latvijasradio.lsm.lv - RSS

Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:.

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Klasikā" tiekamies ar Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāju Intu Teterovski, lai plašāk runātu par 24. janvārī gaidāmo Kormūzikas balvu – vienīgo nozares apbalvojumu Latvijā, kas tiks pasniegta jau trešo reizi. 

Pretendentus šai balvai deviņās nominācijās visa 2025. gada garumā izvirzījusi valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas.

Šogad Kormūzikas balvai saņemti 107 pieteikumi, no kuriem 13 ir diriģenti.

Jau no 5. janvāra Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv norit Kormūzikas balvas publikas balsojums, ikvienam aicinot izvēlēties Gada diriģentu.

"Diriģenti ir kā mūsu kultūras un arī latviskuma mugurkauls – skriemelis pie skriemeļa, noturība un spēks. Viņi ik dienu rūpējas par līdzcilvēku un valstiskuma izaugsmi," uzsver Ints Teterovskis.

"Tāpēc esam priecīgi, ka sadarbībā ar LSM.lv varam noskaidrot publikas balsojumu tieši par 2025. gada diriģentu. Neatkarīgi no tā, cik daudz un cik lielus vai mazus korus vada nominācijai pieteiktie diriģenti, viņi ir savas kopienas centrālā ass – ar savu ikdienas darbu, aizrautību, enerģiju pulcējot lielus un mazus!"

Rinkēvičs un Siliņa respektē Mieriņas personisko nostāju par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Trampam.

Uzņēmumā "Vaiņodes bekons" ar vairāk nekā 22 000 cūku konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums

Izvēlēti 400 jaunieši, kurus vasarā varētu iesaukt valsts aizsardzības dienestā.

Aptauja: Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Rīgas dome lemj par pašvaldības 2026. gada budžetu.

Latvijas telpu futbola izlase Eiropas čempionāta debijas mačā tiekas ar Gruziju.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” respektē Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas no Zaļo un Zemnieku savienības personisko nostāju. Tā prezidents un premjere komentē Mieriņas parakstīto vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot pērnā gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tikmēr sabiedrībā un arī viedokļu aprindās tas ir raisījis daudz jautājumu un neizpratni. Lai arī sākumā Mieriņa skaidroja, ka esot tikai izmēģinājusi parakstu, vēlāk skaidroja, ka esot parakstījusies cerībā deeskalēt situāciju ap Grenlandi.

Donalds Tramps raksta vēstuli Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Ikgadējā ekonomikas forumā krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies ASV un to tradicionālo Eiropas partneru starpā.

Aktualitātes analizē politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Patrīcija Masaļska.

„Es vairs neizjūtu pienākumu domāt tikai par mieru.” Šie, domājams, ir šonedēļ pasaules medijos visvairāk citētie vārdi – frāze no Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa vēstules Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Vēstījums tapis, reaģējot uz premjera Stēres un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba kopīgo vēstuli, kurā šie ziemeļvalstu līderi aicina Baltā nama saimnieku kopā strādāt pašreizējās transatlantisko attiecību krīzes risinājumam. Krīzes, kuras iemesls ir paša Trampa mēģinājums anektēt Grenlandi, autonomu Dānijas karalistes teritoriju, kā viņš pats izteicies, „vieglā vai smagā ceļā”.

Trampa atbildes vēstules spilgtākais aspekts ir Grenlandes problēmas sasaistīšana ar viņam nepiešķirto Nobela miera prēmiju, ko prezidents pārmet Norvēģijas valdībai, kaut, kā zināms, prēmiju piešķir neatkarīga komiteja, kuras locekļus apstiprina Norvēģijas parlaments Stortings. Taču šādas nianses acīmredzami ir pārlieku maznozīmīgas pašreizējam Savienoto Valstu līderim, kurš radis domāt un operēt globāli robustos mērogos un egocentrētā perspektīvā.

Norvēģijas līderim adresētais teksts būtībā vēsta: tā kā es nedabūju Nobela prēmiju, tad tagad es drīkstu paņemt Grenlandi.

Kā zināms, Donalda gribēšanas nav radušas izpratni nedz Grenlandes sabiedrībā, nedz Dānijas valdībā, nedz Vašingtonas partneros šimpus okeānam. Taču kamēr Eiropa domā, kā un cik pa labam vajag ar amerikāņu ārpolitikas jaunajām īpatnībām, gribošais Donalds licis galdā savu iemīļoto argumentu – importa tarifus. Jau no 1. februāra ar 10% tarifu visām precēm tikšot sodīta Dānija un tās suverenitātes aktīvākie atbalstītāji – Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Nīderlande un Somija. Šīs valstis ne tikai aktīvi atbalsta Dāniju un Grenlandi diplomātiski un publiski, bet arī iesaistījušās militārās aktivitātēs, kurām jāapliecina šo NATO partneru spēja un gatavība nodrošināt arktisko salu pret ārējiem apdraudējumiem. Un ja šīs Eiropas valdības turpināšot spītēties, tad 1. jūnijā tās sagaidot 25% tarifs. Var piebilst, ka tarifu motīvs no Trampa mutes izskanējis arī citā sakarā.

Vēl viens Baltā nama saimnieka ekstravagants projekts ir t.s. „Miera padome”. Atsperoties no pagājušā gada novembrī Apvienoto Nāciju pieņemtās rezolūcijas par padomes izveidi Gazas joslas nākotnes risināšanai, Vašingtonā tapis projekts, kas vairāk atgādina elitāru klubu ar Donaldu Trampu kā ekskluzīvām pilnvarām apveltītu šī kluba prezidentu. Kad nu Francija prezidenta Emanuela Makrona personā atteikusies no „pagodinājuma”, kas, starp citu, nozīmētu arī sēšanos pie viena galda ar agresorvalsts diktatoru Putinu, Tramps piedraudējis ar 200% tarifu franču vīniem un šampanietim. Reaģējot uz to, Eiropā sākuši piesaukt Pretspiediena instrumentu, sauktu arī par „tirdzniecības bazuku” – mehānismu, kas paredz savienības kopīgu darbību gadījumā, ja pret kādu no dalībvalstīm tiek vērsts trešās puses ekonomisks spiediens.

Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Šveices kalnu kūrortā, kur šonedēļ pasaules politiskie un ekonomiskie līderi pulcējas uz ikgadējo ekonomikas forumu, krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies Savienoto Valstu un to tradicionālo Eiropas partneru starpā. Daži prognozē, ka tieši šeit kulminēšot prezidenta Trampa aizsāktā pretstāve Grenlandes piederības jautājumā. Ja tā, tad tas notiks tieši šodien, 21. janvārī, kad Davosā sagaidāma paša Baltā nama saimnieka ierašanās.

Savienoto Valstu finanšu sekretārs Skots Besents jau savdabīgi anonsējis sava šefa uznācienu, sarunā ar presi iesakot eiropiešiem beigt izpausties un pagaidīt, kas būs sakāms Baltā nama saimniekam. Viņš, kad ieradīšoties, tā sacīt, salikšot visu pa plauktiņiem.

Eiropieši un arī citi tomēr nav sekojuši šim „Amerikas onkuļu” ieteikumam. Tā vakar, uzstājoties forumā, Francijas prezidents Emanuels Makrons savā uzrunā paudis, ka Eiropai nevajadzētu kavēties izmantot tās rīcībā esošos instrumentus savu interešu aizsardzībai. Raksturojot pašreizējo laikmetu, Francijas līderis uzsvēra, ka konflikts pašreizējā pasaulē ir kļuvis normalizēts, padarot to nestabilu un nesabalansētu.

„Mēs dodam priekšroku savstarpējai cieņai, nevis iebiedēšanai, un mēs patiešām dodam priekšroku likuma varai, nevis brutalitātei,” sacīja Makrons, un, jādomā, nevienam nav šaubu, kam primāri adresēta viņa negāciju piesaukšana.

