latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās

    Mākslīgā intelekta kafijas pauzē kopā ar Anetu Gūtmani: Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās. Iespējams, Tu izmanto mākslīgā intelekta platformas, kā arī pārslēdzies starp dažādām programmām un servisiem. Rezultātā darba diena bieži ir nepārtraukta pārslēgšanās, un tieši šo problēmu risina savienotāji – tie savieno mākslīgā intelekta platformas ar citām ārējām lietotnēm.

     

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    5 min
  • Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās

    Mākslīgā intelekta kafijas pauzē kopā ar Anetu Gūtmani: Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās. Iespējams, Tu izmanto mākslīgā intelekta platformas, kā arī pārslēdzies starp dažādām programmām un servisiem. Rezultātā darba diena bieži ir nepārtraukta pārslēgšanās, un tieši šo problēmu risina savienotāji – tie savieno mākslīgā intelekta platformas ar citām ārējām lietotnēm.

     

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    5 min
  • Kā strādā bezkontakta maksājumi? Skaidro eksperti

    Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš.

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    34 min
  • Tehnoloģiju ziņās: modernāka "latvija.gov.lv" un kritis drona ātruma rekords

    Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "latvija.gov.lv" portālu, kas piedzīvojis lielāko modernizāciju kopš izveides. Kritis dronu ātruma rekords: 730 km/h. "Starlink Mini" interneta uztvērējs bez ārējā strāvas avota? "Meta" klusi izlaiž jaunu lietotni "Forum". Un "Starbucks" pēc deviņiem mēnešiem atsakās no MI produktu uzskaites rīka.


    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    12 min
  • Kā strādā bezkontakta maksājumi? Skaidro eksperti

    Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš.

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    34 min
  • Starp tauru skaņām, franču šarmu un zaļiem stikla blokiem

    Šajā nedēļas nogalē aicinām ļauties pūtēju orķestra skaņām Latvijas pūtēju orķestra svētkos Balvos, laisties pa Dubnas upi “Lielajā plostā”, izbaudot Parīzes šarmu un latgaliešu sirsnību, un aplūkot “Brīvvalsts dārgumu nama” bagātības Rēzeknē.

    Sestdien, 30. maijā, plkst. 17.00 pūtēju orķestru “tauru skaņās” viļņosies Balvu ezers un muižas parks, jo te notiks Latvijas pūtēju orķestru svētki “Skanēt savā laikā”. “Iesildīs koncertu Balvu novada dejotāji, un tad 19 pūtēju orķestri no Latgales un Vidzemes rādīs savu programmu “Skanēt savā laikā”. Būs virs 500 pūtēji,” noķert pūtējmūzikas īpašo šarmu aicina svētku mākslinieciskais vadītājs, Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents Egons Salmanis. “Koncerta programma sastāv no vairākiem blokiem, būs gan dzirdēti skaņdarbi Raimonda Paula apdarē, Raimonda Krūmiņa aranžējumā “Aiz ezera augsti kalni”, būs arī jaundarbi – kurzemnieka Raita Rēriha skaņdarbi. Būs tautasdziesmu apdares “Tumša nakte, zaļa zāle”, būs R. Paula skaņdarbs “Māsa Kerija”, jo, raug, svinam Maestro jubileju! Būs arī latgaliskais bloks, nu kā bez tā!”

    Savukārt Dubnas upē starp Parīzi un Vārkavas muižu sestdien norisināsies jau tradicionālais Vislatvijas ūdens tūristu saiets “Lielais plosts”. “Sākums būs Parīzē, Augšdaugavas novadā, un finišs būs Vecvārkavā, Preiļu novadā. Un līdz ar to franču šarms sacentīsies ar latgalisko viesmīlību,” atrast kompromisu starp franču smalko šarmu un latgaliešu temperamentu muzikāli un sportiski izklaidējošā aktivitātē aicina Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļas vadītājs Rolands Gradkovskis. “Pati upe (Dubna) ir diezgan rāma, tāpat kā Daugava, vienīgi bebri šur tur ir piedarījuši nedarbus, un cauri tiem nedarbiem nāksies izstūrēt. Noslēgumā Arendolē visiem būs pusdienas, tāpat arī konkursi visa pasākuma laikā, lai tas tematiski un interesanti būtu, nevis vienkārši nobraukšana. Noslēgumā būs koncerts-sadancis Vārkavas estrādē, zaļumballe beigās un jautrība visa pasākuma garumā.”

    Turpinot ūdeņu tēmu, Rēzeknes upes ielokā ir iekārtojies “Brīvvalsts dārgumu nams”, kura otrā stāva Baltajā zālē apskatāma izstāde “Ražots Latvijā” -  no zīda zeķēm un sudraba rotām līdz VEF ražotiem lauka telefoniem. “Esam Rēzeknē saveduši vairāk nekā 370 vēsturiskus priekšmetus, relikvijas, kas izstāsta kādi bija lielākie rūpnieki, ražotāji, arī mazie amatnieki brīvvalsts laikā jeb Latvijas pirmās neatkarības laikā,” izstāžu nama vadītāja Jolanta Leitāne mudina pievērst uzmanību vitrīnai, kur glabājas AS „Iļģuciema stikla fabrika" ražojumi – vāzes, glāzes, pudeles, kausi, karafes un, uzmanību nepiesaistoši, zaļi stikla bloki, tomēr ar kādu stāstu: “Tie ir divi oriģinālie stikla bloki, kas ir atradušies mūsu Brīvības piemineklī Rīgā. Tie veido vertikālu, šauru stikla joslu, kas stiepjas visā obeliska augstumā pieminekļa priekšpusē un aizmugurē. Kad pieminekli atklāja 1935. gadā, tur tika ievietoti šie AS “Iļģuciema stikla fabrika” stikla bloki, un viņi atradās piemineklī līdz pat 1998. gadam, kad tika veikta daļēja pieminekļa atjaunošana. Daļa no vecajiem blokiem tika atsūtīti uz Līvāniem kā paraugi, lai AS “Līvānu stikls” varētu saražot identiskus blokus, kas “dzīvo” pieminekļa iekšienē šobaltdien. Un izstādē apskatāmi vēsturiskie, kas “dzīvojuši piemineklī”. Tāds unikāls priekšmets.”

    5 min
  • Mežtakas un Jūrtakas maršruti tagad pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos

    Pateicoties projekta “Pārgājienu taku pieejamība” laikā veiktajiem darbiem, Mežtakā un Jūrtakā tapuši īpaši maršruti, kas piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos. Vairāk par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, Kurzemes reģiona Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā Aija Neilande un Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Laura Bite.

    Ierakstā uzklausām Vijas Ušviles ceļojumu pieredzi. Jelgavniece Vija Ušvile ir seniore ar kustību traucējumiem. Bet tas netraucē viņai ikdienā braukt ar automašīnu, kopā ar senioriem doties ceļojumos pa Latviju un aizbraukt arī uz ārzemēm. 

    51 min
  • Vai zini, ka poļu rakstnieks Staņislavs Lems audzis un iedvesmojies Ļvivā?

    Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa

    Par 20. gadsimta populārāko, pasaulē vislasītāko poļu rakstnieku bez lielām šaubām var nosaukt Staņislavu Lemu – esejistu, filozofu, futurologu, zinātniskās fantastikas romānu autoru un lielā mērā – fantastikas kanona veidotāju. Lems dzimis 1921. gada 12. septembrī Ļvivā, miris 2006. gada 27. martā Krakovā. Šo enciklopēdijas šķirkļa pamata informāciju gan ironiskā kārtā tūdaļ var apstrīdēt vai papildināt: vairākos avotos minēts, ka Lems piedzima 13. septembrī, taču tīrās māņticības dēļ [1] vecāki nolēma dokumentos rakstīt labvēlīgāku datumu, savukārt brīnišķo  pilsētu, kurā dzīvoja Lemu ģimene, tolaik sauca par Ļvovu (poliski: Lwów) un tā bija Austrumpolijas metropole, trešā lielākā pilsēta Polijas Republikā starpkaru periodā.

    Uz Ļvovā pavadīto bērnību Lems atskatās autobiogrāfiskajā romānā “Augstā pils” (Wysoki Zamek, 1966).

    Tā ir arī viena no pirmajām poļu grāmatām, kurā plaši un atklāti reflektēts par šīs pilsētas nozīmi, var teikt arī – mītu poļu kultūrā, ko turpinājuši visdažādāko žanru autori un mākslinieki. Lems nenoliedzami ir viens no šī mīta veidotājiem.

