latvijasradio.lsm.lv - RSS

Государство готовится предложить молодым семьям займы на приобретение жилья в регионах. Первые кредиты начнут выдавать уже в этом году. Цифры впечатляют - первоначальное доступное финансирование составит почти 26 миллионов евро. О том, кому будут доступны такие кредиты, в программе “Домская площадь” рассказала Юлия Петрик.

Stāsta ilggadējā Latvijas Radio redaktore, raidījumu veidotāja un mūzikas ierakstu producente Māra Šuba 

Laikam vismazāk izmaiņas notikušas pašā intīmākajā posmā, proti, paša skaņu ieraksta laikā. Pēc mūsu tradīcijām mūziķis paliek studijā viens, bet aiz lodziņa darbojas skaņu režisors un skaņu inženieris, kas atbild par tehniskajām lietām, dažādām komutācijām. Mēs šajā procesā parasti neiejaucāmies un tas arī nebija vajadzīgs: aicinājām mūziķus, kurus zinājām, konkrētos skaņdarbus viņu izpildījumā bijām dzirdējuši, interpretācijas atzinuši par labām un akceptējuši.

Jau kopš Jāņa Ivanova laikiem mūsu skaņu režisori ir ar augstāko muzikālo izglītību – tie ir bijuši komponisti, muzikologi, kāda instrumenta spēlētāji. Līdz ar to viņu dzirde ir pietiekami asa un kompetence – pietiekami liela, lai ieraksta procesā nevienam no malas nevajadzētu iejaukties.

To gadu laikā, kuros strādāju un darbojos šajā jomā, sapratu, cik svarīga mūziķim ir regulāra iespēja tikt studijā, lai veiktu ierakstus. Pirmajā reizē tikšanos ar mikrofonu gandrīz vienmēr pavadīja ārprātīgs stress.

Tad pamazām jāiegūst pieredze, jāiemācās nomierināties un pārvaldīt satraukumu. Ir skaidrs: ienākot 1. studijā, savu dara fakts, ka te muzicējis orķestris Leonīda Vīgnera vadībā, spēlējis Gidons Krēmers, Raimonds Pauls… Šīs sienas sevī uzsūkušas tādu vēsturi! Iespējams, šī fakta apzināšanās arī nereti mēdz būt biedējoša.

1. studijā ik pa laikam ierakstus varēja veikt patiešām labi mūziķi. Ar katru reizi viņi kļuva aizvien pārliecinošāki, jo šajā atmosfērā jau bija ļoti labi iejutušies. Bieži mūziķi sarada ar kādu konkrētu skaņu režisoru. Arī tad process kļuva personiskāks.

Pēc tam, intervējot mūziķus raidījumam "Autogrāfs pēc ieskaņojuma", sapratu, ka nereti viņi pat bija aizmirsuši, ka atrodas studijā un veic ierakstu! Viņiem bija sajūta, ka spēlē savam klausītājam. Jo dvēseliskāks bija pats process, jo to nepārprotamāk varēja just ierakstos. Tie bija vienkārši brīnišķīgi.

Par to, cik īpašs ir skaņotāja darbs, man savulaik palīdzēja saprast pianiste Inta Villeruša. Viņa pirms saviem ierakstiem vienmēr lūdza, lai, ja vien tas iespējams, instrumentu skaņo meistars Knēts. Iespējams, šīs nianses juta tikai viņa, bet Intai tas bija būtiski: viņa ierakstos vislabāk jutās ar Knēta skaņoto flīģeli. 

Līdzīgi kā solisti, savu profesionalitāti ierakstos ļoti asināja orķestri un kori. Tāpat uzskatu, ka arī Radio skaņu režisori te iegūst tādu profesionalitāti kā nekur citur.

Jau astoņdesmitajos gados Latvijas Radio skaņu režisori bija labākie toreizējā Padomju Savienības mērogā. Tik augstu kotējās mūsu ieraksti, kurus novērtēja arī starptautiski.

Par to varējām pārliecināties, sūtot ierakstus uz Starptautisko jauno mūziķu konkursu "Concertino Praga". Tur atlasē klausījās tikai ierakstus un ļoti bieži mūsu jaunieši pēc tam jau kā uzvarētāji devās uzstāties uz toreizējo Čehoslovākiju.

No skaņu režisoriem man visilgāk iznāca sadarboties ar Jāzepu Kulbergu – gan savulaik "Telefilmā", gan šeit, Radio, gan "Melodijā". Viņš bija ļoti labs skaņu režisors. Vienubrīd Jāzeps arī audzināja mūs skaņu režisoru maiņu – Normunds Slava, Modris Bērziņš...

Noteikti gribētu pieminēt arī Kārli Rūtentālu. Viņš bija pirmais, kas apguva mūsu slaveno 16 celiņu magnetofonu. Manuprāt, mums tas bija vieniem no pirmajiem Padomju Savienībā – milzīga skaņu ierakstu pults, blakus magnetofons ar lenti, kuras platums – 5 centimetri un 0,8 milimetri…

Protams, lielākoties to izmantoja vieglās mūzikas ierakstiem. Domāju, ka Raimonds Pauls un Radio vieglās mūzikas orķestris ļoti daudz ieguva no šīs sadarbības, jo ieraksti tiešām bija ļoti, ļoti brīnišķīgi.

Arī Kārlis Pinnis, kurš savulaik bija "Melodijas" skaņu režisors, pēc tam darbojās Latvijas Radio.

Radio ir vieta, kurā visi, kas šeit ir iekļuvuši, caur smagu darbu kļūst par meistariem.

Dabasgāze gan Latvijā, gan kopumā Eiropā ir pietiekamā līmenī ar atbilstošiem uzkrājumiem, turklāt pasaulē aug gāzes piedāvājums. Tas ir skaidrojums tam, ka dabasgāzes cena Eiropas biržās ir atgriezusies 2021. gada līmenī, svārstoties ap 30 līdz 35 eiro par megavatstundu.

Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Igaunijas gāzes giganta "Eesti Gaas" meitasuzņēmuma Latvijā "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, gāzes cenu strauji celt varētu tikai kādi jauni ģeopolitiski satricinājumi.

No šķūņa iznāk Bruno ar paceltām rokām. Viņš atzīstas, ka izdarījis šausmu lietas un padodas. Viņu sagaida divi policisti. Viens paliek pie Bruno, otrs iet pārbaudīt, kas noticis. Mašīnā viņš atrod Bruno brālēnu... mirušu.

Autori: Baiba Runce, Ilze Aginta, Reinis Budze un Galeniex 

Jau pēc nedēļas nākamā sērija. Seko šim podkāstam tur, kur to klausies, lai nepalaistu garām! 

Vairāk nekā 300 dziesmas ar vārdiem un notīm, ko Ilūkstes mūzikas un mākslas skola apkopoja no dažādiem avotiem, gan seniem dziesmu krājumiem, gan vietējiem teicējiem un folkloristiem, tagad būs pieejamas vienā lielā burtnīcā. Tas ir šovasar skolas uzsāktās akcijas „Nāc ar savu sēļu tautasdziesmu!” galarezultāts, un tas būs pirmais šāda veida dziesmu krājums, kurā apkopotas tieši sēļu tautasdziesmas, kas vēsta par sēļiem svarīgām lietām – darba tikumu, gadskārtām, nodarbēm, precībām un kurā neizpaliek arī sava sēļu humora deva.

Latvija spēj iztērēt līdz 99 procentiem no pieejamā Eiropas Savienības (ES) atbalsta pirms fondu slēgšanas, un tas ir labs rādītājs. Bet jauna finansējuma apguvē temps ir lēns. Skatoties uz ES budžetu kopumā galvenais secinājums - ES budžetā 2024. gadā kļūdaini izlietoti tiek 3,6 procenti naudas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs.

Viņš skaidroja, ka Eiropas līmeņa revidenti jau pirms vairākiem gadiem norādījuši uz riskiem saistībā ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanu, un brīdinājumi piepildījušies. Tagad savukārt riski esot ar militārās mobilitātes atbalsta tēriņiem, teica Kozlovs.

