
Sign up to save your podcasts
Or


Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...
Naktsāķis- kopā jautrāk!!!
DZIESMU KAUJA
Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.
Domājot par latviešu valodas skanējumu medijos, runa ir ne tikai par raidījumu valodu, bet arī filmām un mūziku. Lai medijos būtu vairāk latviešu valodas, ir tapuši īpaši likumu grozījumi. Vieni paredz televīzijas satura obligātu dublēšana latviešu valodā, ja oriģinālvaloda nav neviena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Citi – raidstacijām noteikt vietējās mūzikas kvotas, lai pakāpeniski Latvijā radītā mūzika būtu 30 procenti no muzikālā satura. Vajag to vai nevajag – par to diskutējam Mediju anatomijā.
Uz sarunu esam aicinājuši Kinoproducentu asociācijas valdes locekli un producenti Artu Ģigu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Kristeru Pļešakovu un kultūras ministru Nauri Puntuli no Nacionālās apvienības.
Iekšlietu ministrijas sagatavoto imigrācijas ierobežošanas pasākuma plānu valdība plāno apstiprināt ne vēlāk kā 22. septembrī.
Krievija ar Baltkrievijas rokām turpinās hibrīduzbrukumus Baltijai.
„airBaltic” vienojas par aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro.
Mācību gada pirmā nedēļa jau aizvadīta, bet aizvien nav skaidrības, vai būs izmaiņas notiks skolēnu zināšanu vērtēšanā.
Postošās augusta vētras mācības: valdībā virzīs 14 punktu rīkojumu plānu.
Lielbritānija paudusi gatavību aizstāvēt sev piederošās Folklenda salas pret Argentīnu.
Kāpēc partiju reitingi dažādu organizāciju aptaujās atšķiras?
Iespējamais risinājums vai slīkšana vēl lielākās problēmās? Nacionālā aviokompānija „airBaltic” vienojas par aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro. Tos piesaistīt taisās, emitējot jaunas obligācijas. Likme ir ļoti augsta – 25% gadā. Turklāt parāds jāatdod jau nākamā gada februārī. Lai aizņēmumu saņemtu, vēl ir vajadzīgs apspirinājums no „airBaltic” obligāciju turētājiem un akcionāriem. Ja tas notiks, kopumā obligāciju jeb aizdevumu apjoms uzņēmumam pārsniegs 660 miljonus eiro.
Suocīs jaunais vuiceibu gods – školānim jaunys zynuošonys, vacuokim i pedagogim jaunys ryupis i īceris, tok eipaši zeimeigs suokums ir tim, kas uzajam školu vadeibu – direktorim.
Kai puormaiņu laikā veiduot stypru, myusdīneigu i sovai kūpīnai nūzeimeigu školu, saruna ar Rēzeknis nūvoda Maltā itūgod atkluotuos Pītera Radzeņa profesionaluos vydsškolys direktoru Vili Bausku, Baļtinovys pamatškolys direktori Karīnu Adamoviču-Krišāni, kur škola itū vuiciebu godu suok jaunā statusā – vydsškola reorganizāta par pamatskolu, i Ludzys vydsškolys direktori Viju Zavadsku, kur vuiceibu gods īsuokts piec diveju piļsātys vydsškolu apvīnuošonys.
Sarunu voda Marta Puzāka.
Anna un Gerets Bergesoni ir divi jauni amerikāņi, kas tik ļoti iemīļojuši Latviju, ka pirms vairākiem gadiem lēmuši – tieši šeit būs vislabākā vieta, kur audzināt bērnus. Nevienam no viņiem nav pat attālu radniecības saišu ar Latviju, arī abu darbavieta ar Latviju nav saistīta. Toties abu dēlu sauc Raivo un meitu – Ženija. Un viņiem Latvijā ir, kā paši joko, adoptēta ome", arī vārdā Ženija. Anna aktīvi veido sociālo mediju saturu par to, kā ir būt latvietei nevis pēc izcelsmes, bet izvēles, viņa sapņo iegūt Latvijas pilsonību un abi ar vīru plāno piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos, jo abi dejo tautas deju kolektīvā.
Andra Kulberga valdībai nostrādājusi simt dienas. Pavisam gludi gājis nav, spilgti epiteti partneru virzienā lido arī šajā valdībā. Iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas plānu premjers nosauca par "niķīga bērnudārznieka histēriju", par ko gan pēc tam atvainojās. Bet vienā no sāpīgajiem jautājumiem, "airBaltic" finanšu situācija, kāda virzība ir – proti, vienošanās par aizņēmumu ar iespaidīgu procentu likmi – 25 procentiem. Visu nedēļu valdījusi arī neziņa par Nepālas plūdos cietušajiem. Uz šīs katastrofas fona vētra Latvijā šķiet sīkums, bet šis sīkums ir patricinājis sabiedrisko mediju. Aktualitātes Krustpunktā analizē SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.
Krustpunktā Brīvais mikrofons ar politologu Andi Kudoru.