Apdāvināti bērni ar muzikālām spējām – tā jauniešus no Ukrainas raksturo mūsu mūzikas pedagogi. Ceturto reizi Rīgā notiek “Osokinu fonda” rīkota nometne talantīgiem Čerņihivas apgabala bērniem. Nometnes galvenais akcents mūzikas instrumentu spēles meistarklases. Nometni rīko pianists Andrejs Osokins un “Osokinu fonds”. Svētdien, 14. jūnijā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks nometnes noslēguma koncerts, kurā muzicēs visi 25 nometnes dalībnieki.

Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? “Tauriņa efekts” Gļeba Panteļejeva monumentālo jaundarbu izstādē "Monumenti" Mākslas stacijā "Dubulti". Kultūras rondo saruna ar Ģļebu Panteļejevu par mākslinieka vērtību filtru, vērojot pasaulē notiekošo. 

Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” atklās tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu.

Par tēlnieku Gļebu Panteļejevu kuratore Inga Šteimane saka: "Daudzviet, kur vien ir jāgodina morāles vērtības – normas, principi, personības – viņa darbi ir neaizstājami. Latvijas 21. gadsimta monumentālā tēlniecība nav iedomājam bez Gļeba Panteļejeva skulptūrām."

“Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs.

Gļeba Panteļejeva personālizstāde “Monumenti” Mākslas stacijā “Dubulti” norisināsies no 12. jūnija līdz 2. septembrim.

No bārenes par Krievijas ķeizarieni - par Katrīnu I aizvien valda dažādas leģendas un pat vēsturnieki strīdās, kāda ir bijusi carienes izcelsme un dzīve. Kā Ernsta Glika audžumeita nonāca līdz impērijas tronim?

Leģendāra personība, kuras dzīves gājums bijis gluži kā meksikāņu ziepju operā - vai vismaz tā gribētos domāt, jo nezināmā par šo biogrāfiju aizvien ir daudz. Meitene, kas dzīvi sāka kā Marta Skavronska, beidza kā Krievijas ķeizariene. Kas bija šī sieviete un kāda bija viņas izcelsme? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva un mācītājs, Ernstam Glikam veltītas grāmatas autors Andris Pešelis.

Daudz nezināmā un leģendu ir par šo personību, atzīst raidījuma viesi.

"Ja mēs runājam par meiteni Martu, jāsaka, ka nezināmā ir ļoti daudz. Ja mēs runājam par ķeizariene Katrīna Pirmo, tad tā jau ir vēsturiska persona, zināma, uz politiskās un vēsturiskās skatuves esoša un un labi apskatāma, bet arī viedokļi par viņu kā ķeizarieni arī ir ļoti atšķirīgi," atzīst Mārīte Jakovļeva.

Interpretāciju ir daudz par viņas izcelsmi, vai tiešām bija Skavronska, kā nokļuva Glika mājās, nav zināms, kur viņa ir dzimusi, kas bijuši viņas vecāki. Par to ir daudz versiju. Pat populārā vietne Vikipedija dažādas valodās piedāvā dažādas versijas par to, kur ir dzimusi Marta Skavronska.

"Nav arī skaidrības par viņas etnisko piederību. Mums gribās domāt, ka viņa bija latviete, igauņiem tikpat labi uzskata, ka viņa bija igauniete vai vai somiete. Baltkrievi uzskata, ka viņa ir cēlusies no Minskas, respektīvi, no baltkrieviem, lietuvieši - no lietuviešiem. Visi velk deķīti uz savu pusi, un nevienam nav konkrēti dokumentētas argumentācijas," turpina Mārīte Jakovļeva.

Katram no mums ir tiesības justies pieņemtam un saprastam, tas attiecas arī uz darba vidi. Cik tā ir iekļaujoša un vai varam būt atklāti par savu identitāti, neriskējot tikt diskriminēti, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas Latvijas Dažādības hartas vadītājs un cilvēktiesību aktīvists Kaspars Zālītis un SIA "Reitan Convenience Latvia" personāldaļas vadītāja Ineta Vēze.

"Diskriminācija vienmēr ir pastāvējusi, un diemžēl jāatzīst, ka mēs nekad nebūsim perfekta sabiedrība un mēs to nevarēsim izskaust," norāda Kaspars Zālītis. "Diskriminācija nav nav tāda vi viegli pamanāma lieta. Mēs varam kādreiz pamanīt vardarbību, jo tai ir sekas, bet diskriminācija reizēm ir sistemātiska darbība. Līdz brīdim, kad var pierādīt diskrimināciju, ir jau pagājis ārkārtīgi ilgs laiks. Protams, ir gadījumi, kad nepieņem darbā cilvēku viņa identitātes dēļ vai mēs viņu vienkārši izslēdzam."

