
Sign up to save your podcasts
Or


Gotiskais šausmu romāns par ģeniālo zinātnieku Frankenšteinu un viņa radīto briesmoni gūst atzinību arī mūsdienās - vairāk nekā 200 gadu pēc tam, kad tolaik pusaudze Mērija Šellija to uzrakstīja. Romāns ir īsta pērle medicīnas vēstures cienītājiem, sākot ar centieniem ar elektrisko strāvu atdzīvināt mirušos, beidzot ar detalizētu izpratni par cilvēka anatomiju. Ko par Viktorijas laika medicīnas atklājumiem stāsta Frankenšteins un kāpēc tolaik tik aktīvi bija centieni atdzīvināt mirušos?
Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete, filozofs Ainārs Kamoliņš un apvienības "Kino Kults" producents, kinoblogeris Sergejs Timoņins.
"Dod pieci!" stikla studijā viesojas Dairis Bertāns, Arnis Vecvagars un Mikus Zupiņš.
#DodPieci
#DodPieci2025
#DodIespējuKustēties
Lai darbinieki justos labi darba vietā, ir vērts padomāt par svētkiem un to, kā cilvēki jūtas, tos sagaidot. Kā pamanīt personāla vēlmes un emocijas, sniedzot arī atbalstu, ja tas nepieciešams, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe un "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags.
"Dod pieci!" stikla studijā viesojas skriešanas sporta amatieris ar bagātīgu pieredzi Dainis Sūna.
“Šogad esmu pieveicis 1400 kilometrus, un manā vecumā tas ir ievērojami," stāsta Dainis. "Esmu dzimis tajā gadsimtā, kad cilvēki vairāk kustējās, mazāk spēlēja ģitāras un tupēja uz soliņiem, dzerot alu. Tukumā bija sporta skola, kas deva riteni, tas ļoti motivēja. Kad sāku rezultātus fiksēt, tad sākās sacenšānās pašam ar sevi, izmantojot jaunākās tehnoloģijas – sākumā datorā, tad Endomondo, un tad jau ar viedpulksteni. “
Liels atbalsts sportošanā viņam esot sieva. "Viņa vienmēr brauc līdzi, pasniedz jaciņu pēc skrējiena, noglauda galvu, jo ne vienmēr tas ir viegli – noskriet trasi. [..] Bet mēs esam sava slinkuma vergi – mums to vajadzētu pārvarēt, kustēties un justies labi!”
#DodPieci
#DodPieci2025
#DodIespējuKustēties
10 тысяч участников из 27 стран - самая масштабная акция протеста фермеров со всей Европы пройдет сегодня в Брюсселе. В рядах протестующих есть и посланцы из Латвии - представители Крестьянского Сейма. Они выступают против планов Еврокомиссии сократить и объединить аграрное финансирование, в результате чего латвийским фермерам грозит одно из самых низких финансирований в ЕС. Есть ли у крестьян шанс повлиять на решения политиков? Министр земледелия Латвии Арманд Краузе считает, что да. Свою позицию он выразил в интервью программе “Домская площадь” на Латвийском радио 4.
Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Radio bijušais ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš; pārraides producente – Rūta Paula
Būdams sava laika izcilākais latviešu koncertērģelnieks, viņš neatteicās sēsties pie ērģelēm arī tālās lauku baznīcās, kur, starp citu, ērģeļu stabulēs gaisu pumpēja nevis elektromotors, bet īpašs plēšu minējs.
Tā nu Kalniņš atbrauc uz kādu lauku baznīciņu un pirms koncerta iet palūkot, vai un kā ar vietējo instrumentu varēs izspēlēt Baha Re mažora prelūdiju un fūgu. Pēc brītiņa vietējais pērminderis, piekusis no ērģeļu plēšu mīšanas, pienāk, ieskatās notīs un saka: "Ak tad profesora kungs mācās spēlēšanu ar diviem krustiņiem pie nošu atslēgas! Mana meita mājās uz klavierēm gan jau spēlē ar trīs krustiņiem." Pret tādu dzelzs loģiku arī Alfrēdam Kalniņam trūkst argumentu, un jālaiž vien plēšu minējs uz mājām pirms koncerta atpūtināt kājas...
