latvijasradio.lsm.lv - RSS

Pirmo reizi 25 gadu laikā Starptautiskā kosmosa stacija piedzīvoja ārkārtas evkuāciju astronauta veselības sarežģījumu dēļ. Tas mudina domāt, kādiem apstākļiem pakļauts cilvēka ķermenis izplatījumā un kādas pārcilvēciskas prasības dažkārt jāspēj izturēt astronautiem. Ko var un ko nevar darīt astronauts savas veselības labā riņķojot Zemes orbītā, vidē, kur vizīte pie ārsta kabinetā nav iespējama? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere.

Ierīce no ārpuses izskatās salīdzinoši necili, atgādina metāla sēni uz gara kāta. Īpaša ir tās iekšpuse. Astronomijas eksperti to dēvē par "meteoru patruļu". Šobrīd Latvijā ir trīs šādas meteoru patruļstacijas, drīz arī sāks darboties ceturtā.

Ķīpsalā uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta uzstādīta meteorītu novērošanas stacija, uz kuru vedina doties Meteorītu muzeja dibinātājs un vadītājs, un RTU docents Kārlis Bērziņš. Paši astronomi tās dēvē par „meteoru patruļām”, jo iekārtas ar vairāku kameru acīm nemitīgi filmē asteroīdus, komētas,  bolīdus, nezinātniski sakot, debesu akmeņus un akmentiņus, kas no Visuma nonākuši atmosfērā.

Pateicoties šīm ierīcēm, pētnieki var ļoti precīzi izrēķināt debesu objektu lielumu, kustību, ātrumu. Ja kāda komēta, Zemei garām skrienot, nakts melnumā te pazaudē savu asti (piedodiet astronomi, zinu, ka komētas aste ir  garš putekļu mākonis un nekur nekrīt), tad ar šo kameru datētajiem attēliem, astronomi var noteikt, kur tā aste nokritusi.

Ideja par šādām kamerām radusies amerikānim, meteoru biedrības pārstāvim Maikam Hankijam, kurš izdomājis, ka kvalitatīvāk  krītošu debess ķermeņu izpēti var veikt, ja tos filmē un vēlāk datē to kustības ātrumu un sadegšanas raksturu. Šim nolūkam der neliela kompakta stacija, aprīkota ar vairākām kamerām. Pirms kāpjam uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta piestājam darba telpā pie datora, lai aplūkotu kameru savāktos attēlus un kopā ar Kārli Bērziņu plašāku skaidrojumu par meteoru patruļu darbību sniedz Latvijas astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

--

Savukārt ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs stāsta par vistu vanagu.

"Vistu vanaga dziesma jeb balss dzirdama pārsvarā pavasarī. Viņš riesto jau februārī un martā, tad var dzirdēt viņa balsi," stāsta ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs.

Vistu vanags ir nometnieks, kuru Latvijā var sastapt visu gadu. Bet parasti viņš slēpjas, sēž kaut kur noslēpies koka zaros, vai aši pārlido no slēpņa līdz slēpnim.

No slēpņa vistu vanags arī uzbrūk upurim ar saviem asajiem, gariem nagiem un aiznes tur mežā, kur var droši un mierīgi viņu apēst. Pamatā vistu vanags ēd baložus, vārnveidīgos putnus, sīļus un kaijas.

"Vistu vanags ir kā sanitārs. Viņš noķer vājākos," turpina Imants Jakovļevs.

Vistu vanags dzīvo parasti slapjos, vecos mežos. Parasti ir kluss, ļoti bailīgs un tramīgs, izvairās no cilvēkiem. Bet apmēram puse Latvijas vistu vanagu populācijas dzīvo Rīgā vai Pierīgā un tik ļoti nebaidās no cilvēkiem. Tomēr nav tā, ka katrs rīdzinieks viņu ir redzējis parkā vai mežā, jo putns maskējas arī pilsētā un tik atklāti nerādās. Vistu vanags dzīvo mums blakus, tomēr no cilvēkiem vairās.

Šoziem ne viens vien gadiem nelietots kamīns atkal tiek kurināts, lai nodrošinātu mājoklī pieņemamu temperatūru. Bet, vai šie kamīni pirms sezonas tika pienācīgi sagatavoti intensīvai kurināšanai? Par krāšņu  un kamīnu ekspluatāciju šajā aukstajā laikā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par ugunsdrošību atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, skursteņslauķis Māris Bambis un praktizējošs kamīnmeistars Druvis Pakulis.

Nekustamā īpašuma apdrošināšanā atlīdzības par ugunsnelaimēm aizņem salīdzinoši mazu tirgus daļu - ap 10%, bet tieši ugunsnelaimes rada vislielākos zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Vidējais atlīdzības apmērs, ko izmaksā apdrošinātāji, ir ap 10 000 eiro, savukārt, privātmājām summas var sasniegt 300 000 līdz 400 000 eiro, uzņēmumiem - pat miljonus. Ierakstā skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

"Lielākoties ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, gan ar atklātu uguni, gan apkures iekārtām," norāda Ilze Dāme. To visu varēja novērst.

Diemžēl statistika ir skaudra 2026. gada janvārī ugunsgrēkos ir gājuši bojā 17 cilvēki (2025. gada janvārī -četri cilvēki).

Māris Bambis atgādina, ka par skursteņu tīrīšanu un apkures sistēmu sakopšanu jādomā vasarā, lai apkures sezonas laikā var baudīt siltumu bez uztraukumiem. Tāpēc viņš aicina jau maijā sākt pievērst uzmanību savu apkures sistēmu sakopšanai, lai rudenī nav problēmu iekurināt un sildīties. Ja nepieciešams, skurstenis ir jātīra arī ziemā, it sevišķi, ja izvēlēts nepareizs kurināmais. Piemēram, malka ir slapja.

Par apkures katla un dūmeņa tīrīšanu daudzdzīvokļu mājā ir atbildīgs apsaimniekotājs, ne dzīvokļa īpašnieks, kurā atrodas katls. Par dūmvadu tīrīšanu gādā apsaimniekotājs, par apkures ierīcēm dzīvoklī gādā katrs īpašnieks pats. Parasti iedzīvotājus informē, kad skursteņslauķis ieradīsies tīrīt dūmvadus. 

"Mazākie apsaimniekotāji nolaidīgāki pret dūmvadu tīrīšanu," norāda Māris Bambis.

VUGD veiktās pārbaudes vairākdzīvokļu namu koplietošanas telpās liecina, ka vairāk nekā 50% ēku nav veikta dūmvadu tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude noteiktajā laikā.

Apgāds "Omnia mea" izdod grāmatas, kas tapušas franču valodā, un tās vadītāja Inta Geile-Sīpolniece pati arī tulko no franču valodas. Tikko kā iznākusi mūsdienu franču lugu izlase "Lasīt un spēlēt", kuru latviskojusi Agnese Kasparova un kurā ir Ievas Strukas priekšvārds. Tā ir pirmā no trim iecerētajām mūsdienu franču lugu izlasēm.

Ar grāmatu iepazīstina izdevēja Inta Geile-Sīpolniece, kuru uz sarunu aicināja Liega Piešiņa. 

Šīs konkrētās lugas vairāk domātas lasīšanai vai iestudēšanai uz teātra skatuves?

Idejas autore ir tulkotāja Agnese Kasparova. Šajā lugu izlasē, kurā pavisam būs trīs grāmatas, ir iznākusi pirmā. Šogad būs arī otrā ar frankofono autoru lugām, proti, beļģu, kanādiešu, franciski rakstošo autoru lugām. Trešā grāmata būs veltīta bērnu lugām.

Projekta iniciatori un atbalstītāji ir Francijas institūts Latvijā, kurš 2027. gadā svinēs 30 gadu pastāvēšanu Latvijā. Šīs trīs grāmatas būs pienesums teātriem, domāju, ka kādas no lugām redzēsim uz skatuves.

Tas ir mērķis šim apjomīgajam darbam. Pirmajā lugu izlasē ir Žoels Pomrā ar “Pelnrušķīti”, Eduāra Luī “Kurš nogalināja manu tēvu”, kas nav luga, bet ko var spēlēt, Klodīnes Galeā “Trīs reizes Uliss” - abstrakts paraugs, kā var rakstīt lugas, Pjēra Nota “Mācība par izgāšanos” un Floriana Zellera “Patiesība”. Šis autors Latvijā jau ir pazīstams, jo Agnese Kasparoviča ir tulkojusi citus viņa darbus. Pirmā grāmata ir iznākusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Francijas institūta atbalstu.

