latvijasradio.lsm.lv - RSS

Мало кто знает, что в Латвии любой человек, у которого есть какая-то семейная проблема, может получить бесплатно 5 часов помощи сертифицированного медиатора. Для лиц со статусом малоимущих объем этой помощи составляет 7 часов. Кто же такой медиатор и чем конкретно он может помочь в семейных детах? Об этом в передаче “Домская площадь” рассказала представитель общества “Интегрированная медиация в Латвии”, сертифицированный медиатор Мария Леонова.

Raidījuma uzmanības fokusā Tuvie Austrumi un Amerikas vidienē, mazliet pievēršoties arī Madagaskarai.

Protams, runājam par Gazu, kurai šajās dienās ir pievērsta praktiski visas pasaules uzmanība. 13. oktobra rītā saskaņā ar noslēgto vienošanos tika atbrīvoti visi vēl dzīvi esošie ķīlnieki, ko "Hamās" bija sagrābis pirms diviem gadiem.

Nav šaubu, ka tas ir arī liels ASV prezidenta Donalda Trampa nopelns, un pats Tramps nepārprotami pirmdien baudīja savus slavas mirkļus. Viņš ieradās Izraēlā, kur viņu gaidīja kā nacionālo varoni. Tajā pašā laikā politiskie eksperti piesardzīgi vērtējumos, cik ilgstošs un noturīgs pašreizējais miers būs.

Ja Izraēlā Trampu novērtē kā miera nesēju, tad ir valstis, kur tagad ASV uzskata par potenciālu drīzu kara izraisītāju. Venecuēla nopietni gatavojas ASV iebrukumam. Par Venecuēlu jārunā arī vairāku citu iemeslu dēļ, arī piešķirtās Nobela Miera prēmijas dēļ, kuru nesen saņēma nevis Donalds Tramps, kurš to ļoti iekāroja, bet gan Venecuēlas opozīcijas līdere.

Aktualitātes komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docētājs Toms Rātfelders.

8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Dienu vēlāk šo vienošanos akceptēja Izraēlas ministru kabinets, pēc kam 10. oktobrī iestājās uguns pārtraukšana un sākās ķīlnieku atbrīvošanas process. 13. oktobra rītā, uzrunājot Izraēlas parlamentu Knesetu, ASV līderis pasludināja kara beigas, lai gan saprotams, ka runa pagaidām ir tikai par trauslu pamieru.

Izraēlai nozīmīgākais rezultāts ir pēdējo divdesmit izdzīvojušo 2023. gada oktobrī sagūstīto izraēliešu atbrīvošana, kas notika pirmdienas rītā. Neatdoti paliek vēl divdesmit astoņu gūstā bojāgājušo ķermeņi. Pretī teroristiskā organizācija saņem gandrīz divus tūkstošus no Izraēlas cietumiem atbrīvotus palestīniešus, tai skaitā 250 ar mūža ieslodzījumu notiesātos. Pēc piektdien notikušās uguns pārtraukšanas un Izraēlas paziņojuma, ka iedzīvotāji var droši atgriezties Gazas pilsētā, sākusies intensīva bēgļu kustība uz pamatīgi izpostīto anklāva lielāko centru.

Pirmajā noregulējuma posmā Izraēla piekritusi atvilkt savus spēkus no četrdesmit septiņiem procentiem Gazas joslas platības; nākamajos divos posmos paredzēta turpmāka atvilkšana, galu galā paturot savā kontrolē apmēram 15 procentus teritorijas – drošības perimetru, no kura izraēlieši aizies tad, kad tiks atzīts, ka no Gazas joslas vairs neizriet nekādi teroristisku uzbrukumu draudi. Līdz ar uguns pārtraukšanu kara izpostītajā teritorijā intensīvi sākusi ieplūst palīdzība – ne vien pārtika,  medikamenti un pirmās nepieciešamības preces, bet arī materiāli un tehnika gruvešu novākšanai un infrastruktūras atjaunošanai.

