latvijasradio.lsm.lv - RSS

Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.

Tas esot atspoguļots arī mūsu valsts pozīcijā, kurā prasīts tiešmaksājumus izlīdzināt visām valstīm vienādā līmenī.

Latvijas lauksaimnieki uzsver, ka gadiem nepamatoti un negodīgi ir saņēmuši viszemākos atbalsta maksājumus Eiropā, par spīti tam, ka prasības, kas jāievēro maksājumu saņemšanai, ir vienādas visās dalībvalstīs.

Uzklausām Valteru Zelču, biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu.

--

Protesta akcijā lauksaimnieki iestāsies pret Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumu, aizstāvot spēcīgas, adekvātas un vienotas Kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu, taisnīgus tirdzniecības nosacījumus un birokrātijas mazināšanu.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Dziļuma atrašana ir galvenā atslēga, lai mēs varētu nodzīvot labu dzīvi – uzskata teologs Juris Rubenis. Savā jaunākajā grāmatā "Uguns pavedieni" viņš apkopojis esejas par desmit dažādu laikmetu cilvēkiem, kuri saklausījuši savu dzīves dziļāko aicinājumu un tam arī drosmīgi sekojuši. Viņu vidū ir gan 4. gadsimtā dzīvojošais Antonijs Lielais, gan 20. gadsimta cilvēki – franču filozofe Simona Veila, zviedru politiķis un mistiķis Dāgs Hammaršelds un citi.

Visu grāmatas varoņu dzīvesstāsti bijuši nozīmīgi paša Jura Rubeņa iekšējai izaugsmei un viņš cer, ka tie varētu iedvesmot arī lasītājus.

Grāmatā lasāmajās esejās Juris Rubenis iepazīstina ar desmit viņam nozīmīgiem cilvēkiem, kurus viņš izjūt kā daļu no savas dzīves, kaut arī šie cilvēki dzīvojuši ļoti dažādos laikos.

Visi viņi bijuši arī citus aizdedzinoši cilvēki, ko simbolizē arī grāmatai dotais nosaukums ”Uguns pavedieni”, stāsta Juris Rubenis.

Grāmatā ietverti ļoti dažādu laiku cilvēki, sākot no 4.-tā līdz 20.gadsimtam, tādējādi akcentējot, ka lieli cilvēki dzīvojuši visos laikos un tādus mēs varam sastapt arī šodien.

Grāmata viņus neceļ uz pjedestāla un neidealizē, bet atklāj kā līdzīgus cilvēkus mums visiem ar trūkumiem un nepilnībām, taču īpaši viņi ir to, ka katrs savā veidā viņi gājuši jaunus un dažkārt radikālus ceļus, lai sekotu tieši savas dzīves aicinājumam.

Grāmatā aprakstītās pieredzes lasītājam dod iespēju dziļāk saprast arī savas attiecības ar garīgā dziļuma dimensiju un lielajiem dzīves jautājumiem – atzīst grāmatas projekta vadītāja Meldra Āboliņa.

Grāmatas varoņu vidū ir arī mūku tuksnesīgās dzīves pamatlicējs Antonijs Lielais , benediktiešu mūķene Hildegarde no Bingenas, franču filozofe un mistiķe Simona Veila, kristīgais domātājs, par pasaulīgo mūku dēvētais Tomass Mērtons un citas – kopumā desmit personības, kuras, kā saka Juris Rubenis cilvēces audumā ieaudušas uguns pavedienus.

"Dod pieci!" stikla studijā viesojas Karla Krugļikova ar mammu Intu un asistenti Beāti.

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties

У снежаньскай перадачы адзначым наступныя тэмы: беларуская тэкстыльная традыцыя ў Спісе нематэрыяльнай культурнай спадчыны UNESCO, юбілейныя канцэрты танцавальнага ансамбля “Лянок” і беларускага таварыства “Спатканне”, падрыхтоўка да юбілею аб’яднання мастакоў “Маю гонар”, дасягненні і страты адыходзячага года, а таксама ўспаміны і сум па беларускай перадачы “Світанак”. Апошні выпуск адыходзіць у гісторыю разам з ЛР-4, якое з новага года палітычным рашэннем перастае існаваць.

“Ваше время и ваше пространство” – гэтыя словы шмат год былі дэвізам рускамоўнага Латвійскага радыё-4/ Домская плошча. На яго хвалях беларусы Латвіі знаходзілі свой час і сваю прастору, у рамках грамадскай замовы, праз перадачу на роднай беларускай мове. Нагадаю, беларусы - карэнная нацыянальна-культурная меншасць Латвійскай Рэспублікі, яе аўтахтоннае (мясцовае) насельніцтва.

Напачатку снежня ў далёкай Індыі Міжурадавы камітэт па ахове нематэрыяльнай культурнай спадчыны афіцыйна ўключыў Неглюбскую тэкстыльную традыцыю Веткаўскага раёна Гомельскай вобласці ў Спіс нематэрыяльнай культурнай спадчыны UNESCO. Традыцыя стварэння ручнікоў, адзення і прадметаў інтэр'еру з выкарыстаннем унікальных тэхнік ткацтва і вышыўкі сфарміравалася ў XVII стагоддзі. Гэта ўжо сёмы беларускі элемент у спісе UNESCO. 

