejas direktoru. Pirmais konkurss noslēdzās bez rezultāta – neviens no sešiem pretendentiem netika virzīts pat uz otro kārtu.

    Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto kokrūpnieku krimināllietu to atstāja Raivis Kronbergs. Turklāt Saeima pirms teju diviem mēnešiem steidzamības kārtā pieņēma grozījumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj premjeram Valsts kancelejas vadītāju izraudzīties arī bez konkursa, tomēr arī neviens no premjera līdz šim personīgi uzrunātajiem kandidātiem šim aicinājumam nav atsaucies.

    Eksperti gan brīdina, ka ar zemākām prasībām vien var nepietikt un arī atkārtotais konkurss varētu beigties bez rezultāta.

    6 min
  • Piektdiena, 7. augusts, pl. 16:00

    Valsts galvenā ierēdņa amats joprojām vakants - nespējot atrast piemērotu kandidātu valsts kancelejas direktora amatam, izsludināts atkārtots konkurss ar krietni zemākām prasībām.

    Saeimas deputāti izbraukuma sēdē Krāslavā vērtē priekšlikumus likumprojektam "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" pirms tā izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimā.

    Betona bloki, prettanku metāla eži, baļķi un citi elementi - to visu šodien izmanto pretmobilitātes šķēršļu būvēšanai Rīgā notiekošajās mācībās.

    Zemais ūdens līmenis Reinā traucē kravu pārvadājumiem.

    43 min