latvijasradio.lsm.lv - RSS

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Pirms nākamnedēļ paredzētās 2026. gada valsts budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta komisija šodien, 24. novembrī, turpinās darbu pie sagatavotajiem dokumentiem. Opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka valdības darbs pašlaik ir nonācis krīzē. Viņaprāt, koalīciju kopā satur vairs tikai apņemšanās.

Jaunajā Rīgas teātrī 25. novembrī būs pirmizrāde Alvja Hermaņa iestudējumam ”Ābeļziedi upē”, kurā uz teātra skatuves atkal atgriezīsies aktieris Ivars Kalniņš. Izrāde veidota kā leģendārās filmas ”Ābols upē” turpinājums teātra valodā. Tā ir veltījums Zaķusalas vēsturei un cilvēkiem, kas tur dzīvoja paaudžu paaudzēs, līdz padomju laikā līdz ar Salu tilta un televīzijas kompleksa būvi, unikālā vēsturiskā vide tika izpostīta.

Režisors pats izrādi raksturo kā kodētu vēstījumu par ”latviešu Atlantīdu”. Ivaru Kalniņu tajā redzēsim saspēlē ar aktrisi Agati Kristu.

Šogad ievērojami palielināts finansiālais atbalsts ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Atbalsta programmu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un šogad atbalsts 7,3 miljonu apmērā piešķirts 15 filmu projektiem, tos filmēs šogad un nākamgad. Līdzīga prakse tiek īstenota daudzās Eiropas valstīs, jo, vienlaikus atbalstot ārvalstu filmu uzņemšanu konkrētā valstī, tiek nodarbināti vietējie uzņēmumi, līdz ar to tiek arī stimulēta vietējā ekonomika. 

Ja iepriekšējos trīs gados 24 ārvalstu filmu veidotājiem piešķīra līdzfinansējumu 6,6 miljonus eiro, tad šogad 15 filmām piešķirti jau 7,3 miljoni. LIAA Atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Alika stāsta, ka palielināta arī atbalsta intensitāte – no 20 uz 30% no izmaksām un, lai šo atbalstu saņemtu, ārvalstu filmu veidotājiem jāizpilda noteikti nosacījumi. Pats galvenais - filmu daļēji vai pilnībā uzņem Latvijā un tās uzņemšanā iesaista Latvijā reģistrētus uzņēmumus.

Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs stāsta, ka par šādu finansējumu nozares pārstāvji cīnījušies jau vairāk nekā 10 gadus.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma vērtē, ka no ārvalstu filmu finansēšanas programmas lielākie ieguvēji ir nozares profesionāļi, jo finansējums nacionālajām filmām ir tikai 6 miljoni eiro gadā.

Nacionālā kino nozare Latvijā papildus finansējumu saņēma Latvijas simtgadē, liels atbalsts bija arī Eiropas fondi, ar kuru atbalstu tika uzņemta gan filma par TTT komandu, gan animācijas filma „Dieva suns”, gan seriāls „Padomju džinsi”. Šobrīd papildus finansējuma vairs nav un tas nozīmē, ka 6 miljoni eiro gadā pietiek vidēji trīs filmu uzņemšanai. Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes loceklis Gints Grūbe stāsta, ka saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu Latvijai būtu jāiekļaujas vienotajā Eiropas tirgū.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Rīgā katru gadu atbalsta arī Rīgas pašvaldības programma “Rīgas filmu fonds” ar līdzfinansējumu līdz 800 000 eiro. Šogad tiek atbalstīti pieci projekti, vēl turpinās atskaišu iesniegšana, bet pērn tika atbalstīti 3 projekti ar kopējo finansējumu 653, 4 tūkstoši eiro.

В «Сказке про всех на свете» Бориса Заходера разные животные рассказывают сами о себе.

Šodien, 23. novembrī, ir Latvijas teātra ļaužu un arī teātra mīļotāju ikgadējā svētku diena - vakarā mūsu spēlmaņi pulcēsies Dailes teātrī, lai uzzinātu iepriekšējās sezonas Teātra balvas ieguvējus. Kā allaž tas notiek Latvijas teātra patriarha un Dailes teātra dibinātāja režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. Nu jau 139. Savukārt pavisam nesen, 19. novembrī, atzīmējām 105. gadskārtu kopš Smiļģa radītā un pusgadsimtu vadītā Dailes teātra tapšanas. 

Savulaik, atzīmējot Dailes simto gadskārtu, divos raidījumos sarunājos par to ar teātra zinātnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru un Teātra muzeja vadītāju Jāni Siliņu. Šoreiz daļa no šīs sarunas, kurā aplūkojām Eduarda Smiļģa devumu teātra attīstībā.

Spēlē piedalās: Varis Meška, Andris Staģis, Alise Romeiko un Arta Zatirka.

"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Tā jau ir otrā tikšanās ar šo autori latviešu lasītājam, pirms tam bija Silvijas Brices tulkotais "Ciglītis". Amerikāņu rakstnieces Donnas Tartras romāni pie mums nonākuši apgrieztā secībā, jo "Ciglītis" ir viņas jaunākais romāns, bet "Slepenā vēsture" – pirmais (1992.)

Kā saka pati autore, "Slepenā vēsture" nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts? Vienkāršais Kalifornijas puisis elitārā Jaunanglijas koledžā vēl elitārākā kompānijā apgūst sengrieķu valodu un antīkās pasaules noslēpumus.

No angļu valodas "Slepeno vēsturi" tulkojusi Karīna Tillberga, izdevusi "Zvaigzne ABC".

Tulkotāja raksta: "..ne vienmēr pretenciozas intelektuālas noslieces un ārēja izsmalcinātība biedrojas ar cilvēcību un augstiem ētiskiem principiem."

Raidījumu atbalsta: