latvijasradio.lsm.lv - RSS

Ощутимая прибыль, рост выручки, увеличение пассажиропотока - по итогам девяти месяцев airBaltic показал неплохие результаты работы. С другой стороны - снижение кредитного рейтинга и до сих пор неясные перспективы выхода на биржу… О сегодняшнем дне и планах национального авиаперевозчика на новый год глава совета airBaltic Андрей Мартынов рассказал в передаче “Домская площадь”.

Labu festivālu var salīdzināt ar brīvnirēju, kura jēga ir kustībā, meklējumos un izzināšanā – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla „Homo Novus” trīsdesmitgadei veltītā grāmatā raksta kuratore Gundega Laiviņa.

Grāmata, kurā savas atmiņas un liecības par šo Latvijas teātra ainavas brīvnirēju, kas bieži vien gājis laikam pa priekšu un urdījis paplašināt teātra domu un valodu, raidījuma centrā. Kultūras rondo studijā izvaicājam grāmatas sastādītāju Gundegu Laiviņu. 

Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” 30 gadu jubilejas izdevums “Homo Novus grāmata / The Book of Homo Novus” ir bilingvāls izdevums, kurā festivāla mākslinieki, veidotāji un dalībnieki  dalījušies ar atmiņām un liecībām par festivālu “Homo Novus”.

Šī grāmata nav atmiņu klade, kas aicina priecāties par padarīto. Tās mērķis ir, balstoties 30 gadu pieredzē, samērot padarīto ar nākotnes tendencēm. “Homo Novus grāmatai” piemīt unikāla starpdisciplināra un starptautiska daba, kas ļauj Latvijai un latviešu valodai iekļauties plašākā sarunā par laikmetīgo teātri un festivālu kultūru. Līdzās citām tēmām grāmata aplūko festivāla kā formāta lomu jaunas teātra valodas, telpas un skatītāja attīstībā un ar teātra producēšanu saistītus ētiskas dabas jautājumus. Tās ir jomas, kurām Latvijas kultūrtelpā līdz šim veltīta salīdzinoši neliela uzmanība.

Grāmata apkopo tās tendences, domāšanas un radīšanas paradigmas, kas dažādu iemeslu dēļ nav radušas vietu jauno laiku Latvijas teātra vēsturei veltītos izdevumos, kuru struktūru un akcentus nosaka pie mums dominējošā repertuārteātra sistēma.

“Dod pieci!” stikla studijā viesojas Tiesībsardze Karīna Palkova.

“Mums jāatsakās no stereotipiem un šķirošanas pēc veselības, izskata vai spējām,” uzsver Karīna Palkova, norādot, ka ikvienam ir tiesības uz cieņpilnu dzīvi un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā, neatkarīgi no veselības stāvokļa vai funkcionāliem traucējumiem. 

Tiesībsardzes novēlējums jaunajam gadam: “Lai top jauni, pieejami sporta laukumi bērniem un jauniešiem arī ar kustību traucējumiem." Bet, ja rodas nepieciešamība risināt piekļūstamības jautājumus, viņa aicina vērsties Tiesībsarga birojā, sūtot e-pastu uz [email protected].

"Atbildu es personīgi. Tas nav čatbots,” norāda Palkova.

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties

Ar ko visvairāk aizraujas vidējais aktīvais latvietis? Vai tā ir skriešana, komandu sporta spēles vai kas eksotiskāks? Jauns pētījums atklāj interesantus faktus par sporta nozīmi un lomu Latvijas sabiedrībā, kā arī to, ar kādiem sporta veidiem nodarbojas iedzīvotāji brīvajā laikā un cik salāgotas ir šīs slodzes.

Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Plakane un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes lektore Zane Šmite.

"Nemaz tik slikti nav. Mūsu vēsturiskās tradīcijas sauc mūs iet dabā - mums patīk sēņot, mums patīk makšķerēt. Mums patīk Līgo svētki un citādas lietas dabā, mēs tomēr neesam tupētāji istabā. Ja tādas plānveida aktivitātes, nav tik slikti, bet varētu būt labāk," tā par Latvijas iedzīvotāju kustību un sportošanas ieradumiem min Līga Plakane.

