latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Ko par Viktorijas laika medicīnas atklājumiem stāsta Frankenšteins?

    Gotiskais šausmu romāns par ģeniālo zinātnieku Frankenšteinu un viņa radīto briesmoni gūst atzinību arī mūsdienās - vairāk nekā 200 gadu pēc tam, kad tolaik pusaudze Mērija Šellija to uzrakstīja. Romāns ir īsta pērle medicīnas vēstures cienītājiem, sākot ar centieniem ar elektrisko strāvu atdzīvināt mirušos, beidzot ar detalizētu izpratni par cilvēka anatomiju. Ko par Viktorijas laika medicīnas atklājumiem stāsta Frankenšteins un kāpēc tolaik tik aktīvi bija centieni atdzīvināt mirušos?

    Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete, filozofs Ainārs Kamoliņš un apvienības "Kino Kults" producents, kinoblogeris Sergejs Timoņins.

     

    43 min
  • Svētku laiks darba vietā: kā pamanīt personāla vēlmes un vajadzības

    Lai darbinieki justos labi darba vietā, ir vērts padomāt par svētkiem un to, kā cilvēki jūtas, tos sagaidot. Kā pamanīt personāla vēlmes un emocijas, sniedzot arī atbalstu, ja tas nepieciešams, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe un "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags.

    0 min
  • "Mēģināšu apskriet apkārt zemeslodei" I DAINIS SŪNA

    "Dod pieci!" stikla studijā viesojas skriešanas sporta amatieris ar bagātīgu pieredzi Dainis Sūna.

    “Šogad esmu pieveicis 1400 kilometrus, un manā vecumā tas ir ievērojami," stāsta Dainis. "Esmu dzimis tajā gadsimtā, kad cilvēki vairāk kustējās, mazāk spēlēja ģitāras un tupēja uz soliņiem, dzerot alu. Tukumā bija sporta skola, kas deva riteni, tas ļoti motivēja. Kad sāku rezultātus fiksēt, tad sākās sacenšānās pašam ar sevi, izmantojot jaunākās tehnoloģijas – sākumā datorā, tad Endomondo, un tad jau ar viedpulksteni. “

    Liels atbalsts sportošanā viņam esot sieva. "Viņa vienmēr brauc līdzi, pasniedz jaciņu pēc skrējiena, noglauda galvu, jo ne vienmēr tas ir viegli – noskriet trasi. [..] Bet mēs esam sava slinkuma vergi – mums to vajadzētu pārvarēt, kustēties un justies labi!”

    #DodPieci

    #DodPieci2025

    #DodIespējuKustēties

     

    0 min
  • Латвийские фермеры будут бороться с несправедливым финансированием ЕС - министр

    10 тысяч участников из 27 стран - самая масштабная акция протеста фермеров со всей Европы пройдет сегодня в Брюсселе. В рядах протестующих есть и посланцы из Латвии - представители Крестьянского Сейма. Они выступают против планов Еврокомиссии сократить и объединить аграрное финансирование, в результате чего латвийским фермерам грозит одно из самых низких финансирований в ЕС. Есть ли у крестьян шанс повлиять на решения политиков? Министр земледелия Латвии Арманд Краузе считает, что да. Свою позицию он выразил в интервью программе “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

    15 min
  • Vai zini, ka komponista Alfrēda Kalniņa dzīvē bijuši arī dīvaini un anekdotiski gadījumi?

    Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Radio bijušais ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš; pārraides producente – Rūta Paula   

    Būdams sava laika izcilākais latviešu koncertērģelnieks, viņš neatteicās sēsties pie ērģelēm arī tālās lauku baznīcās, kur, starp citu, ērģeļu stabulēs gaisu pumpēja nevis elektromotors, bet īpašs plēšu minējs.

