latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Koncertpiedzīvojums ar meditatīvu pieredzi - ģitārista Riharda Lībieša jaunā programma

    Šovakar, 16. jūlijā, netālu no Ogres, Turkalnē, kultūrvietā “Mēnesnīca”, izskanēs ģitārista un komponista Riharda Lībieša koncertprogramma “Plūsma//Iekšpus”. Sarunā mūziķis to raksturo kā koncertpiedzīvojumu, kurā būs iespēja gūt meditatīvu pieredzi.

    Ar meditāciju klasiskā izpratnē Rihards nodarbojas maz, tomēr meditatīvu sajūtu mēdz tvert, kad spēlē ģitāru. Tieši tāpēc viņš metis sev izaicinājumu, veidojot notikumu, kurā vienmērīgu mūzikas plūdumu attīstīt ir pat grūtāk nekā ierastā koncertā, jo trūkst brīžu, kad atvilkt elpu. Tāpat mūziķis uzlādējas, kāpjot kalnos. Par to un meditatīvi eksperimentālās koncertprogrammas iecerēm Rihards Lībietis pastāstīja sarunā ar Unu Zvejnieci.

    16 min
  • Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā?

    Viena no daudzajām diskusijām tikko aizvadītajā sarunu festivālā „Lampa” bija veltīta kultūras saistībai ar pilsonisko līdzdalību. Arī pētījumi liecina, ka profesionālā māksla var veicināt empātiju, savstarpējo sapratni un spēju apzināties savu lomu sabiedrībā. Vai mākslinieki par to domā apzināti un kā šo mākslas vērtību iedzīvināt izglītības vidē? Par to saruna Kultūras rondo.

    Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā? Kultūras norises, izglītība un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc sarunā vairāk par praktiskām kultūras norisēm skolās un to, ko piedāvā jauna programma "Latvijas skolas somā". Sarunājas un iepazīstina māksliniece Eva Vēvere, kura darbojas ar sabiedriskiem projektiem kultūras, veselības, integrācijas jomā, ir pieredze Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektos "Mākslinieks ir klātesošs", programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un Izglītības attīstības centra programmu autore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.

     

    28 min
  • Starptautiskās kosmosa stacijas vēsture un liktenis nākotnē

    400 kilometru attālumā no mūsu planētas Zemes orbītā jau 26 gadus atrodas, iespējams, sarežģītākā laboratorija, ko cilvēce jebkad ir radījusi - Starptautiskā kosmosa stacija. Vienlaikus šī laboratorija ir arī mājoklis, kuģis un patvērums cilvēkam izplatījumā. Starptautiskā kosmosa stacija ir viens no spēcīgākajiem simboliem un piemēriem mūsu spējām izzināt Visumu, vienlaikus tai pamazām tiek likts arī punkts. Par Starptautiskās kosmosa stacijas vēsturi, darbu šodien un nākotni saruna ar astronomijas entuziastiem un IT speciālistiem Raiti Misu un Intu Ķešānu.

    Zinātnes ziņās par to, kā ielas apgaismojums diennakts tumšajā laikā ietekmē kukaiņus, kuru ikdienas dzīve paiet tumsā.

    Pētnieki no Jeruzalemes Ebreju universitātes atklājuši, ka mākslīgais ielu apgaismojums var iesprostot pat vairāk nekā piecus tūkstošus sauszemes vēžveidīgo tā saucamajās apļveida "nāves spirālēs". Pārsteidzošais atklājums liecina, ka gaismas piesārņojums var netīši mainīt pat vismazāko uz zemes dzīvojošo dzīvnieku paradumus. Šī vēžveidīgo uzvedība ir novērota Izraēlā, Golānas augstienēs, runa ir tieši par mitreņu sugu Armadillo sordidus, un pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Ekoloģija un evolūcija”.

    Viedokli par šo pētījumu vaicājam pašmāju entomologam Voldemāram Spuņģim. Viņš skaidro, kā “nāves spirāles” veidojas, kāpēc tās ir bīstamas un iesākumā - vai Izraēlā fiksētais patiesi ir liels jaunums.

