latvijasradio.lsm.lv - RSS

Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem. Tā ikgadējā ziņojumā Saeimai par valdības paveikto un plānotajiem darbiem sacīja premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Debatēs par šo ziņojumu valdība, tostarp pati premjere, saņem asu opozīcijas kritiku – tai pārmet atrautību no sabiedrības un dzīvošanu savā burbulī.

Ziņojumā teikts, ka valdībai līdz šim izdevies īstenot vai būtiski pavirzīties uz priekšu vairāk nekā pusē no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Premjere īpaši uzteikusi paveikto drošības jomā, arī atbalstā Ukrainai. Tā bijusi galvenā valdības prioritāte pērn. Savukārt par būtiskāko darbu šajā gadā Siliņa nosaukusi darbu pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta.

Atgādinām, ka pērn premjere nomainīja trīs ministrus un nāca klajā ar valdības "uzrāviena" plānu, nosakot tā dēvētās "4x4" prioritātes, kas veicamas 2025. gadā.

Saeimas sēdē premjere Evika Siliņa sacīja, ka valdībai nācies strādāt sarežģītā laikā, kad notikušas vēlēšanas, karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, un arī mainīgā starptautiskā drošības un pasaules ekonomikas vidē. Viņa uzsvēra, ka valdības prioritātes bijušas valsts drošības stiprināšana, ekonomikas attīstība, izglītības un veselības aprūpes uzlabošana, kā arī efektīvāka valsts pārvalde, kur, ar Saeimas atbalstu, esot paveikts daudz. Siliņa akcentēja, ka šogad aizsardzībai Latvija novirzīs gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta – vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir lielākais finansējums valsts vēsturē. Vienlaikus valdība turpinot mazināt birokrātiju, investēt izglītībā, veselības aprūpē un palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pēc premjeres domām, Latvijai jāturpina ieguldīt drošībā, veselībā, demogrāfijā un enerģētikā.

--

Viedokli izsaka politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Evika Siliņa: Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem.

Nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” gada beigās būs nepieciešama nauda, lai tā varētu turpināt savu darbu.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju.

Igaunijā nākamnedēļ plānots lauksaimnieku protests saistībā ar nevienlīdzīgo situāciju Eiropas Savienības tiešmaksājumos.

Šīs nedēļas Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam darbus, kas meditē par monstrozā dabu – mazo ekrānu klasiķa Raiena Mērfija jaunākais seriāls "Skaistums" pulcē popkultūras zvaigznes spiegu trillerī par venērisku slimību, kas ikkatram spēj dot konvencionāli skaistu ķermeni, savukārt Megijas Gīlenhālas skandalozā "Līgava!" iztēlo Frankenšteina briesmoņa līgavas stāstu feminsitiska niknuma tonalitātē.

Kad dažādās pasaules vietās brutāli bojā iet supermodeles, FIB nozīmētie aģenti Kūpers un Džordana atklāj, ka globālajai skalpeļa renesansei ir venērisko slimību, šausmu un konspirācijas žanra spogulis. Raiena Mērfija un Metjū Hodžsona radītais darbs ir tas, ko varētu saukt par "vainpilnu baudu" jeb guilty pleasure, ja ticam, ka par patiku pret kempu un pārspīlējumu būtu jākaunās – te vizuāli krāšņas pasāžas sastop pilnīga farsa formu, kas demonstratīvi izvairās no moralizēšanas par "mākslīgā" skaistuma industriju.

Sarunā vētām, kā šis darbs atbalso Raiena Mērfija rokrakstu un to, kā šis darbs ierakstās pēdējā desmitgadē atjaunotajā interesē par ķermeņa šausmu žanru.

Megijas Gīlenhālas otrā pilnmetrāžas filma "Līgava!" jau ir paspējusi sašķelt kinoskatītājus divās nometnēs – vieni to sauc par drosmīgu, manifestam līdzīgu kino notikumu, citi – par uz sociālās spriedzes viļņa balansējošu balagānu.

Sarunā šķetinām, kāpēc darbs ir aizguvis frāzes no 30. gadu Holivudas gangsterfilmu žanra, kas tam kopīgs ar "Džokers" franšīzi un kāpēc, par spīti raibajam paņēmienu lokam, šis mīlasstāsts, kuram nevajadzētu strādāt, tomēr atstāj paliekošu iespaidu.

Paliatīvās aprūpes bērnu skaits Latvijā pieaug. Šī tendence nav raksturīga tikai Latvijai, jo visā pasaulē, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, arvien vairāk bērnu dzīvo ar smagām, neārstējamām slimībām. Tas rada nepieciešamību pēc jaunas pieejas, kur līdzās medicīnai nozīmīga vieta ir arī emocionālajam atbalstam un ģimenes stiprināšanai. Cik tam esam gatavi?

Ģimenes studijā vērtē Sofija Tomase, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītājas vietniece, Aija Krišjānova, Vecāku mājas vadītāja, un divu bērnu mamma Ilze Sardiko, viņas meitai ir nepieciešaa paliatīvajā aprūpe.

Degvielas cenas Irānā notiekošā kara dēļ atkal aug, kas nozīmē, ka arī pasažieru pārvadājumi sadārdzinās. Ne jau tā ir vienīgā problēma. Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidefelds u žurnāliste Inese Helmane.

Latvijā bērniem līdz septiņu gadu vecumam vairākas reizes profilaktiski jāpārbauda redze. Par valsts finansējumu to drīkst darīt tikai acu ārsti.

Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: „Rindas pie acu ārstiem parasti, ar ko mēs rēķināmies, ir seši līdz deviņi mēneši.”

Optometristi – veselības aprūpes speciālisti, kuri pārbauda un koriģē redzi, jau ilgstoši saka, ka bērnu redzes skrīningu var veikt arī viņi. Tas valstij izmaksātu lētāk, un bērni uz pārbaudēm tiktu ātrāk. Taču acu ārsti tam nepiekrīt – galvenais iemesls rindām esot naudas trūkums.

Juris Vanags, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Acu ārstu resurss totāli pilnīgi pietiek.”

Oficiālie dati rāda, ka bērnu redzes skrīninga aptvere Latvijā ir ļoti zema. Atbildīgā iestāde skaidro – daļa pārbaužu statistikā nemaz neparādās, jo tās noformē kā citus pakalpojumus.

Linda Celmiņa-Ķeze, NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos: „Ja ārsts konstatē tur kaut kādas izmaiņas – plusus vai mīnusus redzē –, tad viņš var pārnest šo pacientu jau uz ārstniecības sadaļu un tur, sakodējot manipulācijas, nopelnīt vairāk.”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvijas redzes aprūpes resursus patiešām izmanto bērnu labākajās interesēs?

Kas saista mākslas darbus, kuros redzama pludmale, masāžas salons, karaoke un motorolleri? Tā ir Taizeme, kuru savos darbos atklājusi māksliniece Margrieta Griestiņa. Galerijā „427” apskatāma viņas personālizstāde “Sabai Sabai”. Kādā no gleznojumiem redzams baneris par pazudušu kaķi, atlīdzība ir ievērojama, 10 000 batu. Iespējams, šo kaķi izstādes apmeklētāji var pat sameklēt.