Noturības punkti pašvaldībās, skaidra rīcība oranžā un sarkanā brīdinājuma laikā, labāka informācijas apmaiņa starp dienestiem, sarūpēti ģeneratori un pašu iedzīvotāju lielāka gatavība. Tās ir dažas no mācībām pēc nedēļas nogalē piedzīvotās postošās vētras, kas šodien pārrunāta Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

Līdz septembra vidum iesaistītajām ministrijām un iestādēm jāsagatavo priekšlikumi uzlabojumiem, bet Krīzes vadības centram tie jāapkopo un jāizstrādā arī savi risinājumi. Mērķis ir panākt, lai elektrības un sakaru pārrāvumu laikā dienesti labāk sadarbotos, bet iedzīvotāji laikus saņemtu svarīgu informāciju un palīdzību. Skaidrojam, kādi ir galvenie secinājumi, un ko tagad plānots mainīt.

Pašvaldībās veidot noturības punktus, uzlabot informācijas apmaiņu starp dienestiem, laikus gādāt ģeneratorus – tā nolemts valdībā, apspriežot vētras raisīto krīzi. Vienlaikus arī iedzīvotāji aicināti paši vairāk gatavoties ārkārtas situācijām. 

Elektrības traucējumiem nav īsti bijuši gatavi mobilo sakaru operatori un degvielas uzpildes stacijas – kādus uzlabojumus tagad sola, lai iedzīvotāji nepaliktu bez šiem pakalpojumiem?

Un sazināmies ar Kijivu, kur šodien Latvijas valdības pārstāvji ar prezidentu Zelenski pārrunājuši dronu vienošanos.

Šķiršanās maina attiecības, bet ne vecāku lomu. Ģimenes studijā meklējam atbildes uz svarīgiem un reizēm sarežģītiem jautājumiem: kā vecākiem veiksmīgi sadarboties, lai bērnam nebūtu jāizvēlas starp mammu un tēti, un kā cieņpilni runāt par otru vecāku un pasargāt bērna emocionālo pasauli brīdī, kad pieaugušo ceļi šķiras.

Sarunājamies ar mediatori un sistēmisko ģimenes psihoterapijas speciālisti Leldi Kāpiņu, Tēvu grupas vadītāju un konsultantu Gati Smidrovski, savā personīgajā pieredzē dalās divu bērnu mammas Santa Biezā un Elīna Latkovska.

Nedēļas nogalē Latvijā piedzīvota spēcīgākā vētra pēdējo 60 gadu laikā. Krustpunktā spriežam par vētras radītajām sekām: cik gatavi esam krīzes situācijām un kas steidzami jāmaina?

Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Sazināmies arī ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" tehnisko direktoru Aigaru Benderu.

Konrāda kvartāls ir vecās un jaunās arhitektūras ansamblis Cēsu vecpilsētā. Četras ēkas no dažādiem gadsimtiem veido mūsdienīgu ansambli: kvartālā ir gan 18. gadsimta klasicisma mūra ēka, jaunbūve, mācītājmāja un vēl mazs namiņš – ratnīca, kā arī atsegts 13. gadsimta viduslaiku aizsargmūris. 

Tā kā par “Draugiem Group” uzņēmumu “Mājas Cēsīs” daudz rakstīts, mēs dodamies Konrāda kvartāla izpētē kopā ar tās arhitektu Pēteri Bajāru no “Outofbox Architecture”.

Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”.

Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo saruna viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.