latvijasradio.lsm.lv - RSS

Stāsta dizainers Klāvs Priedītis; pārraides producente — Inga Saksone

Daudzas mūsdienu inovācijas nav cilvēku izgudrotas, bet gan aizgūtas no dabas. To sauc par biomīmikriju, proti, pieeju, kurā dizains mācās no dzīvās dabas. Tā ir vesela zinātņu nozare, kas pēta dabas procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.

Biomīmikrijas nosaukums cēlies no grieķu vārdiem "bios" — dzīve, un "mimesis" — atdarināšana. Taču tas nav vienkāršs mēģinājums kopēt redzamo. Svarīga ir vērošana ar izpratni — kā daba risina problēmas, kā tā veido efektīvas, ilgtspējīgas struktūras un sistēmas, un kā mēs varam šos principus pielietot, piemēram, dizainā.

Miljoniem gadu ilga evolūcija ir bijis milzīgs dabas eksperiments — katra forma, virsma vai kustība ir attīstījusies laika gaitā, apkārtējās vides pārbaudīta un visbeidzot spējusi pielāgoties konkrētās vides izaicinājumiem.

Ja aplūkojam dabas risinājumus, tad redzam, ka tie ir ne tikai skaisti, bet arī efektīvi, resursu taupīgi un harmoniski. Tas ir lielisks iedvesmas avots, kurā smeļas dizaineri, arhitekti, zinātnieki un citi radošo profesiju pārstāvji.

Viens no galvenajiem dabā aizgūtajiem vizuālajiem principiem, kas tiek plaši izmantots dažādās mākslās, piemēram, arhitektūrā, produktu dizainā, grafikas dizainā, fotogrāfijas kompozīcijā un citur, ir zelta griezums. Tas ir klātesošs daudzu augu formās, piemēram, veidā kā saulespuķes sēklas ir izkārtojušās ziedā. Arī dzīvnieku formās varam atrast zelta griezumu, piemēram, gliemeža čaulā, kas, laikam ritot, iekļaujas zelta griezuma spirālē.

13. gadsimtā filozofs Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) formulēja vienu no galvenajiem estētikas principiem — cilvēka jūtām patīkami tie objekti, kuriem ir pareizas proporcijas. Viņš atsaucās uz tiešo saistību starp skaistumu un matemātiku, ko var izmērīt un atrast dabā, proti, zelta griezumu.

Dizains, kas izmanto biomīmikriju tiecas izmantot ne tikai dabā sastopamos estētiskos principus, bet arī funkcionalitāti. Populāra un iedvesmojoša ir Velcro aizdares ideja, kas radās, kad Šveices inženieris Džordžs de Mestrāls (George de Mestral) pamanīja, kā dadžu sēklas ieķeras viņa suņa spalvā. Tuvāk aplūkojot, mikroskopā viņš ieraudzīja sīkus āķīšus un cilpiņas. Tālāk viņš šo novēroto dabas mehānismu pārvērta produktā, kas kļuvis par plaši lietotu universālu aizdares tehnisko risinājumu.

Dizaina radīšanas procesā svarīga ir spēja vērtējoši uzlūkot vidi un parādības sev visapkārt, saglabāt atvērtību dabas potenciālam.

Par piemēru varam ņemt pirmos ķīniešu lietussargus, ko apmēram 3. gadsimtā izgudroja kāds ķīnietis vārdā Lu Bans (Lu Ban). Ideja par lietussargu radās, kad viņš ieraudzīja bērnus, kuri izmanto lotosa lapas, lai pasargātu sevi no lietus.

Viņš spēja saredzēt lapas potenciālu un atdarināt tās struktūru, elastību un efektivitāti savā risinājumā. Tā tika radīti pirmie ķīniešu lietussargi, kas bija darināti no zīda.