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="422880" layoutid="0" layout="" static=""}

11-га студзеня Аб’яднанне беларускіх мастакоў Балтыі “Маю гонар” адзначыць своё 35-годдзе юбілейнай выставай у музеі “Дом Менцендорфа” у Рызе. Мастакі актыўна працуюць і выстаўляюцца, як індывідуальна, так і ў агульных экспазіцыях. Пра творчыя падзеі каляндарнага года распавядае старшыня аб’яднання Васіль Малышчыц.

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="422881" layoutid="0" layout="" static=""}

29 лістапада ў Даўгаўпілсе адбыўся святочны юбілейны канцэрт танцавальнага ансамбля “Лянок”. Аматарскі творчы калектыў святкаваў 25-годдзе. Падрабязнасці – у метадыста Цэнтра беларускай культуры Дома адзінства Марыі Памецька.

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="422882" layoutid="0" layout="" static=""}

Екабпілскае беларускае таварыства “Спатканне” адзначыла сваё 15-годдзе святочным канцэртам у коле сяброў. Расказвае старшыня Іна Янсанэ.

{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="422883" layoutid="0" layout="" static=""}

Напрыканцы адыходзячага года прынята падводзіць вынікі. Значныя дасягненні і сумныя страты года – у праграме “Світанак”.

Для беларусаў Латвіі радыёперадача “Світанак” несла важную місію. Сваімі думкамі і разважаннямі дзеляцца старшыня Латвійскага таварыства беларускай культуры “Вытокі” Таіса Бачкарова і настаўніца беларускай мовы і літаратуры, член праўлення Латвійскага таварыства беларускай культуры “Сьвітанак” Ганна Іванэ.

15. decembrī Emīla Dārziņa koncertzālē notika atvēršanas svētki grāmatai, kas veltīta Rīgas Doma kora skolas 30 darbības gadiem. 

Grāmatas sastādītāja un kuratore Ilze Jākobsone apkopojusi vēsturiskos dokumentus, preses izdevumus, fotogrāfijas, atspoguļojot skolas sarežģītos dibināšanas apstākļus, attīstību un izaugsmi. 

“Tikai cerību un grūtību pilnajā Latvijas atdzimšanā varēja notikt mūsu skolas dzimšana. Atjaunotās Latvijas laikā sākās arī Rīgas Doma kora skolas laiks. Iecere bija veidot jaunu skolu ar citādu, pavisam atšķirīgu redzējumu, kā audzēkņus ievadīt mūzikas pasaulē, kā veidot attiecības, kas balstītos patiesā cieņā un sadraudzībā, kā panākt uzticēšanos, atrast īsto veidu, kā “piespiest mīlēt Raini”, zināšanas un mūziku. Taču piespiešana te nederēja, bet vadība ar stingru roku maigā pacietības un mīlestības samta cimdā,” tā grāmatas ievadā par skolas aizsākumiem stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece Iveta Šimkus.

Par grāmatas tapšanas komandu un to, ko nozīmē pārbagātu 30 gadu vēsturi ietvert vienā grāmatā, par Rīgas Doma kora skolas vērtībām, kur nozīmīga loma - ne tikai audzēkņiem, bet arī viņu ģimenēm, par grāmatas nozīmi kopējā Latvijas vēstures kontekstā,

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

Венецианская комиссия признает право Латвии выйти из Стамбульской конвенции, но рекомендует этого не делать.

Полиция изучает выявленные Госконтролем факты о 400-часовой нагрузке врачей.

Еврокомиссия отказалась от мысли запретить уже с 2035 года авто с двигателями внутреннего сгорания.

Рельсы на восточной границе Латвии - угроза или возможность?

Появилась возможность заполнить согласованное заявление в WhatsApp.

"Рождественский экспресс" повезет подарки детям в Украину.

Обо всем этом поговорим в программе Латвийского радио 4 «Подробности» после новостей в 17.00.

"Ir jāņem vērā katra cilvēka ratiņkrēslā specifika, bet tas ko es nedrīkstu – nedrīkstu žēlot. Ja es sākšu žēlot, tad Tomasam kļūs pašam sevis žēl. Kortā mēs neesam draugi, draudzība jānoliek malā un ir jāstrādā,” atzīst ratiņtenisa trenere Terēza Stenclava.

Tomass Jēkabsons ir 19 gadus vecs puisis, kurš ar prieku studē bioloģiju Latvijas Universitātē un aktīvi sporto - viņš ir ratiņtenisists un ir apņēmības pilns kādreiz piepildīt sapni piedalīties paraolimpiskajās spēlēs.

“Sports man ļāva būt disciplinētam, pieņemt savas izvēles, spēlējot tenisu jāizdomā taktika,” atzīst Tomass Jēkabsons.

Līdz parasporta virsotnēm vēl jāmēro sarežģīts ceļš, bet nav jau tā, ka Tomass arī līdz šim būtu gājis vieglāko, – spina bifida diagnoze un dzīve ar kustību traucējumiem nozīmē daudz sarežģījumu, taču grūtības nav salauzušas viņa dzīvessparu. 

Tomass citiem vēl atrast to, kas dod prieku kustēties, jo tas, kas patīk un aizrauj palīdz arī sasniegt mērķus. Bet Terēza neslēpj, ka arī viņai mēdz būt grūti saņemties pastaigai. 

"Bet kad to izdaru, ir tik laba sajūta. Jāpamēģina vismaz vienreiz, un iespējams, būs arī otrā,” vērtē Terēza Stenclava.