latvijasradio.lsm.lv - RSS

"Lasiet Blaumani!" Uz to aicina Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" jaunākā iestudējuma autori. Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" interpretācija Ineses Mičules režijā šodien, 12. martā, piedzīvos pirmizrādi Nacionālajā teātrī.  Par Blaumaņa lasīšanu uz skatuves un arī izdzīvošanu uz skatuves, par Kristīnes un Edgara jūtu drāmas aktualitāti cauri laikiem un arī citām tēmām, kas paveras šajā Blaumaņa lugā, ja to rūpīgi lasa, Kultūras rondo pārrunājam ar režisori Inesi Mičuli un vizuālo dramaturgu Reini Dzudzilo.

Raidījumā lūkojamies tālās Visuma dzīlēs, lai ieraudzīto to, ko grūti aptvert - absolūtu tukšumu. Vai tāds maz ir iespējams? Bieži par Visumu sakām - tur nekā nav, tas ir milzīgs tumšs tukšums, un tomēr tā nav - Visuma audeklu rotā gan zvaigznes, gan galaktikas, miglāji un melnie caurumi, bet šur tur ir vietas, kur nav šķietami nekā. Starp zvaigznēm un galaktikām Visumā plešas milzu tukšums. Atsevišķos Visuma reģionos lielāks nekā citviet. Šīs tukšās vakuuma "teritorijas" slēpj atbildes gan par tumšo enerģiju, gan Visuma izplešanos. Vērša zvaigznājā ir viens no šādiem tukšumiem, iepazīstam to tuvāk. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Mūsdienās aizvien turpinās pētījumi par neandertāliešiem – cilvēku ģints citu sugu, kas izmira pirms 40 tūkstošiem gadu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem atklājumā tapa skaidrs, ka agrīnie cilvēki un neandertālieši ir savstarpēji tikušies un pat kopīgi radījuši pēcnācējus. Bet šobrīd Pensilvānijas Universitātes no ASV ģenētiķi publikācijā žurnālā “Science” piedāvā jaunu skaidrojumu, proti, ka krustošanās galvenokārt notikusi starp neandertāliešu vīriešiem un mūsdienu cilvēku sievietēm. Par to saruna ar ģenētiķi, Latvijas Universitātes profesoru Īzaku Rašalu. Sanāk, ka uz cilvēka evolūciju nevaram skatīties kā uz taisnu līniju, kurā viens attīstības posms nomaina nākamo?

Šī gada Pasaules nieru dienas moto ir "Rūpējoties par pacientiem, sargāsim planētu". Šīs moto pievērš uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību, jo gaisa piesārņojums, karstuma radīts stress, dehidratācija un ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku un paātrināt to progresēšanu.

Raidījumā Kā labāk dzīvot par nieru veselību sarunājas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsmāsa, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Jana Ēķe. 

"Latvijā ir vieni no augstākajiem hronisku nieru slimību rādītājiem Eiropā," atzīst Kārlis Rācenis.

Rīt, 13. martā, Stradiņa universitātē Dzirciema ielā Rīgā varēs bez maksas pārbaudīt nieru veselību, bet dati jau pašlaik liecina, ka Latvijā gandrīz katram piektajam cilvēkam ir hroniskas nieru kaites. 

--

Vai zinājāt, ka diennakts laikā caur nierēm tiek izfiltrēti aptuveni tūkstotis litri asiņu? Tas tiešām liekas pārsteidzošs skaitlis! Nieres ir viens no orgāniem, kas mūsu organismā paveic milzīgu darbu. Un no nieru veselības un nieru stāvokļa ir atkarīgs tas, vai mēs varam dzīvot. Tāpēc arī runājam par nieru veselību.

Ir ļoti sarežģīti ārstēt cilvēkus, kuriem ir dažādas nieru problēmas, un, arī mainoties situācijai pasaulē, piemēram, dehidratācijas draudi vai ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku. Tomēr tas nav vienīgais faktors. Piemēram, hemodialīzes nodrošināšanai ir nepieciešams milzīgs ūdens, enerģijas un arī vienreiz lietojamās plastmasas apjoms, kas rada ievērojamu vides slodzi, tāpēc arī lielāka uzmanība arvien tiek pievērsta ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai. Tomēr ar to vien, ka mēs zinām, ka kaut kur mainās klimats, būs par maz. Ir jāsaprot, kas īsti notiek ārstēšanas gaitā un ko varētu mainīt.