Viņš norāda, ka Latvijā ir apgrieztās diskriminācijas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir diskriminēts darbavietā, viņš var sūdzēties. Izvērtējot to, diskriminētājam var nākties pierādīt, ka viņš to nav darījis, nevis upurim būtu jāpierāda, ka viņš ir ticis diskriminēts.

Ineta Vēze Vēze norāda, ka darba vidē lielā mērā diskriminētais ir tas, kurš informē par situāciju, par kādu no diskriminācijas veidiem, bet arī darba devējs var izglītot savus darbiniekus, kā ziņot un informēt, ja tiek pamanīta kāda no diskriminācijas situācijām.

Dažbrīd salds kā medus, dažbrīd kodīgs kā etiķis cauri dažādiem laikiem bijis latviešu humors – to apliecina profesores Janīnas Kursītes jaunā grāmata, kurā viņa iepazīstina ar latviešu humoristiski satīrisko dzeju un kas tā arī saucas ”Medus un etiķis”. Vairāk nekā 700 lappušu biezais izdevums aptver laiku no 19.gadsimta sākuma līdz mūsdienām, un tas ir pirmreizējs pētījums par latviešu humoru un tā izpausmēm tieši dzejā.

Grāmatas atvēršanas svētki būs šodien, 11. jūnijā, Latvijas universitātes Mazajā aulā.

”Man gribējās, laika gaitā saskaroties ar latviešu dzeju, parādīt, ka ir ne tikai nopietnā, ne tikai gaudu, vaimanu un pārdzīvojuma dzeja, kas ir, protams, vajadzīga, bet ir arī skats uz dzīvi no gaišās puses, arī no satīriskās puses.”

Tā par motivāciju veidot fundamentālu pētījumu tieši par latviešu humoristiski satīrisko dzeju saka tā autore, profesore Janīna Kursīte. Viņa ir viena no retajām, kas arī dažādos citos rakursos pētījusi un analizējusi latviešu humoru, un ir pārliecināta – tas visvairāk vajadzīgs tautai sarežģītos – krīžu un pārmaiņu laikos.

Pētījums, kas izseko latviešu humordzejai vairāk nekā 150 gadu garumā, to arī ļoti uzskatāmi pierāda, tāpat kā mūsu tautai piemītošo asprātību un pašironiju.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmā ir teorētiskā, kurā apcerēts latviešu humors, humordzeja un tās atspoguļojums periodiskajos izdevumos. Otrā daļa ir antoloģija, kurā iekļauts 79 dzejnieku veikums, sākot no Jāņa Ruģēna un beidzot ar Ronaldu Briedi.

Antoloģijā aktualizēti tādi mūsdienās aizmirsti autori kā, piemēram, Diženajo Bernhards, Melnupju Marija, Līvu Jurka, Jānis Alfrēds Kukurs, Jānis Labers, Klenders, Ludvigs Šanteklērs, Kuri-Beri un vēl citi. Tāpat tā, protams, ietver arī ļoti labi zināmus humordzejas autorus – viņu vidū, Juris Alunāns, Jānis Dreslers, Harijs Heislers, Valdis Artavs, kura padomju laika absurdus fiksējošā dzeja iemūžināta arī dziesmās.

Valdis Artavs ar savu dzeju ļoti spilgti un asredzīgi ironiski savulaik reaģēja uz padomju laika ikdienu – mūžīgo deficītu, rindām, brāķiem, kukuļdošanu un citām nejēdzībām un sadzīves nebūšanām. Līdzās tam savos pantos mēdza pasmaidīt arī par mūžam aktuālām parādībām, ko atspoguļo, piemēram, dzejolis ”Nakts simfonija”, veltīts krākšanas fenomenam.

Visu grāmatā ietverto autoru dzeja, kopā ņemta, ļoti labi atspoguļo mūsu humora īpatnības, un Janīna Kursīte uzskata, ka būtu ļoti svarīgi atrast veidu, kā tieši šo mums raksturīgo humoru popularizēt plašāk un tālāk.

Viņš ir bridis un brien gan Latvijas mūzikas, gan mediju laukus. Vai mūziķa Jāņa Žildes viedoklis var atšķirties no tiešsaistes medija "lasi.lv" galvenā redaktora domām? Saruna Monopolā.

Klāt Garāžas sarunas un raidījumā apskatīsim: