latvijasradio.lsm.lv - RSS

Pasaules Ekonomikas foruma laikā šīs dienas svarīgākie notikumi ir saistīti ar drošību un mēģinājumiem novērst konfliktus. Dienas vidū parakstīti statūti ASV prezidenta vadītajai Miera padomei, kuras sākotnējā misija tagad attiecināma ne tikai uz Gazas konflikta izbeigšanu, bet arī Krievijas agresijas pārtraukšanu. Ir izskanējusi arī Eiropas līderu kritika ASV.

Runājot par miera padomi, Tramps apgalvo, ka tai vēlētos pievienoties visi, tomēr no Eiropas valstīm piedalīties gatavas tikai dažas. To vidū Baltkrievija un Ungārija. Britu ārlietu ministre Iveta Kūpere izteikusies, ka Apvienotā Karaliste neparakstīs padomes hartu, jo satraucas par Krievijas vadoņa Vladimira Putina dalību šajā institūcijā. Ekspertu vērtējumā par padomes lomu ir izskanējusi kritika. Piemēram, Portsmutas Universitātes ASV politikas un starptautiskās drošības jautājumu pētnieks Dafids Taunlijs vērtē, ka no Miera padomes lielākie ieguvēji būtu nedemokrātiskās valstis.

Tramps mīkstina retoriku pret NATO sabiedrotajiem, taču savstarpējā neuzticība saglabājas.

Eksperte: Transatlantiskie strīdi kaitē Ukrainai; Krievijai tas ir izdevīgi un to var izmantot.

Eiropas līderi Briselē pulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

Rīgā šodien notiek NBS industriju diena – ikgadējs pasākums, kas veltīts jaunajām tehnoloģijām aizsardzības nozarē.

Šonedēļ svētki autosporta cienītājiem – pašu mājās ar Alūksnes ralliju sākas vietējā rallija čempionāta sezona, bet šodien Montekarlo apkaimē ar pirmajiem ātrumposmiem startē pasaules rallija čempionāts.

Pēc 20 gadu pārtraukuma Latvijā izdota jauna Sarkanā grāmata.

Jaunākajā epizodē aplūkojam divus vispasaules kino fenomenus – Džoša Safdija filmu “Mārtijs Lieliskais”, kas ar Timotiju Šalamē titullomā ieved galda tenisa un pēckara pasaules jaunajā kārtībā, un režisora Olivjē Laši tuksneša odiseju “Sirāts” – transam līdzīgu kino pieredzi, kas meistarīgi savij ģimenes un pasaules gala tēmas.

“Mārtijs Lieliskais” ir viens no pamanītākajiem darbiem aktuālās balvu sezonas kontekstā.

Savukārt nesen kā ar piecām Eiropas Kinoakadēmijas balvām apbalvotais tuksneša trilleris “Sirāts” ir franču izcelsmes spāņu režisora Laši lolojums. Filma tika pirmizrādīta Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā, saņemot žūrijas balvu, un tā ir kļuvusi par Eiropas kino fenomenu, kas satricina globālo auditoriju. Veidota kā ceļa filma, tā piedāvā divas dažādas ģimenes – viena ir nukleārā, otra ir apzinātā – eksistenciālu situāciju virknēs Marokas tuksnesī.

Globālo politisko rotāciju vērtējām kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Kārli Bukovski.

Kārlis Bukovskis: Pārbīdes notiek un arī turpināsies. Mēs 90. gados iegājām pasaulē, kurā faktiski Amerikas Savienotās Valstis bija vienīgā atlikusī lielvara. Tas, ko esam redzējuši pēdējo 35 gadu laikā, ir Ķīnas milzīgais izrāviens, faktiski Ķīna ir sevi izveidojusi un turpina nostiprināt kā vienu no globālajiem pasaules varas centriem. Krievija, ar visiem vardarbīgajiem un nejaukajiem līdzekļiem ieskaitot, mēģina noturēties pie statusa kā viens no pasaules varas poliem. 

Tad ir

jautājums par ceturto varas polu, par Eiropas Savienību, par Eiropu, ieskaitot Lielbritāniju. Vai nu Eiropa kļūst par ceturto varas polu, un visas spējas un visi rādītāji liecina, ka viņa tāda var kļūt. Vai arī Eiropa izzudīs tāda, kāda ir, un tad tā, arī no Latvijas viedokļa raugoties, būtu katastrofāla situācija. 

Vēl ir pāragri runāt un minēt tādu spēlētāju kā Indija vai kāds cits, kas potenciāli varētu nākt kā piektais varas pols. Par varas polu nedeklarē pats sevi, par varas polu tevi faktiski atzīst. Vienā brīdī tu tiec atzīts kā viens no nozīmīgajiem spēlētājiem.