ASV šobrīd piedzīvo konstitucionālo sabrukumu, kurā ASV prezidents Donalds Tramps koncentrē varu savās kā prezidenta rokās. Tā intervijā Latvijas Radio norāda laikraksta „Financial Times” ASV ziņu redaktors un komentētājs Edvards Lūss.

Viņš norāda, ka, lai gan dienu no dienas Tramps ir neparedzams, viņa pieeja ārpolitikā ilgtermiņā ir paredzama – prezidents neskatās uz lietām caur ģeopolitikas, bet gan personisko un darījumu prizmu. Žurnālista ieskatā – kamēr pie varas ASV ir Tramps, tas padara multipolāru pasauli daudz sarežģītāku un jaunā pasaules kārtība, visticamāk, būs nevis kārtība, bet haoss. 

Donalds Tramps ir amatā mazāk nekā gadu, bet mēs daudz runājam par viņa izteikumiem, par viņa politiku un lēmumiem gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Kā jūs vērtējat viņa pirmos mēnešus prezidenta amatā? Kā ASV politika ir mainījusies?

Edvards Lūss: Atcerieties, ka trampisms ir bijis ar mums jau desmit gadus, kopš viņš paziņoja par savu kandidatūru 2015.gada jūnijā. Tātad, viņš ir runājis par trampismu, par saviem galvenajiem politikas virzieniem jau desmit gadus. Mēs esam pieraduši pie tā, ko viņš vēlas. Un mēs arī apzinājāmies, ka otrajā pilnvaru termiņā viņam kalpos uzticami cilvēki un lojālisti, nevis pieaugušie, kā tas bija viņa pirmajā pilnvaru termiņā.

Tas, ko viņš ir izdarījis imigrācijas jomā, padarot federālo tiesību sistēmu par ieroci cīņās ar tiesām, norīkojot Nacionālo gvardi un potenciāli aktīvus militāros spēkus Amerikas ielās, izmantojot regulējošās pilnvaras, lai panāktu, ka uzņēmumi pakļaujas viņa gribai, kā arī attiecībā uz tirdzniecības karu, ko viņš ir uzsācis kopš „Atbrīvošanas dienas”, kā viņš to nosauca aprīļa sākumā… Edvards Lūss par to visu jau tika signalizēts ilgi iepriekš. Tas nav pārsteigums.

Es domāju, ka ir divas lietas, kas ir pārsteidzošas no visiem aspektiem. Pirmkārt, ātrums, ar kādu tas viss ir noticis. Tas ir ļoti, ļoti strauji, un tas aptver ļoti plašu darbības jomu. Valda nepacietība, diezgan pārsteidzoša steidzamība. Un, otrkārt, lielākoties tas, cik vāja ir bijusi institucionālā pretestība šajā pasaulē vecākajā konstitucionālajā demokrātijā, kas nākamgad svinēs 250 gadu jubileju. Zemākās instances tiesas ir veikušas savu darbu, bet Augstākā tiesa var atcelt un aizstāt, transponēt. Privātais sektors lielākoties ir ļoti vājš, ļoti bikls un iebiedēts. Demokrātu partija ir piedzīvojusi triecienu. Šur un tur ir bijuši daži drosmīgi indivīdi, un es lietoju vārdu „drosmīgs” ļoti relatīvā nozīmē. Bobs Igers, „Disney” izpilddirektors, atjaunoja Džimija Kimmela komēdijšovu. Ir bijuši pāris tādu darbību, ko mūsdienās varētu saukt par nepakļaušanos Trampam. Bet lielākoties viņš diezgan vienkārši ir pārbraucis pāri drošības mehānismiem un konvencijām.

Ukrainai turpinot ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā tai jāsaskaras ar virkni izaicinājumu, kuru veiksmīgākā un ātrākā pārvarēšanā reizēm var palīdzēt arī mākslīgais intelekts. Latvijas uzņēmums „Tilde” Ukrainai nodevis mākslīgā intelekta tulkošanas rīku, kas palīdzēs ukraiņiem tulkot daudzus simtus Eiropas Savienības tiesību aktu. Tulkošana ir tikai viens no piemēriem, kur izmantot mākslīgo intelektu, un Eiropai kopumā šo tehnoloģiju attīstībā un sacensībā ar citām lielvarām vēl ir virkne mājasdarbu.

