Ar krietni zemākām prasībām atkārtotā konkursā meklē Valsts kancelejas direktoru. Pirmais konkurss noslēdzās bez rezultāta – neviens no sešiem pretendentiem netika virzīts pat uz otro kārtu.

Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto kokrūpnieku krimināllietu to atstāja Raivis Kronbergs. Turklāt Saeima pirms teju diviem mēnešiem steidzamības kārtā pieņēma grozījumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj premjeram Valsts kancelejas vadītāju izraudzīties arī bez konkursa, tomēr arī neviens no premjera līdz šim personīgi uzrunātajiem kandidātiem šim aicinājumam nav atsaucies.

Eksperti gan brīdina, ka ar zemākām prasībām vien var nepietikt un arī atkārtotais konkurss varētu beigties bez rezultāta.

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs ir vieta, kur ikdienā darbinieki pieredz gan aizrautīgus apmeklētāju izsaucienus, gan viebšanos. Ne visiem redzamie eksponāti šķiet pievilcīgi, kādam pat no tiem paliek slikti. Skaistā un neglītā robežas cilvēka ķermeņa uztverē šobrīd muzeja telpās šķetina arī mākslas darbos. Te iemājojuši gan pušumi, gan baku izraisīti izsitumi un strutaini pūslīši. Vienlaikus ķermeņa reakcijas un vissīkākās detaļas pārtop par kaut ko citu. Kādas no tām sāk atgādināt skaistus ziedus. Šo uztveres robežu izstādē “Kas ir tas, ko redzu?” pēta māksliniece Linda Jākobsone-Viškere. Izstādi var aplūkot līdz oktobra beigām.

Kultūras rondo studijā stāsts par kultūrvietām, ko cilvēki iekārto sev piederošajos īpašumos. Viesos Turkalnes "Mēnesnīcas", "Koncertkupola pie Daugavas" un kultūrvietas "Dabā" saimnieki.

Šodienas raidījuma tēma izauga no pateicības. No tā rāmā apceres brīža, kad skaistā vasaras vakarā sēdi kādā izcilā kultūras notikumā, klausies sienāžu sisināšanā, varbūt tavu acu priekšā saule lēnām aizslīd aiz apvāršņa. Un pasaulē viss ir tik labi un skaisti. Un tad nāk pateicības jūtas – pateicība māksliniekiem, pateicība vasarai, iekoptajai vieta, kur tas viss notiek. Un pateicība arī tiem, kas šeit visus ir saaicinājuši. Jo īpaši vasarā, Latvijā ir daudz nelielu festivālu, koncertu, kas notiek māju pagalmos, kādā iekoptā dabas stūrītī. Kultūras rondo vēlamies izzināt to cilvēku motivāciju un pieredzi, kas ielaiž kultūras notikumus un aicina viesus sev piederošajos īpašumos. Visus kultūrvietu turētājus aptaujāt nespēsim, bet dažus esam saaicinājuši – no "Mēnesnīcas" Turkalnē, tas ir Ogres pusē Dana Lūsēna, no Nurmižiem Vizma Zvaigzne, kur darbojas kultūrvieta "Dabā", un sazināsimies arī ar koncertkupola pie Daugavas saimnieci Daci Druvu.

Šonedēļ aicinām svinēt Pleikšņu kalna svētkus ar skanīgu burkānu tauri, doties uz Latvijas vecāko pilsētu Ludzu tās dzimšanas dienā, kā arī iepazīt Krāslavas koka arhitektūras mantojumu un amatniecības tradīcijas.

Piektdien (7. augustā) svētkus svinēs gleznainajā Pleikšņu kalnā, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Rēzekni: “Rēzeknes novada Ozolaines pagasta augstākajā apkaimes vietā Pleikšņu kalnā notiks nu jau piektie jeb pusjubilejas Pleikšņu kalna svētki. Sāksies svētki jau sešos vakarā ar radošajām darbnīcām,” pasākuma organizatore Santa Ostaša mudina kāpt kalnā un svinēt dzīvi: “Un tā kā Pleikšņu kalnam ir jubileja, tad uz skatuves kāps Maltas apvienības jubilāri. Pasākumu atklāsim ar folkloras kopas “Zeile” dziesmu “Pateik maņ tys kaļneņš”, kas ir arī Pleikšņu kalna piecgades svinību nosaukums, un pašai folkloras kopai šogad tika svinēta ceturdaļgadsimta jubileja.” Pleikšņu kalna apkārtni pieskandinās arī citi šī gada jubilāri – amatiermākslas kolektīvi un kāds īpašs, Rēzeknes novadā nebijis viesis ar burkāniem: “Vairis Nartišs, kas ir zināms trombonists un instrumentālās komēdijas mākslinieks, performanšu autors un netradicionālo instrumentu izgudrotājs. Mākslinieks pārsteigs ar burkānu tauri!”

Savukārt senākā Latvijas pilsēta Ludza šajā nedēļas nogalē svin savu 849. dzimšanas dienu. “Svētku programma Ludzā sāksies piektdien, 7.augustā, kad pilsētā norisināsies sportiskas, izglītojoša un kultūras aktivitātes dažādām auditorijām,” stāsta Ludzas Kultūras centra vadītāja Renāte Mikaskina. Bet svētku galvenā diena – sestdiena (8. augustā) – būs pilna dzīvības un notikumu, un iesāksies jau septiņos rītā, “pilsētu ar sirsnīgo modināšanu “Labrīt, Ludza!” sveiks Oskars un Marks no grupas “KINGI” kopā ar Ludzas kultūras nama orķestri. No plkst. 9.00 Vecpilsētas laukumā sāksies “Seno arodu svētku tirdziņš”, kur varēs iegādāties amatnieku un mājražotāju labumus. Dienas garumā norisināsies daudz sporta aktivitāšu.” Sestdien Ludza būs piepildīta ar svētku noskaņu, mūziku, tradīcijām un daudzveidīgām aktivitātēm un pasākumiem visai ģimenei. “Un svētku kulminācijā plkst. 19.00 izskanēs svētku lielkoncerts “Par vasaru, puķēm un mīlestību Ludzā”, kurā uzstāsies Dainis Skutelis, Ieva Sutugova, trio “Oranžās” dejotājas Ievas Kemleres vadībā, un Jura Kristona muzikālā grupa, bet koncertu vadīs aktieris Mārtiņš Egliens. Plkst. 20.30 uz skatuves kāps grupa “Singapūras Satīns”, savukārt no plkst. 22.00 līdz pat plkst. 05.00 rītā svētku balle turpināsies kopā ar grupu “Laika Upe” un Dj Dion (Olbergs Event Group).” Svētdienu (9. augustā) Ludzā var noslēgt, nesteidzīgi baudot pilsētas vēsturisko šarmu, latgalisko dzīvesveidu un zilo ezeru ieskauto romantiku: “Plkst. 10.00 BJC telpās notiks šaha turnīrs, vienlaikus pie Tūrisma informācijas centra sāksies ekskursija “Ludzas ielu stāsti”, bet plkst. 11.00 interesenti aicināti doties pārgājienā “Apkārt Ludzai”.”

Nesteidzoties var baudīt arī Krāslavu:  “Kas var byut vairuok dajiugts par vuortim, lūgim, durovom, kriļcu i gaņkom? Tok vysa pamatā ir stuosts”, un šis unikālais koka arhitektūras stāsts, kas aicina iepazīt Krāslavas novada koka arhitektūru, amatnieku prasmes un māju stāstus par logiem, durvīm, vārtiem un verandām izstāstāms Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa ēkā interaktīvā ekspozīcijā “Koka kods”, turpina Krāslavas novada muzeja speciāliste Lāsma Kumpiņa: “Tās logu aplodas (Krāslavā) ir nenormāli skaistas. Mēs gribējām izcelt šo koka arhitektūru pilsētā, kurai lielākā daļa cilvēku vienkārši paiet garām, viņi nepamana, un šis mērķis, lai apmeklētāji, atnākot uz ekspozīciju, vēlāk dotos pa Krāslavu vai kādu citu Latgales vai Latvijas pilsētu un pamanītu šos unikālos rakstus, kas ir uz aplodām, kādi vārti mājai, kā durvis ir atvērtas vai aizvērtas.” Apmeklētāji var aplūkot namdaru un galdnieku rīkus, dekoratīvo elementu paraugus un kokgriezumus, kā arī aktīvi iesaistīties: “Var droši sēdēt un klausīties, ko stāsta par koka arhitektūru, un veidot pašam savu mājiņu no magnētiņiem ar dažādām aplodām, verandu logiem un durvju kokgriezumiem.”

Lai Latgalē gūtās emocijas ir ierosme nākamai nedēļai!

Dāmas arī mīl ātrumu un izaicinājumus. Kā savaldīt motociklu un spēt piedzīvot motobraukšanu dāmu versijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par motobraukšanu "dāmu versijā" sarunājas "MC WENDI" motokluba dalībniece Dace Brakša, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Kristīne Rostoka un motosporta trenere Sabīne Koklačova.

"Klubu saietos mēs satiekamies vienādi domājoši, un tur nav nevienam par skaļu motocikls vai pa traku dedzināta riepa vai rūcināts. Tas, kas kaitina un "besī ārā" tos cilvēkus, kuri stāv ļoti tālu no motocikliem. Mēs no tās riepu svilināšanas, no tās degošās gumijas smakas uzlādējamies. Mums tas patīk. Mums ir skaļākā motocikla izpūtēja skaņas konkursi un visdažādākās lietas, ko mēs tur darām. Un tas ir forši," raidījumā bilst Dace Brakša.

"Pēdējos gados mani novērojumi eksāmenos - gan motoeksāmenos, gan automašīnu - ir tādi, ka tolerance Latvijas autobraucēju vidū viennozīmīgi ir uzlabojusies un sadarbības spējas savstarpējās ir diezgan augstā līmenī, neskatoties uz šiem sliktajiem rādītājiem negadījumu statistikā," bilst Kristīne Rostoka. 

Viņa arī iesaka izvēlēties košus elementus ekipējumā, lai motobraucēji būtu labāk pamanāmi.

"Es ieteiktu izvēlēties košus elementus, spilgtas krāsas elementus savā ekipējumā," mudina Kristīne Rostoka. "Pētījumi pierāda, ka autovadītāji motociklus neredz, neierauga. Jāsaprot, ka motociklists ir mazs, un autovadītājs ir pieradis meklēt spoguļos līdzīga izmēra objektus, tātad automašīnas. Un tad, kad tas mazais motociklists tuvojas, tad ir svarīgi, lai viņš būtu pamanāms. Un kā mēs to varam nodrošināt? Ar kādu spilgtu elementu ekipējumā."

'Tās bailes nemainīsies, nepazudīs. Es ļoti spilgti atceros sevi, kad es biju tikko nokārtojis tiesības. Man ir motocikls, man ir jābrauc uz ielas vienai pašai pa vienu no aktīvākajām ielām Rīgā, man trīc kāja. Man jāpārslēdz ātrums, man trīc kājas, rokas, man jābrauc ārā. Tāds ir visiem sākums, bet tas ir jāpārvar," vērtē Sabīne Koklačova. "Tā ir braukšanas vaina, jo vairāk brauksi, jo vairāk pieradīsi pie satiksmes, it sevišķi Rīgā. Rīgas braucējiem tas ir izaicinājums sākumā. Tik daudz situāciju bīstamu kā Rīgā, izbraukājot visu Eiropu, man joprojām nekur citur nav bijis. Visu laiku ir jādomā līdzi. Bet bailēm ir jābūt un tas ir labi. Jābūt bišķiņ pietātei pret motocikliem."

8. augustā Cēsu Izstāžu namā notiks 29. kamermūzikas svētki "Šūbertiāde", kuros Franča Šūberta vokālo un instrumentālo kamermūziku atskaņos šīs tradīcijas Latvijā uzturētāja Evita Zālīte, tenors Jānis Kurševs, Berlīnē dzīvojošā un studējošā flautiste Elīna Čeprova un trīs pianisti: Lelde Tīrele, Aurēlija Šimkus un Rihards Plešanovs.

Evita Zālīte sarunā piesauc Latvijas "Šūbertiādes" izveidotājus Valdi Janci, Pēteri Plakidi, Aldi Liepiņu un Andri Veismani, atgādina tradīcijas rašanos pirms 29 gadiem Cēsīs un atgriešanos pirms 30. gadskārtas sākumvietā, stāsta par brīnumaino šīs tradīcijas turpināšanos un kamermūziķu brālību, kā arī atklāj prieku būt kopā ar Šūberta mūziku un tās smalkās jūtu pasaules aktualitāti šodien: "Šūberta ģēnijs ir spējis uzgleznot mūzikā tās milzīgās āres, kas mūsos mīt. .. Kamēr cilvēkiem šī mūzika būs nepieciešama, svarīga un dziedinoša, tā turpināsies!