Eiropas Savienība, kā viņš uzsvēra, nedrīkst pieņemt stiprākā taisnības principu, kas ir ceļš uz mūsu pasaules daļas padarīšanu par ārējo spēku vasaļiem, un nedrīkst arī nostāties distancēta moralizētāja pozīcijā, kas ir ceļš uz nevarību un marginalizāciju.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā forumam pauda, ka starptautiskajā kārtībā ir notikušas pārmaiņas, kas „ir ne tikai seismiskas, bet arī paliekošas”.

„Mēs tagad dzīvojam pasaulē, ko nosaka rupja vara,” viņa teica. Eiropai šajos apstākļos jāvairo savs spēks un neatkarība, un tā arī esot gatava, kā izteicās prezidente, „rīkoties, ja nepieciešams, vienoti, ātri un apņēmīgi.”

Kā ļoti nozīmīga, pat programatiska tiek daudzviet atzīmēta Kanādas premjerministra Marka Kārnija uzruna. Arī viņš runāja par jaunu realitāti mūsdienu pasaulē, kam raksturīga lielvaru konkurence un līdzšinējās noteikumos balstītās kārtības izplēnēšana.

„Mēs esam pārrāvuma, ne pārejas posmā,” teica Kārnijs. Tagadējā pasaulē ekonomiski jaudīgākās valstis atļaujas izmantot ekonomisko integrāciju kā spiediena instrumentu, un salīdzinoši mazākas valstis, kā Kanāda, vairs nevar cerēt, ka ar paklausību lielvarām tās nopirks sev drošību. „Vidēji lielajām valstīm jārīkojas kopīgi, jo, ja mēs nebūsim pie galda, tad mēs esam ēdienkartē,” teica Kanādas līderis.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ģimenes studijā saruna par ekrānlaika kontroli, sākumā gribējās teikt - par bērnu ekrānlaika ierobežošanu, bet jārunā laikam par ekrānlaika kontroli ģimenē. Slimību profilakses kontroles centrs pagājušā gada nogalē ir izplatījis bukletu vecākiem, kurā ir vadlīnijas, kas adaptētas no Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, par samērīgu ekrānlaiku dažāda vecuma bērniem. Ko tās iesaka un kā dažāda vecuma bērnu vecākiem, izdodas to realizēt? 

Diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova, centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma un LSM.lv autore un trīs bērnu mamma, kas šobrīd dzīvo Kanādā, Līva Hamonda.

Pašvaldību un valsts funkcijas likumā ir sadalītas, tomēr nereti rodas situācijas, kad kādam šķiet, ka valsts pārāk maz vai pārāk daudz iejaucas vietvaru lietās. Cik liela pašnoteikšanās īsti ir pašvaldībām, vai šajā tiesību un pienākumu sadalē ir kas jāmaina – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Pirms pāris nedēļām viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars apturēja divu Latvijas pašvaldību - Bauskas un Preiļu novadu - teritoriālos plānojumus. Pašvaldībām nav tiesību aizliegt savā teritorijā būvēt saules un vēja parkus elektroenerģijas ražotnei, tā skaidroja ministrs, runājot par pieņemtajiem lēmumiem.

Tas ir pašvaldību pienākums un atbildība noteikt tās zonas, kur drīkst būvēt ražotnes, kur nē. Galu galā vietvaras pārstāvji iedzīvotāju intereses, un lēmumi tiek pieņemti, ņemot tās vērā. Tā savukārt skaidroja Pašvaldību savienība, aicinot premjerministri atcelt Raimonda Čudara rīkojumus.

Kam ir taisnība - pašvaldībām vai ministrijai? Un ko darīt, kad valsts vara, kas rūpējas par kopējo attīstību, nonāk pretrunā ar vietējo varu, kas pārstāv konkrētas teritorijas iedzīvotāju intereses? 