Var jautāt, kad īsti un kur komponēta Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta". Pēckara okupācijas gados Latvijā tika ieviests jēdziens "pirmspadomju mūzika", lai apzīmētu to mūziku, kas tapusi pirms 1940. gada. Lai tādus skaņdarbus neuzskatītu par pēdējo šķiru un tomēr popularizētu, bija ieteicams tiem meklēt kaut kādus kaut netiešus sakarus ar tā saucamo padomju varu. Arī operu "Baņuta" un tās komponēšanu mēdza visādi tuvināt 1919. gada īsajam Pētera Stučkas Padomju Latvijas laikam. Patiesībā, kā liecina paša komponista un viņa laikabiedru atmiņas, "Baņuta" komponēta nevis 1919., bet Liepājā 1918. gadā no augusta līdz oktobrim, kad Kalniņš kopā ar Kārļa Ulmaņa Ministru kabinetu bija iesprostots Liepājā, aiz uzbrūkošās Sarkanās armijas frontes līnijas.
Alfrēds Kalniņš atmiņās raksta: "Viss operas uzmetums veikts tikai Liepājas Peldparkā [t. i. Piejūras apstādījumos] rīta stundās, kamēr tur staigātāju tikpat kā nebija. Instrumentāciju veicu mājās, kas bija tuvu parkam."
"Baņuta" un tās komponists ar ģimeni sasniedz Rīgu tikai 1919. gada oktobrī, kad Latvijas valdība ir aicinājusi darbam izglītības ministrijā, un šī atgriešanās Rīgā notiek visai dramatiskos apstākļos. "Baņutas" nošu partitūra kopā ar jau izrakstītām instrumentu partijām, tātad lieli nošu saiņi, kopā ar ģimeni un iedzīvi ceļo no Liepājas uz Rīgu tai pašā kuģī, ar kuru mazliet agrāk atgriezusies Kārļa Ulmaņa valdība.
Šoreiz kuģeļa pietauvošanās krastā notiek tieši tajā naktī, kad izraisās Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Par kāpšanu krastā nav ko domāt, tā var notikt tikai nākamajā naktī, granātām visapkārt sprāgstot, kad kuģim aizsardzības uzdevumā nekavējoties jādodas jūrā, un tik lielā steigā, ka "Baņutas" vienīgā eksemplāra nošu saiņi tiek atstāti kuģa rūmēs un aiziet jūriņā, nezināmā virzienā.
Tikai pēc vairākām nedēļām operas "Baņuta" nošu saiņi laimīgi atgriežas krastā. Bet varēja neatgriezties.
Gados pēc Otrā pasaules kara Latvijas Valsts izdevniecības nošu izdošanas redakciju vadīja kāds Krievijā līdz 1945. gadam dzīvojis latvietis, kurš Krievijā bija strādājis milicijā un citos iekšlietu orgānos. Atceros pats, studiju gados šai nošu redakcijā strādādams, šo mazrunīgo Visvaldi Danenbergu, mūzikā lielu neprašu. Reiz redakcijas nošu izdošanas darbs apspriests Komponistu savienībā, piedaloties arī Alfrēdam Kalniņam. Klātesošie atzīmējuši daudzās izdevumu iespiedkļūdas, izdošanas termiņu neievērošanu un citas parastās nekārtības.
Beidzot, balto bārdu glaudīdams, piecēlies Alfrēds Kalniņš un, acīm zobgalīgi zibot, nopietni teicis: "Nesaprotu, kā var kaut kas nebūt kārtībā iestādē, šinī gadījumā mūzikas apgādā, ko pārrauga un vada milicis..."
Tuvojoties 1949. gadam ar Staļina dzimšanas dienu, kompartijas amatpersonas par latviešu padevības zīmi bija iecerējušas mākslas darbinieku apsveikuma darbus. Bija ieplānots arī Staļinam veltīts klavierdarbu krājums, un Komponistu savienībai uzdots izdabūt šos veltījuma darbus no autoriem.
Alfrēds Kalniņš mazā zīmītē, noraidot šādu uzaicinājumu, Komponistu savienības lietvedei rakstīja: "Pie šī gadījuma man Jums jāziņo, ka klavierdarbiņš no manis nav gaidāms, katrā ziņā ne tik drīz kā vajadzētu. Žēl."
Šis beidzamais trīs burtu vārdiņš "žēl" bija ne mazāk smalki iesmaržots un ironisks kā Kalniņa jaunības gadu drauga Emiļa Melngaiļa aizbildināšanās līdzīgā gadījumā. Proti,
kad Melngailim paskaidrots, ka varot jau Staļinam veltīt arī kaut ko vienkārši tautisku, kā piemēram viņa nesen komponētais dejiskais gabaliņš ar nosaukumu "Caunas solis", tad Melngaiļa atbilde bijusi ne mazāk, bet citādi iesmaržota: "Jā," viņš atcirtis, "bet šinī gadījumā man padomā būtu vienīgi "Seska solis"!".
Tā nu redzam, ka mūsu mūzikas klasiķiem mēles bijušas visai labi trītas.
Šajā nedēļā "Drošinātājā" saruna ar Grandānu ģimeni, kas pazīstami kā "4 ceļo gardi". Tēvs Jānis un dēls Kārlis šovasar ar riteni mēroja 1600 kilometrus garo ceļu līdz Odesai, par spīti tam, ka Kārlis tobrīd bija vien 13 gadus vecs.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Epizodes gaita:
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.
Tas esot atspoguļots arī mūsu valsts pozīcijā, kurā prasīts tiešmaksājumus izlīdzināt visām valstīm vienādā līmenī.
Latvijas lauksaimnieki uzsver, ka gadiem nepamatoti un negodīgi ir saņēmuši viszemākos atbalsta maksājumus Eiropā, par spīti tam, ka prasības, kas jāievēro maksājumu saņemšanai, ir vienādas visās dalībvalstīs.
Uzklausām Valteru Zelču, biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu.
--
Protesta akcijā lauksaimnieki iestāsies pret Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumu, aizstāvot spēcīgas, adekvātas un vienotas Kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu, taisnīgus tirdzniecības nosacījumus un birokrātijas mazināšanu.
Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.
Dziļuma atrašana ir galvenā atslēga, lai mēs varētu nodzīvot labu dzīvi – uzskata teologs Juris Rubenis. Savā jaunākajā grāmatā "Uguns pavedieni" viņš apkopojis esejas par desmit dažādu laikmetu cilvēkiem, kuri saklausījuši savu dzīves dziļāko aicinājumu un tam arī drosmīgi sekojuši. Viņu vidū ir gan 4. gadsimtā dzīvojošais Antonijs Lielais, gan 20. gadsimta cilvēki – franču filozofe Simona Veila, zviedru politiķis un mistiķis Dāgs Hammaršelds un citi.
Visu grāmatas varoņu dzīvesstāsti bijuši nozīmīgi paša Jura Rubeņa iekšējai izaugsmei un viņš cer, ka tie varētu iedvesmot arī lasītājus.
Grāmatā lasāmajās esejās Juris Rubenis iepazīstina ar desmit viņam nozīmīgiem cilvēkiem, kurus viņš izjūt kā daļu no savas dzīves, kaut arī šie cilvēki dzīvojuši ļoti dažādos laikos.
Visi viņi bijuši arī citus aizdedzinoši cilvēki, ko simbolizē arī grāmatai dotais nosaukums ”Uguns pavedieni”, stāsta Juris Rubenis.
Grāmatā ietverti ļoti dažādu laiku cilvēki, sākot no 4.-tā līdz 20.gadsimtam, tādējādi akcentējot, ka lieli cilvēki dzīvojuši visos laikos un tādus mēs varam sastapt arī šodien.
Grāmata viņus neceļ uz pjedestāla un neidealizē, bet atklāj kā līdzīgus cilvēkus mums visiem ar trūkumiem un nepilnībām, taču īpaši viņi ir to, ka katrs savā veidā viņi gājuši jaunus un dažkārt radikālus ceļus, lai sekotu tieši savas dzīves aicinājumam.
Grāmatā aprakstītās pieredzes lasītājam dod iespēju dziļāk saprast arī savas attiecības ar garīgā dziļuma dimensiju un lielajiem dzīves jautājumiem – atzīst grāmatas projekta vadītāja Meldra Āboliņa.
Grāmatas varoņu vidū ir arī mūku tuksnesīgās dzīves pamatlicējs Antonijs Lielais , benediktiešu mūķene Hildegarde no Bingenas, franču filozofe un mistiķe Simona Veila, kristīgais domātājs, par pasaulīgo mūku dēvētais Tomass Mērtons un citas – kopumā desmit personības, kuras, kā saka Juris Rubenis cilvēces audumā ieaudušas uguns pavedienus.