Šobrīd Kalnciema kvartālā apskatāma izstāde, kas aicina apstāties un paskatīties uz to, kas mums ir apkārt. Māksliniece Lilija Dinere izstādē “Totēmi. Sastingums un reizē dzīve” pievēršas dabas radībām, kas nav dzīvas, lai ar mākslas palīdzību dotu tām otro dzīvi. Kā radošajos darbos var iedzīvināt putna spalvas, kaulus un gliemežvākus? Un kāpēc māksliniece uzskata, ka uz pasaules nav nekas, kas būtu miris?

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ar stāvovācijām izskanējis viens no pasaulē iecienītākajiem ASV komponista un diriģenta Leonarda Bernsteina darbiem “Kandids” Mārtiņa Meiera režijā. Tā bija daļa no Cēsu Mākslas festivāla programmas, galvenās lomas izrādē atveidoja Dailes teātra 10. aktieru studijas audzēkņi.

Par gūto pieredzi iestudējumā un tālāko radošo un studiju procesu Kultūras Rondo saruna ar solistēm Agati Grīnhofu un Gerdu Igauni, diriģentu Jāni Liepiņu, dzejnieci Inesi Zanderi, režisoru Mārtiņu Meieru un vokālo pedagoģi Unu Stadi neparastā lomā – Vecā dāma.

Šoreiz žanrs prasīja ne tikai izcilu vokālo sniegumu kopā ar orķestri, bet arī aktiermeistarību un spēju raidīt zālē gan to ironiju, kas piemīt ‘’Kandidam jeb optimistam”, gan Voltēra kritiku, gan mūsdienu lokalizāciju.

Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas?

Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zinātņu prorektora dienesta Drošības pētniecības un inovāciju centra vadošais pētnieks Kārlis Dambītis.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) 18. augustā atklāj plašu sociālu kampaņu "Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!", aicinot atcerēties, ka drošības jostu tā sauc ne tikai tāpat vien. Tā var izglābt dzīvību. Kāda ir autovadītāju un pasažieru attieksme pret drošības jostām, vai to vajadzētu mainīt un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumu centra vadītājs Dr. Svens Rubulis.

Par to, cik aktīvi sabiedriskā transporta pasažieri izmanto drošības jostas un vai piesprādzējas pirms brauciena, klausāmies arī Rīgas autoostā ierakstītu sarunu ar diviem autobusu šoferiem – Juri no VTU Valmiera un Lauri Matīsu no „Latvijas sabiedriskā autobusa". 

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kura noslēgumā vidusskolēniem bija obligāti jākārto kāds no optimālā līmeņa dabaszinātņu eksāmeniem. Profesionālo skolu beidzējiem šajā pašā jomā bija vispārējā līmeņa eksāmens. Kopumā šajos eksāmenos izkrita vairāk kā 400 skolēnu. Tiesa, lielākā daļa no viņiem mācījās 11. klasē vai priekšpēdējā kursā, tātad nākamgad varēs atkārtoti kārtot šos pārbaudījumus.

Ko par Latvijas skolēnu zināšanām šis eksāmens ļauj secināt, un kā vērtēt ieceri eksāmenu šajā mācību jomā ieviest arī pamatskolā?

Veselības aprūpes organizācijas aicina valdību nākamā gada budžetā veselībai nodrošināt finansējumu vismaz 6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta un palielināt veselības aprūpē strādājošo zemākās mēnešalgu likmes vismaz par 30 %. Nozares organizācijas brīdina – veselības aprūpes sistēma ir nonākusi kritiskā punktā.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa intervijā Latvijas Radio nosauca vairākus jautājumus bez atbildēm.

Krievija šogad ir pārdevusi nozīmīgu daudzumu zelta no savām rezervēm. Galvenais iemesls, kāpēc Krievija pārdod zeltu, ir nepieciešamība samazināt pieaugošo valsts budžeta deficītu. Taču tas nebūt neliecina, ka Krievija atrodas uz finanšu krīzes sliekšņa, uzskata ekonomisti.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta padomus, risinājumus siltās grīdas ieklāšanā, kā arī runāsim par biežāk pieļautajām kļūdām siltās grīdas konstrukcijās.

1.jautājums. Koka stāvbūve celta 1938.gadā. Domājam vecās koka grīdas pirmajā stāvā nomainīt uz siltajām grīdām. Kā to pareizi soli pa solim izdarīt? Skaliņu apmetuma sienas plānojam siltināt ar kokšķiedras plāksnēm.

1.1. Cik dziļi jāizrok smilts slānis, tas zem grīdām vietām ir mitrs, daži dēļi bojāti?

1.2. Kā ekonomiski veidot siltās grīdas „pīrāgu”? Cik biezam ir jābūt katram slānim? Cik lielām ir jābūt caurulīšu atstarpēm? Vai tas ir atkarīgs no klājuma veida?

1.3. Kādai ir jābūt siltās grīdas un sienas salaiduma vietai, lai neveidotos mitrums? Sienām vietām ir izdrupis skaliņu apmetums, plānojam to izlīdzināt.

1.4. Vai visi grīdas segumi ir piemēroti un ekonomiski siltajām grīdām?

1.5. Siltajām grīdām paredzēts dēļu un flīžu klājums. Kā pareizi veidot salaiduma vietas? Vai grīdas līmeņa starpību aizpildīt ar betona slāni?

1.6. Varbūt Jums ir vēl kāds ieteikums? Kādas, pēc Jūsu novērojumiem, ir silto grīdu konstrukcijās visbiežāk pieļautās kļūdas?

2.jautājums. Ielieta 10cm betona grīda zem kuras 5cm EPS 300 siltinājums. Gribu ieliet siltās grīdas. Vai varu likt caurules bez papildus siltinājuma?