latvijasradio.lsm.lv - RSS

Režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā filma „Frankenšteins 2.0” savu pasaules pirmizrādi jau piedzīvojusi Jihlavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā Čehijā. Latvijā filma pie skatītājiem nonāks nākamā gada sākumā. Par festivālā pieredzēto un „Frankenšteins 2.0” Kultūras rondo studijā izvaicāsim režisoru Dāvi Sīmani.

Filmas „Frankenšteins 2.0” idejas pirmsākumi meklējami Covid-19 pandēmijas laikā – periodā, kad pieauga vientulības sajūta, bailes un apziņa par cilvēka mirstīgumu. Filmas autori – režisors Dāvis Sīmanis, scenārija līdzautors Uldis Tīrons, operators Andrejs Rudzāts – devās eksistenciālā un reizē ironiskā izpētes ceļojumā, lai noskaidrotu, vai zinātne un jaunās tehnoloģijas patiešām spēj pagarināt cilvēka dzīvi vai pat pārvarēt nāvi.

No sākotnēji šķietami nopietna pētījuma filmas uzņemšana pāraug absurdā, aizraujošā odisejā pa ASV, Krieviju un Eiropu, filmas veidotājiem sastopot zinātniekus, tehnoloģiju pionierus un pašpasludinātus nemirstības praviešus. Pievēršoties mūsdienu sabiedrības apsēstībai ar nemirstību, filma vienlaikus neatļaujas izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par nākotni bez novecošanas un nāves.

Filmas „Frankenšteins 2.0” producents ir Guntis Trekteris, tā veidota kā Latvijas un Čehijas kopražojums, ko atbalstījis  Nacionālais Kino centrs un Čehijas Filmu fonds. Filma tiks izrādīta Latvijas kinoteātros 2026. gada sākumā.

Novembris Latvijā šķiet ir tumšākais mēnesis. Lai arī decembrī dienas ir vēl īsākas, tomēr gaišumu mēdz dot sniegs. Un novembris ir arī miglas mēnesis. Kāpēc rudeņos biežāk ir miglains, to skaidro Toms Bricis.

Rudens migla jau izsenis daudz pieminētas arī folklorā. Parasti oktobrī, novembrī, kad ir veļu laiks, tas bieži tiek aprakstīts un ilustrēts ar tumsu un miglas vāliem. Un tam ir savs racionāls skaidrojums, kāpēc tieši rudeņi ir tie miglainākie.

Jāsāk droši vien ar definīciju, kas ir migla. Vārdnīcā teikts – sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos.

Te gribētu nodalīt divas lietas. Tātad migla ir sīki ūdens pilieniņi. Kad katlā vai tējkannā vārās ūdens, arī paceļas migla, lai arī mēs bieži sakām tvaiks vai garaiņi. Kad vārās tējkanna, garaiņos, protams, ir arī tvaiks. Tajā brīdī, kad mēs tos ieraugām, tas jau ir kondensējies sīkos pilieniņos.

Apstākļi, kādos migla veidojas dabā, ir dažādi. Tomēr visam pamatā ir viena gaisa kā gāzu maisījuma īpašība, kuru, ja patur prātā, jebkuru miglu izskaidrot un saprast nav sarežģīti.

Gaiss dabā vienmēr satur kādu daudzumu ūdens tvaika jeb neredzamu ūdeni gāzes formā. Jo gaiss ir siltāks, jo vairāk ūdens tvaika tas sevī var saturēt. Jo gaiss ir vēsāks, jo šīs spēja mazinās. Ja ir silts un mitrs gaiss, kurā nav miglas, atdziest, tad vienā brīdī tiek sasniegts limits jeb gaisa piesātinājums ar tvaiku ir tik liels, ka vairs nevar. Tad relatīvais gaisa mitrums ir 100 % un ūdens no gaisa sāk izdalīties sīkos pilienos – no gāzveida, pāriet šķidrā. Un vasaras vakari tam ir spilgts piemērs dabā. Dienā sasilušais gaiss atdziest. Vēsais gaiss ir smagāks par silto, tādēļ vēsākais saplūst ieplakās, piemēram, kādā pļavas ieplakā, kuru visātrāk sāk veidoties miglas vāli. 

Ar ūdenstilpēm līdzīgi. Kad ūdens ir krietni siltāks par gaisu, tad no ūdens paceļas ne tikai neredzams tvaiks, bet pats gaiss saskarē ar siltāku ūdeni sasilts. Siltais gaiss sāk celties augšup un ļoti ātri atdziest līdz punktam, kurā vairs nespēj tvaiku saturēt. Realitātē dabā tas ir uzreiz, burtiski dažus milimetrus no ūdens virsmas. Tad dīķi, upes un ezeri vēsos vasaras vai rudens rītos kūp.