    Tā nu Kalniņš atbrauc uz kādu lauku baznīciņu un pirms koncerta iet palūkot, vai un kā ar vietējo instrumentu varēs izspēlēt Baha Re mažora prelūdiju un fūgu. Pēc brītiņa vietējais pērminderis, piekusis no ērģeļu plēšu mīšanas, pienāk, ieskatās notīs un saka: "Ak tad profesora kungs mācās spēlēšanu ar diviem krustiņiem pie nošu atslēgas! Mana meita mājās uz klavierēm gan jau spēlē ar trīs krustiņiem." Pret tādu dzelzs loģiku arī Alfrēdam Kalniņam trūkst argumentu, un jālaiž vien plēšu minējs uz mājām pirms koncerta atpūtināt kājas...

    Var jautāt, kad īsti un kur komponēta Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta". Pēckara okupācijas gados Latvijā tika ieviests jēdziens  "pirmspadomju mūzika", lai apzīmētu to mūziku, kas tapusi pirms 1940. gada. Lai tādus skaņdarbus neuzskatītu par pēdējo šķiru un tomēr popularizētu, bija ieteicams tiem meklēt kaut kādus kaut netiešus sakarus ar tā saucamo padomju varu. Arī operu "Baņuta" un tās komponēšanu mēdza visādi tuvināt 1919. gada īsajam Pētera Stučkas Padomju Latvijas laikam. Patiesībā, kā liecina paša komponista un viņa laikabiedru atmiņas, "Baņuta" komponēta nevis 1919., bet Liepājā 1918. gadā no augusta līdz oktobrim, kad Kalniņš kopā ar Kārļa Ulmaņa Ministru kabinetu bija iesprostots Liepājā, aiz uzbrūkošās Sarkanās armijas frontes līnijas.

    Alfrēds Kalniņš atmiņās raksta: "Viss operas uzmetums veikts tikai Liepājas Peldparkā [t. i. Piejūras apstādījumos] rīta stundās, kamēr tur staigātāju tikpat kā nebija. Instrumentāciju veicu mājās, kas bija tuvu parkam."

    "Baņuta" un tās komponists ar ģimeni sasniedz Rīgu tikai 1919. gada oktobrī, kad Latvijas valdība ir aicinājusi darbam izglītības ministrijā, un šī atgriešanās Rīgā notiek visai dramatiskos apstākļos. "Baņutas" nošu partitūra kopā ar jau izrakstītām instrumentu partijām, tātad lieli nošu saiņi, kopā ar ģimeni un iedzīvi ceļo no Liepājas uz Rīgu tai pašā kuģī, ar kuru mazliet agrāk atgriezusies Kārļa Ulmaņa valdība.

    Šoreiz kuģeļa pietauvošanās krastā notiek tieši tajā naktī, kad izraisās Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Par kāpšanu krastā nav ko domāt, tā var notikt tikai  nākamajā naktī, granātām visapkārt sprāgstot, kad kuģim aizsardzības uzdevumā nekavējoties jādodas jūrā, un tik lielā steigā, ka "Baņutas" vienīgā eksemplāra nošu saiņi tiek atstāti kuģa rūmēs un aiziet jūriņā, nezināmā virzienā.

    Tikai pēc vairākām nedēļām operas "Baņuta" nošu saiņi laimīgi atgriežas krastā. Bet varēja neatgriezties.

    Gados pēc Otrā pasaules kara Latvijas Valsts izdevniecības nošu izdošanas redakciju vadīja kāds Krievijā līdz 1945. gadam dzīvojis latvietis, kurš Krievijā bija strādājis milicijā un citos iekšlietu orgānos. Atceros pats, studiju gados šai nošu redakcijā strādādams, šo mazrunīgo Visvaldi Danenbergu, mūzikā lielu neprašu. Reiz redakcijas nošu izdošanas darbs apspriests Komponistu savienībā, piedaloties arī Alfrēdam Kalniņam. Klātesošie atzīmējuši daudzās izdevumu iespiedkļūdas, izdošanas termiņu neievērošanu un citas parastās nekārtības.

