Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus.

Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis.

Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus.

Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis.

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu!

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu!

Pirms mesties pirmajā šīs sezonas peldē, ir vērts sev pajautāt: vai tiešām protu peldēt tik labi, kā domāju? Kādas ir būtiskākās prasmes atklātos ūdeņos un kā izvairīties no bīstamām situācijām? Par peldēšanas drošības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par drošību uz ūdens atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Rīgas domes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināsanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims.

Ierakstā viedoklis par pludmaļu tīrību. Kampaņas "Mana jūra" pārstāvis un Zilā karoga programmas koordinators Jānis Ulme vērtē, ka ar pludmaļu un peldvietu tīrību Latvijā pagaidām lepoties nevaram.

"Ūdens ir superīga lieta, jo vairāk vasarā, bet svarīgi ir iemācīties peldēt, jo peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme. Mēs iemācamies vienreiz dzīvē peldēt, uzturam šīs prasmes regulāri vasarā vai arī ziemā, aizejot uz peldbaseinu. Varbūt tas iepatīkas kā fizisko aktivitāšu veids. Tas ir ļoti saudzīgs ķermenim visās vecuma grupās," atzīst Zane Gemze. "Arī pēc traumām tieši peldes palīdz atjaunot kustību amplitūdas. Ūdens dara brīnumlietas. Ja neesam iemācījušies peldēt un ja 50 gados operē, piemēram, menisku un ārsts rekomendē iet peldēt, cilvēks nevar, jo nemāk peldēt. Tad jau iemācīties peldēt kļūst apgrūtinoši."

Viņa dalās pieredzē, ka pati nav peldējusi līdz līdz 27 gadu vecumam, bet šīs prasmes apgūšana izmainījusi viņas dzīvi. 

6. jūnijā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, Armēnijas Nacionālajā akadēmiskajā operas un baleta teātrī, notiks 22. "Eirovīzijas jauno mūziķu" konkurss, kurā Latviju pārstāvēs sitaminstrumentāliste Sonja Misiņa. Konkursa tiešraide būs skatāma 6. jūnijā plkst. 20.00 satura atskaņotājā REplay.lv, savukārt atliktā tiešraide plkst. 21.10 LTV1 un dzirdama Latvijas Radio 3 "Klasika". 

Šogad konkursā piedalīsies jaunie mūziķi no Armēnijas (flauta), Beļģijas (marimba), Kipras (klarnete), Čehijas (klavieres), Vācijas (vijole), Latvijas (sitaminstruments), Polijas (akordeons), Portugāles (vijole), Serbijas (vijole), Zviedrijas (klavieres) un Šveices (vijole).

Uz Erevānu jau devusies Sonja un viņas skolotājs Guntars Freibergs, kā arī Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle: "Latvijas atgriešanās klasiskajā Eirovīzijā pēc 24 gadu pārtraukuma ir nozīmīga gan kā izcils televīzijas notikums, gan iespēja mūsu jaunajai mūziķei uzstāties uz starptautiskas skatuves plašai auditorijai.

Piedaloties mēs rādām arī mūsu mūzikas kultūras augsto līmeni, spēju gan izcelties, gan iekļauties Eiropas klasiskās mūzikas tradīcijās. Un, protams, katram skatītājam tā ir iespēja dzirdēt jaunos klasiskās mūzikas talantus un sekot līdzi vienam no nozīmīgākajiem Eiropas klasiskās mūzikas notikumiem televīzijā." 

Telefonintervijā no Erevānas uzzinām par gaisotni un notikumiem Erevānā. Ieva atklāj, ka armēņi ļoti uzsver nacionālo identitāti, akcentējot sava pārstāvja dalību, taču arī citu valstu nacionālās nokrāsas būs manāmas skatuves noformējumā konkursa laikā, piemēram, Sonjas snieguma laikā fonā būs skatāma Vilhelma Purvīša glezna. Mēģinājumi ar orķestri sāksies tikai šovakar, taču Sonjas piecarpus oktāvu marimba atrodas koncertzālē un to nevar spēlēt viesnīcas numuriņā, kā, piemēram vijoli. Konkursā no 11 dalībniekiem vēl viens ir sitaminstrumentālists, taču, lai Sonja varētu atskaņot savu iecerēto skaņdarbu, konkursa rīkotāji speciāli šim notikumam iegādājās jaunu lielo piecoktāvu marimbu! 

