latvijasradio.lsm.lv - RSS

Esam gatavi Rīgas starptautiskajam filmu festivālam, šoreiz akcentējot pašu filmas un sadarbības projektus. Pasaules pirmizrādi piedzīvos Kristas Burānes filma "Visi putni skaisti dzied", bet Vides filmu studijas vadītājs Uldis Cekulis stāsta par īpašajiem sadarbības projektiem "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" un "Sarkano lukturu cerību zvaigznes".

Kristas Burānes dokumentāri muzikālās filmas "Visi putni skaisti dzied" pirmizrāde notiks 22. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā, kur to izrādīs pilnmetrāžas filmu konkursa programmā.

"Filmas ideja radās gandrīz vienlaicīgi ar ideju par izrādi. Izrādes ideja savukārt izrietēja no 2022. gada Ministru Kabineta lēmuma par jaunāku koku ciršanu un vienlaicīgi bija "Dirty Deal Teatro" piedāvājums veidot dabu mazajām skatuvēm. Likās loģiski, ka varam veidot darbu šajās mazajās skatuvēs, kas ir cilvēku kultūras pēdu ielikta dabā. Domājot par to, kur satiekas cilvēku un putnu balsis un kāpēc tās putnu balsis sāk skanēt aizvien klusāk un klusāk," stāsta Krista Burāne. "Tad arī Uldis vaicāja, vai man nav kāda ideja filmai, un es teicu: re, mums ir šāda situācija, mēs taisām izrādi, varbūt domājam, kā no tā varētu tapt arī filma."

"Likās loģiski turpināt darbu ar filmu, bet jau paplašināt un iedot skatītājam tādu vizuālu pieredzi tieši par tēmām, par kurām mēs runājam, kas ir industriālā lauksaimniecība, mežizstrāde, cilvēku personīgās izvēles par to, kā saimniekot. Un galvenais - putni, lai mēs viņus ieraugām, lai mēs pēkšņi spējam viņos saskatīt būtnes, kas ir mūsu kaimiņi un kuras ir tikpat savā ziņā nozīmīgas mūsu dzīvībai kā viss pārējais. Līdzsvars ir galvenais," turpina Krista Burāne.

Gan Krista Burāne, gan Uldis Cekulis mudina šo filmu skatīties uz lielajiem ekrāniem.

Ir zināms, ka Kristas Burānes filmu izrādīs arī Cēsīs, Rēzeknē un Ventspilī, tā tiks ieļauta Latvijas Skolas somas programmā.

"Manuprāt Krista iedod skatītājiem spārnus," piebilst Uldis Cekulis. "Bez informācijas ir grūti iejusties to putnu lomā, kuri meklē savas mājas, vai kuriem mājas tiek atņemtas. Tādēļ vien ir vērts nākt uz kino, jo jūs dabūsiet sev spārnus. Redzot filmu, sapratīsiet, ko es to esmu domājis."

Bet "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" un "Sarkano lukturu cerību zvaigznes" ir divi gandrīz neiedomājami kopprojekti, no kuriem viens pēta Ziemeļkorejas sievietes un Dienvidkorejas vīriešus, bet otrs aizved uz Indiju, Kalkutas sarkano lukturu kvartālu.

Vēl arī Romā gaidāma Vides filmu studijas veidotās filmas "Roselini. Dzīve bez scenārija" pirmizrāde. Tā paredzēta 23. oktobrī Romas starptautiskajā kinofestivālā.

В первом полугодии 2025 года цены на серийные квартиры в Риге выросли на 1,3%. В отдельных микрорайонах рост цен на серийные квартиры достиг 3-4%, свидетельствуют данные Arco Real Estate. Одновременно, в первом полугодии был существенный прирост ипотечного кредитования. Подробнее о тенденциях на рынке жилья рассказала корреспондент программы “Домская площадь” Юлия Петрик.

Aizvadītājā gadā klajā nāca grāmata, kas caur senām kartēm izveda cauri Rīgas ielu vēsturei Daugavas labajā pusē. Nu tapusi grāmata par Pārdaugavas raibo vēsturi. Kā mainījušies ielu nosaukumi kreisā krasta rajonos un kā laika gaitā mainījusies Pārdaugavas seja? Ko par šo vēsturi stāsta senās kartes? Ar jaunāko izdevumu iepazīstina - grāmatas redaktors, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" pārstāvis Jānis Barbans un grāmatas autors Edgars Lecis.

Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas

Koraļļu rifos sasniegts kritiskais punkts pēc globālās temperatūras paaugstināšanās

Aktualitāte, kas šajās dienās atspoguļota ne vienā vien zinātnes vietnē, ir situācija ar koraļļu rifiem, proti, ir sasniegts kritiskais lūzuma punkts koraļļu rifos pēc globālās temperatūras paaugstināšanās. Rekordaugsta okeāna temperatūra ir izraisījusi plašu silto ūdeņu koraļļu izbalēšanu un bojāeju, kam varētu būt tālejošas sekas. 

Kā īsti sarunāties ar mākslīgo intelektu?

Kā īsti sarunāties ar mākslīgo intelektu un kurā no gadījumiem saņemsiet precīzākas atbildes no sarunu bota - tāds ir jautājums, kam atbilde meklēta gan pašmāju vietnē “Kursors.lv”, gan “New Scientist”.

“SpaceX” raķete “Starship” veiksmīgi veikusi pēdējo testa lidojumu 2025. gadā

Bet “Scientific American” par to, ka uzņēmums “Space X” ir veicis vēl vienu veiksmīgu pasaulē lielākās un jaudīgākās raķetes “Starship” testa lidojumu. Šis bija nu jau vienpadsmitais “Starship” testa lidojums. “Starship” ir paredzēta kā pirmā pilnībā atkārtoti izmantojamā kosmosa lidojumu sistēma vēsturē, kas var pārvadāt kravu vai pat apkalpi.

Около 500 граждан России могут быть выдворены из Латвии, поскольку не выполнили требования для получения постоянного вида на жительство. Дальнейшая информация будет передана погранохране для проверки, и, если эти люди всё ещё будут находиться в Латвии, будет выдан приказ об их выезде. Как это будет происходить, в студии программы “Домская площадь” рассказал министр внутренних дел Латвии Рихард Козловскис. Также он прокомментировал инцидент на эстонско-российской границе, когда со стороны России были зафиксированы некие вооружённые группы.

Why bicycles matter - especially in wartime. In this episode, Dīvs Reiznieks speaks with Marina Bludsha from the NGO U-Cycle (Kyiv Cyclists’ Association) and Lesya Loyko from Forza (Uzhhorod). Both are part of the international campaign #BikesForUkraine. 

The conversation explores the role of bicycles - sometimes the only available means of transportation - and how cycling communities are developing and staying resilient while the country fights for its very existence.

http://linktr.ee/drosinatajs

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Jebkurš ārstēšanās process būs ievērojami veiksmīgāks, ja pacients spēs būt līdzestīgs. Kā veicināt pacientu iesaistīšanos un kas palīdz nodrošināt kontaktu starp ārstu un pacientu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, šoreiz vairāk akcentējot tieši pacienta līdzestību zāļu lietošanā. Diskutē pētniece, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docētāja Mirdza Kursīte, kardiologs Alberts Bērziņš un sertificēta farmaceite Ērika Pētersone.

Aptauja liecina, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot ārsta nozīmētās zāles, iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu.

Biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.  

Mirdza Kursīte norāda, ka pacientu līdzestība medikamentozajā terapijā ir problēma ne tikai Latvijā, jo aptaujas rāda, ka problēmas ar līdzestību ir apmēram pusei pacientu, kuriem ir nozīmēti medikamenti. Iemesli var būt dažādi. 

Viens dalījums ir tīša un netīša nelīdzestība jeb rekomendāciju neievērošana. Bieži tā ir arī aizmāršība, ka izlaiž devas. Ir arī tīša nelīdzestība, kur bieži ir blakusparādības. Medikamentus pārstāj arī lietot, ja uzlabojas pašsajūta, kā arī lieto tikai tad, kad jūtas slikti, lai arī būtu jālieto katru dienu.

Ērika Pētersone arī norāda, ka jāņem vērā arī dažādi sadzīviski faktori, piemēram, pacienti mēdz sūdzēties, ka tablete ir pārāk liela un ir grūti norīt, vai arī pretēji, ārsts ir nozīmējis pusi jau tā mazas tabletes, ko pacientam gados ir grūti sadalīt. Tāpat ļoti rūpīgi jāizrunā dažādu medicīnas palīglīdzekļu lietošana zāļu ievadīšanai, lai nerastos nevajadzīgas blakus parādības.

Kādēļ velosipēdi ir svarīgi, jo īpaši kara laikā - par to lielajā intervijā saruna ar Kijivas riteņbraucēju asociācijas pārstāvi Marinu Bludšu un Lesju Loiko - Užhorodā bāzētās NVO “Forza” pārstāvi. Viņas darbojas īpašā kampaņā “Velosipēdi Ukrainai”. Sarunā ar Dīvu Reiznieku gan par velosipēdu, kā dažbrīd vienīgo pārvietošanās līdzekli, gan velosipēdistu komūnas attīstību laikā, kad valsts cīnās par savu pastāvēšanu. 

Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne

Pirts latviešu kultūras kontekstā jau izsenis nav tverta tikai kā vienkārša mazgāšanās vieta. Par pirts svarīgo lomu liecina arī tas, ka pirts rituāls folklorā atspoguļots ne tikai dievību un cilvēku, bet arī dzīvnieku, putnu un kukaiņu līmenī.

Vispirms jau pašam celtnes nosaukumam "pirts" pamatā ir kopīga sakne ar "pērt" un "pērties", kas liecina, ka tās sākotnējā funkcija ir bijusi tieši pēršanās vieta. Neraugoties uz to, ka pirts bieži tiek saistīta ar mazgāšanos, parunās un sakāmvārdos tiek akcentēta pēršanās, karstums un veselība. Pat tautas gudrība pauž: "Pirts – zemnieka dakteris". Turpretim tīrības kategorija latviešu kultūrā vairāk saistās ar ūdeni.

Kāpēc tomēr pirts ieņem cilvēka dzīvē tik svarīgu vietu,  ko apliecina sakāmvārds: "Vairuok bādys ka pierts nūdag, nakai ka sīva nūmierst"?

Tautas gudrības pat tieši salīdzina pirti ar baznīcu, piemēram: "Pirts svētāka nekā baznīca: baznīcā iet ar drānām, pirtī pliks."

Līdzīgi kā dievnamā, arī pirtī nedrīkst rīkoties necienīgi, piemēram, bojāt gaisu...

Pirts mītiskā vēsture atklāj divu pretēju kosmisku spēku – Dieva un Velna – sadarbību tās tapšanā. Dievs taisījis pirti, taču iesākumā uguns bijusi tikai Velnam, kuru ar gudrību Dievs vēlāk dabūjis sev. Tātad pirts ir vieta, kura ietver sevī gan dievišķo, gan velnišķo aspektu.

Vairākums teiku runā tieši par Velna, nevis Dieva, darbošanos pirtī, piemēram, Velni jaunkungu izskatā berž meitām muguras, vakarē ar tām vai bojā gaisu.

Ar pirti kā radību vietu folkloras tekstos saistītas arī sievišķās dievības Māra un Laima. Iešana "Laimas pirtiņā" nozīmē radības. Arī pēc pēršanās, nomazgājot lāvu, pirtī nāk Laimes māte. Tāpat, beidzot mazgāties, jāsamet stiprs gars, jo pēc tam vēl Māra iet mazgāties. Pirtī sastopami arī Mājas gars, veļi un Pirts gars jeb lodars – divdabīgs tēls, kas var būt gan mīlīgs, gan bīstams, jo var saplosīt cilvēkus, kas iet vieni.

Pirts perifērais novietojums sētā to padara par robežvietu starp šo pasauli un viņsauli, tāpēc ar tās apmeklējumu saistīti aizliegumi: nedrīkst iet pirtī pēc saules rieta, runāt par degšanu, smieties, svilpot, dziedāt, lai neizsauktu nelaimi.

Pirts rituāli bijuši nozīmīga daļa ģimenes godos un gadskārtu svētkos. Parasti tie kalpojuši kā pārejas ritu sastāvdaļa cilvēka pārtapšanai citā statusā vai sevis sagatavošanai sekojošajiem svētku rituāliem. Pateicoties pirts marginālajam statusam, gadskārtu svētkos tā kalpoja saziņai ar citas pasaules spēkiem nākotnes izzināšanā.

Atslēga uz pirts jēgu slēpjas teicienā: "Pēc pirts kā no jauna piedzimis." Tas norāda, ka pat parasta pirts paredz cilvēka pārradīšanu. Šis process tiek realizēts ar pēršanas un gara mešanas palīdzību.

Pirts kurināšana, pēršana un gara mešana ir darbības, kuru nozīmju lauks saistās ar seksualitāti. Īpaši tas novērojams tautas dziesmās, kurās uzsvērta dzimumu atšķirība starp pirts kurinātāju un to, kas iet mazgāties.

Arī uguns un ūdens klātbūtne pirtī simbolizē divas sākotnes, kurām sakars ar radīšanu. Mīklās par pirti atrodama vienīgi erotiskā simbolika, piemēram: "Sētmalē melna maška, ik nedēļas sutu laida." (Pirts). Indoeiropiskā sakne "per-" saistīta ar sišanu un pēršanu, un tā ir pamatā arī auglības dieva Pērkona nosaukumā.

