latvijasradio.lsm.lv - RSS

"Dod pieci!" stikla studijā viesojas Viesturs Kurts Kliesmets kopā ar ģimeni.

Sešus gadus vecais Viesturs Kurts kopš dzimšanas sadzīvo ar spina bifida diagnozi, kas ģimenei nozīmē gan citu ikdienas ritmu, gan vairāk rūpju, gan arī intensīvu rehabilitāciju. 

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties

Raidījumā šoreiz interesanta informācija par vilku un lāci. Mežzinātnes institūta ”Silava” pētnieces Guna Bagrade un Agrita Žunna skaidro kā ziemā, mežā neiekāpt lāča migā un cik vilki piedzimst vilcenei, cik izdzīvo.

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

США, Киев и Европа на переговорах в Берлине разработали гарантии безопасности по примеру 5-й статьи устава НАТО.

В Сейме обсудили механизмы ограничения возможностей мошенников.

В Сейме представлен доклад о снижении бюрократии.

Латвийский МВД хочет усилить проверку граждан Таджикистана.

Резкий рост выплат из Фонда врачебных рисков: где взять деньги?

Eurobarometer: 84% жителей Латвии в целом довольны своей жизнью.

Обо всем этом поговорим в программе Латвийского радио 4 «Подробности» после новостей в 17.00.

“Svarīga ir arī dvēseles rehabilitācija, tā nevar būt tikai ķermeniska. Fondā nāk gan bērni ar kustību traucējumiem, gan bērni ar autiskā spektra traucējumiem, gan neredzīgi cilvēki. Viņi nāk, jo nav tik spēcīgi matemātikā, vai ķīmijā, bet radošās izpausmēs ir fantastiski. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ir šāda vieta, kur bērniem nākt un apliecināt savu varēšanu," atzīst fonda "Nāc līdzās!" vadītāja Sarma Freiberga.

Fonds "Nāc līdzās!" dibināts 1998. gadā, un tā misija - dot bērniem ar īpašām vajadzībām iespēju parādīt savus talantus sev un citiem, tādējādi ar mākslas palīdzību veicinot integrēšanos sabiedrībā. Bērnu sniegtās patiesās emocijas un prieks liek, pārvarot visus šķēršļus, rīkot festivālus un citus pasākumus atkal un atkal. Fonda paspārnē vairākus gadus darbojas arī koris, kura skanējums novērtēts kā Latvijas, tā starptautiskā līmenī, un nu jau par tradīciju kļuvis "Nāc līdzās" Ziemassvētku koncerts, kurā kopā ar fonda bērniem un jauniešiem piedalās vairāki sabiedrībā pazīstami mūziķi.

“Ja agrāk nāca bērni, tad tagad nav vairs vecuma cenzs. Piemēram, sākumā mammas, pavadoņi sēdēja aiz durvīm, un tad mēs sakām domāt - paga, paga, vai tik tās mammas arī nav talantīgas, ja jau bērni ir - un jā, tagad arī korī dzied asistenti,” atklāj Sarma Freiberga.

Par iespējām cilvēkiem ar funkcionāliem, tostarp kustību traucējumiem gan pašiem baudīt mākslu, gan to radīt, sarunājas fonda "Nāc līdzās!" vadītāja Sarma Freiberga un fonda dalībnieces Laima Mūrniece, Marta Rancāne un Renāte Jakovļeva. Laima, Marta un Renāte arī muzicē.

“Pēdējos gados runā par vides pieejamību, piekļūstamību, uzbrauktuvēm, bet vēl tāls ceļs ejams par satura piekļūstamību, tur vēl daudz lietas darāmas, lai vispār izprastu, ko nozīmē piekļūstamība. Arī nokļūšana uz skatuves ir izaicinoša. Vairāk domā par kultūras baudītājiem, nevis kultūras radītājiem,“ vērtē Sarma Freiberga.

Nav skaidras Latvijas iestāžu iespējas likt interneta platformām izņemt nelikumīgu saturu. Tā secinājusi Saeimas Juridiskajā komisijā. Pētījumā atklājies, ka pēc lietotāju sūdzībām vairākām sociālo mediju platformām, piemēram, “TikTok”, “Telegram” vai “Youtube”, par saturu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm bieži nekāda reāla reakcija neseko.

