latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Jānis Domburs. Cik daudz savam viedoklim viņš dod vietu raidījumos "Kas notiek Latvijā?"

    Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā.

    Atkal ir vēlēšanu gads, un, kā jau ierasts, kādu laiku pirms nepieciešamības piesaistīt vēlētāju uzmanību, politiskās partijas un aktīvākie politiķi mēdz veikt dažādus manevrus, lai nodrošinātu to atpazīstamību, lai uzspodrinātu tēlu sabiedrības acīs. Cik daudz no šādas politiskās viļņošanās ir vērā ņemama un kad vienkārši labāk pievērt acis? Šķiet, ka to ne vienmēr saprot paši politiķi. Jo mazāk vēlētāju. Bet ir kāds vīrs, kura tiešumu un plašās zināšanas politikas virtuvē novērtē gan televīzijas skatītāji, gan interneta lietotāji. Kas īsti notiek Latvijā un kas pašam Jānim Domburam šķiet saistošākais politikā un ārpus tās? Un vai ir iespējams saglabāt labas attiecības ar cilvēkiem, kuru darbi ne vienmēr šķiet pieņemami? 

    Raidījumā skan:

    1. Pērkons - "Pērkons dārd"
    2. Hugh Laurie& Gaby Moreno - "Kiss of Fire"
    3.  Måneskin - "Zitti e buon"
    4. 55 min
    5. Vides reklāma un satiksmes drošība

      • Cik noderīgs ir automobilis ar 1050 zirgspēku jaudu?
      • Gribi dīzeli - meklē DPF filtru!
      • Vides reklāma un satiksmes drošība. Par to raidījumā saruna ar uzņēmuma SIGNBOX vadītāju Kristapu Arbicevsku.
      • 41 min
      • Trešdiena, 8. jūlijs, pl. 16:00

        Rīgas dome skata jautājumu par galvaspilsētas mēra Viestura Kleinberga no „Progresīvajiem” atbrīvošanu no amata, ko ierosināja opozīcijas frakcija „Latvija pirmajā vietā”.

        Par seksuālu vardarbību pret bērniem rosina apsūdzēt skolotāju Engurē; viņš vainu atzīst.

        Ekonomisko saišu pārtraukšanai ar agresorvalstīm vajadzīga vienošanās Eiropas Savienības līmenī.

        Straumēšanas platformām Latvijā varētu noteikt pienākumu ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā.

        Latvijas zemūdens dronu ražotājs „SUBmerge Baltic” parakstīja sadarbības memorandu ar Francijas aizsardzības un jūras tehnoloģiju uzņēmumu „Naval Group”.

        Starptautiskā olimpiskā komiteja atcēlusi ierobežojumus agresorvalsts Krievijas sportistiem, ļaujot viņiem piedalīties komandu sacensībās un arī 2028.gada olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās.

        43 min
      • Straumēšanas platformām Latvijā varētu noteikt pienākumu ieguldīt vietējā kino veidošanā

        Iespējamais straumēšanas platformu pienākums ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošanā jeb tā sauktais “Netflix nodoklis”, pēc Kultūras ministrijas un nozares vērtējuma, nepalielinās abonēšanas maksu un neliks kādai platformai pamest Latvijas tirgu. Vienlaikus tas varētu nodrošināt finansējumu vismaz divu jaunu, kvalitatīvu seriālu tapšanai ik gadu. Valdība ir atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz, ka straumēšanas platformām daļa Latvijā gūto ieņēmumu būs jāiegulda vietējā satura veidošanā, jāiegādājas tā izplatīšanas tiesības vai jāveic iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. 

        Iespējamā prasība noteikt par pienākumu straumēšanas platformām ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošānā attieksies uz straumēšanas platformām, kas darbojas Latvijas tirgū, tostarp arī starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā, piemēram, “Netflix”, “Go3”, “Disney+” un daudzām citām.

        Tām vietējā satura veidošanā būs jāiegulda vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Izņēmums būs platformas ar nelielu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

        Ja likuma grozījumi tiks pieņemti vēl šīs Saeimas laikā, pēc paredzētā gada pārejas perioda Nacionālais kino centrs varēs sākt finansējuma sadali, bet pirmās filmas un seriāli, kas tapuši ar jaunā regulējuma atbalstu, pie skatītājiem varētu nonākt ap 2028. gadu.

        5 min
      • Grāds kabatā #7 - Irēna Kucina

        Raidījuma viešņa ir Irēna Kucina, Latvijas Universitātes zinātņu doktore starptautiskajās tiesībās, Latvijas Universitātes asociētā profesore un Satversmes tiesas priekšsēdētāja.


        Raidījumā uzzināsi, kura ir īsākā nakts studenta dzīvē, kā apvienot studijas ar ģimeni un kādi trīs faktori noteica Irēnas studiju programmas izvēli. Noskaidrosim arī, kas Irēnai studiju laikā likās šausmīgi, bet šobrīd ļoti noder ikdienā, kā iemācīties uzticēties kursabiedriem un kāpēc jāpajautā sev, ko varu dot savai valstij.

        Raidījumu vada Ērika Bukovska un Kārlis Rūdolfs Kaktiņš.

        Irēnas Kucinas Instagram un Facebook konti
        Satversmes tiesas Facebook konts
        Ērikas Bukovskas Instagram konts
        Kārļa Rūdolfa Kaktiņa Instagram konts

        30 min
      • Kā veidot uzkrājumus bērna nākotnei, kad dzīves dārdzība pieaug?

        Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.

        53 min
      • Krustpunktā: Kā valdībai veicas ar apņemšanos pārtraukt eksportu un importu ar Krieviju

        Ekonomisko sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šķita pašsaprotama, tomēr praksē, izrādās, tas nav tik viegli izdarāms. Eksporta apjoms uz agresora un tā satelītvalsti šogad vien sasniedzis pusmiljardu eiro. Lai arī tas lielākoties ir reeksports, tomēr no tā pelna arī vietējie uzņēmēji. Importa apjoms ir nesalīdzināmi mazāks, tur papildus ierobežojumi vēl top. 

        Valdība apņēmusies pārtraukt gan importu, gan eksportu ar šīm valstīm, arī, citējot valdības deklarāciju –  "uzņemties vadošo lomu šī jautājuma risināšanā Eiropas Savienības ietvarā". Kā ar to veicas – par to diskutējam Krustpunktā.

        Analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā Vienotība), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktora vietnieks Jānis Zakovics un Ministru prezidenta ārštata padomnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un vēlēšanu jautājumos Krists Avots.

         

        41 min