latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vai ziņu ar speķi Ziemassvētkis ir ir kanoniska recepte? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, kad runājam par tradicionālām un mazāk zināmām gada nogales svētku ēdienu receptēm. Receptes piedāvā "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs.

Zirņiem jābūt svētku galdā!

"Pelēkos zirņus iepriekšējā dienā jāaplej ar karstu ūdeni, nedaudz piespiež citrona sulu vai pieliek sodu. Tad vāroties būs nedaudz mīkstāki. Mērcējamo ūdeni pirms vārīšanas noliet un uzliet citu," iesaka Ingmārs Ladigs.

Ja gribas pie zirņiem sacept speķi ar sīpoliem, vispirms taukos apcep sīpolus, tos noņem no pannas, tad liek gaļu cepties un saliek kopā. Tad būs kraukšķīgāki. Cepot kopā sīpolus ar gaļu, var vairāk sasust.

Garšai var pielikt melnos piparus un arī var ķimenes pielikt. Ar sāli jābūt uzmanīgam, to labāk pievienot beigās, lai nebūtu pārāk sāļi, jo žāvēai gaļai parasti ir jau pievienota sāls.

Neatņemams svētku ēdiens ir rasols.

Ina Poliščenko uzskata, ka tas ir svētku ēdiens, ko saprot katrs latvietis un parasti ceļ galdā. Tradicionāli gatavo ar desu, bet var gatavot ar liellopa gaļu vai vistu.

Klasiskās sastāvdaļas - marinēts gurķis, konservēti zaļie zirnīšu, vārīti kartupeļi, vārīta ola, arī vārīti burkāni. Var likt skābu krējumu un majonēzi, mazliet vieglākai versijai var likt grieķu jogurtu bez piedevām. Pievieno sinepes, mārrutkus.

Ina Poliščenko savam rasolam izvēlas vistas fileju vai cūkgaļu. To iemarinē iepriekš ar medu, sāli un pipariem, pagatavo kā cepeti, sagriež un iemaisa rasolā. Mazliet rotaļīgi un garšīgi.

Citu salātu versija jeb "restorāna rasols". Uz šķīvja izklāj salātlapas. Uz tām liek nelielus kartupelīšus, kas novārīti un apcepti. Nedaudz rozmarīns vai timiāns. Pa virsu vēl liek saule kaltētu tomātus vai mazos tomātiņus, sarkano sīpolu. "Dārgo" garšu piešķirs pievienotais cepetis vai rostbifs.

Var pievienot arī grauzdētus riekstus vai sēklās.

Ina Poliščenko  bilst, ka dažādi rieksti un sēklas ir tas, kas Ziemassvētku ēdienus ar viegliem paņēmieniem padara īpašus.

Ingmārs Ladigs papildina, ka arī granātābolu sēkliņas Ziemassvētku salātiem piešķir īpašu garšu.

Vēl pavāri stāsta, kā marinēt un krāsnī pagatavot pīli vai citu putnu.

Tāpat klausītāji vēlas zināt veģetāru un vegānu svētku ēdienu receptes. Ina P iesaka izmantot sojas granulas. Viņa arī piedāvā pildītas portaballo sēnes, kā arī ceptus baklažānus un cukīni. Protams, Ziemassvētkos dažādos veidos var gatavot ķirbi.

Банк Латвии уточнил прогнозы главных экономических показателей на 2025-2026 годы. Рост ВВП прогнозаруется на уровне плюс 1.7 процента. А, значит, произойдет рост связанных с ним уровня потребления, импорта, заработных плат. Правда, на другой чаше весов - увеличение инфляции: рост потребительских цен планируется на уровне до 3.2 процента. Подробности в сюжете Дмитрия Серостанова.