Cilvēka pārradīšanas ideju pirtī pastiprina kailums, kas atceļ sociālos un dzimuma statusus, ļaujot ieiet "dabas cilvēka" stāvoklī. Turklāt pirtī gājējs zaudē pat cilvēka identitāti: tajā nedrīkstēja viens otru saukt vārdā, tikai par vilciņu.

Tādā veidā cilvēkam pirtī ir īpaša, "necilvēciska" loma.

Pārradīšanas ideju pastiprina pēršanas laikā skaitāmie pateicības vārdi, kas pēc būtības ir buramvārdi. Pēršanas kustības, kas pielīdzinātas seksuālām darbībām, rezultējas jaunas, ideālas pasaules radīšanā. Pirts tiek uztverta kā "kosmisks" objekts, kas rituāli atdarina pirmradīšanas aktu. Pirts ir vieta, kurā notiek pārmaiņas – cilvēks iziet no tās citāds, ne vairs tāds, kāds iegāja. Tā ir jaunas, pareizi sakārtotas pasaules radīšanas vieta.

Drīzumā pirmizrādi piedzīvos Jāņa Ābeles dokumentālā filma ”Testaments”, kas no aizmirstības izcels dzejnieku un detektīvžanra aizsācēju latviešu literatūrā – Anatolu Imermani. Arī filma veidota kā detektīvs, jo tajā tiek dzītas pēdas sen mūžībā aizgājušā literāta pelnu urnai, lai izpildītu viņa pēdējo vēlēšanos, kas ir viena no dīvainākajām pēcnāves vēlmēm, kāda jebkad izteikta. Detektīvs filmā savijas ar stāstu par pretrunīgo Imermaņa personību, kā arī poētiskiem un erotiskiem motīviem. 

Anatols Imermanis bija slavens ne tikai kā kriminālromānu rakstnieks, bet arī kā vētrains bohēmists, kura vājība bija sievietes. Ar viņu saistās dažādas leģendas, un viena no tām – ka viņa vēlme bijusi, lai pēc nāves viņa pelnus izkaisa Parīzes Sarkano lukturu rajonos, lai viņš vienmēr būtu skaistu meiteņu kompānijā.

Kad rakstnieks Jānis Joņevs šo leģendu pirms sešiem gadiem pastāstīja režisoram Jānim Ābelem, režisors tajā ieraudzīja iespēju filmai. Tikai tobrīd vēl nebija zināms, ka urna ir pazudusi un filma izvērtīsies kā detektīvs, kas ir īsti atbilstoši Imermanim, stāsta Jānis Ābele un Jānis Joņevs, kurš ir filmas scenārija autors.

Izmeklētājs filmā ir mūsdienu dzejnieks Aleksandrs Zapoļs, jo filmas autoriem šķitis, ka tieši viņš varētu labi saprast sarežģīto un pretrunīgo Imermaņa personību. Zapoļs noskaidro, ka pēc Imermaņa aiziešanas urna ar viņa pelniem stāvēja Rakstnieku savienības virtuvē, tad skapī, bet kur tā palika pēc tam – nav zināms.

Urnas meklējumos, Zapoļs iztaujā Imermaņa laikabiedrus, apmeklē viņa iecienītākās vietas, dodas pat pie ekstrasenses, līdz atskan kāds zvans, un meklējumi visbeidzot vainagojas ar panākumiem.

Kad urna atrasta, atliek izpildīt Imermaņa pēdējo vēlēšanos, bet arī tas, izrādās, nav tik vienkārši, jo Parīze vairāk nekā 20 gadus pēc viņa nāves ir pilnīgi citāda, nekā tā bija Imermaņa iztēlē, jo pats viņš Parīzi nekad redzējis nebija.

Detektīvs filmā cieši savijas ar ceļojumu dažādos laikos, arī ar humorīgām notīm, erotiku, kailumu un citātiem no Imermaņa dzejas.

Kas īsti bija kādreiz slavenais, tagad aizmirstais Anatols Imermanis? Disidents vai brīvdomātājs? Dendijs vai izvirtulis? Kādas pēdas no viņa vai vispār no jebkura cilvēka paliek pēc viņa nāves? – šie ir daži no jautājumiem, ko uzdod filma. 

Jāņa Ābeles dokumentālā filma ”Testaments” pirmizrādi piedzīvos 21.oktobrī Rīgas starptautiskā kino festivāla konkursa programmā. Pēc tam to izrādīs kinoteātros Rīgā un citviet Latvijā.