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šis ir pirmais no četriem ierakstiem, un tas ir veltīts dziļviltojumiem.

Kas īsti ir dziļviltojumi? Tie ir ar mākslīgo intelektu izmainīti vai radīti attēli, video un audio materiāli, kas atdarina reālus cilvēkus. Ar mākslīgā intelekta rīkiem var izveidot arī pilnībā izdomātus tēlus un īstenot dažādas radošas idejas izklaides nolūkos. Tomēr aizvien biežāk jāsaskaras ar gadījumiem, kad ar mākslīgo intelektu radīts saturs tiek izmantots, lai nodotu politiskus vēstījumus. Šoreiz vairāk tieši par to – par reāliem gadījumiem Eiropā, kad tas darīts priekšvēlēšanu laikā.

Viens no pirmajiem plaši apspriestajiem gadījumiem notika pirms 2023. gada Polijas parlamenta vēlēšanām. Toreiz opozīcijā esošā partija „Pilsoniskā platforma” sociālo mediju vietnē „X” publicēja video, kurā tika izmantots Polijas premjera Mateuša Moravecka balss dziļviltojums.

Sagrozītā video veidotāju nolūks bija norādīt uz šķietamām pretrunām starp politisko sāncenšu publiski demonstrēto vienotību un iekšienē valdošajām nesaskaņām.

Pēc šīm vēlēšanām Polijā notika būtiskas politiskās pārmaiņas. Vispirms valdības veidošanu uzticēja Moraveckim, taču viņa izveidotā valdība parlamentā neguva atbalstu. Par premjeru apstiprināja Donaldu Tusku no „Pilsoniskās platformas” – tātad no partijas, kas bija izplatījusi video ar Moravecka balss dziļviltojumu. Lai gan nav iespējams noteikt, cik lielā mērā tas ietekmēja notikumus, šis tomēr bija viens no pirmajiem skaļajiem gadījumiem Eiropas politikā, kas izgaismoja mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātiskajiem procesiem.

Šopavasar Ungārijas parlamenta vēlēšanās Viktora Orbāna vadītā partija „Fidesz” spēra soli tālāk par balss atdarinājumiem. Tas gan nenesa cerētos rezultātus. Vēlēšanās uzvarēja partija „Tisza”, un par Ungārijas jauno premjeru kļuva Pēters Maģārs, lai gan tika ieguldīts daudz pūļu, lai tas tā nenotiktu.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada nozīmīgākā sanāksme, kurā dalībvalstu finanšu ministri lemj par investīciju plāniem. Tāpat šīs sanāksmes biznesa forums pulcē pasaules līmeņa investorus. Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisārs un Eiropas attīstības bankas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis šorīt Latvijas Radio teica, ka šī ir laba iespēja Latvijai piesaistīt investīcijas. Bet, piemēram, projektam „Rail Baltica” Dombrovskis naudu sola tikai nākamajā posmā.

Jau rīt, 6. jūnijā, Cēsu Pils parka estrādē notiks sieviešu un vīru koru svētki, kuros pulcēsies ap 2000 dziedātāju. Svētkos piedalīsies 77 sieviešu un 22 vīru kori, visi šādi kori, kuri darbojas Latvijā. Viņi izdziedās tieši šim sarīkojumam veidotu muzikālo programmu, kurā latviešu kormūzikas klasika satiksies ar mūsdienu komponistu darbiem. 

Sieviešu un vīru koru svētki notiek ik pa pieciem gadiem. Tie ir nozīmīgs solis ceļā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi 2028. gadā.

Pašlaik slimības pabalsts no 10. slimības dienas netiek piešķirts automātiski, bet personai tas jāpieprasa kā pakalpojums "Latvija.gov.lv" portālā. Latvijas Radio saņēmām klausītāja neizpratnes pilnu ziņu par šādu kārtību. Klausītājs uzskata, ka šis ir viens no birokrātijas piemēriem, kas būtu steidzami jārisina.

Kad un kā kārtību varētu mainīt, skaidrojam jaunākajā ierakstā sērijā „Jēgpilna birokrātija”.