    49 min
  • Mežā cilvēks ir viesis: kas jāzina par uzvedību šajā īpašajā valstībā

    Mežs ir īpaša valstība, kurā cilvēks ir tikai viesis. Ko jāzina par uzvedību mežā, lai netraucētu tā pastāvīgos iemītniekus - dzīvniekus un putnus, un arī pasargātu sevi, neieliekot grozā sēni, kurai tur nemaz nevajadzētu būt? Par to sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

    Diāna Meiere kā vienmēr atgādina grozā, kurā vāc sēnes ēšanai, likt tikai tās sēnes, kuras labi pazīst.

    Bet ir cilvēki, kas vienkārši interesējas par dabu un sēņu daudzveidību, un grib tās iepazīt, viņa iesaka iesaka lietotni "iNaturalist", kur ikviens var reģistrēties un ielikt sēņu fotogrāfijas, lai noteiktu, kas tā ir par sēni. Vadoties no attēliem, aplikācija piedāvā variantus. Protams, pašam jākrāj pieredze, jo neviena grāmata vai aplikācija nevarēs dot absolūtu padomu. Vēl var vērsties sociālo mediju kontos, kur pulcējas speciālisti, ne viedokļu apkopotāji.

    Bet kad grozi pilni un atnesti mājas, Diāna Meiere iesaka sēnes notīrīt uzreiz, īpaši bērzlapes un bekas. Gailenes var ielikt ledusskapī pat uz divām dienām. Ja atved mājās pilnu mašīnas bagažnieku ar sēnēm, jārēķinās ar darbu vairāku stundu garumā.

    Bet runājot par drošību mežā un iespēju sastapties ar kādiem meža zvēriem, sevišķi lāčiem, Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāču skaits pieaug un arī varbūtība sastapties ar lāci pieaug. 

    "Sēņotāji ir labākās pozīcijās, viņi visu laiku pārvietojas un reti dodas uz mežu vienatnē. Ogotājiem ir lielāka iespēja [sastapties ar lāci], jo viņi ilgi uzturas vienā vietā, tad var gadīties, ka lācis nepamanīts un nesaklausīts pietuvojas," atzīst Jānis Ozoliņš. "Ja cilvēks aktīvi pārvietojas, kāpj uz zariem, speciāli nelien kādos brikšņos un vēl izdod kādu papildus troksni, tad lācis pats griež ceļu un satikšanās ir ļoti reta, bet ne neiespējama."

    Viņš iesaka piesargāties, bet nekādā ziņā nepamest sēņošanu, šo kaislību un labumu sniedzošo nodarbi, jo mūsu meži nav tik bīstami.

    Otrā lieta  – nedoties uz mežu vienam reģionos, kur zināms, ka lāči redzēti.

    Trešā lieta – iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja cilvēki dzīvo reģionā, kur ir lāči. Tas varētu psiholoģisko drošību radīt. Tikai nevajadzētu domāt, ka ar to varētu lāci no meža izdzīt.

    Vēl pētnieks iesaka līdzi paņemtās sviestmaizes labāk atstāt mašīnā vai uzkārt kādā zarā, bet neatstāt zemē, jo smaržas lāci piesaista.

    Ja nu tiešām gadās, ka paceļot acis sev dažus metrus priekšā cilvēks ierauga lāci, vienīgais, ko var rekomendēt,  – lēnām atkāpties, doties prom un varbūt tajā dienā izvēlēties citu sēņošanas teritoriju.

    49 min
  • Latgalē vieglāk kandidēt nekā dzīvot? Gandrīz katrs ceturtais kandidāts reģionā nedzīvo

    Latgalē šajās Saeimas vēlēšanās kandidātu ir mazāk nekā pirms četriem gadiem, turklāt katrs ceturtais no viņiem nemaz nedzīvo šajā reģiona. Dažām partijām pat lielākā daļa Latgales saraksta veidota no cilvēkiem, kuru ikdiena ar Latgali nav tieši saistīta. Tas raisa jautājumu, vai Latgali Saeimā var pilnvērtīgi pārstāvēt arī kandidāti no Rīgas, Pierīgas vai citiem novadiem.

    Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.

    Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni trīs mēneši. No Latgales šogad ievēlēs 12 deputātus, kas ir par vienu mazāk nekā iepriekš. Mazāk ir arī kandidātu: iepriekš Latgales sarakstos bija 264 cilvēki, šogad – 180. Taču viena tendence nav mainījusies – gandrīz katrs ceturtais kandidāts, kurš startē Latgales vēlēšanu apgabalā, pats Latgalē nedzīvo. Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji gan uzskata – Latgali vislabāk var pārstāvēt tieši vietējie cilvēki. Tomēr daļa uzskata – dzīvesvieta nav galvenais.