Plaši no dabas aizgūti risinājumi tiek pielietoti mašīnbūvē un dažādos inženiertehniskajos risinājumos. Gan tur, kur nepieciešams saglabāt augstu aerodinamiku, gan arī atjautīgi risinot citas blakusproblēmas. Piemēram, tā var raksturot Japānas ātrvilciena inženieru pūliņus ar problēmu, kas nebija saistīta ar aerodinamisko pretestības spēku, braucot pa atklātu dzelzceļa līniju, bet gan

skaņas sprādzienu, kas veidojas, kad vilciens lielā ātrumā izbrauc no tuneļa un tā strupais purngals tunelī saspiesto gaisu lielā ātrumā izgrūž ārā no tuneļa. Lai risinātu šo problēmu, inženieri atjautīgi izdomāja pārveidot vilciena purngalu zivju dzenīša knābja formā, kas daudz labāk šķeļ gaisu savā priekšā.

Šie piemēri ir tikai daži, kas rāda biomīmikrijas būtību — meklēt gudrību dabā sastopamajā formā un funkcijā. Daba nekad nerisina problēmas ar lieku spēku vai resursu tērēšanu. Tāpēc daudzi dizaineri ideju ģenerēšanas procesā arvien biežāk sev uzdod jautājumu: kā to darītu daba?

Atšķirības ārstu ikmēneša atalgojumā, strādājot valstij piederošā iestādē, var būt pat desmit reizes, liecina nesen atklātībā nākušie dati. Nozarē ieskanas bažas, ka līdzšinējā algu celšana šo nevienlīdzību nav mazinājusi. Kādēļ algas ārstiem ir tik atšķirīgas, no kā tas atkarīgs un vai būtu kas jāmaina?

Zemākās ārstu algas valsts iestādēs ir aptuveni 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, augstākās – pat desmitreiz lielākas. Kā noskaidroja Latvijas Radio, piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā – zemākā 1813, augstākā – 14 700 eiro bruto. Stradiņa slimnīcā zemākā –2150 eiro, savukārt vidēji visaugstāk atalgotajā struktūrvienībā ārsta samaksa par pilnu slodzi – nedaudz virs 10 000 eiro mēnesī. Zemākās algas raksturīgas ārstiem, kuri strādā konsultatīvā vai diagnostiskā profilā, nesaņem mainīgo atalgojuma daļu vai akordalgas piemaksas, informēja Stradiņa slimnīcā.

"Pie šīm specialitātēm biežāk pieder, piemēram, ārsti internisti, neirologi, paliatīvās aprūpes speciālisti, patologi, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti un laboratorijas ārsti. Šeit atalgojumu nosaka pamatā fiksēta stundas likme, bez papildu intensitātes un riska piemaksām."

Augstākās algas Stradiņos savukārt saņem jomās, kur ir speciālistu deficīts, darbs saistīts ar augstu ārstniecības risku, jāpieņem ātri un dzīvībai kritiski lēmumi, ir intensīvas diennakts dežūras.

Nacionālajai aviosabiedrībai "air Baltic" ir vairāki scenāriji, kur nākamā gada sākumā dabūt papildu naudu, lai uzņēmums turpinātu pastāvēt. Tā izvairīgi uz jautājumu, vai nāksies atkal lūgt palīdzību valstij, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atbildēja kompānijas „airBaltic” padomes priekšsēdētājs un finansists Andrejs Martinovs. Viņš norādīja, ka īslaicīgus peļņas rādītājus ietekmējušas valūtas kursu svārstības. Savukārt gada pēdējais ceturksnis būšot ar negatīviem biznesa rādītājiem

Savukārt divas nedēļas "airBaltic" izpilddirektora amatā aizvadījušais Somijas pilsonis Erno Hildens intervijā sabiedriskā medija portālam LSM.lv vispārīgi izteicās, ka uzņēmumam jādomā, kā sakārtot finanšu rādītājus, lai uzņēmums būtu pievilcīgāks investoriem un vairs nebūtu jāprasa nauda valstij.

--

Valdība 16. decembrī ļāva "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Satiksmes ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos nākamgad plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Šī gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar vairāk nekā 594 miljonu eiro apgrozījumu un 4,2 miljonu peļņu. Augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru.