"Dati rāda, ka varētu būt labāk. Ir, kas sasniedz visas rekomendācijas, bet būtiski ir, lai tie, kas ir aktīvi, nekļūst mazaktīvāki, kā arī kopumā visi kļūtu aktīvāki," piebilst Zane Šmite.

Tie, kas ir fiziski aktīvi, bijuši arī atsaucīgi piedalīties aptaujā un pētījumā.

"Pirmais bija noskaidrot, cik cilvēki ir aktīvi, turklāt būtu jāskatās ne tikai sportiskās aktivitātes ārā vai telpās, bet arī sēdēšanas paradumi jāņem vērā. Lai aktivitāte nebūtu pārspīlēti ofensīva, bet lai kustība caurvītu visu dienu, gan darba dienas, gan brīvdienas," vērtē Līga Plakane.

"Skriešana dominēja kā populārākais aktivitātes veids gan dāmām, gan kungiem, otrs bija spēka treniņi, pie kam spēka treniņi bija populārāki dāmām nevis kungiem. Trešā abām dzimumu grupām bija riteņbraukšana, tad sekoja krosfits. Iekļāvās arī garas pastaigas. Tas mūs priecēja, jo tā ir pamatvielmaiņu uzturoša aktivitāte, turpina Līga Plakane.

"Galvenā atziņa - tautas sportists ir dažāds un sportot var jebkurš," norāda Zane Šmite.

--

Bet par sev svarīgu grāmatu stāsta humanitāro zinātņu pētniece Sanita Reinsone. 

Viņa izvēlējusies stāstīt par grāmatu "Ādama stāsts". Pētniece to iepazinusi vēl pirms šis stāsts tika izdots grāmatā. Tā ir ar roku rakstīta 19. gadsimta latviešu zemnieka Ādama Purmaļa autobiogrāfija.

Darbinieka skatījums uz pārkāpumu vienmēr atšķirsies no darba devēja vērtējuma. Kādiem argumentiem jābūt darba devēja rīcībā, lai piemērotu sodu un darbinieks to neapstrīdētu? Raidījumā Kā labāk dzīvot aplūkojam darba tiesību jautājumus. Skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā.

"Atlaišana ir normāls darba attiecību cikls, kas nekad nebeidzas, vērtē Kaspars Rācenājs. "Ir darbinieki, kurus pieņem, ja nespēj veikt darba pienākumus, nākas atvadīties. Ir arī organizatoriskās izmaiņas, kas attīstoties ekonomikai, uzliek darba devējam pienākumu veikt darbinieku samazināšanu."

Rācenājs arī norāda, disciplinārsods pats par sevi darba attiecību ietvarā neizbeidz darba tiesiskās attiecības. Tas ir preventīvi iekšējs sodošs mehānisms, lai norādītu darbiniekam, ka viņa darba disciplīna nav bijusi atbilstoša. Viens mērķis - lai darbinieks turpmāk labotos, otrs - sodīt darbinieku, trešais - ja nepieciešams nākotnē, ka ar šo darbinieku jābeidz attiecības, izvērtējot to var ņemt vērā.

Jāņem vērā, ka 12 mēnešu ietvarā disciplinārsods tiek dzēsts un atlaišanas gadījumā nevar atsaukties uz gadiem veciem pārkāpumiem. Tāpat svarīga nianse - darba devējs nevar piemērot dubulto sodīšanu: ja vienreiz par kādu pārkāpumu ir bijis disciplinārsods, par to pašu pārkāpumu uzteikt darba līgumu nedrīkst.

Raidījuma viesi min piemēru. Ja šodien, 17. decembrī, darba devējs atklāj pārkāpumu, kas ir izdarīts 2024. gada 31. decembrī, tad tas iekļaujas 12 mēnešos. Savukārt, ja pārkāpums ir bijis 2024. gada 1. janvāri, ir jau pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, darbinieku vairs sodīt nevar.

"Dod pieci!" stikla studijā viesojas sporta pētnieces Dace Reihmane un Aija Kļaviņa.

