latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Kalnciema kvartāla vasara: no tumšā folka līdz etnodžezam

    Šoreiz "Pārmijās" plašāk runājam par Kalnciema kvartāla vasaras muzikālo programmu un 25. jūnija koncertu, kurā uzstāsies poļu grupa "Daj Ognia" un etnodžeza grupa "MǬ" no Ventspils.

    Sarunā ar Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla komunikācijas un kultūras programmas vadītāju Darju Triznu uzzinām, kā tapusi šī gada programma Kalnciema kvartāla muzikālajiem vakariem, Anna Sitko no grupas "Daj Ognia" atklāj vairāk par poļu tradicionālo mūziku un grupas piegājienu tās atskaņošanai šodien, bet Gita Lancere stāsta par "Odisejas" satikšanos ar Kalnciema kvartāla programmu. 

    No kultūras mantojuma līdz dzīvajai pieredzei

    Kalnciema kvartāls šovasar īpašu uzmanību pievērš sadarbībai ar ārvalstu kultūras institūcijām un vēstniecībām.

    "Domājot par programmu, mēs pirmām kārtām nodarbojamies ar vietradi. Gribam veidot telpu, kur cilvēki satiekas un iepazīst dažādas cilvēka būšanas pieredzes, tai skaitā arī dažādas kopienas," stāsta Darja Trizna.

    Tieši šīs ieceres rezultātā radusies sadarbība ar Polijas vēstniecību Latvijā, kas palīdzējusi uz Rīgu atvest grupu "Daj Ognia".

    "Mums pašiem ir ļoti svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma tēma un tā laikmetīga izmantošana. To redzam gan mūsu darbā ar vēsturisko koka arhitektūru, gan kultūras programmā," uzsver Darja Trizna.

    "Nevēlamies folkloru padarīt par muzeju"

    "Daj Ognia" savā daiļradē apvieno tradicionālos poļu folkloras motīvus ar laikmetīgu skanējumu. Grupas soliste Anna Sitko uzsver – viņu mērķis nav autentiskas tradīcijas konservēt, bet ļaut tām turpināt dzīvot.

    Viņa skaidro, ka grupa cenšas tradicionālo mūziku padarīt saprotamu mūsdienu cilvēkam, izvairoties no muzejiskas pieejas.

    Mērķis ir atgādināt par sen aizmirstām melodijām un stāstiem, vienlaikus radot mūsdienīgu muzikālu valodu, kas spēj uzrunāt arī šodienas klausītāju.

    Pateicoties Polijas Kultūras ministrijas atbalstam, grupa šovasar devusies Baltijas koncerttūrē. Latvijā paredzēti divi koncerti – Kalnciema kvartālā un vēlāk arī Liepājā.

    Poļu folkloras "mežonība"

    Par poļu tradicionālās mūzikas īpašo raksturu sarunā stāsta arī Gita Lancere: "Arhīvu ierakstos mani vienmēr ir pārsteigusi šī mežonība. Tur tiešām ir savvaļa. Tie nav ritmi, pie kuriem mēs esam pieraduši."

    Gita Lancere atceras iespaidīgu poļu tradicionālās mūzikas koncertu, kuru klausoties, gandrīz radusies transam līdzīga sajūta.

    "Tā ir milzīgs iedvesmas avots. Es ļoti labi saprotu, kāpēc rodas tādas grupas kā "Daj Ognia". Tur ir šīs zemes enerģija – tumša, skaista un ļoti ievelkoša."

    Viņa gan uzsver, ka līdzīgas saknes iespējams atrast arī latviešu tradicionālajā mūzikā: "Ja paklausās mūsu arhīvu ierakstus, tur ir viss – asinis, zeme un spēks."

    Jaunā folkloras paaudze Latvijā

    Līdzās poļu viesiem uz skatuves kāps arī Ventspils etnodžeza grupa "MǬ", kas pārstāv jauno Latvijas mūziķu paaudzi.

    "Milzīgs prieks, ka šis virziens Latvijā attīstās gan Rēzeknē, gan Ventspilī. Mums ir ļoti talantīgi jaunie mūziķi," uzsver Gita Lancere.

    Savukārt Darja Trizna atzīst, ka Kalnciema kvartāls apzināti cenšas dot platformu jaunajiem māksliniekiem.

    "Mēs viņus atklājām pagājušajā gadā. Viņi paši mūs uzrunāja, un šogad šķita ļoti piemēroti viņus likt vienā vakarā kopā ar "Daj Ognia"."

    Tilts starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem

    Kalnciema kvartāla vasaras koncertu programma šogad veidota īpaši daudzveidīga.

    "Mums ir svarīgi veidot programmu tādu, lai tā būtu interesanta dažādām auditorijām vienlaikus," atzīmē Darja Trizna.

    Programmā paredzēti gan džeza vakari, gan pasaules mūzikas koncerti, gan sadarbības starp dažādu paaudžu māksliniekiem.

    "Vienmēr cenšamies veidot tiltu starp leģendām un jaunajiem māksliniekiem."

    Šovasar gaidāmi koncerti, kuros satiksies, piemēram, Ieva Akuratere un Keitija Bārbale, kā arī grupas "Dzeltenie pastnieki" un "Tante Gaida".

    Kultūra, kas pieejama ikvienam

    Lai gan kultūras pasākumu organizēšana kļūst arvien dārgāka, Kalnciema kvartāls turpina uzturēt tradīciju lielāko daļu koncertu piedāvāt bez maksas.

    "Mums ir svarīgi saglabāt bezmaksas ieeju un padarīt kultūru pieejamu. Mēs visi zinām, ka kultūra maksā dārgi," saka Darja Trizna.

    Viņa uzsver, ka koncerti ir arī veids, kā cilvēkiem satikties un kopā izbaudīt vasaras vakarus vēsturiskajā Āgenskalna vidē.

    "Gribam, lai cilvēki sanāk kopā, bauda vasaru, mūziku un mūsu pagalmu ar ziedošo ābeļdārzu un koka arhitektūru."

    22 min
  • Racionāli skaidrojumi iracionālām pieredzēm: ko par to saka fiziķi un filozofi

    Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot?

    Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Vēgners.

    50 min
  • Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei

    Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām?

    Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.

     

    49 min
  • Latvija nesteidz ar "Teslas" palīgsistēmas ieviešanu, kaimiņvalstis priekšā

    Eiropas Savienības valstis tuvāko nedēļu laikā lems, vai visā bloka teritorijā atzīt elektroauto ražotāja "Tesla" radīto un piedāvāto Full Self-Drive braukšanas palīgsistēmu. Pavasarī to jau izdarījušas mūsu kaimiņvalstis, savukārt Latvija pagaidām pauzē un tas izraisījis gana daudz debašu arī sociālajos medijos. 

    Elektroauto ražotāja "Tesla" radītā braukšanas palīgsistēma Full Self-Drive nodrošina, ka mašīna visus braukšanas aspektus izpilda pati, proti, auto pats stūrē, ietur distanci, pielāgo ātrumu, tomēr cilvēkam jebkurā gadījumā jāsēž pie stūres un jāseko līdzi notiekošajam.

    Sistēma vairākus gadus tiek lietota ASV satiksmē, bet pavasarī sākusies intensīva testēšana un lietošana arī Eiropā.

    Kā pirmie Eiropā zaļo gaismu šai sistēmai deva Nīderlandes regulatori, kas veica plašu izmēģinājumu programmu gan slēgtos testu poligonos, gan arī ikdienas satiksmē. Izmantojot vienu no Eiropas Savienības regulām, Nīderlandes atzinumu drīz vien pārņēma un pie sevis apstiprināja arī mūsu kaimiņvalstis – vispirms to izdarīja Lietuva, drīz pēc tam arī Igaunija.

    Latvijā par šāda tipa sistēmu sertifikāciju atbildīga ir Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD), kas gan atteicās sniegt komentārus. Mēneša beigās plānotas vairākas tikšanās Briselē, kur tiks spriests par tālākajiem soļiem tieši "Teslas" sistēmas atzīšanā visā Eiropā un plānots arī balsojums par to.

    "Tesla" savas sistēmas testus veica visā Baltijā, bet CSDD jau iepriekš norādīja uz vairākām nepilnībām – auto var neatpazīt luksofora signālus, tas var izvēlēties nepareizo braukšanas joslu un var būt arī citas problēmas.

    Autosportists un „Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks norāda uz infrastruktūras aspektiem Latvijā, tostarp arī ceļazīmju izvietojumu, kas apgrūtina palīgsistēmu lietošanu modernajās automašīnās. Vanks gan piebilst, ka pēc testu veikšanas un dažādu nepilnību novēršanas šī un arī citas līdzīgas sistēmas var palīdzēt novērst ceļu satiksmes negadījumus, kas rodas vadītāju neuzmanības vai noguruma dēļ.

    7 min
  • Trešdaļa piena, puse siera un vistas gaļas. Vietējie produkti veikalos raisa jautājumus

    Trešdaļa Latvijā ražotā piena, aptuveni puse vistas gaļas, mazāk nekā puse vietējo miltu, bet sīpoli – nedaudz vairāk par 50 % – tāds ir vietējo produktu īpatsvars atsevišķos lielākajos veikalu tīklos. Ražotāji ceļ trauksmi, bet tirgotāji oponē – vietējie nevarot vairāk saražot un situāciju ietekmē arī sezonalitāte.

    Skaidrojam, kādi ir iemesli zemajam vietējo produktu īpatsvaram veikalos un kā to skaidro tirgotāji un ražotāji. "Rimi” veikalos Latvijas izcelsmes svaigās pārtikas ir 70 %, taču atsevišķās kategorijās aina ir atšķirīga. Piemēram, siera, sviesta, margarīna un biezpiena sieriņu kategorijās pašlaik ir nedaudz vairāk par pusi vietējo preču, bet piena kategorijā – tikai trešdaļa. Situāciju raksturo „Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone.

    „Redzam, ka ir jākooperējas. Esmu dzirdējusi arī no piensaimnieku pārstāvjiem, ka viņi to saprot. Jautājums ir tikai darīšanā. Tajā pašā laikā arī UHT vai augstā temperatūrā ai piens beidzot kādam Baltijā, tieši Latvijā jāsāk ražot, lai varētu nodrošināt, jo kādreiz tas tika ražots [Latvijā].”

    Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan nepiekrīt mazumtirgotāja argumentiem. Viņš saka – tas ir attieksmes jautājums:

    „Tā visa retorika, ka ir jākooperējas jeb vēl kaut kas jādara, ir mazliet populistiska, jo pēc būtības viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mazumtirgotāja attieksme pret vietējo ražotāju. Nav noslēpums, ko Konkurences padome jau ir konstatējusi ilgstoši, ka tieši importētam pienam uzcenojums tiek piemērots zemāks nekā vietējam. Šādā veidā rīkojoties jau ir skaidrs, ka tā bumba jeb akmens, kas tiek velts piena pārstrādātāju pusē neiztur nekādu kritiku. Pašā sākumā ir tas, vai vēlme strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.”

    Mazumtirgotāja „Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule saka – vietējo produktu īpatsvaru ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, sezonalitāte, īpaši dārzeņu segmentā, kur vietējā piedāvājuma apjoms ārpus ražas sezonas ir ierobežotāks. Otrkārt, piegāžu nepārtrauktība un apjomi – lai nodrošinātu stabilu produktu pieejamību visā veikalu tīklā, nepieciešamas konsekventas un pietiekamas piegādes. Treškārt, cenu konkurētspēja, kas ir būtisks faktors klientu izvēlē – mūsu uzdevums ir līdzsvarot atbalstu vietējiem ražotājiem ar iespējami zemām cenām klientiem.

    Ražotāji cer uz PVN samazināšanu, kas varētu ieviest korekcijas tirgū.

