Karinē Paronjanc (Karine Paronyanc) ir armēņu izcelmes gleznotāja, kura dzīvo un strādā Latvijā. Autores daiļradē dominē krāsainība un plaša tēlu bagātība no augu valsts, nereti arī figurālas kompozīcijas. “Līdzās gleznieciskajām un saturiskajām kvalitātēm, liela nozīme ir dzīvi apliecinošas, vitālas un radošas enerģijas lādiņam, ko izstaro mani darbi,” uzskata autore par tēmām izvēloties kosmosu, absolūto, dabas likumus un ritmus. Līdzās klasiskām eļļas glezniecības tehnikām izmanto arī jauktas tehnikas un kolāžu, īpašu uzmanību pievērš audekla faktūrai. Ar gleznām vēlas veidot sarunu ar skatītāju metaforu un simbolu valodā, lai skartu ģenētiskās atmiņas dziļākos slāņus un kolektīvo bezapziņu. Nozīmīga loma ir kolekcijai “Arbūzi”, kas kļuvis par daiļrades atpazīstamāko tēlu.

Ministri spriež par priekšlikumiem dronu raisītā kaitējuma kompensēšanas mehānismam.

Ukrainā ražotā raķete „Flamingo” veikusi sekmīgu uzbrukumu Krievijas militārajai rūpnīcai Čeboksaros. Šis ir sākums ukraiņu vietējā ražojuma raķešu plašākai pielietošanai. 

Eiropas Savienībā stājas spēkā migrācijas pakts, bet daudzas valstis vēl nav ieviesušas prasības vietējos likumos.

Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona tehnisko stāvokli un būves drošumu, ir nolēmis no aizliegt paviljona turpmāku ekspluatāciju.

Stingrāka migrācijas kontrole, plašāka trešo valstu pilsoņu uzraudzība un jaunas prasības integrācijai. Šobrīd Saeima galīgajā lasījumā lemj par jaunu Imigrācijas likumu.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ slēgts Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons. Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par paviljona ekspluatācijas aizliegumu pieņēmis šodien, 11. jūnija, jo jumta nesošajās konstrukcijās uzieti būtiski korozijas bojājumi, plaisas un deformācijas, kas samazina šo konstrukciju nestspēju. Turklāt bojājumi konstatēti atkārtoti. "Rīgas nami" patlaban meklējot iespēju paviljona pārdevējiem nodrošināt tirdzniecības vietas citviet. Savukārt Rīgas mērs uzdevis steidzami izvērtēt arī "Rīgas namu" vadības atbildību.

Raidījums Kur kritiķiem nav vietas dodas mazā vasaras atelpā, taču pirms tās vēl reizi tiekamies, lai apspriestu aizvadītā pusgada secinājumus un novērojumus. Spriežam, vai jau tagad varam runāt par darbiem, kas, visticamāk, iezīmēs visa gada kopainu, kā arī vērtējam, kuras kino industrijas norises mūs ir iepriecinājušas visvairāk un, protams, identificējam gadījumus, kuri ir likuši saķert galvu.

Raidījums ēterā atgriežas jau augustā – uz drīzu tikšanos!

Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā.

Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko.

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu. 

Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību. 

Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?”

Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki.

Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.”

Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos.

Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība?

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Apdāvināti bērni ar muzikālām spējām – tā jauniešus no Ukrainas raksturo mūsu mūzikas pedagogi. Ceturto reizi Rīgā notiek “Osokinu fonda” rīkota nometne talantīgiem Čerņihivas apgabala bērniem. Nometnes galvenais akcents mūzikas instrumentu spēles meistarklases. Nometni rīko pianists Andrejs Osokins un “Osokinu fonds”. Svētdien, 14. jūnijā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks nometnes noslēguma koncerts, kurā muzicēs visi 25 nometnes dalībnieki.