Abu pārstāvētajā projektā “IMRSportsLV” sadarbojas vairākas augstākās izglītības iestādes: Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, un pētījuma mērķis ir analizēt gan cilvēkus, gan tehnoloģijas, lai palīdzētu gan augsta līmeņa sportistiem, gan tautas sporta dalībniekiem, piemēram, “Stirnu buka” skrējējiem, kā arī bērniem un jauniešiem.

Aija Kļaviņa norāda, ka ikvienam, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, vajadzētu laiku pa laikam veikt vispārēju veselības pārbaudi – kardiotestu, kognitīvos un psiholoģiskos novērtējumus, jo smadzenes ne vienmēr dodot adekvātu signālu par organisma stāvokli.

Dace Reihmane savukārt min, ka kustība ir viens no būtiskākajiem ikdienas veselības aspektiem un kustība jāveicina visos iespējamajos, tostarp pavisam dabīgos, veidos, piemēram, ļaujot bērniem kāpt kokos, rosinot iet vairāk ar kājām, nodarboties ar dejošanu un citos.

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties

Grāmata "Dzīvais cimds" turpina pētīt un atklāt Jettes Užānes (1924-2007) daiļradi. Cēsu muzejā  viņas simtgadei veltītā izstāde "Dzīvais cimds" parādīja gan cimdu adīšanas mākslu, kur tradicionālais un radošais uzbūra 20. gadsimta Latvijas kultūras pulsu. Tagad ar tādu pašu nosaukumu lasītāju rokās nonāk grāmata. Tajā apkopoti līdz šim nepublicēti Jettes Užānes cimdu stāsti, tehniskie zīmējumi un fotogrāfijas.

Pirms Liegas Piešiņas sarunas ar grāmatas autori Elīnu Apsīti, jāatgādina, ka 1982. gadā tikai retais zināja kas ir Jette Užāne jeb cimdu Jettiņa. 

"Kā maza meitene biju līdzdalīga, kā mēs tās saucēm, Jettes cimdu izrādēs. Pie Jettiņas brauca ekskursanti autobusiem un viņa tad rādīja savus cimdus. Tā parasti bija vasara un izrādes notika zem "Lejnieku" māju liepiņām.

Ikreiz caur vieglām sarunām, smiekliem un dziesmām, ievijās tā dziļā nopietnība, kas mani kā bērnu ļoti aizrāva. Tajā bija atbildes uz visas pasaules eksistenciālajiem jautājumiem. Tagad, kad pie Jettiņas vairs nevar aizbraukt, stāstus turpinu stāstīt es. Man ir ļoti svarīgi, lai tie turpinās," stāsta autore, Jettes Užānes radošās dzīves līdzgaitniece un mantojuma glabātāja, Elīna Apsīte.

Par grāmatas vizuālā veidola tapšanu viņa atklāj: "Ļoti ilgi meklēju veidu, kādā varētu cimdus grāmatā ietērpt. Tas tiešām bija ļoti sarežģīts un grūts ceļš, līdz satiku radošus, jaunus, labestīgus cilvēkus - dizaina kompāniju Overpriced,  ar kuriem kopā veidojām Jettes simtgades izstādi Cēsīs. Idejas, ar kādām viņi nāca, realizējot izstādes pamatdomu, ka ir nepieciešams parādīt gan Jetti, viņas dzīvi, viņas dzīves filozofiju un cimdus. Grāmata ir tieši tāda. Tajā ir gan Jettes filozofija, viņas dzīvesstāsts un viņas cimdu stāsti, arī viņas cimdi un to tehniskie zīmējumi. Kad šos jaunos cilvēkus satiku, biju pārliecināta, ka viņiem jābūt arī grāmatas dizaina veidotājiem. Un esmu ārkārtīgi pateicīga, ka viņi piekrita. Sadarbība bija lieliska, jo viņi jau bija izjutuši Jetti, veidojot izstādi, un viņi juta, kādā veidā ir jāveido arī dizains - ārpus robežām. Man patīk, ka tas ir ārpus robežām, jo arī Jette ir ārpus robežām."