Latvijas privātpersonas un uzņēmēji 1400 dienās Ukrainai ir ziedojuši vairāk nekā 17 miljonus eiro, turklāt aktīvi to turpina darīt. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja fonda „Uzņēmēji mieram” pārstāvis un Aizsardzības ministrijas eksperts militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš.

Fonds „Uzņēmēji mieram” sāk ziedošanas kampaņu, kuras mērķis ir palīdzēt ievainotajiem Ukrainas aizstāvjiem pēc iespējas ātrāk tikt evakuētiem no kaujas lauka. Kampaņas galvenais uzdevums ir piesaistīt ziedojumus, lai glābtu dzīvības.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

17. decembris ir izcilā tekstilmākslinieka Georga Barkāna dzimšanas diena. Šogad atminamies viņu 100. gadskārtā. Tai par godu no 18. decembra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) varēs apskatīt viņa pagājušā gadsimta otrajā pusē radītos lielformāta gobelēnus, batikas un asamblāžas, kā arī iepazīt viņa kā mākslinieka, arhitekta, gan arī kā pedagoga krāšņo biogrāfiju.

Ne tikai par godu mākslinieka 100. jubilejai, bet arī, aicinot gadumijā apstāties un pievērsties garīgām sajūtām, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz Georga Barkāna tekstilmākslas izstādi “Patvērums vienradzim”, stāsta izstādes kurators Vilnis Vējš.

Izstādi caurvij Georga Barkāna kompozīcijas un krāsu izjūtas. Viņa darbos var novērot optisko simetriju – plakne sadalīta horizontāli, verikāli un reizēm arī pa diagonālim, to blīvi piepildot ar tēliem un faktūrām, kas darbus līdzsvaro uz visām pusēm.

Gobelēnos var redzēt ne tikai vienradžus, bet arī senās Rīgas tematiku, dabas aizsardzības tematiku. Geogra Barkāna darbi ir daļa no ievērojamā muzeja tekstilmākslas krājuma, kas prasa gan lielu pētniecības darbu, gan arī jaunu pieeju tās izstādei. Šīs izstādes māksliniekam Reinim Dzudzilo Barkāna darbi bija jaunatklājums, stāsta muzeja vadītāja Inese Baranovska.

Tāpat kā paši mākslas darbi, arī izstāde iekārtota līdzīgi, ņemot vērā simetriju, kā arī būtiski ņemt vērā pašu telpu – viduslaiku baznīcu, saka izstādes mākslinieks Reinis Dzudzilo.

Georga Barkāna izstāde “Patvērums vienradzim” būs apskatāma līdz 2026. gada 8. februārim. Vienlaikus izstādi pavada arī plaša publisko pasākumu un izglītības programma.

Drukātās preses abonēšana rit pilnā sparā. Vēl nedēļa atlikusi, lai pasūtītu laikrakstus un žurnālus nākamajam gadam. „Latvijas Pasta” pārstāvji stāsta, ka šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, nedaudz samazinājusies iedzīvotāju aktivitāte. Tomēr jau tradicionāli cilvēki preses abonēšanu atliek uz pēdējo brīdi un sagaidāms, ka vislielākā aktivitāte būs tieši tuvākajās dienās.

"Dod pieci!" stikla studijā viesojas Viesturs Kurts Kliesmets kopā ar ģimeni.

Sešus gadus vecais Viesturs Kurts kopš dzimšanas sadzīvo ar spina bifida diagnozi, kas ģimenei nozīmē gan citu ikdienas ritmu, gan vairāk rūpju, gan arī intensīvu rehabilitāciju. 

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties

Raidījumā šoreiz interesanta informācija par vilku un lāci. Mežzinātnes institūta ”Silava” pētnieces Guna Bagrade un Agrita Žunna skaidro kā ziemā, mežā neiekāpt lāča migā un cik vilki piedzimst vilcenei, cik izdzīvo.