Nākamais punkts prezidenta Trampa Tuvo Austrumu vizītes maršrutā bija Šarmalšeihas kūrorts Ēģiptē, kur 13. oktobrī uz Gazas miera konferenci bija pulcējušies ap trīsdesmit valstu un starptautisko organizāciju vadītāju. Bez nozīmīgāko Rietumeiropas, Persijas līča un dažu citu ietekmīgu pasaules nāciju vadītājiem, tāpat ANO ģenerālsekretāra, Eiropadomes prezidenta un Arābu līgas ģenerālsekretāra, piedalījās arī tādi, varētu teikt, negaidīti starptautiskā procesa dalībnieki kā Armēnijas un Ungārijas premjerministri, Azerbaidžānas un Paragvajas prezidenti. No aicinātajiem samitu ar savu klātbūtni nebija pagodinājis Izraēlas premjers Netanjahu, kā iemeslu minot attiecīgajā dienā atzīmējamus nozīmīgus ebreju garīgos svētkus, un Irānas vadītāji, paziņojot, ka nevar piedalīties kopīgā pasākumā ar tiem, kuri nesen militāri uzbrukuši viņu valstij. Samitā apspriestais Trampa divdesmit punktu Gazas miera plāns paredz joslas demilitarizāciju, tur izvietojamus starptautiskus stabilizācijas spēkus un pagaidu pārvaldes institūciju. Domājams, līdzšinējiem Gazas saimniekiem – teroristiskajam grupējumam „Hamās” – šai sakarā ir no samita rīkotājiem diezgan atšķirīgs viedoklis.

Miera prēmija un „lielgaballaivu politika”

10. oktobrī Norvēģijas Nobela komiteja darīja zināmu savu lēmumu piešķirt šī gada Nobela Miera prēmiju Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado. Nu jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir opozīcijā savas dzimtenes valdošajam režīmam – vispirms Ugo Čavesam, pēc tam viņa varas mantiniekam Nikolasam Maduro. Kulmināciju šī pretstāve sasniedza 2023. gadā, kad viņa pieteica savu kandidatūru 2024. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanām. Valdošais režīms aizliedza opozicionārei kandidēt, viņas vietā startēja venecuēliešu politikas veterāns un diplomāts Edmundo Gonsaless. Lai arī opozīcija iesniedza aptauju rezultātus, kas apliecināja tās kandidāta uzvaru, varas kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome pasludināja par uzvarētāju Maduro. Kopš šīm vēlēšanām Marija Mačado spiesta slēpties, baidoties no režīma izrēķināšanās.

Līdz ar Nobela komitejas lēmumu noslēgusies arī intriga par iespējamu prēmijas piešķiršanu Donaldam Trampam, kurš to faktiski pieprasīja, darbinādams šai sakarā arī politiskā spiediena sviras. Tomēr tiek lēsts, ka Baltā nama saimnieka ambīciju izpaudumiem bijusi ietekme uz komitejas izšķiršanos.

Mačado ir Trampa dabiska sabiedrotā Vašingtonas pašreizējā politiskajā kursā pret Karakasu. Diktators Maduro allaž ir bijis prezidenta Trampa neieredzēts, pie tam tagad par vadmotīvu šai attieksmei kļuvušas apsūdzības narkotiku iepludināšanā Savienotajās  Valstīs. Kopš septembra sākuma amerikāņu jūras spēki uzsākuši t.s. narkolaivu medības Karību jūrā, nogremdēti nu jau vismaz septiņi peldlīdzekļi, nogalināto skaits tuvojas trim desmitiem. Tiek izteiktas versijas par to, ka šīm akcijām varētu sekot citas ar citu bruņoto spēku veidu iesaisti. Par to, cik pamatotas ir apsūdzības narkotiku transportēšanā, grūti spriest, taču nepārprotami tā ir Savienoto Valstu spēka politikas demonstrācija reģionā. Tā nu venecuēliešu opozicionāre Mačado netieši kļuvusi par Donalda Trampa „jaunās lielgaballaivu politikas” atbalstītāju.

Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Plānots mainīt kārtību, kā mazuļiem pieejama fizioterapija un citi rehabilitācijas pakalpojumi. Kāpēc tas nepieciešams? Un kā saprast, kad mazulim ir vajadzīgas masāžas, peldināšana un citi pakalpojumi, kas palīdz attīstīties fiziski?

Sarunājas Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājas vietniece Linda Celmiņa-Ķeze, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" metodiskā centra rehabilitācijas vadītāja Guna Bērziņa, bērnu fizioterapeite, - Latvijas Fizioterapeitu asociācijas Fizioterapija pediatrijā apakšgrupas vadītāja Solvita Ķerve un ģimenes ārste no Jēkabpils, arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Aija Graudiņa. 

Opozīcija ir sagatavojusi alternatīvu Stambulas konvencijai, izvairoties no sociālās dzimtes jautājuma. To tagad vērtē Saeima. Bet jautājums, vai mūsu priekšstati un aizspriedumi par sievietes un vīrieša lomām var būt iemesls vardarbībai? Vai tā ir vai nav problēma Latvijā, diskutējam Krustpunktā.

Analizē Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Piltenes iecirkņa prāvests, Rindas un Ventspils draudzes mācītājs Kārlis Irbe un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis, jurists Kaspars Herbsts.

Pagājušā nedēļā opozīcija iesniedza Saeimā priekšlikumu pieņemt nacionālo deklarāciju par cīņu pret vardarbību pret sievietēm. Šīs deklarācijas autori uzskata, ka tā varēs aizstāt strīdus raisījušo Stambulas konvenciju. Lielā mērā šī deklarācija tiešām atkārto konvencijas apņemšanās, vienīgi ir izņemts ārā aspekts par sociālo dzimumu jeb genderismu, kā to nedaudz rupjāk dēvē konvencijas pretinieki. 

Mūsu priekšstati par tradicionālo ģimeni nav iemesls, kāpēc sievietes piedzīvo vardarbību, tā saka konvencijas pretinieki. Un tas mūs atgriež pie pamatjautājuma, par ko ir bijis strīds visus šos gadus, kāpēc sociālā dzimuma jautājums ir iekļauts Stambulas konvencijā? Vai mūsu izpratne par vīrišķo un sievišķo, par tradicionālo ģimeni, par katra dzimuma lomām tiešām provocē vardarbību ģimenēs? Vai arī runa ir tikai par principiālu pretstāvi, kam ar vardarbību pret sievieti nav īsti sakara? Par to diskusija raidījumā.

Ar dūmu specefektiem un dziesmām no jauno īres namu balkoniem pieskandinot tuvējo kvartālu, Valmierā atklāti pirmie divi ar valsts programmas atbalstu uzbūvētie zemas īres maksas daudzdzīvokļu nami Latvijā. Divās piecstāvu ēkās pieejami 120 ērti, energoefektīvi dzīvokļi. Šī projekta attīstītājs ir Valmieras novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Valmieras namsaimnieks”, tās valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks stāsta, ka, apkopojot iesniegtos pieteikumus, ir zināms, ka šeit dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 būs bērni.

“Ja mēs skatītos portālu “ss” vai vēl kādas vietnes, kur izīrē dzīvokli, tad pamanītu, ka līdzvērtīgi dzīvokļi maksātu kvadrātmetrā 8 un, iespējams, vairāk eiro. Jo šie ir kvalitatīvi un jauni, uz doto brīdi, un šeit īres maksa būs 4,70 eiro. Tad mēs saprotam to atšķirību.”

Gadiem ilgi jauna dzīvojamā fonda trūkums ir bremzējis Latvijas reģionu attīstību. Taču beidzot ir pieejama speciāla valsts atbalsta programma zemas maksas īres namu būvniecībai tieši ārpus Rīgas un Pierīgas. Pirmie divi nami ar šīs programmas atbalstu jau uzbūvēti Valmierā, tikmēr citviet būvniecība vēl turpinās, vietām viss vēl tikai sākas. Vai šī būs iespēja reģioniem piesaistīt jaunus speciālistus un risināt mājokļa pieejamības jautājumu, to šoreiz raidījumā skaidro Laura Jansone.

Aicinām jūs doties uz Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu Vecrīgā, kur 8. oktobrī, klātesot Rīgas Domes pārstāvjiem, medijiem, pašiem māksliniekiem un sadarbības partneriem, tika prezentēta izstāžu zāles tuvāko gadu attīstības stratēģija, gaidāmā  izstāžu programma un arī telpas jaunā identitāte.

Izmaiņas patiešām ir būtiskas, ko vispirms jau pamanām nosaukumā, kas papildināts ar vārdu "laikmetīgā". Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu raksturo Reiņa Dzudzilo izstrādātā jaunā vizuālā identitāte, ko pamanām jau pie pašas ieejas. Bet tas ir tikai sākumpunkts, kas mūs gluži kā Orfeju aicina doties pazemē, lai sastaptos ar jauniem atklājumiem un māksliniecisko pieredzi.

Nav noslēpums, ka Rīga jau sen ilgojas pēc Laikmetīgās mākslas muzeja, kura joprojām mums nav, tomēr Rīgai ar šo izstāžu zāli un tās pārveidi ir saistītas arī jaunas ambīcijas – padarīt mūsu galvaspilsētu par būtisku un svarīgu laikmetīgās mākslas pieturvietu Ziemeļeiropā. Lai to īstenotu, bija nepieciešama arī jauna un jaudīga komanda ar drosmīgām idejām un stratēģisku redzējumu.

Raidījumā tiekamies ar Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas direktori Daigu Rudzāti, kuratoru un mākslinieku Artūru Virtmani un telpas jaunās vizuālās identitātes veidotāju mākslinieku Reini Dzudzilo.