Переговоры о мире в Украине в ближайшее время не дадут позитивного резальтата, хотя рано или поздно стороны придут к какому-то соглашению. Скорее, это произойдет все-таки поздно - кровопролитная и изнуряющая война мождет продлиться еще несколько месяцев и даже лет. Так ссчитает парламентский секретарь Министерства внутренних дел Латвии, независимый депутат Сейма и военный аналитик Игорс Раевс.

Stāsta JVLMA profesore, Muzikoloģijas katedras Etnomuzikoloģijas klases vadītāja, Zinātniski pētnieciskā centra vadošā pētniece Anda Beitāne; pārraides producente – Maruta Rubeze

Ziemeļlatgalē, precīzāk, Medņevas, Viļakas, Rekovas, Upītes, Baltinavas un Briežuciema apkārtnē par kaladošanu sauc dziesmas, ko dzied ap Ziemassvētkiem. Tām raksturīgo refrēnvārdu "kalado", no kura atvasināts šis apzīmējums vietējā tautas terminoloģijā, dziedātājas nereti saista ar katoļu dievmaizītēm kaladām.

Tā, piemēram, šīs tradīcijas mantiniece un nesēja, dziedāšanas meistare un ilggadējā Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Natālija Smuška man savulaik stāstīja: "Ziemassvētku priekšvakarā taču ēd kaladas. Mums vienmēr tēvs atnesa. Māte uzsedz uz galda galdautiņu un virsū uzliek kaladas. Apēd kaladas, tad jau vakariņas ēd. Tad dziedam Dieva dziesmas, visādas, Ziemassvētku."

Uz jautājumu, ko parasti dara Ziemassvētkos, Natālija atbild: "Visu ko. "Čigānos" ejam uz klubu, čigankas zīlē un ko tik nedara!"

Viņa atceras, ka agrākos laikos gājušas "čigānos" arī "pa mājām": "Kādreiz staigājām, vai, kā staigājām!

Mēs bijām jaunas vēl, nebijām pie vīra gājušas. Vienos kaimiņos iegājām, a tur maizīti no cepļa velk. Tūlīt "čigāniem" pa gabalam atlauza. Cik tā maize garda bija! Sasēdušas pa grīdu, ēdām. Smējāmies: savās mājās nekad tā neēstu sausu maizi.

Gājām visur kur. Vienā vietā nelaida iekšā. Ko tagad darīsim? Dēļ kā šie nelaiž, ne tiem mazu bērnu, nekā. Aizspiedām durvis – lai guļ pa dienu, ja viņiem miegs nāk."

Medņevā "čigānos" gāja no 25. decembra līdz 6. janvārim – Triju kungu dienai. Natālija Smuška stāsta arī par to, ko "čigāni" vilka mugurā viņas bērnībā un jaunībā: "Kādas nu lupatas bija, ka tik interesantāk – visas mugurā savilktas. Un kažoki – toreiz bij’ aitādu kažoki. To jau uz kreiso pusi izgriež, par lāci sataisās, par dzērvi. Manam tēvam vienmēr patika taisīt "čigānus". Agrāk bija tādi lieli grozi, ar ko sienu nesa uz kūti govīm. A te kaimiņos bija viena tāda vecene. Viņa ielīda tajā grozā. Tāda sīka vecene bija, un apsēja to grozu apkārt ar deķi, ietaisīja rokturi, un lūk – šarmanka , proti, leijerkaste. A viņa – tur iekšā dzied."

Kaladošana sastopama arī Medņevas kaimiņpagastos. Taču medņevietes to dzied garākā versijā nekā citur. Natālija Smuška to skaidro šādi: "To var pārveidot īsāku un garāku. Tā garā kaladošana, lai ir ko klausīties. Es reiz dzirdēju – Baltinavas ansamblis dziedāja, kaut kas līdzīgs bija. Atbraukusi mājās, domāju, paga, paga, vajag saštukot."