2026. gads Valkas novadā nesākās ar svētku salūtu, bet gan avāriju pilsētas ūdens apgādes sistēmā, kas jau tā caurajam pašvaldības budžetam rada vēl lielāku slogu. Pamatfunkciju nodrošināšanai Valkas novada pašvaldībai šogad trūkst ap pusmiljona eiro. Vietvara aizvien cer, ka palīdzīgu roku budžeta sastiķēšanā sniegs valsts, tāpēc iesniegšanai Finanšu ministrijā gatavo Finanšu optimizācijas plānu. Vietējā vara uzskata, ka valsts Valkas novadu teju vai soda par tā ģeogrāfisko atrašanos pie Igaunijas robežas, tikmēr domes opozīcija norāda uz gadiem pieļautām saimnieciskām kļūdām.

Kā Valkas novada pašvaldība plāno šogad izdzīvot, raidījumā Reģioni Krustpunktā skaidro Laura Jansone.

Ūdens apgāde iedzīvotājiem Valkā tagad jau atjaunota, taču vēl aizvadītās nedēļas sākumā uzrunātie valcēnieši atzina, ka gadu mijā piedzīvotās ūdens apgādes sistēmas avārijas dēļ izjuta neērtības. Žannas dzīvoklī ūdens spiediens straujāk samazinājās laikā, kad cilvēki pārradās mājās no darba.

Problēmas ūdens apgādē Valkā radās Vecgada vakarā. Pēc svētku brīvdienām noskaidrojās, ka galvenajā sūknētavā divi no trim ūdens sūkņiem ir neatgriezeniski bojāti. Aizvadītajā nedēļā to vietā uzstādīja jaunus sūkņus. Pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns notikušo avāriju ūdens apgādē dēvē par dižķibeli. Viņš stāsta, ka tās risināšana no pašvaldības jau tā plānā šī gada maciņa izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.

Tikmēr vietvaras galvenā maka turētāja jeb Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava uzsver, ka pašreizējā finanšu situācijā Valkas novadā šāds vērienīgs remonts rada krietnu robu tālākā šī gada budžeta plānošanā.

Valkas pilsētā un visā novadā par ūdens apgādi un kanalizāciju aizvien rūpējas pašvaldība un tās darbinieki, nevis kapitālsabiedrība, kā tas ierasts citās vietvarās. Līdzīga situācija Valkā bija arī ar siltumapgādi, taču tagad šī joma nodota komersantam, un Valkā un Valgā par siltumu gādā igauņu kompānija “Utilitas”. Izpilddirektors Valdis Šaicāns stāsta, ka pērnā gada nogalē igauņiem izsolē pārdota arī katlumāja.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Valkas novada vadībai pārmeta, ka tieši iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem, īpaši siltumu, rada galvenās problēmas izveidot pašvaldības budžetu. Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas neslēpj, ka parādi ir problēma un pašvaldībai ir jāmeklē jauns veids, kā ar tiem cīnīties.

Tomēr Krauklis aizvien uzsver, ka Valkas novada budžetu jau ilgstoši ietekmē fakts, ka daļa iedzīvotāju ir deklarējušies kaimiņpilsētā Valgā, bet Valkas novada pašvaldība līdz ar to nesaņem ienākumu nodokļa daļu par šiem cilvēkiem.

Pašvaldībā uzsver, ka šie cilvēki turpina saņemt dažādus pakalpojumus Valkā, viņu bērni šeit apmeklē skolas, bet vietvarai visa šī infrastruktūra ir jāuztur. Turklāt Valka jūtas aizmirsta salīdzinājumā ar austrumu pierobežu. Kamēr Latgales un Alūksnes pašvaldības saņem speciālu valsts atbalstu drošības stiprināšanai, Valka, kas arī ir pierobeža, paliek bešā, turpina Vents Armands Krauklis.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka valsts atbalsts Krievijas pierobežas pašvaldībām ir ļoti būtisks, tomēr sarunās ar valdību uzsvērts, ka šāds atbalsts ir nepieciešams arī Valkas novadam.