Oto fon Hūns bija vācbaltu ārsts un vēsturnieks, kurš pirmais aizsāka baku vakcināciju Latvijā. Kādas viņa laikā bija vakcīnas, cik ievērojams viņš bija kā ārsts un kādi bijuši viņa kā vēsturnieka sasniegumi? To pārrunājam ar vēsturnieci Mārīti Jakovļevu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti.

Bet, nošķindot zvaniņam, dodamies iekšā Farmācijas muzejā, Rīgā, Riharda Vāgnera ielā. Iespējams, kāds zvaniņš atskanējis arī, verot seno aptieku durvis. Tā kā Farmācijas muzejs ir Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja struktūrvienība, tad arī šeit iespējams iepazīt aizraujošus stāstus un skatīt daudz priekšmetu par ārstniecības vēsturi, bet īpaši – par to, kā cilvēki laika gaitā meklēja zāļvielas, kā iemācījās dziedniecībā izmantot dažādus augus un kā sāka darboties aptiekas. Farmācijas muzeja muzejpedagoģe, vēsturniece Indra Vīlistere ved mūs cauri muzeja pagalmam ar ārstniecības augu dārziņu, bet pēc tam dodamies uz pagrabu, kas atklāj viduslaiku aptieku šarmu. Senāk aptiekās tirgoja daudz tādu preču, kas mūsdienās nonākušas citu veikalu plauktos, un viena no šādām precēm bija vīns. Tiesa, vīns un citas lietas tika uzglabātas aptiekas noliktavā vai pagrabā, bet tirgošanās notika atsevišķā telpā.

Iespējams, balzamam līdzīgu ārstniecisko zālīšu alkohola ekstrakti Rīgas aptiekās lietoti jau kopš viduslaikiem, taču “Kunces balzams” rakstos pirmo reizi pieminēts 1752. gadā. Tieši aptiekārs Abrahams Kunce radīja unikālo dzēriena recepti, kas ir Rīgas Melnā balzama pamatā.

Tā nu, runājot par Rīgas Melno balzamu, esam aizceļojuši līdz krietni tālākiem gadsimtiem, bet nu atgriežamies viduslaikos. Indra Vīlistere norāda, ka teksts no 1357. gada varētu būt uzskatāms par pirmo, kurā parādās ziņas par aptieku kā zāļu tirgošanas vietu Rīgā. Aptieka atradusies blakus Rātsnamam, un tekstā tiek minēts vīns un garšvielas.

Visbeidzot – līdzās svecēm un garšvielām pagrabā skatam paveras vēl kāda iekārta gan griešanai, gan smalcināšanai ar ziepju kluča paraugu. Iekārtas atvasinājumus noteikti varam atrast veikalos un arī birojos mūsdienās. Iepazinuši aptiekas vīna pagrabu, ar Indru Vīlisteri dodamies pagalmā ar ārstniecības augu dārzu, un šeit uz brīdi piestājam pie mandragoras augļiem. Mandragoras ir nakteņu dzimtas augi, kas satur halucinogēnus un kuru saknes atgādina cilvēka ķermeņu formu. Viduslaiku medicīnā mandragora plaši pielietota kā pretsāpju līdzeklis un arī maģisku dzērienu pagatavošanai. Saskaņā ar senu leģendu, kad mandragoras sakni izrauj no zemes, tā izdod tik briesmīgu un spalgu kliedzienu, ka ikviens cilvēks, kurš to dzird, uz vietas mirst vai zaudē prātu. 

Arī telpas var pārvērst par zaļu dārzu, kur gan var priecēt acis, gan atpūsties. Kas jāzina par telpaugu kopšanu, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā viesojas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un Tropu Tauriņu mājas dārzniece Kristīne Taupmane. Sazināmies arī ar kādreizējo Nacionālā Botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāju Zani Purni.

Tuvojoties vēlēšanām, atsevišķas politiskās partijas sociālajos medijos arvien uzstājīgāk biedē ar imigrantiem – tajā skaitā ar meliem un sagrozītiem faktiem. Imigranti uzbrūkot latviešu sievietēm, Londona jaunus mājokļus būvējot tikai musulmaņiem, Briselē dzīvojot nav saprotams, kas. Analizējam, kas un kā šos stāstus izplata.

Raidījumu veidojusi Re:Baltica faktu pārbaudes projekta Re:Check žurnāliste Justīne Kozlovska.

Tuvojoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien atklās politisko plakātu izstādi “Varas valoda – aģitācija, propaganda, māksla”. Tajā apskatāmi 20 un pat vairāk nekā simt gadus veci politiskie plakāti. Mērķis – sabiedrībai parādīt, kā daudzu gadu laikā ir mainījušies vai tieši otrādi – palikuši tādi paši politiskie uzsaukumi, simboli un krāsas. 

Nacionālās bibliotēkas pagrabstāvā ir apskatāmi 60 politisko plakātu. Tie sadalīti trīs tematiskajā daļās: priekšvēlēšanu aģitācija, propaganda un mākslas plakāti. Izstādes autore, kuratore un žurnāliste Ilze Dobele, atlasot šos darbus, saskatījusi līdzības ar mūsdienām. Darbi pamatā izraudzīti no Nacionālās bibliotēkas krājuma, atsevišķi plakāti arī no Nacionālā mākslas muzeja, Mākslas akadēmijas, mākslas muzeja ZUZEUM, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja un mākslinieku personīgajām kolekcijām. 

Līdz septembra beigām Aizsardzības ministrija plāno Latvijas Austrumu pierobežā izvietot drošas un vienlaikus lētākas sistēmas mūsu valsts teritorijā ieklīdušu dronu notriekšanai, stāsta aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Viņš atzīst, ka nesen Aglonas svētku laikā Latvijā ielidojušo dronu notriekuši sabiedroto iznīcinātāji.

Lauksaimniekiem septembrī varētu būt pieejama aizdevumu programma kredītsaistību refinansēšanai. Par atbalsta vajadzību vienojusies Lauksaimniecības konsultatīvā padome, jo kredītu nomaksu lauksaimniekiem arvien apgrūtina laika apstākļu, ģeopolitisko konfliktu un tirgus svārstību radītās problēmas.

Plānots, ka atbalsta pretendentu kredītsaistībām ir jābūt vismaz 100 tūkstošiem un ne vairāk kā 1,5 miljonu eiro apmērā. Projekts vēl tiek saskaņots, bet daļa lauksaimnieku norāda, ka šādu iespēju tomēr būtu jānodrošina arī mazākām saimniecībām un kooperatīviem. 

Zemkopības ministrija gan atzīst, ka patlaban tai nav datu par to, cik liels ir kredītsaistību grūtībās nonākušo saimniecību skaits un kāds ir to lielums. Tādēļ konsultatīvajā padomē lemts arī mēneša laikā pēc programmas darbības uzsākšanas izvērtēt lauksaimnieku atsaucību un pieejamo finansējumu, lai lemtu par iespējamu saņēmēju loka paplašināšanu.

Bīskaps Meinards – pirmais Livonijas bīskaps, kurš 12. gs. beigās ieradās pie lībiešiem Daugavas lejtecē, sludināja vēsti par Kristu. Šogad aprit tieši 840 gadu kopš viņš kļuva par bīskapu un kopš Ikšķilē tika uzbūvēta pirmā mūra baznīca, kuras drupas mēs skatām joprojām.

14. augustā Aglonā plaši tika svētki Svētā Meinarda svētki, notika arī svētceļnieku svētā mise, kurā vairāk nekā tūkstoš svētceļotāju, kas uz Aglonu bija devušies kājām, liecināja par savu pieredzi. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, mācītājs Jānis Kungs, kurš par mācītāju tika ordinēts pavisam nesen, 14. augustā, Svētā Meinarda svētkos, un Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. Visus viesus studijā vieno šī mūsu zemei svarīgā vēsturiska personība – Svētais Meinards.

1961. gada 13. augusts ir datums, kad toreizējās Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskās republikas) valdība slēdz satiksmi ar Rietumberlīni, kuru kontrolē Otrajā pasaules karā uzvarējušo rietumvalstu militārie spēki. Līdz ar šo datumu sākam, tā sauktā, Berlīnes mūra vēstures skaitīšanu.

Par to, kas bija Berlīnes mūris, kā tas tapa, kā tas pastāvēja un kā tas beidzās, šodienas saruna ar vēsturnieku profesoru Antoniju Zundu.

Spēlē piedalās: Jānis Jaško, Raimonda Arāja, Miks Pietkevičs, Mareks Kilups un Jānis Novicāns.