    Tendence palikusi nemainīga jau no iepriekšējām Parlamenta vēlēšanām – arī šoreiz katrs ceturtais kandidāts nedzīvo Latgalē. Dažos sarakstos tas ir īpaši izteikti. Jaunajai konservatīvajai partijai no desmit kandidātiem septiņi dzīvo ārpus Latgales, savukārt partijai “Austošā Saule” tikai viens no septiņiem kandidātiem dzīvo Latgalē. Bieži tie ir jaunāki saraksti vai partijas, kurām reģionos nav spēcīgas komandas.

    6 min
  • Madara Vīlistera mākslas projekts "Izdegšana" izaudzis no personiskās pieredzes

    Lai cik bieza ir tumsa, no tās atkal iespējams izkļūt gaismā – šis ir viens no vēstījumiem, ar ko skatītājus mākslas projektā ”Izdegšana” uzrunā tā autors Madars Vīlisters. Projekts izaudzis no viņa personiskās pieredzes. Izdegšana savulaik viņu skāra ļoti smagi, bet palēnām un ar speciālistu palīdzību viņam izdevās atgūt spēju pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.

    Projekts sākās ar mājaslapas izveidi, kurā cilvēki dalās savos pieredzes stāstos, un šodien ceļu pie skatītājiem sāks Madara Vīlistera mākslas izstāde ”Izdegšana”, kas apskatāma ”Draugiem Group” biroja pagalmā. 

    ”Darbi kopā ir septiņi. Kā citi man saka – drūmi, drūmi… Bet es saku – tā ir realitāte, un realitātei jāskatās acīs, lai mēs tiktu ar to galā. Un tagad man likās, ka ir tieši tāds laiks, kad cilvēki ļoti daudz ar to saskaras, bet kautrējas par to runāt, līdz ar to izdegšana arvien vairāk aktualizējas, jo mēs par to nerunājam.” 

    Tā izstādes un visa projekta ”Izdegšana” autors Madars Vīlisters. Viņu pašu pilnīgs fizisks un emocionāls izsīkums piemeklēja pirms desmit gadiem, ietekmējot visas viņa dzīves sfēras, un šīs sajūtas atspoguļo izstādes centrālais darbs – melna vīrieša skulptūra, kas sēž sagumis, nolaistiem pleciem, it kā bez spēka, galvā viņam ir melns lampas abažūrs, bet sēž viņš uz lielformāta izdeguša sērkociņa.

    Izstādes darbi vēstī arī par to, kā kāda cilvēka izdegšana ietekmē līdzcilvēkus, īpaši spilgti tas atspoguļojas darbā, kurā bērns ir izstiepis rokas, lai saņemtu no vecākiem emocionālu atbalstu, bet viņu resurss to sniegt ir izsīcis, kāds cits darbs runā par to, kā izdegšana nozog mums tik dārgo laiku. Šķiet ikviens varēs identificēties ar darbu, kurā sirds ir pārvērtusies par izdegušu sērkociņu.

    Izstāde skatāma uzņēmuma ”Draugiem Group” biroja pagalmā. Būt daļai no šī projekta bijis svarīgi, jo tas runā par mūsdienās tik aktuālajām mentālās veselības problēmām, kas arī tehnoloģiju uzņēmumos ir ļoti nozīmīgs darba vides jautājums – saka ”Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.

    Izstāde ”Izdegšana” uzņēmuma ”Draugiem Group” biroja pagalmā, Ojāra Vācieša ielā, skatāma darba dienās no 10.00 līdz 17.00, ieeja tajā – bez maksas, un tā būs pieejama trīs nedēļas.

    Projekts ietver arī cilvēka pieredzes stāstus par izdegšanu, un tos var iepazīt projekta mājaslapā www.izdegšana.lv.

    5 min
  • Cik reāls ir helikopters personiskajā garāžā?

    • Reizēm elektriskais auto var būt vienīgā iespēja pārvietoties.
    • Nomainīt autovadītāja apliecību varbūt varēsim attālināti.
    • Pirms izbraukt no mājas, rūpīgi izplāno maršrutu.
    • Cik reāls ir helikopters personiskajā garāžā? Par to raidījumā saruna ar uzņēmuma HeliBaltic pārstāvjiem Haraldu un Aleksi Šagbazjaniem!
    •  
      41 min