latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Par viņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 88 Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot pret. Iepriekš atbalstu Meisteram bija paudis vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju un Saeimas Juridiskā komisija.

Kā prioritātes ģenerālprokurora amatā, Meisters izvirzījis rūpes par valsts drošību – viņa plānos ir prokuratūrā izveidot centralizētu, spēcīgu struktūrvienību, kas nodarbojas ar noziegumiem, kas rada apdraudējumu valstij, – sākot ar to, kas notiek ģimenēs, sabiedrībā, un beidzot ar iekšējiem un ārējiem valsts drošības apdraudējumiem.

Svarīga ir arī kvalificēta atbalsta personāla nodrošināšana. Tāpat viņš vēlas sakārtot procesuālo hierarhiju, lai katrs prokurors savu spēku un zināšanas veltītu prokuratūras pamatfunkciju īstenošanai. Un arī veicināt starptautisko integrāciju, palielinot prokuratūras lomu, lai veiksmīgāk apmainītos ar informāciju starp Eiropas Savienības valstīm.

‘’Latvija ir brīnišķīga smilškaste. Ne tikai tāpēc, ka tās ir tavas mājas. Tas izmērs ir brīnišķīgs. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, mēs kopumā esam ļoti attīstība valsts, neskatoties uz to, ko mēs visi gribam, žēlojoties par sevi, domāt,’’ stāsta jaunākās raidieraksta ‘’Jauni un bagāti’’ epizodes viešņa Zane Čulkstēna.

Zane Čulkstēna ir personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ‘’ERDA’’  dibinātāja un vadītāja un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja. Čulkstēna ir studējusi Lielbritānijā, ar Fulbraita stipendiju izglītojusies vienā no prestižākajām ASV universitātēm – Kolumbijas Universitātē Ņujorkā.

Raidierakstā runājam, kāpēc nepieciešams savīt uzņēmējdarbību ar mākslas un kultūras pasauli, kāds patiesībā ir Latvijas darbaspēks,un ko varam mācīties no amerikāņu skatījuma uz dzīvi. Sarunā atklājam arī uzņēmējas iekšējo dzinuli un ne tikai.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē recenzējam norvēģu režisora Joahima Trīra drāmu “Sentimentālā vērtība” par ģimenes, vēstures, teātra un kino trauslajām attiecībām – tām eļļu pielej patriarha atgriešanās. Līdztekus aplūkojam mīlestības un laulības alegoriju – Linnas Remzijas drosmīgo darbu “Mirsti, mana mīla” ar aktieriem Dženiferu Lorensu un Robertu Patinsonu.

"Sentimentāla vērtība", kas ieguvusi šī gada Kannās "Grand Prix" balvu, ieved Borgu dinastijas vēsturē un mūsdienās: divas māsas Nora (Renāte Reinsve) un Agnese (Inga Ibsdotira Lilleāsa) caur tēva, ievērojama kinorežisora Gustava Borga (Stellans Skašgords), atgriešanos abu dzīvēs, izgaismo savas dzimtās mājas klusākos, sāpīgākos un intīmākos stūrus.

Valsts svētku laiks pie mums mijas ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku, un dažās mājās jau ienāk svētku sajūta, gan domājot par Ziemassvētku dāvanām, gan arī par to, kāds šogad varētu būt adventes kalendārs. Ja ir iecere to pagatavot pašiem, tad jāsāk laikus. Cik dažādi varbūt šie kalendāri, vai tos vispār vajag un varbūt vajag arī mammai, tētim, omītei un opītim? 

Ģimenes studijā sarunājas Valdorfa pirmsskolas vadītāja Ludmila Čakareva un Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe Evita Karpoviča.

Par to, kādu saviem bērniem adventes kalendāru gatavo trīs bērnu mamma Dana, stāsts ierakstā. Viņa arī dalās pieredzē par to, kādi bijuši nosacījumi, veidojot kalendāru bērnudārzā.

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

23. novembrī koncertzālē "Cēsis" audzēkņi, kolēģi, draugi un visi, kuru ceļš kādreiz krustojās ar čellistu un diriģentu Igoru Grapu (1925-2013), aicināti uz viņa 100. jubilejai veltītu atceres pēcpusdienu. 30 sava mūža pēdējos gadus skolotājs veltījis Cēsu Mūzikas vidusskolai, audzinot jaunos čellistus un kontrabasistus, taču par savu pedagogu viņu sauc arī vijolnieki, altisti un pat pianisti, kurus Graps ievadījis orķestra, kvarteta un kameransambļa pasaulē.

Skanēs Grapa iemīļotājie opusi, kurus atskaņos kā bijušie studenti, tā arī viņa darba turpinātāji - audzēkņi, Grapa skolas mazbērni. Būs arī video atmiņu stāsti, fotogrāfijas un paša Grapa balss ieraksti.

Koncertā piedalīsies: Raimonds Macats (mutes harmonikas), Liene Kalniņa, Fiona Vilnīte un Andris Riekstiņš (vijole), Agnis Krūzītis (alts), Ilze Petrovska, Debora Dadzīte un Pauls Ēriks Skujiņš (čells), Raivo Ozols un Kristaps Pētersons (kontrabass), Lelde Krastiņa un Māris Ozols (klavieres), Māris Rozenfelds (akordeons) un Igora Grapa 1981. gadā dibinātais Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Pianiste un ērģelniece Lelde Krastiņa, kura līdzdarbojas koncerta organizēšanā, zināja sacīt arī kādu personīgu atmiņustāstu, kas saistīts ar Igoru Grapu kā darba kolēģi, kā arī atgādināja, ka līdz pat mūža nogalei Igors Graps bijis uzticīgs Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītājs. 

Lelde Krastiņa:

"Viņš mums palicis atmiņā kā nerimstošs mūzikas lauka kopējs, kurš nesavtīgi kalpoja gan skaņu mākslai, gan cilvēkiem, gan būdams ar diriģenta zizli rokā, gan stundās ar audzēkņiem un atskaņojot mūziku koncertos, un, protams, arī kā sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš rosinājis ļoti daudz labu lietu mūzikas dzīvē Cēsīs.

Vislabāk par Igoru Grapu var uzzināt, izlasot Ineses Žunes grāmatu “Kāda mūziķa dzīvesstāsts”, kurā ir visa viņa biogrāfija, no paša mutes dzirdēta un komentēta. Cēsīs viņš veidojis arī čellistu ansambli, kas bija zināmā mērā leģendārs, ko atceramies vēl šodien. Koncertā piedalīsies daudzi viņa bijušie skolnieki, kuri veidos čellistu ansambli. 

Igors Graps bija ne tikai pedagogs un diriģents, viņš arī Cēsu 1. pamatskolā dibināja mūzikas novirziena klasi, kas tajā laikā bija kaut kas jauns un neparasts. Viņš bija arī cilvēks, kurš rakstīja recenzijas vietējā laikrakstā - diezgan neierasta lieta provinces dzīvē. Caur to viņš piesaistīja mūzikas interesentus. Bieži vien pēc koncerta cilvēki labprāt izlasīja, kādas ir profesionāļa domas par dzirdēto. Tā arī ir vēl viena viņa šķautne, viņa devums.

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” pastāv jau 30 gadus un šajā laikā ir pārvadājusi pasažierus dažādos maršrutos. Taču pēdējos gados uzņēmums arvien biežāk vērsies pie valsts, lai lūgtu palīdzību daudzu miljonu eiro apmērā. Arī šogad uzņēmums turpināja strādāt te ar zaudējumiem, te ar peļņu.

Atis Švinka, satiksmes ministrs: „Mēs redzam, ka šī kapitāla nepietiekamība ir aktuāla problēma, bet tā nav radusies šodien vai vakar, vai pēdējos mēnešos.”

Lai arī valsts uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, „airBaltic” ietekme uz tautsaimniecību līdz šim nav īsti vērtēta. Taču tagad ekonomisti to ir izdarījuši.

Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks: „Es nesaku, ka mēs zinām visu, bet šo to mēs varam nomodelēt.”

Cita starpā, eksperti skatījās, kas notiktu, ja lidsabiedrība beigtu pastāvēt.

Zigmārs Vestfāls, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis: „Tas būtu īstermiņā liels šoks.”

Vai ieguldījumus nacionālajā lidsabiedrībā „airBaltic”, kas, iespējams, varētu būt nepieciešami tuvākajā nākotnē, var samērot ar šī uzņēmuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.