latvijasradio.lsm.lv - RSS

Если вы ездите на поездах в направлении Ткумса, то у нас для вас плохие новости. Из-за работ по реконструкции контактной сети на этом направлении с пятницы, 17 октября, по 5 ноября будет полностью прекращено движение поездов на участке Асари–Кемери. Сообщение на этом отрезке будет осуществляться автобусами. Подробнее в сюжете корреспондентов LSM+.

Этим летом бывший Русский театр Эстонии сменил название, теперь он называется театр Сюдалинна - это назвапние района Таллина, в котором находится театр. С эстонского это название переводится как “сердце города”. Кроме того, театру сократили государственное финансирование. Это вызвало слухи, что Эстония якобы закрывает русский театр. Кто их распространяет и действительно ли планируется закрытие театра? Об этом рассказывает журналистка Re:Baltica Анния Петрова.

Stāsta arhitekte Dace Kalvāne

Tas nav jauns arhitektūras stils vai kārtējā modes tendence. Tas ir aicinājums domāt skaisti, ilgtspējīgi un iekļaujoši vienlaikus. Tā ir ideja par skaistu un ilgtspējīgu pasauli, kurā cilvēks un vide dzīvo harmonijā.

Bet stāsts sākās jau pirms vairāk nekā simt gadiem…

1919. gadā Vācijas pilsētā Veimārā arhitekts Valters Gropiuss nodibināja "Bauhaus" skolu Tā bija kustība, kas sapludināja mākslu, arhitektūru un amatniecību vienā veselumā. "Bauhaus" iedvesmoja modernisma arhitektūru un attīstīja amerikāņu arhitekta Louis Henry Sullivan jau agrāk pausto ideju, ka forma seko funkcijai. Skolas mērķis bija īstenot jau 20. gadsimta sākumā popularitāti ieguvušo visaptverošā mākslas darba ideju (Gesamtkunstwerk): ēkas ar visu, kas tajās atrodas, tiek veidotas kā vienots veselums.

"Bauhaus" vēlējās mainīt cilvēku dzīvi ar priekšmetiskās vides askētisku dizainu un vienkāršību. "Bauhaus" pauda, ka skaistums slēpjas vienkāršībā, proporcijās un godīgumā pret materiālu.

1925. gadā, kad "Bauhaus" pārcēlās uz Desavu, V. Gropiuss izdeva skolas rakstu krājumu, kurā uzsvēra, ka iepriekšējā laika būvmāksla ir iegrimusi sentimentālā, estētiski dekoratīvā koncepcijā un tā vietā, lai būtu dzīvs organisms, pazemojusi sevi līdz ārišķīgu, mirušu izskaistinājumu nesēja līmenim. Viņš norādīja: "Jaunais radošais gars atgriežas pie lietu pamatiem: katrai lietai jābūt veidotai tā, lai tā pareizi funkcionētu; gan mēbelēm, gan mājām."

"Bauhaus" mākslas skolas ēka Vācijas pilsētā Desavā (Dessau), kas uzcelta 1925. gadā pēc V. Gropiusa projekta, ir kļuvusi par vienu no vispazīstamākajām stila ikonām un arī viena no visagrākajām modernās kustības celtnēm. Dažās zemēs "Bauhaus" stila nosaukumu piedēvē pat visai modernajai kustībai. "Bauhaus" arhitekti atteicās no ornamentāliem rotājumiem, tā bija tīru plakņu un apjomu māksla. Tā bija sava veida revolūcija arhitektūrā un mākslā, kas lika pasaulei domāt citādi.

21. gadsimtā Eiropa vēlas šo ideju atdzīvināt. Jaunais Eiropas "Bauhaus" jeb "New European Bauhaus" ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kuru 2020. gadā iedvesmoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).

Jaunā Eiropas "Bahaus" mērķis ir atdzīvināt kultūras dimensiju ES klimata un zaļajās politikās — radīt "skaisto, iekļaujošo un ilgtspējīgo". Ne tikai rūpējoties par vidi.

Trīs vārdi raksturo šo kustību:

Ilgtspēja – dabai draudzīgi materiāli un energoefektīvi risinājumi.

Tā ir ideja par dzīves kvalitāti, kur skaistums un ētika iet roku rokā. Un šīs idejas arvien vairāk ienāk arī Latvijas arhitektūrā.

Latvijas Arhitektūras gada balvā tagad ir īpaša nominācija – "Jaunā Eiropas "Bauhaus" atzinība". To piešķir projektiem, kas iemieso šīs trīs vērtības: ilgtspēju, estētiku un sabiedrības iesaisti.

2025. gadā šo atzinību saņēma 7. bērnudārzs Salaspilī, ko projektējuši "MADE arhitekti" – par vidi, kas vienlaikus ir rotaļīga, droša un ekoloģiska.

Un vēl: Latvijas projekts "Kurtuve" Valmierā – bijusī katlu māja, kas pārtapusi laikmetīgās mākslas centrā – tika iekļauts Eiropas līmeņa NEB konkursā kategorijā "Piederības sajūtas atjaunošana".

Šie piemēri rāda, ka arhitektūra vairs nav tikai par ēkām. Tā ir par to, kā mēs jūtamies telpā, kā mēs dzīvojam, elpojam un satiekamies.

Jaunais Eiropas "Bauhaus" saka: "Nākotne būs ilgtspējīga tikai tad, ja tā būs arī skaista un piederīga cilvēkam."

Kā jūs domājat – vai jūsu ikdienas vide ir skaista, ilgtspējīga un iekļaujoša?

***

Lūk, arī arhitektes Ievas Zībārtes stāsti par šo tēmu

Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simts miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk.

Kāda ir pažreizējā situācija veco ļaužu aprūpē un vai valsts un pašvaldības gatavojas nākotnes izaicinājumiem?

No 2015. līdz 2023. gadam Latvijā par teju 17 000 pieauga to ļaužu skaits, kas sasnieguši un pārsnieguši 80 gadu robežu. Demogrāfiskās bedres dēļ samazinoties iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaitam, kā arī sarūkot potenciālo aprūpētāju daudzumam, veco ļaužu aprūpes sistēma var saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš teic, ka saskaņā ar prognozēm pēc 20 gadiem visā Eiropas Savienībā būs dubultojies to ļaužu skaits, kam vajadzīga aprūpe. Eiropas Komisija uzlikusi dalībvalstīm pienākumu domāt par veco ļaužu aprūpi ilgtermiņā.

Latvijā ar to nodarbojas gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas un privāti uzņēmumi. „Latvijas Sarkanais krusts” ir viena no organizācijām, kas nodibinājusi gan veco ļaužu aprūpes centrus, gan arī veic aprūpi mājās. Šos pakalpojumus finansē gan seniori vai viņu tuvinieki, gan arī pašvaldības.

Vitalitāte un enerģija būs dominējošās sajūtas, kas valdīs izstādē "Podnieka laiktelpa", kas būs skatāma no 18. oktobra Latvijas Kultūras akadēmijas telpās, Miera ielā. Izstāde ir veltījums izcilajam kino režisoram un tmodas laika figūrai Jurim Podniekam, kuram decembrī apritētu 75 gadi, bet kurš traģiski gāja bojā 41 gada vecumā. Izstāde balstās unikālos materiālos par Jura Podnieka laiku, kas pirms diviem gadiem nejauši atrasti viņa radinieku mājas bēniņos.

"Tā ir tāda vesela Pandoras lāde, kas atvērās. Es domāju, ka no tās vēl trīs izstādes varētu uztaisīt," - tā izstādes producente Antra Cilinska par vērtīgo atradumu, kas veido jaunās izstādes pamatu un kas nejauši tika atrasts pirms diviem gadiem.

Antra Cilinska: ”Nejaušības pēc tika atrastas šīs te kastes ar Jura arhīva materiāliem, kurus, iespējams, Juris pats māsīcas mājas bēniņos Langstiņos bija aizbīdījis aiz kaut kāda viena pakša. Mājā pirms diviem gadiem taisīja remontu, celtniekiem bija norādes, ka viss ir jāizmet ārā, pie viena no viņiem ciemos atbrauca māsa un ieraudzīja, ka tur ir mantas, kas saistītas ar Juri Podnieku. Viņa mums zvanīja, jā, un, protams, tas bija tāds atradums!”

Kastēs bija Jura Podnieka uzņemti foto negatīvi un diapozitīvi, fotogrāfijas, filmu rullīši, lenšu ieraksti, studiju darbu skices un zīmējumi un citi materiāli. Tostarp, kino materiāls ar viņa veiktām ielu intervijām 1979.gadā, kurās viņš cilvēkiem jautā par attieksmi pret dokumentālo kino.

Atrastie materiāli ir digitalizēti, un tagad daļa no tiem iekļauti izstādē. Fotogrāfijas kombinētas ar kino kadriem un izveidota vērienīga kustīga panorāma, kas skatītājam piedāvā iegremdēties paša Jura Podnieka sajūtās, just un vērot kopā ar viņu, stāsta izstādes autore un kuratore ir Anna Viduleja.

Līdzās pašam Jurim Podniekam izstādē būs iespēja iepazīt arī citas izcilas personības, ko viņš iemūžinājis gan kā režisors, gan kā operators.

Arī šie laikabiedru portretējumi spilgti apliecina Podnieka kino valodas īpašo spēku, faktoloģisko vēstījumu ļoti meistarīgi apvienot ar emocijām un tēlainību. Tā bija viņa metode, runājot arī par pasaules mēroga notikumiem. Kā sava laika liecinieks viņš bija ļoti aizrautīgs, drosmīgs, dziļi un analītiski domājošs ar milzīgu mīlestību pret savu profesiju. Arī to atklās izstāde.

Izstāde "Podnieka laiktelpa" Kultūras akadēmijas telpās, Miera ielā, ceļu pie skatītājiem sāks sestdien, 18.oktobrī, un būs skatāma līdz 5.decembrim. Ieeja tajā ir brīva. Izstāde atvērta ceturtdienās, piektdienās, sestdienās no 12.00 - 18.00 Miera ielā 58a.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Šodien, 15. oktorbī, paredzēta tradicionālā nākamā gada budžeta portfeļa iesniegšana Saeimā. Nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē paredzēts iekļaut gandrīz 50 dažādus likumprojektus, kurus vakar apstiprināja valdība.

Uzņēmēju organizācijas kopš budžeta izstrādes ir bijušas kritiskas, ka valdība par maz ir meklējusi iespējas ietaupīt, tāpēc gandrīz 18 miljardu eiro tēriņi būs iespējami ar lielu deficītu jeb dzīvi uz parāda.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt nākamā gada budžetu vērtēja ar septiņām ballēm desmit ballu sistēmā.

"Valsts nākamā gada budžets ir izveidots labi tiktāl, ka tas paredz būtiski pieaugošus tēriņus aizsardzībai, kas patlaban ir prioritāte numur viens, jo bez drošības nebūtu jēgas birokrātijas mazināšanai un citām lietām," tā savukārt intervijā Latvijas sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kas pārņems valdības paspārnē strādājošās Birokrātijas mazināšanas darba grupas vadību.

Taču budžeta finansēšanas daļā valdības darbs ir bijis nepietiekams, jo tā nav meklējusi pienācīgas taupības iespējas, lai būtu nauda aizsardzībai, teica Endziņš.

--

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas aizsākta 1997. gadā un šogad portfeli nesīs jau 28. reizi.