Te vietā neliela atkāpe par dziesmu saštukošanu jeb pārmantošanu no kaimiņiem. Kā stāsta Natālija, "kur nobraucam, kaut vienu jaunu dziesmu vedam uz dvoru". Par dvoru Medņevā sauc māju un sētu. Uz manu piebildi, ka nevaru saprast, vai drīkstu visai pasaulei par to stāstīt, viņa atbild: "Bet tā ir. Es nezinu, ko tur sacīt.

Tautasdziesmu nevar noslēpt. Tautasdziesma jau iet no mutes mutē – kā sadzird, tā arī dzied."

Arī Briežuciema dziedātājas vārda "kalado" nozīmi saista ar katoļu dievmaizītēm kaladām. Broņislava Platniece stāsta, ka "tā bij pieņemts, tās kaladas. Kaladas Ziemassvētkos ēda un tagad ēd, un dziesmas dzied." Interesants ir Broņislavas stāstījums par pašām kaladām: "Mums, katoļu cilvēkiem, baznīcā deva. Svētības zīme bija. Tā arī tagad viņas ir. Nu, ar to tā kaladošana ir. Nu, svētība, maizīte tāda."

Taču vēl interesantāka šajā kontekstā ir Felicijas Loginas piebilde, ka kaladas jāēd un kaladošanu jādzied arī tāpēc, ka "zini, kādam lopiņam, kad grūti, vai kad viņš slimo", kas norāda uz saistību ar senākiem maģijas slāņiem.

Dziedātājas arī atgādina, ka kaladas jāglabā visu gadu – līdz nākamajiem Ziemassvētkiem.

Nu ko, priecīgus Ziemassvētkus!

Beitāne, Anda. 2018. Notes from Latvia. Multipart Music in the Field. European Voices: Audiovisuals 1. Vienna: Department for Folk Music Research and Ethnomusicology of the University of Music and Performing Arts Vienna / Riga: Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, 212, 2 CD, ISBN 978-9934-547-02-7.

Beitāne, Anda. 2009. "Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā". Rīga: LULFMI.

Beitāne, Anda. (sast.) 2008. "Medņevas dziedātājas". Rīga: LULFMI.

Vai tiešām vitamīnu plāksteri uzlabo pašsajūtu un palīdz pret uzmanības deficīta sindromu (UDHS)? Un kādi meli par Ukrainu atkal nonākuši Latvijā? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Annija Petrova.

Pārbaudot iepirkumu dokumentu atbilstību likuma prasībām, atbildīgās iestādēs tērē ievērojumus resursus. Tāpēc Centrālās finanšu līgumu aģentūras un Latvijas Universitātes pētnieku sadarbībā tapis prototips mākslīgā intelekta rīkam, kas varētu pārbaudīt vismaz daļu iepirkumu dokumentu. Prototips izstrādāts Valsts pētījumu programmas ietvaros, un izmaksāja 87 tūkstošus eiro.

Centrālā finanšu līgumu aģentūra uzrauga visus iepirkumus, ko Latvijā veic par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tas ir milzīgs darbs. Tāpēc piesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki, lai projektā „Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” noskaidrotu, kā var palīdzēt mūsdienu tehnoloģija.

Ja sarunās ASV būtu kāda konkrēta pozitīva virzība, tas uzreiz būtu oficiāli pateikts, tā uzskata militārais analītiķis, pie frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts Igors Rajevs.

Visa 2025. gada garumā notiekošās sarunas, pēc Rajeva domām, ir panākušas tikai vienu atziņu – visiem tagad skaidrs, ka šis jautājums nav atrisināms trīs dienu laikā un liela loma ir ukraiņu sabiedrības viedoklim.

--

ASV un Ukraina Maiami aizvadītās miera sarunas, kas ilga trīs dienas, raksturo pozitīvi, bet ne par kādiem izrāvieniem tajās neziņo. Ukrainas delegācija Maiami tikās arī ar Eiropas pārstāvjiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sarunas raksturoja kā konstruktīvas un teica, ka tās virzās uz priekšu straujā tempā. Tomēr brīdināja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai Krievija jutīs nepieciešamību patiešām izbeigt karu. Zelenska ieskatā, spiedienam pret Krieviju ir jāpieaug.