Ir citi, kas saka, ka tā pasaule, kurā mēs būsim, būs tāpat bipolārā pasaule, tikai šajā gadījumā būs Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna. Es to tā līdz galam neredzu. Krievija par vasali nav vēlējusies būt, un Eiropai nav īsti pamata kļūt kādam par vasali. Arī Amerikas Savienoto Valstu pozīcija ir bijusi, ka Eiropai jābūt spējīgai stāvēt pašai uz savām kājām. Kas rezultātā noved pie situācijas, kurā mēs šobrīd esam.

Šī daudzpolārās pasaules veidošanās bija Eiropas koncepts 19. gadsimtā, varas balansa situācija, šobrīd veidojas pasaules koncepts. Jo tiešs militārs konflikts starp lielvarām, ņemot vērā gan kodolieročus, gan citu ieroču iznīcināšanas spējas un to, ko tas nodarītu ekonomikām un cilvēku situācijai, cik apokaliptisks šis scenārijs ir, acīmredzot tas būs iemesls, kāpēc tā nenotiks. Bet proxikari, kari, kas notiek citās pasaules valstīs, vietās un reģionos, tie turpināsies. Diemžēl tā parādība nekur nepazudīs un mazajām valstīm faktiski būs jāizvēlas, kurā pusē viņas ir, kuram no šiem poliem viņas pieslienas. 

Atliek cerēt, ka Eiropa ir pārāk liela, lai to kāds "aprītu" veselu. Izskan no Maskavas puses ambiciozi apgalvojumi, ka mēs tagad būsim tie, kas valdīs pār Ziemeļeirāziju. Tas nozīmē, arī pār Eiropu. Tas ir diezgan smieklīgi, jo pasaules vēsturē, manuprāt, nav gadījumu, kad skaitliski, ekonomiski, tehnoloģiski vājāka vara pakļauj sev uz ilgu laiku kādu daudzskaitlīgāku, ekonomiski spēcīgāku, tehnoloģiski spēcīgāku reģionu.

Kārlis Bukovskis: Kā es teicu, Eiropai ir visas potences un spējas, lai būtu viens no pasaules varas poliem. Eiropa ir bijusi partnere Amerikas Savienotajām Valstīm ilglaicīgi, un būtu jau vienkāršāk no Latvijas viedokļa, ja šis arī nemainītos, jo Latvijas stratēģiskais partneris politiski un militāri ir Amerikas Savienotās Valstis, ekonomiski primāri tā ir bijusi Vācija un Ziemeļvalstis, un Eiropas Savienība. Tāpēc mēs atrodamies tādā kā duālā situācijā. No otras, kā pasaule attīstīsies, kā politika veidosies, tad arī redzēsim, kurai no pusēm mēs būsim tuvāki un klātesošāki. Bet Eiropa un Eiropas Savienība, protams, ir visdabiskākais.

Kā atrast partneri un izveidot harmoniskas attiecības, ja pūrā ir trīs un vairāk bērnu? Vai tas vispār ir iespējams? Kādus šķēršļus sev liekam paši un kādi pieredzes stāsti iedvesmo?

Ģimenes studijā diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete un geštaltterapeite, attiecību konsultante Kristīne Kreile.

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.

2025. gada gada pavasarī Rīgas vadība svinīgi atklāja Skanstes parku ar celiņiem, apstādījumiem, atpūtas un bērnu rotaļu laukumiem. Taču jau rudenī pašvaldība laukumus slēdza, jo pārbaudes atklāja pamatīgu piesārņojumu.

Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Kāpēc tika tik vieglprātīgi pieiets šī projekta uzsākšanai un kāpēc tik ļoti steidzami to visu vajadzēja darīt? Man nav atbildes!”

Vietā, kur tagad atrodas Skanstes parks, vides eksperti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem atrada paaugstinātu naftas produktu un citu kaitīgu vielu koncentrāciju. Šo informāciju iekļāva speciālā atskaitē.

Ieva Rove, bioloģe, dabas eksperte: „Mēs atdevām atskaiti Rīgas domes tālaika Attīstības departamentam rokās.”

Taču dokuments „pazuda”. Pašvaldība jau ir iztērējusi vairākus miljonus par teritorijas attīrīšanu, taču būs jāmaksā vēl.

Raimonds Sļesarevs, Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vadītājs: „Piesārņojums izplatās un piesārņo arvien lielākas teritorijas.”

Kāpēc Rīgas ierēdņi ignorēja pētījumus par Skanstes piesārņojumu, kura savākšana tagad prasa arvien lielākus resursus? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

„Krūmu zvaigznājs” – tā sauc Talsu mākslinieku jaunāko izstādi, kas pirms nedēļas atklāta Jūrmalas muzejā, un tajā skatāmi 13 autoru darbi. Talsu mākslinieki jau vairāk nekā 40 gadus sevi dēvē par Talsu Krūmu mākslas grupu. Kopīgas izstādes, ceļojumi, mākslas akcijas, arī līdzīgi mākslas kritēji un humora izjūta ir tas, kas viņus vieno.

Talsu Krūmu mākslas grupas izstāde „Krūmu zvaigznājs” Jūrmalas muzejā būs skatāma līdz 1. martam.