    Ļviva, tobrīd Ļvova, iemiesoja domas brīvību laikā, kad Polija pastāvēja, sadalīta starp trim lielvarām. Ļvivas Universitāte, kā arī Matemātikas skola līdz ar citām domas un zinātnes institūcijām padarīja Lema pilsētu ne tikai par garīga patvēruma vietu spožiem prātiem, bet arī par zinātnes un laikmetīgās kultūras centru. Runādams par Vīni, Lems reiz to nosauca par “stipri palielinātu Ļvovu”; abu pilsētu līdzība ir ievērojama, un arī Vīne var ar šo to lepoties, tomēr Lema sirds piederēja viņa dzimtajai pilsētai.

    Lems bija vienīgais dēls laringologa Samuēla Lema un viņa sievas Sabīnes ģimenē; vecāki, līdzīgi kā daudzi tā laika Polijas ebreji, bija asimilēti un uzskatīja sevi par poļiem. Ģimene bija visai pārtikusi, tiem piederēja īres nams pilsētas centrā.

    Lems mācījās ģimnāzijā ar paplašinātu vācu valodas programmu un jau skolas laikā vēlējās studēt politehnikumā un kļūt par zinātnieku. “Man ir tāda vājība, ka dažus cilvēkus uzskatu par prātīgākiem nekā citi – un tie ir zinātnieki,” rakstnieks un filozofs Lems saka intervijā [2] ap nesenāko gadsimtu miju. Līdz mūža galam Lems lasīja visdažādākos zinātnes izdevumus angļu, franču, vācu, poļu, ukraiņu valodā, bet par literatūras ceļiem izteicās ironiski un nelabprāt.

    Pārsātinātību gan viņš uzskatīja par kaitīgu ne tikai literatūrā. “Šausmīga biežņa valda ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī zinātnē,” Lems secina un turpina: “arī tur katrs indivīds vēlas pastiept gaisā roku un iesaukties: mīļais Dievs, es esmu šeit!

    Katrs grib atklāt vai izgudrot kaut ko pilnīgi unikālu. Tādi nu cilvēki ir. Es tāds neesmu.” Lems daudzkārt uzsvēris, ka pievēršanās fantastikai bija veids, kā patverties no sociālistiskā reālisma plakanības un cenzūras spaidiem.

    Atgriežoties pie Lema Ļvovas (poļu literatūrzinātnē reizumis apspēlē arī pilsētas vācisko nosaukumu, LEMbergu), jāpiemin, ka ģimene dzīvoja Brajerovskas ielā – tagadējā Bohdana Lepkija ielā 4.

    Nams, kura trešajā stāvā uz balkona stāvēja zēns, kam patika izjaukt visas savas rotaļlietas un kura vārdā nosaukts asteroīds 3836 [3], vēl arvien, par laimi, ir savā vietā.

    No Lema tēva kabineta balkona pavērās skats uz augošo, grezno Ļvovas centru, bet uz otru pusi no nama sākās košuma pilnais ebreju kvartāls. Lems bija īpaši iemīļojis pilsētas parkus – plašo Strijas parku, pie tā izvērstos tirgus paviljonus, kas reprezentēja gadsimtu mijas Galīcijas saimniecisko uzplaukumu, kā arī arhitektūras, kultūras un mākslas sasniegumus. “Tur varēja just Eiropas elpu, bet mēs ar klasesbiedriem turp skrējām galvenokārt tādēļ, lai par velti iedzertu buljonu “Maggi” un sagrābtos pilns rokas reklāmlapiņu,” rakstnieks atceras [4]. Šajā parkā Lems pirmoreiz apmeklējis cirku, pieredzot, ka arī pieauguši cilvēki, tostarp viņa tēvs, visu cienītais ārsts, var brīnīties, sastapdamies ar ērmībām, un tikt pārsteigti ar cilvēka izdomu.

    Īpašs bija arī tagadējais Ivana Franko parks jeb Jezuītu dārzs, kurp Lemu ģimene bieži gāja kājām, nevis brauca ar drošku kā uz Strijas parku. “Un žēl, ka tā,” Lems raksta “Augstajā pilī” – “jo brauktuve Universitātes priekšā bija izlikta ar īpašu koka bruģi, un zirgu pakavi, sitot pa to, radīja burvīgu skaņu, tādu, it kā zem kājām atrastos plaša neredzama telpa.”