Nieru slimību izplatības pieaugums pasaulē rada milzīgu finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai. Kamēr zema un vidēja līmeņa ienākumu valstīs ilgtermiņa dialīze ir nepieejama lielai daļai pacientu, tā kļūst arvien mazāk pieejama arī valstīs ar augstiem ienākumiem. 

Savukārt progresējošu nieru funkciju zudumu vairāku mēnešu vai gadu garumā sauc par hronisku nieru slimību, un tā ir ļoti izplatīta. Vidēji pasaulē vienam no 10 pieaugušajiem, bet Latvijā šis rādītājs publikācijās ir minēts, ka vienam no pieciem cilvēkiem ir kāda veida nieru bojājums. Katru gadu pasaulē miljoniem cilvēku diemžēl priekšlaicīgi mirst no nieru slimību radītām komplikācijām.

Stāsta dejas pētniece, JVLMA Horeogrāfijas nodaļas docente, Dr. art. Valda Vidzemniece; pārraides producente – Zane Prēdele

Droši vien ne visiem ir zināms fakts, ka skatuves mākslinieka, dzejnieka un filozofa Raimonda Dankana vārds ir saistīts ar Latviju. Raimonds Dankans (1874–1966) bija slavenās amerikāņu dejotājas Izidoras Dankanes brālis.

Četras Dankanu ģimenes atvases viena pati audzināja viņu māte Mērija Izidora Greja. Senās Grieķijas apjūsmošana bija radusies Dankanu ģimenes mākslinieciskajās aktivitātēs. Kad ģimene pārcēlās uz Eiropu, bērni Izidora un Raimonds neskaitāmas stundas pavadīja muzejos, jūsmojot par tur skatāmajiem mākslas darbiem un artefaktiem.

Raimonda Dankana lielā aizraušanās ar antīkās Grieķijas kultūru un vēlme atdzīvināt senās kultūras garu radīja savdabīgu dzīves filozofiju un radošās idejas, kuras viņš realizēja Parīzē dibinātajā akadēmijā.

Dankana akadēmijas interešu lokā bija teātris, mūzika, deja, vizuālā māksla, literatūra, filozofija, bet domubiedru ikdienas dzīvē iezīmējās vēlme atgriezties pie dabiskuma un dabas ritmiem. Akadēmijas dzīves stilu raksturoja plašs praktisko darbu spektrs: viņi paši auda vilnas un zīda audumus, šuva apģērbus, darināja apavus, apgleznoja zīda šalles, izdeva žurnālu un iespieda grāmatas.  

Raimonda Dankana personības harisma un lielā pārliecība noturēja līdzās domubiedru grupu daudzu gadu garumā, viņu vidū bija arī latviete Aija Bertrāne-Dankane (Aia Bertrand-Duncan, 1891–1978), īstajā vārdā Meta Ivanova.

Viņa bija viena no pirmajām latvietēm, kas sekoja plastiskās dejas vilinājumam, 1911. gadā meitene iestājās Raimonda Dankana akadēmijā.

Meta Ivanova ar zelta medaļu bija beigusi Maldoņa ģimnāziju Rīgā (1909) un uzreiz pēc skolas beigšanas devās uz Krieviju, lai iestātos Sanktpēterburgas konservatorijā, bet studijas nesniedza vēlamo, tāpēc pēc neilga laika viņa kopā ar savām skolas biedrenēm Elzu Stērsti un Mildu Grīnmani nolēma doties uz Parīzi.

Meta Ivanova uz īsu brīdi kļuva par Sorbonnas universitātes mākslas vēstures nodaļas studenti, bet savu īsto aicinājumu atrada Dankana akadēmijā. Jau pēc gada viņa sāka piedalīties Raimonda Dankana iestudētajās izrādēs un uzstāties ar solodeju programmām.

Pirmais solo dejas priekšnesums tika demonstrēts 1912. gadā, kurlmēmajiem skatītājiem interpretējot latviešu tautas dziesmas "Saulīt tecēj' tecēdama" motīvu.

Parīzē Meta Ivanova nomainīja savu vārdu un pēc laulībām ar francūzi Bertrānu – arī uzvārdu, bet Raimonds Dankans saviem audzēkņiem pievienoja ģimenes uzvārdu Dankans, tāpēc arī presē ir sastopams Aijas Bertrānes-Dankanes vārds.

1924. un 1927. gadā notika Raimonda Dankana teātra trupas viesizrādes Rīgā, kurās piedalījās arī Aija Bertrāne. Nacionālajā teātrī tika izrādītas traģēdijas "Edips" un "Orfejs", tās bija akadēmijas vadītāja radītas sengrieķu lugu adaptācijas ar viņa paša sacerētiem tekstiem.