Vai bija sarežģīti izvēlēties, kuras lugas piedāvāt, jo te ir jābūt vairākiem atlases principiem?

Saziņā ar Francijas institūta direktoru Agnese Kasparova tās atlasīja, konsultējās. Viņa ir ļoti daudz darbojusies ar lugām, ir tulkojusi lugas Latvijas teātriem, tā kā viņai ir zināma pieredze.

Ideja par šādu izdevumu Agnesei radās Parīzē, kādā grāmatu veikalā, kurā pārdod tikai lugas.

Vai šī izvēle bija sarežģīta?

Nav tā, ka viņa paņēma pirmo darbu. Viņa piedomāja arī par dažādību. To var redzēt grāmatā, jo katrs autors ir atšķirīgs, katra luga atšķiras. Te var izvēlēties sev tuvāko un pierast lasīt lugu. Katrs lasītājs var iztēloties, kā to pats redz uz skatuves, tātad viņš var iejusties režisora ādā.

Vai ir liela atšķirība no romāna, stāsta, dzejoļa lasīšanas?

Mazliet ir, jo ir piebildes, kas notiek, kurš atnāk, kāda kuram sejas izteiksme un tā tālāk. Bet, katrā ziņā, ir interesanti lasīt.

Kura no lugām jums pašai patīk un kāpēc?

Varbūt “Pelnrušķīte”.

Citējot Ievu Struku, "Pelnrušķīte" ir mūsdienīga pasaka nepieaugušajiem pieaugušajiem par 17. gadsimtā Šarla Pero radīto arhetipu - tikumīgu bārenīti, kurai liktenis lēmis sagaidīt savu princi, jo arī prinčiem ir savi principi par to, kādas meitenes der vienai ballei un kādas - visam mūžam.

Kāpēc vēlreiz rakstīt par vardarbību ģimenē un alkām pēc pārtikušas dzīves? Iespējams, tālab, ka 21. gadsimtā mēs šķietami pieaugam ar pirmo un pastāvīgi atvērto interneta pārlūkprogrammu, bet patiesībā pieaugšana ar katru gadu attālinās, jo atbildība, kas jāuzņemas arvien retāk, ir eksistenciāli izšķiroša. Viņa ir raksturojusi katru no krājumā ievietotajām lugām, ņemot vērā arī to, ko es palasīju. Tā ir Šarla Pero pasaka 17. gadsimtā, bet notiek mūsdienās - pilnīgi mūsdienīga vide, mūsdienu domāšana, mūsdienīga valoda, bet ir paņemts pats pamatiņš. Šur un tur pasaku motīvi, īpaši Pero motīvi, parādās arī franču mūsdienu literatūrā, arī grāmatās bērniem.

Pēc divām dienām Latvijas olimpiskās delegācijas sportisti iesoļojos slavenajā „San Siro” stadionā Milānā, kā arī Kortīnas stadionā, oficiāli ieskandinot 2026. gada olimpiskās spēles. Kāda šoreiz ir Latvijas delegācija, kas no tās tiek gaidīts un kam pievērst pastiprinātu uzmanību?

Latvija uz Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm dodas ar 68 sportistiem, kas sacentīsies deviņos sporta veidos un kopumā 29 disciplīnās. Tā ir vēsturiski lielākā Latvijas delegācija gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.

Katrs no šiem sportistiem kvalificējies, izpildot sava sporta veida atlases nosacījumus, tomēr Latvijas gadījumā sportistu, kas reāli varētu pacīnīties par visaugstākajām vietām savos sporta veidos, ir salīdzinoši maz, un arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš pirms sacensību sākuma neuzstāda konkrētus mērķus par medaļu skaitu un citiem panākumiem.

Jautrs, uzmundrinošs, bet vienlaikus arī nedaudz smeldzīgs stāsts par novecošanas tēmu ir Nacionālā teātra izrāde ”Kad atkal būsim jauni”, kas 5. februārī piedzīvos pirmizrādi. Tās pamatā ir lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga, kuras iestudējums Kauņā pirms diviem gadiem izpelnījās ļoti lielu atsaucību gan skatītāju, gan teātra kritiķu vidū. Četras galveno lomu tēlotājas visas saņēma Lietuvas teātra Gada balvu par labāko sieviešu lomu.

