latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Rotko muzeja sezonas centrālais notikums ir fotomākslinieka Rodžera Ballena izstāde

    Rotko muzejā Daugavpilī vasaras izstāžu sezonā apmeklētājiem iespējams aplūkot izstādes, kuras veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas. Laikmetīgās fotogrāfijas, glezniecības un keramikas medijos risinātās izstādes aptver plašu tēmu loku. Bet sezonas centrālais notikums ir fotomākslinieka Rodžera Ballena izstāde, kas aptver vairāk nekā piecdesmit viņa radošā darba gadus.

    Mākslinieku izvaicā Megija Kriviša.

    Rodžers Ballens (Roger Ballen) ir viens no pazīstamākajiem laikmetīgajiem fotogrāfiem, kurš dzimis 1950. gadā Ņujorkā, bet kopš 20. gadsimta 80. gadiem dzīvo un strādā Dienvidāfrikā. 

    Viņa darbs sākotnēji bija dokumentāls – viņš fotografēja nelielas Dienvidāfrikas pilsētiņas un to iedzīvotājus. Vēlāk viņa stils būtiski mainījās un kļuva daudz mākslinieciskāks un inscenētāks.

    Mākslinieka fotogrāfijās sastopami cilvēki, dzīvnieki, zīmējumi un tēli, kas vienlaikus šķiet gan pazīstami, gan sveši. Vairāk nekā piecdesmit gadus mākslinieks pētījis cilvēka zemapziņu. Tieši šim pasaules redzējumam veltīta viņa retrospekcija.

    Rotko muzeja vasaras sezonas izstādes apmeklētājus gaida līdz pat 30. augustam.

    11 min
  • Muzeju pieredze, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām

    Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi muzeju vidē ir kļuvuši ne tikai aktuāli, bet eksistenciāli svarīgi. Sarunas par drošību, par pieredzi, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām it īpaši pierobežā Kultūras rondo izvaicāsim muzeju darbiniekus.

    Diskutē domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone, Latvijas Kara muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma glabātāja Renāte Vancāne un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Ierakstā uzklausām Viļakas muzeja vadītāju Ritu Gruševu.

    Domnīca "Creative Museum" sarunu ciklā “Sarunas par drošību” ir apzinājusi un dokumentējusi drošības situāciju muzeju nozarē Latvijā, īpaši Latgales pierobežas muzejos. Intervijas ar muzeju vadītājiem un krājuma glabātājiem lasāmas domnīcas mājaslapā. 17. jūnijā būs cikla noslēguma diskusija.

    41 min
  • Dzeguzes skanīgā kūkošana - viena no kultūrā svarīgākajām putnu balsīm

    Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

    "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij".

    Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus. 

    Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni.

    "Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?"

    Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats. 

    "Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu."

    Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu. 

    "Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai.

    Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.

     

    6 min
  • Garšas pētīšana: vai to var trenēt un ko tā var pateikt par produkta kvalitāti

    Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Izrādās, garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā. Kā uztveram garšu ar visām savām maņām? Kāpēc dažkārt produkts ar nemainītu recepti garšo atšķirīgi? Un ko garša pastāsta par produkta kvalitāti? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas institūta asociētā profesore Evita Straumīte. Par garšas uztveri ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Jurģi Šķilteru.

    54 min
  • Latvijā ar prostatas vēzi slimo par 30% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kā to mainīt?

    Dati ir nežēlīgi - Latvijā ar prostatas vēzi slimo par 30% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kāpēc mēs zaudējam šo cīņu un kā to mainīt? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē urologs-andrologs Andris Ābele, onkoloģijas pacients, pacientu biedrības "Europa Uomo. Eiropas vīrietis" un biedrības "Alianse vīriešu veselībai" pārstāvis Jānis Kunce un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

    Andris Ābele norāda, ka viens no prostatas vēža riskiem ir reģions, kurā dzīvojam. 

    "Ziemeļu reģions pats par sevi skaitās augstāks riska reģions, kur slimo cilvēki biežāk ar prostatas vēzi, atzīst Andris Ābele. "Bet tas nav vienīgais faktors. Protams, mūsu dzīvesveids, iedzimtība un mūsu paradumi to veicina vai neveicina. Bet pats fakts, ka prostatas vēzis tiek diagnosticēts vairāk, tas ir labi. Tas nozīmē, ka  ejam pareizā virzienā un slimība tiek noteikta aizvien agrīnākās stadijās. Zinot datus un arī to, cik bieži vīrieši iet pie ārsta, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varētu arī diagnosticēt vairāk."

    Ārsts norāda, ka dažādām informātīvām kampaņām ir nozīme, bet to varētu būt arī vairāk. Informācijas ir krietni par maz.

    48 min
  • Nulles punkts jeb Ričards Ingrems, kurš patiesībā ir Ronalds Pētersons...

    "Katra grāmata sākumā ir noslēpums – par ko tā būs, kā iesāksies un risināsies tās sižets. Vai tas piesaistīs uzmanību un interesi uzreiz jeb darbība sāksies tikai pēc vairākām nodaļām? Lai katrs mans romāns sniedz izklaidi jau no paša sākuma un lasīšana nekad neapnīk! "Tā raksta Ričards Ingrems, īstajā vārdā Ronalds Pētersons, kurš savus spriedzes detektīvromānus raksta ar pseidonīmu, kas liek interesēties par viņa personību.