Lai gan pie mums ir skaidrs, ka ir liegts izplatīt dziļviltojumus, kurināt naidu, attaisnot kara noziegumus un publicēt citu aizliegtu saturu, un ir arī zināms, kuras iestādes šādus pārkāpumus izmeklē un soda, joprojām nav skaidrs, kam ir tiesības un pienākums likt platformām šādu saturu dzēst. Eksperti un deputāti gan sēdē bija vienisprātis – problēmai ir jāmeklē risinājums, kas varētu būt izmaiņas likumā.

Somijas premjers: Arī pēc miera Ukrainā Eiropai būs jāstiprina sava aizsardzība.

Vecāki uztraukušies, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sporta skolā plāno slēgt ložu šaušanu kā profesionālās ievirzes programmu.

Juridiskā komisija diskutē, kā panākt, lai interneta platformas dzēš ierakstus, kas satur, piemēram, kara noziegumu attaisnošanu, dziļviltojumus vai naida kurināšanu.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieku un Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu par ASV nacionālās drošības plānu un tajā iezīmēto Eiropas nākotni, par Eiropas aizsardzības spējām un Krievijas interesēm.

ASV nacionālās drošības plāns un šajā politikas dokumentā formulētais viedoklis un nākotnes redzējums attiecībā uz Eiropu rada vairāk jautājumu, nekā šobrīd iespējams rast atbildes. Eiropas kritika vai cerības uz labējo populistu uzvaru, domāšana ietekmes sfērās - tās varētu būt arī Putina idejas. Tā raksta Eiropas izdevumi pagājušajā nedēļā. 

Berlīnē notiek Eiropas līderu, ASV pārstāvju un Ukrainas pārstāvju tikšanās ar mērķi it kā līdz Ziemassvētkiem noslēgt pamieru.

ASV nacionālā drošības stratēģija kārtējo reizi satricinājusi eiropiešus. Kāds, tavuprāt, būs rezultāts ASV un Eiropas sadarbībai? 

Ivars Ijabs: Droši vien tas, ka Amerika mainīsies. Viņa jau ir sākusi mainīties. Šis gads ir bijis pietiekoši satricinājumiem bagāts. Bet nekāds skaidrs rezultāts nav redzams. 

Es domāju, ka ārpolitikas stratēģijas stāsts ir arī iekšpolitisks. Ja paskatāmies to, cik lielu uzmanību viņš [Tramps] pievērš Rietumu puslodei, ka Monro doktrīna... Amerikāņi pamatā koncentrējas uz to pasaules pusi, nevis uz otru, tas jau ir lielā mērā Trampa vēsturiskais stāsts par migrāciju. Otra lieta, ka viņam kā diezgan daudziem amerikāņiem joprojām liekas, ka uz viņiem parazitē, viņus izmanto, viņi no tā cieš. Viņiem līdz šim ir bijusi bezatbildīga valdība, viņuprāt. Tagad viņš mēģina to pagriezt atpakaļ. 

Bet par Eiropu - jā, tā nodaļa ir visnotaļ uztraucoša. Tur gan diezgan bieži tiek piemirsta tā daļa, kur viņš saka: Eiropa mums ir svarīgs partneris jebkurā gadījumā, mums ir vēsturiskās saites ļoti svarīgas. Bet tas, ka viņš runā par to, ka Eiropas civilizācija iet bojā migrācijas dēļ, par to, ka visas transnacionālās organizācijas, pirmkārt, protams, Eiropas Savienība, ka tas ir kaut kas slikts un viņam nepatīkams, tas, protams, Briselē ļoti daudziem nepatīk. Bet atkal - tas nav nekas ļoti jauns. Tas vienkārši ir ļoti spilgti noformulēts. 

Trampa administrācija jau savā pirmajā prezidentūrā nebija sajūsmā par Eiropas Savienību. Viņi ir gatavi runāt ar valdībām, ar valstu valdībām, viņi ir gatavi, piemēram, ar Mercu runāt. Viņi ir gatava runāt ar Meloni, viņi ir gatava runāt ar Stārmēru. Bet viņiem visa tā Briseles padarīšana - tas vienmēr ir licies diezgan aizdomīgi.

Kas tam ir par iemeslu? Tā ir viena no lietām, ko norāda, kā risku, ka tas ir mēģinājums šķelt Eiropu.