    Šo parku, kura priekšā gandrīz katru dienu esot stāvējis vīrs ar laimes ratu, Lems iedzīvinājis arī vienā no saviem agrīnajiem stāstiem “Tumsas dārzs” (Ogród ciemności, 1947). Ļvovas elementi, iespaidi, tiešas un netiešas atsauces uz to atrodamas daudzos Lema darbos; iemīļoto varoni Pirksu (Pirx) arī saista ar autora dzimto pilsētu. [5] No Ļvovas laika nāk arī Lema mīlestība uz saldumiem, īpaši halvu [6], ar ko Lems turpināja mieloties arī tad, kad veselības dēļ to vairs nedrīkstēja darīt. (Kad rakstnieks nomira, viņa dēls aiz grāmatplaukta atrada tūkstošiem saldumu papīrīšu.)

    Vācu okupācijas laikā Staņislavs Lems ar viltotiem dokumentiem strādāja par automehāniķi un metinātāju vācu uzņēmuma garāžās, turklāt pamanījās palīdzēt arī poļu pretošanās kustībai.

    Lemam un viņa vecākiem izdevās izdzīvot Holokaustā. Uz šiem gadiem rakstnieks atsaucies reti. Nevēlēdamies kļūt par PSRS pilsoņiem, viņi 1945. gadā no Ļvovas aizbrauca un apmetās uz dzīvi Krakovā. “Pirms kara es ne reizes nebiju redzējis Varšavu, nebiju bijis Krakovā. Tāpēc varu sacīt, ka Ļvova ir daļa no manis, un es – daļa no Ļvovas. Esmu ieaudzis Ļvovā kā koks,” saka Lems.

    Stipro saikni ar Ļvivu varu apliecināt arī es, lai arī nemēdzu lielīties ar lietām, kas nav mans nopelns. Mēs, grupiņa poļu vasaras skolas studentu, kā lielu balvu saņēmām iespēju paviesoties pie Lema viņa Krakovas savrupnamā. Bija svelmaina diena, pie visiem namiem melni karogi, jo nupat bija nomiris Česlavs Milošs. Tikām brīdināti, ka Lems slikti jūtas – drauga zaudējums un slimība rakstnieku novārdzinājusi, tāpēc drīkstējām uzdot tikai dažus jautājumus. Sasēdāmies ēnainā viesistabā, uzmanīgi turējām rokās porcelāna tasītes, un pie varena kamīna sēdēja neliela auguma vīrs, kurš tiešām izskatījās, it kā būtu no citas pasaules. Kāds sadūšojās uzdot pirmo jautājumu par rakstnieka bērnību Ļvivā.

    Brūnajām acīm zibot, Lems četrdesmit minūtes no vietas stāstīja par saviem parkiem, skolu, par pirmajiem izgudrojumiem.

    Otrais jautājums bija par romāna “Solāris” [7] (Solaris, 1961) jaunāko, Stīvena Soderberga ekranizāciju; tai autors veltīja tikai divdesmit minūtes, beigu beigās nosakot: “Ja es būtu vēlējies, lai mani varoņi bučojas saulrietā, man nevajadzētu viņus sūtīt kosmosā; to taču var darīt arī tepat uz zemes!”

    [1] Triskaidekafobija – slimīgas bailes no skaitļa trīspadsmit.

    [2] Ar Staņislavu Lemu sarunājas Gžegožs Brauns: https://www.youtube.com/watch?v=37K-P77tZXo

    [3] Īsumā par asteroīdu: https://english.lem.pl/gallery/59-home/facebook-post/213-asteroid-3836-lem

    [4] Patriks Zakševskis, LEMberg. Lema vietas Ļvovā. https://culture.pl/pl/artykul/lemberg-lwowskie-miejsca-lema

    [5] Turpat.