Teātra kritiķis Roberts Kroders secinājis, ka Rīgas publika pret slaveno viesi bijusi atturīga, pat skeptiska, bet viņam esot arī daži sajūsmināti piekritēji Rīgā.

Tajā pašā gadā (1924), kad notika Raimonda Dankana akadēmijas pirmās viesizrādes Rīgā, Parīzē bija skatāms Aijas Bertrānes solo deju koncerts.

Koncerts iesākās ar priekšnesumu "Afrodītes piedzimšana", kas esot izdevies sevišķi skaisti. Daudzi deju tēli bijuši antīko mītu rosināti, bet tiem līdzās aizkustinoši izdejota latviešu šūpļa dziesmas "Aijā, žūžū, lāča bērni" horeogrāfiska versija.

Aija Bertrāne savā daiļradē un dejas izpratnē bija tuva Izidoras Dankanes dejas stilam un mākslinieciskajiem principiem, kas sakrita ar viņas brāļa sludinātajiem estētiskajiem uzskatiem.

Dankana akadēmijas nams pie Sēnas vienmēr ir bijis viesmīlīgi atvērts latviešiem, kas devās uz Parīzi mākslu vai zinātņu studijās, 20. gadsimta 20. un 30. gados tur notika latviešu kultūrai veltīti pasākumi – koncerti, lekcijas, priekšlasījumi, kuros piedalījās gan franču, gan latviešu inteliģences pārstāvji, arī vēlākos gados, kamēr vien Dankana akadēmijā saimniekoja Aija Bertrāne, tikmēr saikne ar latviešu diasporu nepārtrūka.

Aija Bertrāne palika uzticīga Raimonda Dankana domubiedre, līdzstrādniece un dzīves biedre līdz pat viņa mūža beigām, un arī savas dzīves nogalē turpināja kopīgi uzsāktos darbus un aktivitātes Dankanu ģimenes piemiņas saglabāšanā.

Viņa centās nezaudēt saikni ar Latviju, viesojās Latvijā, sarakstījās ar latviešu inteliģences pārstāvjiem, iztulkoja franču valodā Edvarda Virzas "Straumēnus". Savai meitai Aija deva latvisku vārdu – Līgo. Līgo Dankane (1917–2015) dzīvoja Ņujorkā un vadīja mākslas galeriju.

Масовані удари росії по енергетичній інфраструктурі України цієї зими залишили мільйони людей без світла і тепла. Rihards Plūme у розмові з представником української енергетичної компанії «Чернігів Енергія» Сергієм Переверзою зазирає в повсякденне життя людей, чия робота починається там, де закінчується повітряна тривога, — у відновленні пошкоджених обстрілами ліній, підстанцій та електростанцій. Це розмова про те, який вигляд має війна з точки зору енергетиків і як Україна намагається вберегти своє майбутнє від життя в постійній темряві. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Krievijas masveida triecieni pa Ukrainas energoinfrastruktūru šoziem bez elektrības un siltuma atstāja miljoniem cilvēku. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija (AS "Chernihiv Energy") pārstāvi Serhiju Pereverzu ieskatās to cilvēku ikdienā, kuru darbs sākas tur, kur beidzas gaisa trauksme - apšaudēs bojāto līniju, apakšstaciju un elektrostaciju atjaunošanā. Šajā sarunā par to, kā izskatās karš no energoinženieru skatu punkta un kā Ukraina mēģina pasargāt savu nākotni no dzīves pastāvīgā tumsā.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Epiozdes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Aizraujoša, noslēpumaina un skatītāju sevī ievelkoša ir gleznotājas Sandras Strēles mākslas pasaule. Viņa veido lielformāta gleznojumu sērijas, kurās viņai raksturīgi tēli pārceļo no vienas gleznas uz otru, mainot interpretācijas un nozīmes. Gleznas papildina arī viņas rakstītā dzejproza.

Šodien, 12. martā, galerijā ”Māksla XO” atklās Sandras Strēles personālizstādi “Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!”. Kādu nozīmi jaunajā sērijā ieguvuši pirmatnējie augi, sēnes, medūzas, rūķi un citi autores gleznu tēli – uz mākslinieces darbnīcu devās skaidrot Baiba Kušķe.

Sandra Strēle: ”Jā, aiz loga ir Ziedoņdārzs. Būtībā mana darbnīca sastāv no divām telpām. Viena ir vairāk kā darbu noliktava, otra ir radošam darbam un gleznošanai.”