Arī mūsu Nacionālajā teātrī šīs lomas izspēlēs lielisks un ļoti interesants aktrišu kvartets. Bet izrādi iestudējis Latvijā labi pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. 

Izrādes centrā ir četras dāmas labākajos gados, kas ieradušās uz bērēm, lai atvadītos no laba drauga, savā ziņā viņām visām liktenīga vīrieša. Katra no viņām ir ar savu dzīves uztveri un savu pareizo viedokli, tāpēc – atvadu brīdi gaidot – viņu diskusijas kļūst arvien spraigākas un karstākas. Irēna ir saposusies viskrāšņāk un lepojas ar to, ka ir atkal atradusi mīlestību.

Četru dāmu lomās iejūtas lielisks un visai neparasts aktrišu kvartets. Saspēlē ar Nacionālā teātra aktrisēm Indru Burkovsku un Daci Bonāti darbojas viesmākslinieces - Valmieras teātra aktrise Baiba Valante un Dailes teātra ilggadējā aktrise Akvelīna Līvmane, kura priecājas par sirsnīgo gaisotni, kopīgi strādājot pie izrādes.

Uz skatuves gan starp četrām dāmām ir visai sīva sacensība katrai par savu taisnību, kurā komiskais mijas ar smeldzīgām un eksistenciālām pārdomām.

Lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga ir pārcelta uz Latvijas situāciju un vidi, un – kā izrādās – tas bijis pat ļoti sarežģīti, jo – lai arī mēs esam tuvākās brāļu tautas – bēru tradīcijas un viss ar to saistītais abās valstīs ļoti atšķiras. Arī lugā ietverto filozofisko slāni šī iemesla dēļ latvieši nolasa citādāk nekā lietuvieši – skaidro izrādes režisors Rolands Atkočūns.

Partijas „Latvija pirmajā vietā” piedāvājums Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam kļūt pat Latgales reģiona līderi Saeimas vēlēšanās ir Žannas Darkas faktors. Tā partija parāda, ka Bartaševičs ir cietējs, jo nesaņēma drošības pielaidi valsts noslēpumam. Radīts mīts, ka ar šo mēru izrēķinās politiskā elite un to izmanto partijas reklāmai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Tas parādot katras partijas ideoloģiju, jo Ogres mēra Egila Helmaņa gadījumā politoloģe pieļauj, ka viņa pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai pirms vēlēšanām ir izdevīgāk pielaides jautājumu līdz galam neatrisināt.

Biomateriālu pētnieki Latvijā attīsta injicējamu materiālu, kas varētu ārstēt kaulu infekcijas un palīdzēt kaulam atjaunoties bez antibiotikām. Tādējādi cer risināt arī globālo veselības izaicinājumu – baktēriju rezistenci pret antibiotikām, kas apgrūtina infekciju ārstēšanu, tostarp arī kaulos. Projektā testē kādu augu izcelsmes vielu.

Mēs ieliekam tādus mazus paraudziņus šķīdumā, kas simulē mūsu organisma apstākļus un ik pa laikam skatāmies, cik daudz tās aktīvās vielas ir izdalījušās.

Rīgas Tehniskās universitātes Baltijas Biomateriālu ekselences centrā pēta jaunus risinājumus, kas palīdzētu cīnīties ar antibiotiku rezistenci kaulu infekciju ārstēšanā. Projekta "Rescue" koordinatore, profesore Dagnija Loča skaidro, ka šajā gadījumā pētnieki nestrādā ar laboratorijā sintezētām jaunām zālēm, bet testē tieši no augu šūnām veidotu bioloģiski aktīvu savienojumu, kura pamatā ir rozmarīnskābe. Šo savienojumu veidojis jaunuzņēmums "Alternative Plants", un pētniece norāda, ka projekta partneriem to iegūt no augiem nav vienkārši, jo nepieciešams nodrošināt arī īpašus apstākļus, lai augu šūnām piespiestu ražot tieši to, kas pētniekiem vajadzīgs.

Ziema, beidzot Latvijā noturīga ziema! Atjaunojam zināšanas par pārgājienu un nakšņošanu ziemā. Šoreiz pirmo reizi raidījuma "Radio vilks dabā" vēsturē Sandris Jūra kopā ar Edgaru Strodu dodas Kurzemes mežos lai nakšņotu -19 grādu salā!