latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Krustpunktā nedēļas notikumu apskats

    Tieši pirms nedēļas Carnikavā noklīduši suņi uzbruka bērnudārza grupiņai, kas gāja pa ielu, un vairākus bērnus sakoda. Pievēršamies arī tematiem, kas rada jautājumus par plaša profila valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kas pārceļas no vienas padomes uz otru. Politikā pāris apspriestākie temati ir bijuši par Krievijas graudu tranzīts caur Latvijas ostām, arī izglītības jautājumi, kas gari un plaši tika apspriesti Saeimā skatot demisijas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei.

    Aktualitātes Krustpunktā analizē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs.

     

    54 min
  • Festivāla "Homo Novus" apskats: jauna teātra pieredze neparastā vietā

    “Svaiga gaisa malks”, “interesanta pieredze”, “atšķirīgi skatpunkti” – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” notikumus raksturo apmeklētāji. Festivāls šogad norisinās no 4. līdz 12. septembrim Rīgā un reģionos, dažādās spēles vietās. Festivāla vadmotīvs šogad – atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāls turpinās, apkopojam iespaidus pirmās puses norisēs. 

    Festivāls “Homo Novus” notiek līdz 12.septembrim, savukārt teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 20.septembrim.

    17 min
  • Eiropas kultūras mantojuma dienās šogad aicina domāt par apdraudējuma aspektiem

    Kas šodien visvairāk apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un kādas ir sabiedrības iespējas šos riskus mazināt? Par to šogad aicina domāt Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Pasākuma vienojošā tēma šogad ir “Krīzes un risinājumi”. Kultūras rondo viesojas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, mākslas vēsturniece Elvita Ruka un arhitekts Pēteris Blūms.

    Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā norisinās no 11. līdz 13. septembrim.

    Eiropas kultūras mantojuma dienas dažādās Eiropas valstīs notiek jau vairāk nekā 40 gadu, un to mērķis ir vairot interesi un rosināt izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un arī apzināt grūtības, ar ko tas saskaras. Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas aicina domāt par krīzēm un – ko visi kopā varam darīt to risināšanā. 

    30 min
  • Speciālreportāža: mākslīgā intelekta medības IFA 2026 tehnoloģiju izstādē Berlīnē

    Šogad IFA izstādē mākslīgais intelekts vairs nebija vienkārši funkcija - tas kļūst par aģentu, kas pats pieņem lēmumus: veļasmašīna atpazīst netīru veļu un pielāgo mazgāšanas programmu, austiņas pieraksta sapulcē izrunāto un slēdzene atpazīst Tavu seju. Kā MI Tevi atbrīvo — laiku, atmiņu, fizisku darbu — un ko tas prasa pretī: tavus datus, autonomiju un tavu uzticēšanos? Vai ieguvums tiešām ir tā vērts?

     

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    35 min
  • Jānis Zālītis: Erika Ādamsona laiks vēl tikai nāks

    Ciklā "Dzejas dienu laiks" kopā ar literatūrvēsturnieku Jāni Zālīti pievēršamies dzejniekam un prozaiķim Erikam Ādamsonam (1907–1946) – autoram, kura daiļradē līdzās estētiskumam, klasiskām dzejas formām un izsmalcinātai valodai atklājas arī sociāli un politiski asi motīvi. Lai gan Ādamsona vārds visbiežāk saistīts ar Latvijas kultūras kanonā iekļauto noveļu krājumu Smalkās kaites, raidījumā uzmanības centrā ir viņa dzeja – arī darbi, kas dažādos laikos palikuši ārpus krājumiem, tikuši cenzēti vai noklusēti. 

    Raidījumā ieskatāmies arī Ādamsona attiecībās ar Mirdzu Ķempi, abu sarakstē un savstarpējā radošajā ietekmē, kā arī jautājam – vai Ādamsona dzeja šodien ir novecojusi? Jānis Zālītis atgādina Māra Čaklā savulaik izteikto domu, ka "Erika Ādamsona laiks vēl ir tikai priekšā", un aicina no jauna ieraudzīt viņa neparasti daudzveidīgo literāro mantojumu. Nepilnos četrdesmit dzīves gados Ādamsons paguva radīt pārsteidzoši intensīvu un daudzveidīgu daiļradi, kurā līdzās "smalkajām kaitēm" sastopama gan politiska ironija, gan vējš, sapņi un pavisam negaidīti dzejas varoņi – no govs un blakts līdz plaušai un slinkumam.

