Raidījumā “Ce*zūra” cenzūras pētnieks Edgars Raginskis pievēršas laikmetīgā teātra mākslai Latvijā un kādam incidentam, kas radīja viļņošanos tiklab mūsu politikas, kā arī kultūras vidē.

Pēc politiskās partijas “Latvija pirmajā vietā” iniciatīvas Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojs iniciēja pārbaudi par iespējamu politisko aģitāciju Dailes teātrī topošajā iestudējumā “Rīkojums Nr.2”, ko veido radošā komanda režisora Valtera Sīļa un dramaturga Matīsa Gricmaņa vadībā.

“Ce*zūrai” Matīss Gricmanis stāsta par Aināru Šleseru un kādu viņa neplānotu izpļāpāšanos, Kultūras ministres savādo reakciju uz plašu publicitāti guvušo incidentu, trauksmi kā neizbēgamu dramaturga dzīves blakusparādību, mākslinieku spēju mainīt politikas nostādnes visai negaidītā veidā, Ringolda Baloža straujo viedokļa maiņu, donkihotismu vai bruņnieciskumu mākslā un politikā, kā arī teorētiski iespējamām sekām politiskā teātra dramaturgam.

Valters Sīlis ieskicē paradoksālo un ačgārno situāciju, kurā valsts institūcijas neplānoti un negribēti ievaino indivīda radošo brīvību, šo pašu valsts institūciju šoku tikt pakļautām pilsoniskās sabiedrības kritikai, un skaidro, kāpēc viņš tomēr nav idiots, runājot par aktuālām politiski sabiedriskajām tēmām. Visbeidzot, Matīss precizē, kādēļ ir pateicīgs katram politikā iesaistījušamies cilvēkam, pat tiem, kuri pārstāv viņam diametrāli pretējus un nepieņemamus uzskatus.

Kā saglabāt stabilitāti un mieru tad, kad pasaule atkal griež lielos zobratus? Monopolā saruna ar klīnisko psiholoģi un psihoterapijas speciālisti Ievu Biti.

Filips Šmits ir latviešu fotomākslinieks, kurš strādā ar analogo fotogrāfiju un konceptuāliem projektiem pilsētvidē. Viņa radošā prakse vērsta uz ikdienas rituālu un pilsētvides psiholoģijas izpēti, inscenējot situācijas, kas maina ierasto uztveri un atklāj pilsētā klātesošās sociālās struktūras. Mākslinieks pilsētu aplūko kā dzīvu organismu, kurā redzamais un neredzamais nepārtraukti mijiedarbojas.

“No manis nedzirdēsiet skaļus, deklaratīvus solījumus, bet skaidru un atvērtu valodu.” Tā no Saeimas tribīnes, uzrunājot deputātus un sabiedrību, sola premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”.

Raidījumā skanēšanas laikā parlamentārieši turpina lemt, vai izteikt uzticību Kulberga valdībai, kuru veidos “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība. 

--

Ministru krēslu sadalījums ir jau zināms, un tajā ir arī daudz tādu politiķu, kuri līdz šim nekādas ministrijas nav vadījuši.

Piecus no piecpadsmit ministru amatiem jaunajā valdībā ieņems cilvēki, kuriem līdz šim nebija pieredzes kādas ministrijas vadībā. Tie ir – premjerministrs Andris Kulbergs, aizsardzības ministrs Raivis Melnis, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars. Kulbergs, Smiltēns un Tavars ir „Apvienotā saraksta” pārstāvji, Jānis Dombrava ir Nacionālās Apvienības politiķis, bet Raivi Melni amatam virzīja „Jaunā Vienotība”, kaut gan viņš nav stājies neviena politiskā spēka rindās. Pārējiem desmit ministriem jau ir bijusi pieredze vadot vienu vai citu ministriju, vai pat ieņemot premjerministra amatu.

--

Jautājām iedzīvotājiem, ko viņi sagaida no jaunās valdības un kādi ir steidzami veicamie darbi.

Saeima ārkārtas sēdē apstiprina jauno valdību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu Rīgas siltumapgādē.

Šobrīd Latvijas aizsardzības nozare ir salīdzinoši neliela, un tikai nesen līdz ar ievērojami lielāku aizsardzības budžetu un vairāku jauno uzņēmumu dibināšanu sāka augt nozares apgrozījums un eksports.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē lūkojamies uz pērnā gada festivālu atklājumiem. Recenzējam Teonas Strugaras Mitevskas biogrāfisko darbu “Terēze. Pirms viņa kļuva par svēto”, kurā spēlē zviedru meitene ar pūķa tetovējumu – aktrise Nūmi Rapasa –, kā arī ungāru autorkino talanta Lāslo Nemeša drāmu “Bārenis”, kas pietveras izdzīvošanas stāstam ideoloģiju plosītajā Budapeštā.

Terēze, kuru atveido zviedriete Nūmi Rapasas – viņu zinām kā Līsbeti Salanderi no zviedru versijas “Meitenei ar pūķa tetovējumu” un Valdimāra Jouhansona “Jēra” (2021) –, pasaulē pieredz netaisnību. Misijā Kolkatā 40. gadu beigās Terēze ir elitārās Svētās Marijas klostera skolas direktore, kura vēlas mainīt sieviešu stāvokli katoliskajā un laicīgajā pasaulē. Strugara Mitevska mēģina radikalizēt biogrāfijas žanru un sakrālās un laicīgās dzīves pretrunas, tomēr filma paliek mēģinājuma teritorijā.

Jaunākajā darbā “Bārenis” Nemešs pievēršas “promesošā tēva” stigmai un paternitātes matricai, kas ir galvenā filmas saistviela. To režisors izvērš visnotaļ nekritiski, un šī ir putekļu, gruvešu, sēpijas un dumpīgo dēlu un "nācijas bez tēva" filma.

Jau apmēram mēnesi pasaules mediji Krievijas agresijas kara sakarā runā par eskalāciju. Ukraina ir nozīmīgi kāpinājusi savu gaisa triecienu jaudu, nopietni iedragājot Krievijai svarīgo naftas un gāzes tranzīta un pārstrādes infrastruktūru, tāpat ukraiņu lidoroboti sākuši reāli bojāt dzīvi maskaviešiem un Maskavas apkaimes iedzīvotājiem. Krievija cenšas atbildēt ar slepkavnieciskiem gaisa triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Savienoto Valstu administrācija nupat paziņojusi par distancēšanos no miera procesa centieniem, zaudējot ticību pozitīvam iznākumam. Kāds varētu būt turpinājums? Jebkuras konkrētas prognozes šai ziņā ir pārdrošas, tāpēc raidījumā Kurp griezies, pasaule? atskats uz tiem apsvērumiem, kādi pēdējā pusgada laikā par šo tēmu izskanējuši.

Dzelzceļu gadiem saucam par satiksmes mugurkaulu, vismaz plānos. Krustpunktā izjautājam Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod  Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.

Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”

Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.

Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā:  „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”

Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.

Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”

Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.