Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana.

Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.

Augustā Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests sākuši sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ar mērķi mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas.

Aptaujas dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84 %, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53 % uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32 % uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus. 

Studijā Valsts Probācija dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius un VPD brīvprātīgā izlīguma starpniece

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP direktors Džons Retklifs savā slepenajā vizītē Maskavā Krievijas amatpersonas brīdinājis neeskalēt situāciju attiecībās ar NATO, un īpaši neapdraudēt Baltijas valstis. Tā vēsta ASV mediji.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps Retklifa brauciena nozīmi publiski mazinājis, nodēvējot to par "daļēji rutīnas" vizīti. CIP direktors ar ASV militāro lidmašīnu otrdienas rītā caur Rīgu negaidīti ieradās Maskavā, bet vakarā devās atpakaļceļā, atkal pieturot Rīgā, stāsta Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste ASV Ina Strazdiņa.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders savukārt uzsver, ka Retklifa vizīti Maskavā nevar uzskatīt par slepenu, jo, ja tā būtu slepena, Retklifs nebūtu piestājis Rīgā. Visticamāk, pirms Krievijas amatpersonu brīdināšanas neeskalēt situāciju attiecībās ar NATO un īpaši neapdraudēt Latviju, Lietuvu un Igauniju CIP vadība šos jautājumus ir koordinējusi ar Baltijas valstīm, teica Šrāders.

Vismaz daži Latvijas pacienti, kuriem ir spinālā muskuļu atrofija, smaga ģenētiska saslimšana, šobrīd apsver pārcelšanos uz citām Eiropas valstīm. Jo Latvijā pieaugušajiem ar šo diagnozi neapmaksā zāles, kas būtiski palēlina slimības progresiju. Pārdomās ir arī organizācijas „Sustento” vadītāja Gunta Anča, bet viņa vēl cer, ka pacientos ieklausīsies.

Ārsti norāda, ka vairākums Eiropas valstu šīs zāles nodrošina, arī Lietuva un Igaunija. Latvijas Radio arī uzrunāja kādu latviešu ģimeni, kas jau ilgāku laiku dzīvo Lielbritānijā, un dēls tur saņem tik būtiskās zāles.

Vienkārši, cilvēciski, bet tajā pašā laikā dziļu ideju piesātināti allaž ir pazīstamās tēlnieces Olgas Šilovas darbi. Galerijā ”Māksla XO” no 27. augusta būs apskatāms viņas jaunākais veikums – izstāde ”Virsmas spraigums”.

Nosaukumā minētais fizikālais jēdziens izstādē kļuvis par metaforu cilvēka ķermeniskajai un emocionālajai pieredzei. Viens no jaunumiem tēlnieces rokrakstā ir koša rozā krāsa. Lielai daļai no Olgas Šilovas izstādes darbiem ir it kā duāla daba. Tie balansē uz robežas starp trauslumu un spēku, vieglumu un smagumu, noturību un mainību. 

Ne velti izstādi viņa nosaukusi ”Virsmas spraigums”, kas ir fizikāls jēdziens, kas apzīmē šķidruma spēju līdz zināmai robežai atgrūst objektu, kuram vajadzētu šajā šķidrumā nogrimt. Fizikālais princips izstādē kalpo kā metafora cilvēka pieredzei un sajūtām.

Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi jau no nākamā gada likvidēt nacionālo iniciatīvu „Study in Latvia”, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bijis popularizēt ārvalstīs studiju iespējas Latvijā, kā arī koordinēt ārvalstnieku uzņemšanu Latvijas augstskolās.

Šo un lielāko daļu un citu iniciatīvas funkciju grasās pārņemt pati ministrija. Kāpēc ministrija rosinājusi šādas izmaiņas, un vai tās saistītas ar vēlmi ierobežot migrāciju, ko paudusi daļa valdošo politiķu?

Valsts darba inspekcija turpina izmeklēt kooperatīva "Latraps" graudu pirmapstrādes kompleksā otrdien notikušo letālo negadījumu, kad ar traktoru nāvējoši tika sabraukts uz vasaru darbā pieņemts jaunietis, kura uzdevums bija uzkopt teritoriju.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis sacīja, ka secinājumus par atbildību vēl ir pāragri izteikt. Taču viņš uzsvēra, ka šogad darba negadījumu statistika ir ar negatīvu tendenci.

Skatot Valsts darba inspekcijas 2025. gada darbības pārskatu, redzams, ka nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita dinamika uzrāda pieaugošu tendenci: 2023. gadā – 2245, 2024. gadā – 2316 un 2025. gadā –2404, tiesa, letālu un smagu gadījumu skaits nedaudz mazinājies.

Intervijā arī skaidrojam, kas ir visbiežākās traumas, ko gūst un kurās profesijās, kas ir biežākie pārkāpumi uzņēmumos. Saistībā ar saitēm ar Krieviju nesen tika pārtraukta veikalu tīkla "Mere" darbība – vai darbinieku tiesības šajā gadījumā tikušas ievērotas un nav nekādu sūdzību? Un mācību gada sākumam tuvojoties, jautājam arī par vecāku tiesībām – vai darba likums kaut ko šajā sakarā.

Singapūras valdība nākotnē apsver izveidot jaunu salu pilsētvalsts dienvidos, apvienojot vairākas mazākas salas. Šīs Dienvidaustrumāzijas pilsētvalsts premjerministrs uzrunā norādījis, ka nākotnē jaunajā salā varētu attīstīt ne tikai rūpniecību, bet arī spēkstaciju nolūkā stiprināt valsts enerģētisko drošību.

Taču bažas par šiem plāniem ir vides aizstāvjiem un nirējiem, kuri norāda uz draudiem salu un zemūdens vides daudzveidībai.

Singapūras attīstībā nozīmīga loma ir bijusi zemes atgūšanai. Īpaši vērienīgi šādi projekti gan sākās tikai pēc neatkarības iegūšanas 1965. gadā, kad jaunās pilsētvalsts nākotne un turpmāka attīstība nebija iespējama bez papildu platības nodrošināšanas. Uz zemes atgūšanas rēķina kopējā Singapūras valsts platība aizvadītā 61 gada laikā palielinājās par vairāk nekā piektdaļu, šobrīd sasniedzot 744 kvadrātkilometrus.

Lielākā no jūras atgūtā teritorija ir pilsētvalsts dienvidrietumu pusē esošā Džuronas sala, kurā pakāpeniski daudzu gadu laikā tika apvienotas vairākas nelielas salas. Šī sala ir Singapūras vadošais enerģētikas nozares un ķīmiskās rūpniecības kodols. Turklāt Džuronā atrodas viens no pasaulē lielākajiem naftas pārstrādes centriem.