    [6] Lems to sākotnēji pircis Kavurasa kunga kioskā Sv. Gara ielas stūrī; dzīvodams Krakovā, rakstieks reizēm pasūtinājis, lai draugi atgādā saldumus no Ļvivas. Plašāk: https://culture.pl/pl/dzielo/stanislaw-lem-wysoki-zamek

    [7] “Solāris” latviešu valodā pirmoreiz izdots 1970. gadā, to tulkojis Zigfrīds Trenko. Romāna fragmenti publicēti žurnālā "Zinātne un Tehnika" jau 1962. gadā. Atkārtoti latviski izdots 2006. gadā.

    8 min
  • Ja tu nekad nerunā, kāds ir tavs ieguldījums? 14. Saeimas pasīvākie debatētāji

    Ja tu nekad nerunā, kāds ir tavs ieguldījums? Saeimas debates ir viena no redzamākajām parlamenta darba daļām, taču – cik liela nozīme tām ir realitātē? Vieni deputāti tribīnē kāpj pat vairākus simtus reižu, kamēr citi debatēs nav runājuši ne reizi četru gadu laikā. Turklāt visaktīvāk debatēs iesaistās tieši opozīcijas politiķi, kuriem tā ir viena no iespējām būt redzamākiem. Pirms nedēļas stāstījām par 14. Saeimas aktīvākajiem debatētājiem, bet šodien ieraksts par deputātiem, kuri debatēs nav piedalījušies ne reizi, un to, vai klusēšana Saeimā ietekmē politiķu atpazīstamību sabiedrībā. 

    Saeimas debates ir kā parlamenta diskusijas, kur deputāti no tribīnes aizstāv savus priekšlikumus, kritizē, argumentē “par” vai “pret” un mēģina pārliecināt gan kolēģus, gan sabiedrību. Tās ir viena no redzamākajām Saeimas darba daļām, īpaši opozīcijai, kurai debates bieži ir galvenais veids, kā publiski paust savu viedokli un kritizēt valdību.

    Saeimas kārtības rullis nenosaka, cik bieži deputātam debatēs jāpiedalās, tāpēc vieni Saeimas tribīnē kāpj simtiem reižu, bet citi – ne reizi visa sasaukuma laikā. Līdz šī gada 1. maijam viens 14. Saeimas deputāts debatēs vidēji piedalījies aptuveni 55 reizes. Lai gan daļa uzstājušies pat vairākus simtus reižu, ievērojams skaits tribīnē kāpis vien dažus desmitus reižu.

    Turklāt līdz šim laikam ir bjuši arī trīs deputāti – Mārtiņš Daģis no “Jaunās Vienotības”, Didzis Zemmers un Ligita Gintere, abi no Zaļo un Zemnieku savienības –, kuri Saeimas debatēs nav piedalījušies ne reizi.

    7 min
  • Latvijas izlase piekāpjas norvēģiem; šo pasaules hokeja čempionātu noslēdz 6. vietā

    Latvijas izlase vakar, 28. maijā, pasaules hokeja čempionātā ceturtdaļfināla spēlē ar 0:2 zaudēja Norvēģijai. Latvijas hokeja izlase sesto reizi spēlēja pasaules čempionāta elites divīzijas ceturtdaļfinālā, norvēģi - ceturto.

    Līdz ar to Latvijas izlase šo hokeja čempionātu noslēdz ar 6. vietu. Tas ir otrais visu laiku labākais Latvijas valstsvienības rezultāts pasaules čempionātā hokejā.

    Ilgtermiņa perspektīvā Latvijas izlasei šis ir vērtīgs rezultāts, jo iegūti noderīgi pasaules ranga punkti, kas var ļaut pakāpties augšup un varbūt mūsējiem izdodas izvairīties no olimpiskās kvalifikācijas pirms 2030. gada olimpiskajām spēlēm Francijas Alpos, proti, izlase olimpiskās spēles sasniedz uzreiz ar rangu un nav jāspēlē vēlviens turnīrs

    Pasaules čempionātā vakar aizvadītas arī pārējās spēles. Tajās Somija ar 4:1 pārspēja Čehiju, Kanāda ar 4:0 uzveica ASV, Šveice ar 3:1 bija pārāka pār Zviedriju.

    Rīt, 30. maijā, pusfināla spēles, un Norvēģija izaicinās mājiniekus šveiciešus, kas astoņos mačos vēl ne reizi nav izjutusi zaudējuma rūgtumu.

    13 min