    6 min
  • Jāņu brīvdienās uz Latvijas ceļiem aizturēts liels skaits dzērājšoferu

    Svētku laikā uz Latvijas ceļiem avārijās šogad gājuši bojā vairāki cilvēki, bijis liels skaits aizturētu dzērājšoferu. Līgo dienā Latvijā reģistrēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 16 cilvēki.

    Kā aizritējuši svētki no ceļu policijas skatpunkta, iztaujājam Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

    4 min
  • Koncertuzvedums "Likteņzīmes. Leons Briedis" Likteņdārzā

    Iepazīstināt ar mūsu izcilākajiem dzejniekiem no ne tik ierasta skatu punkta, atklāt jaunas viņu daiļrades un personības šķautnes ir viens no literāri muzikālā cikla ”Likteņzīmes” vadmotīviem. Cikla koncerti notiek Likteņdārza Saieta namā vai, ja ir labs laiks, uz Saieta nama jumta. Apkārtējai ainavai ir ļoti liela loma koncertu emocionālās noskaņas radīšanā. Šosestdien populāri mūziķi un aktieri satiksies, lai izgaismotu izcilā dzejnieka Leona Brieža dzejas pasauli.

    Kad pirms vairākiem gadiem ”Likteņdārza” direktors Jānis Karalis uzrunāja producenti Aneti Kalniņu veidot saturu tobrīd jaunuzceltajam Saieta namam, viņai uzreiz bija skaidrs, ka tas nepildīs ierastās kultūras nama funkcijas, bet radīs ko jaunu, un tā arī piedzima cikls ”Likteņzīmes”, stāsta Anete Kalniņa:

    ”Veidojot katru cikla notikumu, mēs īsti nezinām, ko mēs piedzīvosim šajā procesā, kur nonāksim. Katrs autors it kā mūs ved un stāsta savu stāstu. Tāpēc katrs cikla ”Likteņzīmes” notikums ir citāds un atšķirīgs.

    Bet mūsu galvenais uzdevums ir parādīt mūsu stiprās saknes, stūrakmeņus, uz kuriem varam paļauties un turēties. Jā, un ir vēl viena lieta, kas veido šī cikla notikumu sajūtu katru reizi, ir vide, kurā mēs esam, pats Likteņdārzs. Ārkārtīgi skaistie saulrieti vai milzīgs lietus, vai vētra. Tā ir būtībā mūsu ”Likteņzīmju” scenogrāfija, par kuru mēs arī nekad nevaram paredzēt, kāda tā būs. Tas ir ārkārtīgi skaists un arī milzīgs papildelements visā šajā notikumā."

    Ciklā jau bijuši Mārai Zālītei, Knutam Skujeniekam, Imantam Ziedonim, Mārim Čaklajam, Jānim Peteram, Vizmai Belševičai, Ārijai Elksnei veltīti notikumi. Un šo sestdien koncertuzvedums izgaismos Leona Brieža daiļradi un personību. Lai tas notiktu, pirms tam Anete Kalniņa veic pamatīgu izpētes darbu arhīvos un dažādos citos avotos:

    "Man bija absolūti savs iepriekšējais redzējums par Leonu Briedi, kā es viņu redzēju, sajutu, kas ārkārtīgi atšķīrās no tā, ko es ieraudzīju šajos materiālos, šajās sarakstēs, pētot viņa dzīves ceļu. Cik viņš bija ārkārtīgi gaišs, gudrs, dzīvi mīlošs cilvēks, cik viņa dzeja ir ārkārtīgi spēcīga, tai pašā laikā dziesmu teksti, ko mēs esam pieraduši klausīties, ir ļoti gaiši un jautri, pat varētu teikt”.

    Savulaik kādā intervijā pats Leons Briedis atzina, ka dzejnieks nāk no trim avotiem – tie ir daba, sapnis un mīlestība. 

    Koncertuzvedums ”Likteņzīmes. Leons Briedis” Likteņdārzā izskanēs sestdien, 27.jūnijā.

    5 min