Floridā atrodas arī Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs kurš arī ticies ar ASV pārstāvjiem. ASV sūtnis Stīvens Vitkofs arī šo tikšanos raksturoja kā produktīvu un konstruktīvu.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Savās labākajās lomās viņa bija kā no mēnesgaismas radīta – šī ir viena no atziņām, kas izskan jaunajā Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā par izcilo aktrisi Antru Liedskalniņu. Filmas autori ir režisors Guntis Lēmanis un scenāriste Ilze Strenga, kuri izveidojuši daudzpusīgu stāstu gan par aktrises fenomenālo talantu, gan viņas personības pretrunām un viņas atstātajām pēdām teātra un kino mākslā.

Antrai Liedskalniņai šogad būtu apritējuši 95 gadi, mūžībā viņa aizgāja pirms 25 gadiem neilgi pirms savas 70. jubilejas. Filmas ”Antra Liedskalniņa. Kaislību varā” pirmizrāde Latvijas Televīzijā būs skatāma 23. decembrī. 

Dzeja Antras Liedskalniņas lasījumā, fragmenti no lomām un intervijām ar viņu filmā mijas ar viņas laikabiedru atmiņām. Tajās dalās viņas kolēģi – aktieri un režisori, viņas māsas meita, viņas ārste un citi.

Ir jau 25 gadi, kopš viņas nav mūsu vidū, un tā ir pietiekama distance, lai nu jau ar šodienas acīm atkal palūkotos uz viņas devumu – uzskata režisors Guntis Lēmanis.

Blanšas loma ”Ilgu tramvajā” Alfreda Jaunušana iestudējumā ir viens no filmas caurviju motīviem. Iestudējums uz skatuves bija veselus divpadsmit gadus, Blanšas tēls bija radniecīgs pašas Liedskalniņas emocionāli trauslajai iekšējai pasaulei, un katra izrāde no viņas prasīja visu garīgo un fizisko spēku ziedošanu.

Filma atklāj aktrises dzimtas stāstu, kas ir ļoti spilgts un vērienīgs, pēta viņas apbrīnojamo talantu, nevairās arī pieminēt viņas postošo atkarību no alkohola, taču filmas emocionālais centrs ir aktrises ilgas pēc mīlestības, pēc īstas mīlestības dzīvē, ne tikai uz skatuves, viņas divas laulības bija traģiskas un nepiepildītas.

Filmas kopējo intonāciju Guntis Lēmanis raksturo kā apcerīgi melanholisku, nedaudz smeldzīgu, bet kopumā gaišu.

No kolēģu vidus filmā par aktrisi atmiņās dalās režisori Edmunds Freibergs un Pēteris Krilovs, aktieri Uldis Dumpis, Lolita Cauka, Juris Hiršs, Juris Lisners, Lāsma Kugrēna un teātra zinātniece Rita Melnace.

Satiekamies ceturtajā adventes svētdienā, jo pavisam drīz klāt būs svētvakars un Rīgas Domā, tāpat kā daudzos citos Latvijas un arī visas pasaules dievnamos, atskanēs vēsts par Kristus dzimšanu. Tas ir laiks, kad mēs tomēr meklējam brīnumu, jo gribas, lai svētvakarā līdzās Ziemassvētku dziesmām un piparkūkām atmirdz vēl kaut kas. To varbūt varētu saukt par debesu pieskārienu, par kaut ko neparastu, neapjaustu. Vismaz bērnībā es vienmēr vēlu vakarā gaidīju šo brīnumu, kad pasaule jau pieklususi, bet Ziemassvētku rīts vēl ir tikai ceļā. Tajās dažās klusajās stundās pirms gulētiešanas vienmēr šķita, ka jānotiek kaut kam īpašam, jo tā taču ir īpaša nakts. 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps emeritus Jānis Vanags.