21. augustā Māras dīķa krastā norisināsies starpdisciplinārs kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”, kurā satiksies mūzika, performance, deja un zinātne.

Sarunā pasākuma producente Ieva Niedre stāsta par pirms vairākiem gadiem aizsāktās “Māras ezera balss” tradīcijas atgriešanos un ieceri šoreiz īpašu uzmanību pievērst ūdenim un tā nozīmei pilsētvidē. “Ūdens tuvums, kas Rīgas pilsētai ir tik unikāls, – mēs to izmantojam pārāk maz un nepietiekami,” uzsver Ieva Niedre. Šogad mākslas programma papildināta arī ar zinātnes dimensiju, sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un aicinot iepazīt Māras dīķa ekosistēmu.

Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs koncertperformance “Ko zina ūdens?”, ko veido dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Žistīne Eko un performanču māksliniece Beāte Poikāne. “Ūdens zina daudz ko, gandrīz visu,” saka Katrīna Paula Felsberga, atklājot performances filozofiski poētisko ieceri un domu par ūdeni, kas nepārtraukti cirkulē un glabā dažādu laiku pieredzi. Programmā skanēs gan Franča Šūberta, Bendžamina Britena un Pētera Plakida mūzika, gan īpaši šim notikumam radīts Annijas Annas Zariņas jaundarbs. Sarunā – arī par Ojāra Vācieša saikni ar Māras dīķi, mākslas un zinātnes sastapšanos un to, kā muzicēšanu ietekmē neierastā koncertvieta pie ūdens.

Pēc aptuveni trīs stundu ilgām debatēm Saeima konceptuāli atbalstījusi valsts iespējamu dalību nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā.

Likumprojekts ļautu valdībai pagarināt uzņēmumam izsniegtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu, valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā pārvērst “airBaltic” akcijās un vajadzības gadījumā ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro starpfinansējuma obligācijās. Likumprojekts atzīts par steidzamu, un jau šodien Saeima par to plāno lemt otrajā – galīgajā – lasījumā.

No CSDD nozagtie personas dati pagaidām vēl nekur nav parādījušies, un noziedznieki tos varētu sākt izmantot vēlāk. Kādi riski šobrīd draud iedzīvotājiem, un kādus praktiskus padomus sniedz nozares eksperti?

Valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā šodien konceptuāli atbalstījusi Saeima. Premjers debatēs atzīst: šī būs iespēja aviokompānijai tikt vaļā no parādu nastas un plāna "B" nav.

Vai mūsu labākajai futbola komandai "Riga" izdosies iekļūs Konferences līgas pamatturnīrā? Šovakar pirmā no divām izšķirošajām spēlēm.

Šonedēļ piedāvājam aplūkot dzīvi caur uzzīmētu vējlodziņu – recenzējam dzēlīgā britu komiķa Rikija Džervaisa animācijas seriālu “Ielu kaķi”, kas mij vulgārus jociņus ar humānu skatu, kā arī Latvijas animācijas režisora Edmunda Jansona filmu “Laimīgie”, kas pēc pirmizrādes prestižajā Ansī kinofestivālā ir nonākusi pie pašmāju skatītājiem. 

Omulīgais Gass, viņa pusmāsa Olīva, niknais Ilknis, pielaizītais Ruperts un viņa pretmets, noskremtušais Vēmeklis, ir kaķu banda, kas ikdienu pavada, apspriežot cilvēku dzīves dīvainības un ielu dzīves skarbos likumus. Kad grupa atrod mazu kaķenīti, sākas viņas māju meklējumu ceļš, kas atver rūdīto minku sirdis un ļauj sākt sarunu par sirnīguma saglabāšanu visniknākajās dzīves krācēs.

Brits Rikijs Džervaiss ir zināms ne vien kā populārs komiķis, bet arī kaismīgs dzīvnieku tiesību aktīvists un ateists. Likumsakarīgi, ka, sadarbojoties ar “Netflix”, kas producējis un izrāda viņa stāvizrāžu ierakstus un starp sentimentu un ironiju balansējošo seriālu “Dzīve pēc” (After Life, 2019–2022), tapis animācijas seriāls par kaķiem. Tiesa, ierasta tonalitāte un tēmu loks vien nenodrošina labu iznākumu – epizodē apspriežam pieaugušo animācijas seriālu jomā valdošās vēsmas un to, kāpēc dažkārt eksistenciāla satīra nenostrādā.

Sarunā diskutējam par filmas sižeta trasēm, ekokritikas tradīciju bērnu filmās un to, kāpēc dažas filmā veiktās izvēles liek par šo sākumskolas vecuma skatītājiem paredzēto darbu domāt arī postkoloniālo studiju kontekstā.

Valsts paredz priekšrocības studijās pēc valsts aizsardzības dienesta, proti, pilsoņi, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pēc dienesta beigām atvaļināti rezervē, valsts augstskolās un koledžās – klātienes un neklātienes studiju programmās – var studēt bez maksas. Kādi trūkumi laika gaitā šajā sistēmā atklājušies un vai plānotas kādas izmaiņas, diskutējam Ģimenes studijā.

Sarunā piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese, Valsts aizsardzības dienesta departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Dātavs, uzklausām arī Rīgas Stradiņa universitātes rektora Aigara Pētersona viedokli.

Krustpunktā VIP intervija: SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Viktoru Demidovu un Latvijas Televīzijas žurnālistu Matīsu Arnicānu.

Šoreiz raidījuma fokusā karavīru literatūra un jaunā tulkojumu sērija „Mūsu Eiropa", kurā iecerēts izdot 25 gadus vecā Ukrainas armijas veterāna, dzejnieka Artura Droņa dzeju.

Kultūras Rondo studijā par to izvaicājam tulkotāju un atdzejotāju Māru Poļakovu.