Uzņēmuma „Tilde” izstrādātā mākslīgajā intelektā balstītā tulkošanas platforma, kas tapusi par Latvijas valsts budžeta finansējumu, ir vēl viens veids, kādā Latvija atbalsta Ukrainas ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Ukrainai šobrīd nepieciešams iztulkot un salāgot milzīgu daudzumu Eiropas Savienības dokumentu, un „Tildes” rīks šajā darbā būs milzīgs palīgs, sarunā ar Latvijas Radio stāsta uzņēmuma vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Šoreiz plašāk runāsim par gāzbetona bloku sienas stiegrošanu, lai novērstu iespējamo mūra plaisāšanu, kā arī par celtniecības blokiem ar vertikālo gropes savienojumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis un ieteikumi.

1.jautājums. Par gāzbetona blokiem. 1.1.Vai gāzbetona bloku mūris ir vai nav jāstiegro? Viens bloku ražotājs "rekomendē" to darīt ik pa 3 vai 4 rindām. Savukārt, cits paziņo, ka bloku mūris vispār nav jāstiegro. Ko par to saka būvnormatīvs? Vai vispār Latvijā ir prasība stiegrot bloku sienas?

1.2.Kādas ir Jūsu domas par blokiem ar vertikālo gropes savienojumu? Tiem nav nepieciešama līme vai java vertikālajās šuvēs. Vai tiešām iegūstam klasiskajam blokam līdzvērtīgu sienu? Vai tas ir tikai mārketinga triks?

2.jautājums. Par pirts pēršanās telpas izveidošanu. Kā pareizi un ar ko stiprināt dēļus pirts pēršanās telpā? Vai pietiktu ar 1,25x50mm naglu pistoles naglām? Kādus dēļus labāk izmantot pusspundes vai spundes?

3.jautājums. Vīrs izremontēja pirmā stāva dzīvokli. Māja celta apmēram 50jos gados. Atlauza grīdas dēļus, apakšā bija tukšums. Vajadzēja vest granti, betonēt grīdas. Kamēr tika veikti remontdarbi par pelējumu nebija ne miņas. Sākām dzīvot pagājušā gada novembrī un uzreiz visās telpās logu ailēs parādījās pelējums. Drēbes gan žāvējam uz radiatoriem. Varbūt tas to ietekmē. Tagad jau septembrī skapī sāka pelēt drēbes. Vai to varētu ietekmēt mitrā vasara? Ko mums vajadzētu darīt? Kā rīkoties, lai dzīvoklī mazinātu pelējumu?

4.jautājums. Koka guļbaļķu mājai no jauna iebetonēti pamati. Bojātie baļķi aizvietoti ar keramzīta blokiem. Starp betona un koka konstrukcijām ir ielikta ruberoīda hidroizolācija. Keramzīta bloki tika apmesti ar cementa-kaļķa javu, no abām pusēm. Ārpusē tika uzlikts papildu karkass, kas tika siltināts ar minerālvati. Tad likta vēja plēve, latojums un koka apdare. Ēkai nav paredzēta rekuprerācija vai piespiedu ventilācija.

4.1. Kā veidot iekšējo ārsienu pīrāgu, lai izvairītos no mitruma kondensēšanās sienās? Pašlaik starpstāvu pārsegumu veido pāris koka sijas un dēļu klājs "trīnītī". Bēniņos ir izveidots jauns jumta krēsls, kas tiks izmantos jauna siju klājuma izveidei.

4.2. Kā veidot starpstāva pārseguma „pīrāgu”, ja nākotnē paredzēts bēniņu stāvu izbūvēt par dzīvojamo zonu?

5.jautājums. Vai betons saskarē ar uguni un lielu karstumu neizdala pārtikai kaitīgas vielas? Māja ir pabeigta un vēlos ierīkot zemē ieraktu grilu. Iesmi būs izvietoti vertikālā stāvoklī. Domājam vispirms zemē ierakt betona grodu, kuru no iekšpuses izmūrēt ar klinkera bruģakmeni. Bruģakmeņi palika pāri no bruģēšanas darbiem.