Ar Sandru Strēli sarunājos telpā, kur notiek gleznošana. Pa atvērto logu plūst iekšā Ziedoņdārza putnu čivināšana, kas ir regulārs fons Sandras darbu tapšanai. Redzu, ka darba procesā pie brīvās sienas ir glezna zili baltā tonalitātē, kas vedina domāt, ka arī nākamajā izstādē viņa turpinās ūdens kā mūs visus vienojošas substances tematiku.

Šobrīd laiku gleznošanai Sandrai nav nemaz tik vienkārši atrast, jo viņa ir pusotru gadu vecas meitiņas māmiņa.

Mātišķības aspekts ekoloģiskās krīzes kontekstā ir viena no tēmām, kas Sandru šobrīd visvairāk interesē, viņa apcer tā sauktā hidrofeminisma idejas.

Sandra Strēle: ”Tā ideja ir tāda, ka, protams, mēs visi esam saistīti caur šīm šķidrajām substancēm. Ja arī mēs iedomājamies visas mūsu novilktās līnijas, kas pastāv starp ķermeņiem vai arī, piemēram, starp krasta līniju ar okeānu, tad tās īstenībā nav līnijas, bet tās ir laikā mainīgas un plūstošas. Ūdens, ķermeniskie šķidrumi – tas viss plūst un pārtop no vienas vielas otrā, kas nozīmē, ka mēs viens ar otru esam ļoti cieši saistīti”.

Jaunās izstādes darbos ieraudzīsim šī visa saplūsmi, mainību un pārtapšanu, saplūdīs laiki un telpas, ūdens un zemes pasaule. Sandras Strēles iemīļotie tēli – pirmatnējie augi un izstīdzējušās sēnes savienosies ar zivīm un medūzām, sava vieta visā šajā sirreālajā ainavā būs arī rūķiem, zilajam ilgu zilonītim un citiem gleznotājai raksturīgiem tēliem.

Daļu no darbiem papildinās arī pašas autores sacerētā dzejproza. Rotaļīgi runāt par filozofiskām, nopietnām un satraucošām tēmam – tas Sandrai Strēlei allaž bijis svarīgi.

Izstādes nosaukums ”Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!” ir kā aicinājums pārdomāt savu vēlēšanos nozīmi un izvēli laikā, kad pasaules kārtība ir nestabila un satraucoša.

Sandras Strēles personālizstāde galerijā ”Māksla XO” skatāma līdz 18.aprīlim. Šobrīd viņa jau aktīvi gatavojas nākamajai izstādei, kas nākamgad būs skatāma Nacionālajā mākslas muzejā.

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudējumu segšanai.

" Ja pārvadātājiem nebūs līdzekļu, par ko iepirkt degvielu, viņš vienkārši nevarēs izbraukt uz līniju," norāda Ošenieks.

Par to šodien, 12. martā, pārvadātāji runāšot ar Satiksmes ministriju. 

Latvija nolēmusi neizmantot iespēju no Eiropas Savienības aizņemties 2,2 miljardus eiro "Rail Baltica" būvniecībai. Par to neizpratnē ir dzelzceļa projekta īstenotājs – uzņēmums "RB Rail". Viņi to sauc par stratēģisko kļūdu. Sākumā Latvija bija pieteikusies pat astoņiem miljardiem eiro, no kuriem miljards bija plānots tieši "Rail Baltica"  projektam. Vēlāk Eiropā lēma dot iespēju aizņemties mazāk –5,7 miljardus. Bet Latvija no piedāvātās summas izvēlējusies izmantot tikai daļu.

Tas ir aizņēmuma instruments "SAFE". Tā kopējais apjoms ir 150 miljardi eiro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mērķis – attīstīt militāro aizsardzību, militāro mobilitāti, citus stratēģiskus infrastruktūras projektus. Naudu var atvēlēt arī "Rail Baltica" būvniecībai.

Uzņēmumā "RB Rail" teic, ka Latvija no "SAFE" instrumenta pieteicās apmēram 8 miljardiem eiro. Piešķīra 5,68 miljardus eiro, bet Latvija paņēma tikai 3,49 miljardus, "uz galda" atstājot vairāk nekā 2 miljardus eiro. Neizpratnē par to ir uzņēmuma "RB Rail" padomes vadītājs Matīss Paegle.

Satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem” norāda, ka Latvijai papildu 2,2 miljardu eiro aizņēmums radītu pārāk lielas saistības. Tajā pašā laikā Švinka redz iespēju "SAFE" naudu izmantot.

Ints Dālderis, premjerministres padomnieks Eiropas fondu jautājumos no „Jaunās Vienotības”, norāda, ka nauda būs jāatdot, tas palielinātu valsts parādu un ietekmētu valsts kredītreitingu.