1989. gada 15. jūnija "Rīgas Balsī" ir publicēts Raimonda Staprāna sacītais: "To ir grūti pateikt, kas es esmu rakstnieks vai gleznotājs. Varbūt abi divi. Tas ir milzīgi garš stāsts. Gleznošana ir tāda ļoti ierobežota procedūra. Lai gūtu lielāku sajēgu, šķita, ka kaut kas būtu jāraksta. Otrkārt, latviešu lieta mani interesē Visa latviešu tautas traģēdija, kurā esam iejaukti, kurā esam līdzgaitnieki. Tā nekad nav devusi mieru. Tas arī lika to lugu man rakstīt."

1950. gadā bija pirmā Raimonda Staprāna personālizstāde. 20. gs. 60. gados viņš pievērsies literatūrai, rakstījis lugas angļu valodā, vēlāk arī latviešu valodā. 1998. gadā izdots lugu krājums "Četras dienas jūnijā un citas lugas". Lugas iestudētas latviešu teātros, galvenokārt Laimoņa Siliņa izveidotajā un vadītajā Sanfrancisko Mazajā teātrī, kurā darbojies arī kā scenogrāfs. Pašlaik Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir apskatāma viņa personālizstāde "Klusuma arhitektūra" un pirms pāris nedēļām apgādā "Aminori" izdota Raimonda Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas". Liega Piešiņa tikās ar šīs grāmatas literāro redaktori un pēcvārda autori Ievu Struku, kura piedalījusies arī scenārija tapšanā Pētera Krilova dokumentālajai filmai "Sarkanais šķūnis" par Staprānu, kas kinoteātros būs skatāma oktobrī.

Ieva Struka: "Rediģējot tekstu, likās interesanti saredzēt, kur veidojas disharmonija starp to, ko viņš ir uzlicis uz papīra attiecībā pret pasauli, un to, kādu es viņu satiku un ieraudzīju, jo tie ir atšķirīgi skatījumi. Ir jāsamierinās, ka mēs sevi redzam citādāk, nekā kāds cits mūs redz. Pāri visam, protams, ir personības lielums. Vienmēr ļoti interesanta tēma ir pienākums un tiesības. Mākslinieka pienākums pret sevi un savu patiesības izpratni un izjūtu ir tieši tik svarīgs Raimondam Staprānam, ka viņam ir arī tiesības uz savu redzējumu un savu skatījumu. Mums, savukārt, ir tiesības ar to iepazīties."

Kara traumas ir komplicētas, un to ārstēšanai svarīgs komandas darbs, bet pacienti ir ļoti motivēti atgūt veselību – tas dod sparu palīdzēt. To saka mediķi, kas iesaistījušies Ukrainā ievainoto karavīru ārstēšanā. Karam Ukrainā turpinoties, palīdzība būs vajadzīga arvien lielākam skaitam ievainoto.

Lai palīdzētu cietušajiem, Latvijas Sabiedriskais medijs un ziedot.lv sākuši atbalsta akciju „Domās un darbos ar Ukrainu”. Šajā ierakstā par to, kā noris ievainoto karavīru atveseļošanās un cik lielas ir iespējas palīdzēt.

Par spīti kara postam, Ukrainā pēdējos gados top spēcīgi kino darbi, kas gūst arī starptautisku rezonansi un panākumus. Daļu no tiem būs iespēja noskatīties ”Ukrainas kino dienās Latvijā”, kas Rīgā notiks no piektdienas līdz svētdienai.

Pirmās divas dienas filmas izrādīs kinoteātrī ”Splendid Palace”, bet noslēguma seanss svētdien notiks Ukrainas mājā, pēc kura būs iespēja satikt arī vairāku filmu veidotājus. Ieeja ”Ukrainas kino dienās” ir bez maksas

Šodien SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija iepazīstina ar paveikto Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kuras dienvidu daļā noslēgušies visi būtiskākie darbi. Kas jau paveikts, kas vēl darāms un kādi ir reālie darbu pabeigšanas termiņi, stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzl) valdes loceklis Dāvis Blaus.

EDzL jūlija vidū informēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā pabeigti galvenie fasādes un platformu infrastruktūras darbi.

Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas fasādes un jumta stiklojuma izbūves būtiskos darbus, kā arī dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžu.

Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apmērs sasniedz 1500 kvadrātmetrus. Jaunās stacijas fasāde ir aprīkota ar stikla konstrukcijām un dizaina elementiem, kā arī integrētiem funkcionāliem risinājumiem, tostarp ugunsdrošības un ēkas uzturēšanas (industriālā alpīnisma) sistēmu stiprinājumiem.

“Vai Islandei vajadzētu atsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību?” uz šādu jautājumu Islandes pilsoņiem būs jāatbild referendumā, kas notiks sestdien, 29. augustā. Pagaidām nav skaidrs, vai vairākums islandiešu atbalstīs vai noraidīs sarunu atsākšanu, jo nelielās valsts sabiedrība ir sadalījusies divās līdzīgās daļās. 

400 tūkstošu iedzīvotāju lielā Islande kopš neatkarības iegūšanas 1944. gadā ir stingri iestājusies par savu suverenitāti. Taču, pienākot grūtākiem laikiem, Islandē allaž ir notikušas diskusijas par pievienošanos ES.

Arī pēdējos mēnešos tas ir galvenais sarunu temats, jo pēc dažām dienām Islandē notiks balsojums par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par valsts pievienošanos blokam.

Nesen notikušie kiberuzbrukumi valsts uzņēmumiem un institūcijām aktualizē jautājumu – vai šādas iestādes spēj pietiekami sevi pasargāt tieši IT jomā, un cik grūti ir atrast un piesaistīt atbilstoša līmeņa IT drošības speciālistu publiskajā un privātajā sektorā.

Izglītības iespējas tehnikumos un augstskolās ir pietiekamas, taču vissvarīgākais šajā jomā ir tālākā izglītība un pastāvīga zināšanu un prasmju pilnveide, vērtē eksperti.

Šai sarunai ir izteikta piedzīvojumu garša, jo šīs dienas viesis gan strādā, gan atpūšas dabā. Pēc profesijas video mākslinieks un fotogrāfs, bet sirdī – ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs. Par to, ko viņš ceļojumos meklē un ko atrod vairāk stāsta viņš pats – viesos Arvīds Barānovs.

Šī ir ārkārtīgi svarīga, varbūt pat izšķiroša nedēļa Latvijas vīriešu basketbola izlasei cīņā par ceļazīmi uz nākamā gada Pasaules kausa finālturnīru. Latvijas izlase šodien aizvadīja noslēdzošo treniņu pirms došanās uz Pasaules kausa atlase spēli Horvātijā.

Komanda sadarbību pirms atbildīgā mača Zadarā slīpējusi gan treniņos, gan divās pārbaudes spēlēs. Paveiktais būs jāparāda laukumā gan pret horvātiem ceturtdien, gan svētdien mačā Rīgā pret Izraēlu. Lūkojam skaidrot, cik gatava komanda jūtas pirms došanās uz Horvātiju.