latvijasradio.lsm.lv - RSS

„Maxima Latvija” sistemātiski un ilgstoši izmantojusi savu varu, lai uzspiestu savus nosacījumus piegādātājiem. Tā Konkurences padome pamato uzlikto sodu šim veikalu tīklam. Šis ir pirmais gadījums, kad sodīts kāds tirgotājs par negodīgu komercpraksi. Konkurences uzraugs saka, ka turpmāk būs nulle tolerances pret šādiem pārkāpumiem un aicina ražotājus un piegādātājus neklusēt.

Konkurences uzraugs konstatēja, ka "Maxima Latvija" īstenotā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas, būtība sava labuma veicināšanu un tas panākts uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Pārkāpumi notika ilgstoši – trīs gadu laikā. Pierādījumus Konkurences padome ieguva gan no epastu sarakstēm, gan sarunās ar piegādātājiem. Tika minēti vairāki piemēri, kā šī rīcība izpaudās – tā bija gan novilcināta atbilžu sniegšana, gan atsevišķos gadījumos notika preču bloķēšana jeb nonākšana veikalos un bija draudi pārtraukt sadarbību. Piegādātāji bija lūguši paaugstināt cenu, bet tirgotājs kādam uzņēmējam neatbildēja 447 dienas. 

Zemnieki atzinīgi vērtē Konkurences padomes uzlikto "Maximai" sodu un atzīs, ka tas ir signāls, ka konkurences uzraugs tur roku uz pulsa.

Konkurences uzraugs: "Maxima" izmantojusi savu tirgus varu – vienpusēji noteica un grozīja preču iepirkuma cenas.

Otro dienu deputāti turpina debates par nākamā gada valsts budžetu.

Latvija nodod Ukrainai pēdējo bruņutransportieru "Patria" partiju.

Ir tāds nerakstīts likums — par Ziemassvētkiem nerunā, kamēr nav atzīmēti Latvijas valsts svētki.

Tomēr, sparīgi gatavojoties labdarības maratonam ''Dod pieci!'', nevar nepamanīt — Ziemassvētku laiks strauji tuvojas. Tas ir ne tikai dāvanu, siltuma un kopā būšanas laiks, bet bieži vien arī lielāko tēriņu laiks. Tieši tāpēc šī ir neliela atkāpe, ko jūtam, ka drīkstam pieļaut. Mēs vēlamies parādīt, ka ir iespējams iepriecināt sevi un savus tuvākos, neiztukšojot maciņu pavisam tukšu!

Šoreiz raidierakstā ‘’Jauni un bagāti’’ viesos ir personīgo finanšu mentore Egija Veisa, kura palīdz cilvēkiem justies labāk par savu naudu un izmantot tās maksimālo potenciālu. Egijai ir 10 gadu pieredze arī uzņēmumu finanšu pārvaldībā un stratēģiskā konsultēšanā dažādu nozaru uzņēmumiem.

Raidījumā Kur kritiķiem nav vietas sekojam padomju perioda Latvijas pirmās sieviešu basketbola komandas gaitām Dzintara Dreiberga jaunākajā filmā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kā arī Jāņa Ābeles dzejas detektīvam “Testaments”, kas seko bohēmas dzejnieka un rakstnieka Anatola Imermaņa pīšļiem pa pēdām.

“Izmeklētāju” lomās iejutušies literāti Aleksandrs Zapoļs (Semjons Haņins) un Jānis Joņevs – viņi izspēlē inscenētas pelnu medības un procesā atklāj dažādas anekdotes no rakstnieka dzīves, kuras, diemžēl, netiek uzlūkotas īpaši kritiski vai analītiski.

Spriežam, vai filmā piedāvātā poētiskā cigāru dūmu, puskailu sieviešu un liķiera biķerīšu estētika skatītājam atklāj ko vairāk par vizuālu atrakciju, kā lūkoties uz tēla neviennozīmīgām aprisēm un ko dokumentārajam kino nodara jūsmīga attieksme.

Vai vairāku bērnu vecāki var atļauties attīstīt arī savu profesionālo dzīvi: kā atrast darbu pēc ilgākas pauzes, kas pavadīta mājās ar bērniem, un cik izprotoši ir darba devēji pret daudzbērnu vecākiem?

Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Ilze Ušacka-Priekule, Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas pārstāve, četru bērnu mamma, 

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie).

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.

Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Ar Putina režīmu vēsturiski saistīta digitālās reklāmas aģentūra „AdNow”, kas vēl nesen ietekmēja politiskos procesus Eiropā un par ko stāstījām jau pavasarī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā cenšas izvērst plašāku darbību.

Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors: „Šī kompānija izrāda interesi par banneru jeb reklāmas laukumu iegādāšanos, izvietošanu. Mēs esam atteikuši, jo tas mūs neinteresēja.”

Aģentūras pirktajos reklāmas laukumos Latvijas dzīvesstila un izklaides portālos latviešu valodā reklamē nereģistrētus ārstniecības līdzekļus. Reklāmas lasītājus maldina ar LSM ziņu vizuālo noformējumu, tajās izmanto pazīstamus Latvijas ārstus.

Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors: „To vienkārši var desmitiem reižu paziņot Latvijas sabiedrībai – es noteikti nereklamēšu vienu konkrētu zāļu nosaukumu!”

Kā savu partneri lasītāju datu apstrādē aģentūru „AdNow” norādījuši arī Latvijas visvairāk apmeklētie ziņu portāli „Delfi” un „Tvnet”.

Jānis Grīviņš,  AS „Delfi” valdes priekšsēdētājs: „Jā, pirmkārt, es gribētu teikt paldies, ka jūs vērsāt mūsu uzmanību uz šo gadījumu! Mēs arī nekavējoties esam bloķējuši šo konkrēto partneri.”

Kādēļ ar Kremli saistīta reklāmas aģentūra „AdNow” cenšas paplašināt savu darbību Latvijā gadu pirms Saeimas vēlēšanām? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Epizode ir turpinājums iepriekš izskanējušam pētījumam par reklāmas aģentūras "AdNow" darbību.