Šie ir lokāli miglas veidošanās apstākļi. Bet ir rudens un ziemas miglas, tāds kārtīgs veļu laiks, kad migla ir it visur. Meteoroloģijā to sauc par advekcijas miglu. Advekcija vienkāršā vārdā ir pārvietošanās. Tā ir migla, kas ir kaut kādu iemeslu dēļ atnesta pie mums vai to izveidojušas gaisa masas, kas atnākušas no relatīvas tālienes. Šīs gaisa masas ir lielas, tādēļ migla ir visaptveroša.

Bet mehānisms ir līdzīgs, globāli raugoties, rudenī visā ziemeļu puslodē gaiss atdziest, tātad notiek tas pats, kas vasaras vakarā lokāli. Rudenī visā ziemeļu puslodē ir arvien vairāk apvidu, kur gaiss vairs nevar saturēt visu to ūdens tvaiku, ko varēja vasara. Piepalīdz arī jūras un okeāni, kas pa vasaru sasiluši un rudenī atdziest lēnāk, nekā gaiss, turpinot dot siltu un mitru gaisu, kas aizplūstot tālāk un atdziestot, pārvēršas miglas masās.

Ziemās vēl ir tāds advekcijas miglas veids, kas veidojas tikai tad, ja ir sniega klāti lauki. Kad pēc krietnāka sala perioda ir arī bieza sniega kārta, ierodas atkusnis, tā parast ir mitra gaisa masa no Atlantijas okeāna, kas virs sniegotajiem reģioniem atdziest un atkal gaiss nespējot saturēt visu mitrumu, to izkrata ārā biezā miglā. Ja sniega nav, tad šāda migla veidojas retāk vai vismaz nav tik bieza un plaša.

Как изменился за годы войны портрет украинского беженца в Латвии? Как идет интергация беженцев в латвийское общество? Будет ли им урезана помощь от государства? На эти вопросы в программе “Домская площадь” ответила представитель Агентства ООН по делам беженцев в Латвии Даце Мейлия.

Sākoties šim mācību gadam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība saņem tik daudz ziņojumu par emocionālu vardarbību, tostarp, mobingu pret skolotājiem, kā nekad agrāk.

Arī Latvijas Radio pēc tam, kad ziņoja par Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas vadības komandas necienīgo attieksmi pret pedagogiem, saņēma ziņas pa pedagogu aizskaršanu arī citās izglītības iestādēs. Piemēram, kādas Rīgas bērnudārza pedagoģe, kuru saukšu par Tamāru, Latvijas Rradio pastāstīja, ka viņu un citas kolēģes regulāri aizskarot izglītības iestādes metodiķe.

„Vienkārši bērnu klātbūtnē pasaka visu, ko viņi par tevi domā. Jā, arī paaugstinātā tonī: kas te notiek, ko viņš tur dara, ko viņa tur dara.”

Tas notiek nodarbības laikā, kad jūs esat ar bērniem?”

„Jā, jā, tā tas ir: vienkārši viņas dēļ tiešām vairāku gadu garumā ir aizgājuši labi, zinoši darbinieki prom!”

Tamāra pati darbu nav pametusi privātu iemeslu dēļ, izturot šādu attieksmi ilgāk nekā citi. Metodiķe viņu aicinājusi rakstīt atlūgumu, draudot pretējā gadījumā sagādāt nepatikšanas. Tamāra apgalvo, ka metodiķe noskaņojusi kāda bērna vecākus pret audzinātāju, kā rezultātā viņa apsūdzēta vardarbībā pret bērnu un tagad jau konfliktā iesaistīts Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Pedagoģe jebkādu vardarbību noliedz un teic, ka visskumjākais ir tas, ka darbinieku konfliktos ierauj bērnus. Iestādes vadītāja atzīstot, ka sūdzības par metodiķi ir daudz, bet nerīkojoties.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns uzsver izglītības iestāžu vadītāju atbildību par to, lai skolotāji skolā netiktu pakļauti mobingam.

Policisti piebrauc pie daudzdzīvokļu mājas. Kāpņu telpā viņus sagaida satraukta kaimiņiene. Viņa norāda uz vienu no dzīvokļiem - pensionāra Borisa mitekli. Durvis ir puspavērtas. Uz roktura ir asinis. Policisti sauc, bet neviens neatbild. Virtuvē viņi atrod Borisu - viņš kails guļ asins peļķē. 

Autori: Baiba Runce, Ilze Aginta, Reinis Budze un Galeniex 

Jau pēc nedēļas nākamā sērija. Seko šim podkāstam tur, kur to klausies, lai nepalaistu garām! 

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Rīgā šogad salabots par dažiem desmitiem ielu mazāk, nekā paredzēja. Saruna ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu.

Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu? Un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš 4,5 gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.

Vairākas Eiropas valstis pēdējo mēnešu laikā piedzīvojušas Krievijas dronu ielidošanu šo valstu gaisa telpās, kā arī neidentificētus dronus pie lidostām vai citiem objektiem. Medijs „Euractiv.com” vēsta, ka Eiropas Savienības galvaspilsētās domā par to, vai talkā nebūtu jānāk arī Eiropas Savienības robežsardzes aģentūrai "Frontex", piešķirot tai pilnvaras palīdzēt gaisa telpas uzraudzībā un kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. 

Apzinoties jaunos Krievijas izvērstā hibrīdkara riskus, gan NATO, gan Eiropas Savienība domā par jauniem veidiem, kā stiprināt valstu drošību. Kas attiecas uz droniem, izskanējušas dažādas idejas un plāni, kā to panākt. Piemēram, tā dēvētās dronu sienas izveide, plašākas pilnvaras policijai dronu notriekšanā vai neitralizēšanā un citas. Arī domnīcas Vācijas ārlietu padome Drošības un aizsardzības centra pārstāvis Emīls Aršambalts uzskata, ka Eiropai un valstīm šādos hibrīdkara apstākļos ir jādomā par plašāku pieeju, ne tikai dronu sienas izveidi.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādas darbības jāveic, lai uzsāktu vecas koka mājas atjaunošanas procesu un novērtētu renovācijas darbu apjomu. Raidījumā piedāvājam būveksperta ieteikumus.

1.jautājums. Manā īpašumā ir nonākusi šāda māja. Pamatā tā ir zāģbaļķu, kas pēc tam no ārpuses apšūti ar ķieģeli.  Vēsturiski māja sastāvēja no diviem dzīvokļiem. Viens ir ļoti traģiskā stāvoklī. Koks praktiski ir sapuvis. Otrā mājas daļā 80% ir normālā stāvoklī. Plāns ir atjaunot māju. Kāds varētu būtu ekonomiskākais, bet arī tehnoloģiski pareizākais un Latvijas apstākļiem atbilstošākais risinājums? Mājai ir lentveida pamati, apmēram 70cm. Grunts ir mālaina. Māju vēlos pārveidot par vienstāva būvi. Iespējams, arī samazināt pirmā stāva apdzīvojamo platību. Viens no variantiem ir: pilnība likvidēt visus kokus, atstāt tikai ķieģeli, no iekšpuses norokot smilti, pieliet ar betonu, veidojot monolītu pamatu. No iekšpuses, baļķu vietā veidot klasiskā koka karkasa sienas, kuras pildīt ar 200mm vati. Tikai nav skaidrs vai tas tehniski būtu iespējams. Labprāt uzklausītu Jūsu ieteikumus.

2.jautājums. Pirms diviem gadiem uzbūvēta apaļbaļķu guļbūves pirts - māja. Šobrīd meistars jau sāk siltināt 45 leņķa jumtu. Meistars grib siltināt ar EKO vati , bet draugi uzskata, ka labāk ir siltināt ar akmens vati. Ja guļbaļķu māja vēl sēdīsies, tad arī EKO vate var saslīdēt. Kurš siltinājums būtu efektīvākais un pareizākais mūsu situācijā?

3.jautājums. Vēlos pagrabam uzlikt metāla trapecveida jumtu.  Jumta koka karkasa konstrukcija balstītos uz betona pārsedzēm. Starp koka karkasu domāju sabērt keramzītu. Vai, berot keramzītu, starp koka konstrukcijām tās ir ar kaut ko jāapstrādā? Keramzītu izmantošu kā siltumizolācijas materiālu, lai samazinātu mitruma un grauzēju ietekmi. Ko Jūs ieteiktu?

4.jautājums. Plānojam vienstāva lauku mājai mainīt un siltināt jumtu. Pašlaik ir azbesta šīfera jumts. Zem jumta griesti: vecais rīģipsis, melnais jumts, papīrs, 4cm veca vate. Plānojam griestus siltināt ar vati un mainīt azbesta šīferi pret metāla jumta klājumu. Kādu vati izmantot siltināšanai? Vai nepieciešams noņemt veco rīģipsi un likt plēvi, ja vēlamies virs esošās vates klāt jaunu vati? Viedokļi par plēvi dažādiem speciālistiem ir atšķirīgi. Kā rīkoties, lai viss būtu tehniski pareizi, bez liekām darbībām?