    Beidzot, balto bārdu glaudīdams, piecēlies Alfrēds Kalniņš un, acīm zobgalīgi zibot, nopietni teicis: "Nesaprotu, kā var kaut kas nebūt kārtībā iestādē, šinī gadījumā mūzikas apgādā, ko pārrauga un vada milicis..."

    Tuvojoties 1949. gadam ar Staļina dzimšanas dienu, kompartijas amatpersonas par latviešu padevības zīmi bija iecerējušas mākslas darbinieku apsveikuma darbus. Bija ieplānots arī Staļinam veltīts klavierdarbu krājums, un Komponistu savienībai uzdots izdabūt šos veltījuma darbus no autoriem.

    Alfrēds Kalniņš mazā zīmītē, noraidot šādu uzaicinājumu, Komponistu savienības lietvedei rakstīja: "Pie šī gadījuma man Jums jāziņo, ka klavierdarbiņš no manis nav gaidāms, katrā ziņā ne tik drīz kā vajadzētu. Žēl."

    Šis beidzamais trīs burtu vārdiņš "žēl" bija ne mazāk smalki iesmaržots un ironisks kā Kalniņa jaunības gadu drauga Emiļa Melngaiļa aizbildināšanās līdzīgā gadījumā. Proti,

    kad Melngailim paskaidrots, ka varot jau Staļinam veltīt arī kaut ko vienkārši tautisku, kā piemēram viņa nesen komponētais dejiskais gabaliņš ar nosaukumu "Caunas solis", tad Melngaiļa atbilde bijusi ne mazāk, bet citādi iesmaržota: "Jā," viņš atcirtis, "bet šinī gadījumā man padomā būtu vienīgi "Seska solis"!".

    Tā nu redzam, ka mūsu mūzikas klasiķiem mēles bijušas visai labi trītas.                                                        

    7 min
  • Ģimenes ceļojumos uz Ukrainu | #135

    Šajā nedēļā "Drošinātājā" saruna ar Grandānu ģimeni, kas pazīstami kā "4 ceļo gardi". Tēvs Jānis un dēls Kārlis šovasar ar riteni mēroja 1600 kilometrus garo ceļu līdz Odesai, par spīti tam, ka Kārlis tobrīd bija vien 13 gadus vecs.

    Šis nebija pirmais Grandānu brauciens uz kara skarto valsti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku par to, kas licis iemīlēties Ukrainā un kādēļ viņi nebaidās doties uz Ukrainu, lai tādejādi izrādītu arī atbalstu šai valstij.

     

    Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

    • Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt rietumu drošības garantijas Ukrainai?
    • Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas?
    • Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam? 

      •  

      Epizodes gaita: 

