
Sign up to save your podcasts
Or


Kamēr Latviju pārņem vasarīga tveice, saules zemes Spānijas vēsmas parādās pie mums arī kultūrā. “Rīgas biržā” šobrīd izvietoti 25 spāņu mākslinieka Lido Riko darbi, lielākā daļa no tiem veidoti izstādei. Lido Riko attīstījis pētījumu par vēsturi, sapludinot teikas un paša fantāzijas stāstus laikmetīgos mākslas darbos. Turklāt vairāki no darbiem vistiešākajā nozīmē iemieso paša mākslinieka ķermeni.
Lido Riko ir viens no vadošajiem spāņu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura darbi iekļauti nozīmīgās publiskās un privātās kolekcijās gan Spānijā, gan citur. Tajā skaitā Aleksandrijas Modernās mākslas muzejā Ēģiptē, Peresa Simona kolekcijā Meksikā un citviet. Mākslinieks savas karjeras laikā saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Lielo balvu Aleksandrijas biennālē Ēģiptē, kā arī šogad piedalās 6. Starptautiskajā Kasablankas biennālē Marokā.
Kad jūs pēdējoreiz godīgi atbildējāt sev uz jautājumu: "Kā es šodien jūtos?" Vai pajautājāt kādam līdzcilvēkam ar patiesu vēlmi sadzirdēt atbildi? Daļa no mums mēdz atvairīt šos jautājumus kā nevajadzīgu rakņāšanos savā vai otra dvēselē, tomēr spējai apzināties savas emocijas var būt liela nozīme mūsu veselībā.
„Kā tu jūties?” bija jautājums, ko katram pacientam uzdeva pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kas pērn aizgāja mūžībā. Viņas aizsākto sarunu par emociju pratību tagad turpina jauna izstāde Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā.
„Ārējā pasaule šobrīd tiek kartēta ar ārkārtīgu precizitāti. (..) Taču daudz grūtāk orientējamies teritorijā, kas atrodas mums vistuvāk, - paši savā emocionālajā ainavā,” – tā rakstīts izstādes „Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” ievadā. Vai ir iespējams tiešajā ēterā godīgi atbildēt uz jautājumu „kā tu pašlaik jūties”? To izzinām sarunā ar izstādes kuratorēm Daigu Rudzāti un Unu Meisteri.
Runājam par to, kā uz emocijām var raudzīties caur mākslu un zinātni un kā tas var palīdzēt mums arī pieaugušā vecumā iemācīties vadīt savu emociju pajūgu, nevis ļaut tam vadīt mūs.
Latvijas dēkaiņu 147.epizodes viešņa Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane - vairāku pavārgrāmatu autore, Grīziņkalna "wannabe" dārznieks un aktīva dzīvesveida entuziaste, kuru nereti var sastapt uz longborda.
Zanes digitāli pieejamās receptes: https://naskoties.com
Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus?
Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas, rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns.
Šoreiz raidījumā pievērsīsimies acu veselībai – runāsim par glaukomu, tās riska faktoriem, agrīnām pazīmēm un iespējām samazināt saslimšanas risku. Noskaidrosim, kāpēc regulāras acu pārbaudes ir tik svarīgas un kā laikus atklāta slimība var palīdzēt saglabāt redzi. Tāpat skaidrosim, kādas tīklenes saslimšanas ir visbiežāk sastopamas, kā tās ietekmē redzi un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, tostarp, kā norit acu ārstēšana ar injekcijām.
Studijā būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.
Mūsu kolēģis Aidis Tomsons Latvijas medijos strādā kopš 1991. gada. Šobrīd vada Latvijas Radio raidījumus "Krustpunktā" un "Divas puslodes". Un tikko kā iznākusi viņa grāmata "Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes".
Aidis Tomsons, būdams Latvijas Radio korespondents, saticies un strādājis kopā ar gandrīz visiem Latvijas Valsts prezidentiem un Latvijas Ministru prezidentiem. Aidis atzīst, ka grāmatā "Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes" viņš gan atskatās uz sevi, gan atver salīdzinoši nesenas vēstures lappuses.
Aidi Tomsonu uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.
Neviens teātris Latvijā slēgts netiks, arī teātru veidotajā saturā nekāda iejaukšanās nenotiks, bet afišām, reklāmām, mājaslapām un citiem informācijas nesējiem turpmāk gan būs jābūt tikai un vienīgi valsts valodā – tas ir galvenais kultūras ministra Naura Puntuļa vēstījums, komentējot ažiotāžu saistībā ar viņa uzreiz pēc Jāņu brīvdienām izdoto rīkojumu.
Rīkojums paredz, ka visām Kultūras ministrijas padotības iestādēm stingri jāievēro valsts valodas lietošanas prasības un no publiskās saziņas ir jāizslēdz krievu valodas lietojums.
Ko tas īsti nozīmē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim un Daugavpils teātrim, kas līdzās valsts valodai līdz šim publiskajā saziņā izmantojis arī krievu valodu?
1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus? Skaidrojam ierakstā.
Pēckara Rīgā kanālā atrod divu sakropļotu sieviešu līķus.
Visi pavedieni norāda uz Šarlotes ielas 59. namu, kur dzīvo māte un meita Šakales. Starp lietiskajiem pierādījumiem atrod gaļas mašīnu un vannu, kurā vārītas ziepes.
Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.
Raksts par lietu lasāms: www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.07.2026-skalaka-kanibalisma-lieta-peckara-latvija-kas-notika-sarlotes-iela.a652815
Epizodes autore ir žurnāliste Paula Gulbinska, bet redaktore - Paula Dēvica. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.
Stāsta tapšanā izmantotie avoti: