
Sign up to save your podcasts
Or


Liepājā šonedēļ norisinās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola, kas pulcē 35 muzeju profesionāļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī lektorus no citām Eiropas valstīm. Šā gada skolas tēma ir “Rītdienas muzejs: prakse, iespējas un rūpes”. Līdzās sarunām par mūsdienu muzeju izaicinājumiem. Neformālās sarunās profesionāļi apsprieduši arī muzeja drošības tēmu šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Liepājas muzejā skaidro, ka jautājums par muzeja eksponātu drošību, piemēram, kara gadījumā, nav atrisināts.
Ukrainas stratēģija šobrīd ir aizvest karu tuvāk Krievijas sabiedrībai, kas līdz šim uz karu raudzījās attālināti, vien caur uzvarošām propagandas mediju publikācijām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis.
Viņš norāda, ka Ukrainas rīcība izceļ dilemmas Krievijas sabiedrībā.
"Sabierības pārstāvju izteikumi liecinā, kā var būt tā, ka Krievijā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājvalstīm, mums ir jāstāv rindā, lai degvielu iegādātos?" norāda Cepurīts. "Krievija no savas puses nav gatava izrādīt jebkāda veida vājumu, tāpēc ir šie mērķtiecīgie un vienlaicīgi ir ļoti dārgie, izmantojat ballistiskās raķetes, atbildes triecieni Kijivai, tieši mērķējot nevis pa militāro, bet civilo infrastruktūru. Visdrīzāk, kamēr nenotiks ievērojamas izmaiņas frontē, abas puses turpinās apmainīties ar šāda veida tālajiem triecieniem un šādus uzbrukumus īstenos."
Vai mūsdienās tam, kā mākam produktu pasniegt, nav lielāka vērtība kā pašam produktam vai pakalpojumam? Monopolā saruna ar mārketinga un komunikācijas speciālisti Baibu Čipu-Ziemeli.
Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējo dienu politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas (NVO) un zinātniskos projektus. Tikmēr premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paliek pie nostājas, ka jāizvērtē nevalstiskajam sektoram piešķirtā valsts finansējuma lietderība. Organizācijas savukārt uzskata, ka atsevišķi gadījumi tiek izmantoti visa sektora nomelnošanai.
“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā.” Tā saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu. Tās mērķis ir nepieļaut, ka tiek vājināti gadu desmitiem veidoti sabiedrības līdzdalības un profesionālās ekspertīzes mehānismi.
Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” nemaina savu nostāju, uzstājot, ka finansējums nevalstiskajam sektoram ir jāpārvērtē. Viņu interesējot, kā tiek izlietota nozarei piešķirtā nauda, kas kopumā esot aptuveni 200 miljoni eiro, jo pašreiz viņam nav priekšstata, kur šī nauda tiek tērēta.
Kulbergs arī paliek pie pārliecības, ka nevalstiskā sektora pārstāvjiem par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs nav jāmaksā, jo šāda sistēma, viņaprāt, ir sabojāta.
Kulbergs gan akcentē, ka ir pietiekami daudz labu piemēru, kur nevalstiskās organizācijas tiek galā ar funkcijām, kas tām ir deleģētas, daudz labāk un lētāk nekā valsts, jo tām ir kompetence un tās zina, kā to izdarīt. Bet, vienlaikus politiķis norādīja, ka esot pietiekoši daudz tādu piemēru, kur šī nauda tiekot “izpļekarēta”.
--
Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpmāk varētu vairs nemaksāt par darbu Ministru kabineta Memoranda padomē un tās darba grupās. To paredz Valsts kancelejas sagatavotie noteikumu grozījumi tiesību aktu projektu portālā. Mērķis ir ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Atlīdzību plānots atcelt arī par padomes deleģēto pārstāvju darbu citās konsultatīvajās un uzraudzības institūcijās.
Trīs dienās 555 cilvēku parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības.
Uz Ukrainu no Latvijas jeb vēl precīzāk - organizācijas "ziedot.lv" pagalma šodien ceļā devusies teju 160 000 eiro vērta humānās palīdzības krava.
Bērnu slimnīca: No vairāk nekā 1200 bērniem, kuri šogad guvuši traumas pēc kritieniem no dažādiem braucamrīkiem, aizsargķiveri lietojuši tikai aptuveni 40.
Sarunas par ieguldīšanu Latvijas aviokompānijā "airBaltic" notiek ar trim investoriem.
Endijs Bērnems kļuvis par Lielbritānijas jauno premjerministru.
Latvijas vīriešu pludmales volejbola izlase uzvarējusi Nāciju kausa finālturnīrā.
20 gadi pavadīti Īrijā, veidojot un uzturot latviešu kopienas kodolu, vienlaikus darbojoties Eiropas latviešu biedrībā un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā. Viņa iedibinājusi virkni paliekošu kultūras norišu. Tā ir Inguna Grietiņa-Dārziņa, kura, ciemojoties Latvijā, viesojas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
Kā pāri mūsdienās izvēlas svinēt savu mīlestību un spert soli pretī laulībai? Raidījumā uzklausām trīs pāru pieredzes stāstus un kopā ar Ģimenes studijas viesiem runājam par kāzu tradīcijām, baznīcas laulības nozīmi un gatavošanos vienam no svarīgākajiem dzīves lēmumiem.
Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.
Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?
Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir NVO noniecinošas.