      00:29 Ievads
      01:48 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
      2:52 Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt Rietumu drošības garantijas Ukrainai?
      10:46 Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas?
      12:22 Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam?
      15:45 EXPLAINER: Eiropas sešu punktu drošības plāns Ukrainai 
      18:23 ES vilcināšanās sankcionēt Rosatom kodolsektoru.
      20:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Grandānu ģimene un projekts “4 ceļo gardi”.
      23:12 Kā pirmais brauciens uz Ukrainu 2023. gadā Ļvivas pusē pamainīja ģimenes domāšanu un lika Ukrainu sajust kā otrās mājas.
      25:01 Lētā auto ekspedīcija līdz Melnajai jūrai un idejas dzimšana – atkārtot maršrutu ar velosipēdiem, sākotnēji domājot par Harkivu.
      27:38 Drošības un mērķa korekcijas – atteikšanās no Harkivas maršruta un velo brauciena sasaistīšana ar ziedojumu vākšanu Odesas skolas pazemes klasēm.
      28:28 Sabiedrības un uzņēmumu reakcija Latvijā – jautājumi “kāpēc jums to vajag”, nevēlēšanās atklāti nostāties Ukrainas pusē un bailes zaudēt klientus.
      30:00 Drošība ceļā un ģimenes filozofija – maršruta plānošana pa salīdzinoši drošākiem reģioniem, gaisa trauksmju ievērošana un pārliecība, ka jādzīvo ar domu “viss būs labi”.
      33:58 Kārļa skatījums – kā pusaudža vecumā iemīlēties Ukrainā, piedzīvot karu caur ceļojumiem un kā uz to reaģē draugi un skolotāji Latvijā.
      36:00 Ukraiņu viesmīlība un cilvēcība – omītes ar bulciņām, robežsargi un autovadītāji, kuri apstājas, lai palīdzētu diviem velobraucējiem no Latvijas.
      37:26 Simtiem kilometru pa vācu gūstekņu būvēto bruģi, lēto velosipēdu izturība un Ukrainas vidienes ikdienas realitāte.
      38:52 Mūsdienu Ukraina ļoti attīstīta – QR ēdienkartes, strauja objektu atjaunošana, radoša pilsētu atmosfēra un “atgriešanās bērnībā un cilvēcībā”.
      41:53 Veloceļojums kā abpusēja iedvesma – latviešu klātbūtne ukraiņiem kā signāls “jūs neesat vieni”, bet Grandānu ģimenei – emocijas un stāsti, kas maina dzīves skatījumu.
      45:41 Latvijas pēdas Ukrainā – nejaušas satikšanās ar cilvēkiem, kam ir saistība ar Latviju.
      50:09 Ziedojumu mērķis un rezultāts – 6000 eiro Odesas skolas pazemes klašu remontam un cerība, ka tajās bērni varēs droši mācīties gaisa trauksmju laikā.
      52:31 Projekts “Latvijas–Ukrainas skolu dvīņošana” – ideja par draudzīgām skolām, kopīgām tiešsaistes stundām, vēstulēm un ukraiņu bērnu ciemošanos Latvijā pēc kara.
      55:54 Aicinājums Latvijas skolām un klasēm pieteikties skolu dvīņošanas projektam.
      56:43 Sarunai pievienojas mamma Dita un meita Dārta – mammas stāsts par sākotnējo satraukumu, ārsta pārbaudēm un ģimenes WhatsApp čatu ar izsekošanas aplikāciju.
      58:45 Nākamie plāni un ģimenes raksturs.
      1:01:48 Kāpēc tieši Ukraina ir valsts, kurā Grandānu ģimene atgriežas atkal un atkal – radošums, cilvēcība un gaiša atmosfēra arī kara apstākļos.
      1:03:04 Dārtas prieks par jaunām vietām, nogurums no atkārtotiem maršrutiem un vēlme, lai katrā ceļojumā būtu kaut kas nebijis.
      1:04:39 Kāpēc pēc kara braukt uz Ukrainu – iedvesma, daba, kalni, virtuve un sajūta, ka latvietis tur jūtas gaidīts un saprasts.
      1:06:00 Aicinājums paspēt iepazīt Ukrainu pirms pilnīgas integrācijas ES – zemākas cenas un kvalitatīvi vietējie produkti, kas nākotnē var mainīties.
      1:07:01 Jaungada ceļojuma plāns.
      1:07:55 Aicinājums klausītājiem – sūtīt paciņas un ziedojumus ukraiņu bērniem un karavīriem, sazinoties ar Grandānu ģimeni sociālajos tīklos.
      1:09:18 Sarunas beigas.
      1:10:01 kur atrast “4 ceļo gardi” sociālajos tīklos.
      1: 10:55 Rakstiet mums [email protected]
      1:11:03 Šī gada pēdējā epizode, nākamā - 8. janvārī. 

       

      Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

      Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

      1 hr 14 min
    • Armands Krauze: EK nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina arī Latviju kā valsti

      Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.

