Tiekamies jūnija pirmajā svētdienā, bet saruna par notikumu, kas risināsies pēc mēneša - no 3. līdz 5. jūlijam. Tā būs Vīru diena Ogres estrādē, pulcējot kopā vīrus no trijām Baltijas valstīm sadraudzībā, Dieva slavēšanā, protams, arī aizlūgšanā. Šāda tikšanās Ogrē notiks pirmo reizi. Kāpēc šāds pasākums notiks tieši vīriem?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Ogres draudzes "Vārda spēks" mācītājs Agris Ginko kopā ar savu dzīvesbiedri Inetu, kā arī divi draudzes locekļi Kaspars Rācenājs un Edgars Plūme. 

Bailes ir vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām. Tās var mūs pasargāt no briesmām, motivēt rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus. Taču tās var arī ierobežot, kavēt attīstību un neļaut izmantot iespējas. Kur ir robeža starp veselīgām bailēm un bailēm, kas sāk vadīt mūsu dzīvi? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Vai tas ir normāli, ja no kaut kā ir ļoti bail? Vai tas ir normāli, ja bailes neaizkavē vai arī bailes ir tās, kas dzen uz priekšu? Raidījumā pievērsīsimies tematam, kas pazīstams ikvienam no mums, proti, bailēm. Tās var parādīties dažādās situācijās - pirms svarīga lēmuma, tās var būt attiecībās, pārmaiņu priekšā vai arī pat bez skaidri saprotama iemesla. Dažkārt bailes mūs tiešām pasargā, palīdzot izvairīties no riska, bet citkārt tās var kļūt par būtisku šķērsli, kas ierobežo mūsu izvēles un kavē dzīvot pilnvērtīgi. Kā saprast, no kurienes rodas mūsu bailes, un vai tās vienmēr ir saistītas ar reāliem draudiem vai arī spēj sevī noslēpt dziļākas neapzinātas procesu. Vai iespējams bailes izmantot kā virzītājspēku? 

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas režisors un producents Matīss Kaža un aktieris un režisors Matīss Budovskis.

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīstina sastādītāja, apgāda redaktore Inita Saulīte-Zandere.

Spēlē piedalās Anta Jumiķe, Roberts Veics, Armands Sametis un Aivars Volcītis.

Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu nosaukumu. Vai šīs pasakas radušās no mutvārdu stāstiem? Vai  Baziles fantāzijā? Un kā šie pasaku tēli, tipi un sižeti ceļojuši laikā un telpā?  Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē pasaku pētnieki.

"Pentameronā" piecās dienās sievietes ar dīvainiem vārdiem stāsta pasakas. "Pentameronam" ir mānīgs apakšvirsraksts, ka tie ir stāsti mazajiem. Barokālās asprātības, gan augstie, gan viszemākie valodas slāņi, reālas un izdomātas ģeogrāfiskas vietas, seksualitāte un incests – tas, protams, nemaz nav viss "Pentamerona" arsenāls.

"Pentameronu" no senneapoliešu un itāļu valodas tulkojusi Dāce Meiere, skrupulozais redaktors Arturs Hansons šoreiz mazliet arī lasa par blusu; bet pasaku pētnieks Guntis Pakalns, kurš rakstījis zinātniskos komentārus, ieskicē pasaku "biogrāfijas" un brīnumainos ceļus pasaulē.

Džambatisatas Baziles "Pentamerona" latviešu izdevuma smalko ietērpu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Starp citu – klausītājiem ar ļoti smalkām ausīm iesakām klausīties tikai Baziles augstās valodas slāņus (ja tas vien būtu iespējams). Smalki ļaudis var klejot šajos tekstos kopā ar Hērakleitu un Zaratustru, jo autors ir izglītots cilvēks un galminieks. Visiem pārējiem dota iespēja klejot pa visiem 17. gadsimta barokālajiem laika kavēkļa labirintiem.

Raidījumu atbalsta:

Ar Ralfu pļāpājam par lasīšanu un robotiem. Lasām Pītera Brauna romānu par robotu nākotni cilvēku pasaulē "Robots savā vaļā. Bēgšana" ("Zvaigzne ABC") un bērnu literatūras un kultūras žurnālu "Lasis".

Tukuma novada Vānes pagastā tiekamies ar amatierteātra dalībniecēm un stāstos par teātra spēlēšanu arī uzzinām, kāpēc senajā bada pankūku receptē ir tik bagātīgas sastāvdaļas. Vānes bibliotekāre Sandra Kosogova stāsta, kā mežloki tika izvēlēti par pagasta simbolu, bet Vānes luterāņu draudzes priekšniece Vanda Bērziņa rāda 1983. gadā rakstītu laika kapsulu, ko parakstījuši vairāki tā laika mākslas un kultūras nozares aktīvisti.