    Sākotnēji viņu apvija liela noslēpumainība, bet septītajai grāmatai iznākot (tas ir apgāda "Zvaigzne ABC" izdotais romāns "Nulles punkts"), esam jau vairāk uzzinājuši par tūrisma speciālistu un rakstnieku Ričardu Ingremu, kuru uz plašāku sarunu aicinājusi Liega Piešiņa. 

    9 min
  • Futbola svētki ir klāt – sākas Pasaules kauss futbolā

    Futbola svētki ir klāt – Ziemeļamerikas valstis ASV, Kanāda un Meksika ir gatavas uzņemt Pasaules kausa finālturnīru futbolā. Grandiozais notikums vienaldzīgos neatstāj un pirms turnīra daudz apspriežamu tematu – gan organizatoriskie, gan arī sportiskie aspekti ir dienaskārtības centrālie punkti, bet futbolisti gatavi uzsākt cīņu par prestižāko balvu visā futbolā. 

    Gaidāmais Pasaules kauss būs lielākais vēsturē – ja līdz šim finālturnīrā spēlēja 32 valstu izlases, tad tagad pirmoreiz piedalīsies 48 valstis, bet mači notiks 16 pilsētās un 3 valstīs – pasaules labākos futbolistus uzņems divas Kanādas, trīs Meksikas un 11 ASV pilsētas. Interesanti, ka līdz šim Pasaules kausa mačus uzņēmis tikai Meksikas nacionālais stadions Mehiko, kur risināsies turnīra atklāšanas spēle starp Meksiku un Dienvidāfrikas Republiku, savukārt netiek lietots neviens no stadioniem, kas 1994. gadā uzņēma iepriekšējo Pasaules kausu ASV. Pirms turnīra daudz debatēts, vai 48 komandas tomēr nav par daudz un vai no tā necietīs sportiskais līmenis. Futbola apskatnieks Ilvars Koscinkevičs norāda uz pozitīvajiem piemēriem kontinentālajos futbola čempionātos.

    7 min
  • Viktors Valainis: Valsts plāno iedzīvotājiem kompensēt iespējamos dronu radītos zaudējumus

    Ja dronu uzlidojumos kādam uzņēmējam vai privātpersonai nodarīs zaudējumus, tad valsts plāno to kompensēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Jau esot izstrādāts algoritms, ko plānots apstiprināt. 

    "Cilvēkiem šie kaitējumi, šī nelaime ir pilnībā jāatlīdzina. Algoritmu mēs plānojam prezentēt jau 27. jūnijā izbraukuma sēdē Latgalē. Uz to šobrīd strādā vairākas ministrijas, un es domāju, rezultāts būs. Ir jābūt skaidrai valsts atbildei, kādā veidā tiek pilnībā kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies. Tam jābūt gan privātpersonām, ja, pieņemsim, mašīnai vai vienīgajam mājoklim ir radīta problēma, gan arī uzņēmējam, ja tu esi ieguldījis 50 vai 100 miljonus ražotnes izveidē," norāda Valainis.

    12 min
  • Dailes teātra iestudējums "Rīkojums Nr.2" vēl pirms pirmizrādes radījis lielu ažiotāžu

    Piektdien, 12. jūnijā, Dailes teātrī būs pirmizrāde iestudējumam, kuru jau kopš gada sākuma pavada liela ažiotāža publiskajā telpā, un tas ir Matīsa Gricmaņa un Valtera Sīļa kopdarbs "Rīkojums Nr. 2". Izrādes centrā ir notikumi pirms 15 gadiem, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu atlaist Saeimu.

    Uzskatot šo izrādi par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vērsies partijas ”Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, un KNAB arī apņēmies izvērtēt izrādes saturu.

    Kultūras nozares pārstāvji ir neizpratnē par šādu lēmumu un uzskata to par tiešu uzbrukumu radošajai brīvībai. Bet par ko tad īsti būs iestudējums, uz kuru, pateicoties ažiotāžai, visas biļetes ir pilnībā izpirktas?

    Izrāde aptvers laika posmu no Valda Zatlera ievēlēšanas par prezidentu līdz viņa izdotajam rīkojumam Nr.2, rosinot 10.Saeimas atlaišanu. Tā bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tika atlaista Saeima, kas raisīja arī būtiskas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē kopumā.

    Izrāde izsekos tā laika notikumiem un meklēs atbildes uz jautājumiem par šī rīkojuma sekām, kuras, kā uzskata izrādes režisors Valters Sīlis, nu jau ar 15 gadu distanci ir daudz labāk ieraugāmas un izvērtējamas.

    Darbojošās personas izrādē tiks sauktas īstajos vārdos – Valdi Zalteru atveidos Artūrs Skrastiņš, Solvitu Āboltiņu – Kristīne Nevarauska, Ilzi Viņķeli – Jana Herbsta. Valda Dombrovska lomā būs Imants Strads, Aivara Lemberga – Lauris Dzelzītis, Aināra Šlesera lomā – Lauris Subatnieks, kopumā izrādē būs 15 personāžu.

    Valteram Sīlim raksturīgi, ka viņš savās izrādēs nemoralizē un viņam piemīt izteikti cilvēcīgs režijas rokraksts, un tādā viņš veidojis arī šo iestudējumu.

    Valda Zatlera padomnieci likumdošanas jautājumos, vienu no Zatlera Reformu partijas dibinātājām Sandru Sondori Kukuli atveidos Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

    Aktieri arī tikušies ar savu tēlu prototipiem, Andrim Bulim tas bijis Ģirts Valdis Kristovskis, satikšanās ar kuru ļoti daudz palīdzējusi gan viņa personības, gan tā laika notikumu izpratnē.

    5 min