      Tas esot atspoguļots arī mūsu valsts pozīcijā, kurā prasīts tiešmaksājumus izlīdzināt visām valstīm vienādā līmenī.

      Latvijas lauksaimnieki uzsver, ka gadiem nepamatoti un negodīgi ir saņēmuši viszemākos atbalsta maksājumus Eiropā, par spīti tam, ka prasības, kas jāievēro maksājumu saņemšanai, ir vienādas visās dalībvalstīs.

      Uzklausām Valteru Zelču, biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu.

      --

      Biedrība "Zemnieku saeima" šodien, 18. decembrī, piedalīsies vienā no pēdējos gados vērienīgākajām Eiropas lauksaimnieku protesta akcijām Briselē, kur kopā pulcēsies vairāk nekā 10000 dalībnieku no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

      Protesta akcijā lauksaimnieki iestāsies pret Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumu, aizstāvot spēcīgas, adekvātas un vienotas Kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu, taisnīgus tirdzniecības nosacījumus un birokrātijas mazināšanu.

       

      19 min
    • Juris Rubenis veltījis esejas cilvēkiem, kuri drosmīgi sekojuši savam dzīves aicinājumam

      Dziļuma atrašana ir galvenā atslēga, lai mēs varētu nodzīvot labu dzīvi – uzskata teologs Juris Rubenis. Savā jaunākajā grāmatā "Uguns pavedieni" viņš apkopojis esejas par desmit dažādu laikmetu cilvēkiem, kuri saklausījuši savu dzīves dziļāko aicinājumu un tam arī drosmīgi sekojuši. Viņu vidū ir gan 4. gadsimtā dzīvojošais Antonijs Lielais, gan 20. gadsimta cilvēki – franču filozofe Simona Veila, zviedru politiķis un mistiķis Dāgs Hammaršelds un citi.

      Visu grāmatas varoņu dzīvesstāsti bijuši nozīmīgi paša Jura Rubeņa iekšējai izaugsmei un viņš cer, ka tie varētu iedvesmot arī lasītājus.

      Grāmatā lasāmajās esejās Juris Rubenis iepazīstina ar desmit viņam nozīmīgiem cilvēkiem, kurus viņš izjūt kā daļu no savas dzīves, kaut arī šie cilvēki dzīvojuši ļoti dažādos laikos.

      Visi viņi bijuši arī citus aizdedzinoši cilvēki, ko simbolizē arī grāmatai dotais nosaukums ”Uguns pavedieni”, stāsta Juris Rubenis.

      Grāmatā ietverti ļoti dažādu laiku cilvēki, sākot no 4.-tā līdz 20.gadsimtam, tādējādi akcentējot, ka lieli cilvēki dzīvojuši visos laikos un tādus mēs varam sastapt arī šodien.

      Grāmata viņus neceļ uz pjedestāla un neidealizē, bet atklāj kā līdzīgus cilvēkus mums visiem ar trūkumiem un nepilnībām, taču īpaši viņi ir to, ka katrs savā veidā viņi gājuši jaunus un dažkārt radikālus ceļus, lai sekotu tieši savas dzīves aicinājumam.

      Grāmatā aprakstītās pieredzes lasītājam dod iespēju dziļāk saprast arī savas attiecības ar garīgā dziļuma dimensiju un lielajiem dzīves jautājumiem – atzīst grāmatas projekta vadītāja Meldra Āboliņa.

      Grāmatas varoņu vidū ir arī mūku tuksnesīgās dzīves pamatlicējs Antonijs Lielais , benediktiešu mūķene Hildegarde no Bingenas, franču filozofe un mistiķe Simona Veila, kristīgais domātājs, par pasaulīgo mūku dēvētais Tomass Mērtons un citas – kopumā desmit personības, kuras, kā saka Juris Rubenis cilvēces audumā ieaudušas uguns pavedienus.

      5 min