Ivars Ijabs: Domāju, ka tas ir galvenais risks. Un tajā diemžēl Tramps, gribot vai negribot, tiešām ir vienots ar Putinu. Gribam tikt vaļā no Briseles, lai katra valsts atgūst pilnībā savu suverenitāti. Mēs varam iedomāties, ar ko tas varētu beigties. Tā, lai valstis paliktu viens pret vienu ar agresoru, ar Krieviju. Tādā ziņā, es domāju, ka ir ļoti bīstami. 

Bet kas tam ir par iemeslu? Es domāju, ka pirmām kārtām viņi to transnacionālo stāstu ar kopējām institūcijām Briselē īsti nesaprot, jo tas nav viņu stāsts. Viņi vienmēr ir bijuši otrā pusē okeānam un tajā procesā nav piedalījušies. Otra lieta, ka Eiropas Komisija ir tā, kas viņiem tīri praktiski dara ļoti bieži gauži. Runa ir, piemēram, par tarifiem, kas nepaliek bez atbildes. Arī par digitālajiem stāstiem, kas pēdējā laikā īpaši ir par Īlonu Masku un 150 miljonu sodu viņam par to, ka nav ievērojis Eiropas likumdošanu attiecībā uz sociālajiem tīkliem. Tas viņiem rada gauži un tāpēc viņiem tas nepatīk. Viņi daudz labprātāk runā ar valdību vadītājiem, ar valstu vadītājiem Eiropā, bet mazāk ar fon den Leienu, Koštu vai Kallasu. To arī šobrīd redzam.

Transnacionāls aspekts ir arī NATO. 

Ivars Ijabs: Bet tā ir drošības alianse un mazāk māca dzīvot, pēc Trampa domām. Tā nepieņem visādas biznesu regulējošas lietas, pamatā vairāk ar karaspēku un militārām lietām nodarbojas. Tas viņiem acīmredzot neliekas tik nesaprotami un bīstami.

Bet kas vēl ir, ja pievēršam Eiropas sadaļai uzmanību tajā stratēģijā? Tur tiek runāts par kaut ko tādu kā "stratēģiskā stabilitāte attiecībās ar Krieviju". Es absolūti nesaprotu, ko tas nozīmē. Kāda veida stabilitāti mēs varam iedomāties ar vienu brutālu agresoru, kurš nevienā mirklī nav gatavs pildīt tos līgumus un nosacījumus, kuriem viņš ir tikko piekritis? Šis man liekas ļoti uztraucošs moments.

Proti, kā mēs iedomājamies to stratēģisko stabilitāti? Tas ir līdz nākamajam agresijas gadījumam? Kā jūs to novērsīsiet? Kā jūs to stabilitāti panāksiet?

Pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Rute brīdināja alianses dalībvalstis, ka tās ir Krievijas nākamais mērķis, uzsvēra nepieciešamību nekavējoties reaģēt uz to. Viņš teica: tagad. Kāda ir situācija tieši tagad? Ar ko tā atšķiras?

Ivars Ijabs: Rute vada NATO, kas ir pamatā aizsardzības alianse. Un tas ir jāskatās kontekstā. Mēs zinām, ka Lavrovs pagājušajā nedēļā arī iznāca ar paziņojumu par to, ka 2021. gada decembra ultimāts attiecībā uz NATO joprojām ir spēkā - nekāda NATO karaspēka tajās valstīs, kas iestājušās aliansē pēc 1997. gada. Tas ir tiešs apdraudējums mums. Tas nozīmē, ka mēs, pēc Krievijas domām, vispār nedrīkstam sevi kopā ar sabiedrotajiem aizsargāt, jo tas apdraud Krievijas drošības intereses. Dabiski, ka Rute uz to reaģēja. Rute tādā ziņā ir pietiekoši gudrs un slīpēts.

--

Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts, ievēlēts no partijas "Latvijas attīstībai". Savulaik studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā, vēlāk filozofiju Latvijā un Vācijā. Ieguvis filozofijas bakalaura un maģistra grādus, kā arī politikas zinātņu doktora grādu. Līdz ienākšanai politikā bijis latviešu sabiedrībā plaši pazīstams politologs, publicists un asociētais profesors Latvijas Universitātē, kā arī pētnieks Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā. Vairāk politiskās publicistikas grāmatu autors.

“Dod pieci!” stikla studijā viesojas sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. 

#DodPieci

#DodPieci2025

#DodIespējuKustēties