    18 min
  • MI vasaras ziņu tops: 5 būtiskākie notikumi

    Kamēr mēs baudījām vasaru, mākslīgā intelekta pasaulē notika vēsturiskas pārmaiņas: boti internetā pirmo reizi apsteidza cilvēkus, MI modeļi izlauzās no testa vidēm, un ASV valdība uz deviņpadsmit dienām vienkārši izslēdza jaudīgāko MI modeli pasaulē. Piecas vasaras ziņas, kas parāda: mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģija — tas ir kļuvis par ģeopolitikas, drošības un regulējuma jautājumu.

     

    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    11 min
  • Dzejas un dzīvās mākslas svētki Latgalē

    Šonedēļ Rēzeknes novadā valdīs romantiski piesātināta dzejas noskaņa, aicinot uzkāpt Pleikšņu kalnā un gulgot jeb piedalīties muzikālajās dzejas brokastīs, vai arī vakarpusē klausīties latgaliski rakstošo autoru dzejas slamu “Rogovkys dzejis voga”. Savukārt Daugavpilī svinēs Rīgas ielas svētkus mākslā, kultūrā, mūzikā, Latgales stāstos un noskaņās.

     

    Sestdien, 12. septembrī, plkst. 11.00 Rēzeknes pievārtē Pleikšņu kalnā būs iespēja ļauties muzikālajām dzejas brokastīm: “Gulguošana kā allaž aicina uz muzikāli dzejisku retrītu, pirms visiem sākas rudens depresija, baudot nesteidzīgas brokastis brīnišķīgā atmosfērā,” kāpt kalnā un baudīt dzejas dienas pavisam citādi aicina pasākuma rīkotāja Santa Ostaša. “Mēs aicināsim ne tikai uz garšīgu rīta kafiju, bet aicināsim izbaudīt gan literatūru, gan mūziku. Šogad uz dzejas slama skatuves kāps pagājušā gada “Dzejas slama” uzvarētāja Valija Platace, tāpat mēs dzirdēsim Tomu Treibergu, Ingu Pizāni un Raibo, viņus visus vieno latgaliskais, bet taipat laikā uz skatuves satiekas vairāki novadi. Muzikāli mūs šoreiz priecēs Zane Lasmane, uz apaļiem instrumentiem izpildot savu mūzikas ferformanci, jo aplis ir simboliskais motīvs mūsu pasākumam. Uz skatuves kāps dziesminieks Kārlis Kazāks, kuram ne viena vien tautasdziesma ir latgaliski, un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai”.”

    Bet sestdienas vakarā, 12. septembrī plkst. 19.00, Rēzeknes novada Rogovkā notiks jau pieminētais latgaliskais dzejas slams “Rogovkys dzejis voga”: “Rogovkys dzejis voga” vienmēr atnes kādu jaunu pārsteigumu, vai tas būtu muzikāls, vai jauns vārds dzejā, vai tas būtu satikt dzejnieku klātienē un dzirdēt viņa balsi, un varbūt būt par izšķirošo balsi, vērtējot dzejniekus, jo skatītāji piedalās žūrijas balsojumā, ” teic Rēzeknes novada Nautrēnu kultūras centra pasākumu organizatore Inga Vigule, piebilstot, ka par labākā dzejnieka titulu sacentīsies deviņi latgaliskā vārda meistari, un bez mūzikas arī neiztikt: “Jo kā tradīcija ir, ka ar iepriekšējā gada uzvarētāja dzeju tiek radīti pirmatskaņojumi, kas ir brīnišķīga dzejas un mūzikas satikšanās un pierādījums, ka dzeja nepaliek tikai iespiesta grāmatā. Un šogad ar Valijas Plataces dzeju pirmatskaņojumu radīs grupa no Upītes “Kei-Rei”, un tāpat mūs muzikāli priecēs dzieminieks Kārlis Kazāks un grupa “Baritoni”. “Rogovkys dzejis voga” ir notikums, kas jāpiedzīvo klātienē!”

    Savukārt Daugavpilī sestdien, 12. septembrī, no plkst. 20.00 nebijušā ritmā pulsēs pilsētas sirds – Rīgas iela – ar motīvu “Vīna īla, daudz stuostu”: “Tā ir iela, kas elpo, skan, kustas. Un šogad svētku centrālā metafora ir “pērle”. Latgales kultūras pērles būs atrodamas dažādos ielas posmos, krustojumos, laukumos priekšnesumos, radošajās darbnīcās, iztādēs, mūzikā, dejā un amatniecībā, ” stāsta “Vienības nams” vadītāja Diāna Soldāne, aicinot meklēt “pērles”, piemēram, mūzikas spēkā starp folkmetāla grupas “Varang Nord” vai rokgrupas “Dabasu Durovys” ritmiem, vai starp arhitektūras un gaismas saspēli. “Apstājies, un paskaties apkārt. Pamani to, kas ikdienā paliek nepamanīts, kas ikdienā nav redzēts.”

     

    5 min